Hījumā-otra lielākā Igaunijai piederošā sala, daļa no Baltijas jūras Monzunda arhipelāga!..

Hiiumaa gerbonis

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena 27.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

5.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Igauniju

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Rohukilas ostā

10:00 ar prāmi pārceļamies uz Heltermā ostu Hījumā salā

Hījumā ir otra lielākā Igaunijas sala ar bagātīgu, daudzveidīgu, neskartu dabu un brīnišķīgiem cilvēkiem. Hījumā ar nelielām saliņām ap to ir 1019 km² liela, iedzīvotāju skaits - aptuveni 11 400 cilvēku.
Jau pirms aptuveni 500 miljoniem gadu tagadējās Kerdlas pilsētas vietā krītoša meteorīta sprādziena rezultātā radās saliņu gredzenveida veidojums. Šīs bija pirmās salas tagadējās Hījumā salas vietā, un to senā izcelsme padara Hījumā par vienu no vecākajām salām pasaulē. Ir grūti atrast Igaunijā vietu ar vēl daudzveidīgāku dabu nekā Hījumā sala. Ainavu tipi un veidi mainās gluži kā attēli kaleidoskopā. Vienlaikus esot gleznainiem un miniatūriem, tie savijas, lai radītu unikālu Hījumā attēlu.
Eiropas Komisija 2007.gadā izsludināja labāko Eiropas galamērķu konkursu. Hījumā ir 2015.gada uzvarētājs EDEN kategorijā. Hījumā ir iekļauta arī tūrisma galamērķu sarakstā 2020 Sustainable Top100.

Sākam ceļojumu pa Hījumā salu

Apbrīnosim Pihalepas baznīcu. Pihalepas baznīca ir vecākā mūra baznīca Hījumā. Būvniecības pamatlicējs ir Vācu ordenis, kas 1225.gadā sāka celt no akmens cietokšņa baznīcu. Tās celtniecība tika pabeigta 14.gadsimtā, bet torņa sākotnēji nebija. Torņa celtniecība tika uzsākta 1770.gadā.
Remontdarbu laikā 19.gadsimtā uz sienām parādījās Maltas ordeņa krustu attēli. Tas tiek saistīts ar piederību Ungernu-Sternbergu dzimtas piederību pieminētajam ordenim. Uz kora telpas sienām ir saglabājies viens no iesvētīšanas krusta zīmējumiem. 1636.gadā muižnieks Gentšiens no Hiessāres Pihalepas baznīcai uzdāvināja kanceli, kas izgatavota no akmens un Igaunijā ir ļoti reti sastopama. Baznīcas dārzā atrodas fon Stenboku dzimtas kapela.

Pabūsim Vaemlas vilnas fabrikā. Garenā baltā akmens ēka ir viena no nedaudzajām Vaemlas muižas ēkām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Ēka celta 19.gadsimta vidū kā siena šķūnis. Patlaban tajā darbojas ģimenes uzņēmums "Hiiu Vill" (Hījumā vilna).
Vecākās mašīnas (ieskaitot vilnas kārstuvi) ir atvestas no Polijas. Tādas mašīnas tur sāka ražot jau 1860.-tajos gados. Iespējams, ka arī vietējās mašīnas tika izgatavotas 19.gadsimtā, taču precīzs gads nav zināms.
Darbinieki labprāt parādīs mašīnas, kas darbojas joprojām, varēsiet redzēt visu vilnas apstrādes procesu.
Blakus fabrikai ir veikals, kurā pārdod vilnas dziju un fabrikā ražotus apģērbus. Vasarā šeit atvērta kafejnīca.

Apmeklēsim Hījumā muzeja Kasari ekspozīciju māju. No kaļķakmens būvētajā Kasari muižas pārvaldnieka mājā atrodas pastāvīga izstāde "Dzīve uz salas. Uguns, ūdens, gaiss, zeme". Izstādē ir aplūkota Hījumā iedzīvotāju ikdienas dzīvē un dažādi notikumi, kā arī atstāta vieta filozofiskām pārdomām un svarīgiem pavērsieniem salas vēsturē. Šajā izstādē vairāki tūkstoši gadu cilvēku dzīves ir parādīti ar četru senu elementu palīdzību, kas jau iepriekš minēti nosaukumā. Izstādē ir apskatāma liela priekšmetu kolekcija, un papildus labi pazīstamiem sadzīves priekšmetiem ir apskatāmi arī daži mūsdienu priekšmeti, izgatavoti uz vietas.
Muzeja veikalā ir plašs Hījumā rokdarbu un suvenīru klāsts.

Izstaigāsim Sēretirpa (no igauņu valodas "apakšstilba līkums") ragu. 3 km garā grēda, kas iestiepjas jūrā, ir viena no skaistākajām un iemīļotākajām vietām Hījumā. Rādītājs uz šo vietu ir Hījumā varonis Leigers, kas atrodas blakus ceļa zīmēm. Saskaņā ar leģendu, grēda ir senā Hījumā salas varoņa mēģinājums izveidot tiltu starp Hījumā un Sāremā salām.
Tā ir ass, kas vērsta uz dienvidrietumiem, kuras augšējā daļa ir pārklāta ar augiem, bet beidzas jūrā kā akmeņains rags. No kokiem un krūmiem visinteresantākie ir sausserži, trauslie krūkļi, pabērzi parastie un irbenes. Krastā var redzēt jūras kāpostus, kuru ziedēšanas laikā krasts kļūst skaisti balts. Nemaz jau nerunājot par romantisko ērkšķrozīšu ziedēšanas laiku.

Dosimies pastaigā pa Hījumā salas galvaspilsētu Kerdlas mazpilsētu. Pilsēta atrodas Hījumā ziemeļaustrumu piekrastē, Baltijas jūras krastā pie Tarestes līča. Kerdla ir vienīgā pilsēta uz Hījumā salas, Hījumā apriņķa administratīvais centrs.
Mūsdienu Kerdla pirmo reizi minēta 1564.gada rakstos kā neliels zviedru ciems, kas, iespējams, salā pastāvēja kopš vikingu laikiem. No 1721. līdz 1917.gadam pilsēta bija Krievijas impērijas sastāvdaļa un piedzīvoja izaugsmes periodu saistībā ar tekstilfabrikas atvēršanu 1830.gadā. 1849.gadā ciemā parādījās arī osta. 1918.gadā Kerdla kļuva par neatkarīgās Igaunijas Republikas daļu. Pilsētas statusu ieguva 1938.gadā. Otrā pasaules kara laikā tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas infrastruktūra. Pēc baltvāciešu masveida repatriācijas 1939. - 1941.gados un zviedru emigrācijas 1943. - 1944.gados, pilsētu jau padomju laikos apdzīvoja galvenokārt igauņi un nelielas krievu grupas.
Šodien Kerdlas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 3200 cilvēku. Galvenā nodarbošanās pilsētā ir zvejniecība, tūrisms, lauksaimniecība. Ir mežizstrādes stacija. Pilsētā atrodas jūras osta un tāda paša nosaukuma lidosta.
Apmeklēsim skaistākās vietas Kerdlā. Piejūras parku aiz "Garās mājas" vai Hījumā muzeju. Redzēsim 1937.gadā celto koka ugunsdzēsēju torni un 1863.gadā uzcelto Sv. Jāņa Kristītāja baznīcu. Apmeklēsim 19.gadsimtā celto pilsētas parku un tā dēvēto Kerdlu no "Kalev" rūpnīcas laikiem, kur varēsiet baudīt skatu uz skaistu dārzu ieskautām Kerdlas koka mājiņām. Redzēsiet arī daudz artēzisko aku Pikk un Aia ielu rajonā. Kristāldzidru ūdeni varēsiet nobaudīt no akas Aia un Pikk ielu krustojumā. Jūsu uzmanību piesaistīs savdabīgie lauku pagrabi un Kerdlas "trummi" jeb tiltiņi. Interesanta būs arī modernā Kerdlas osta, kurā līdz mūsdienām saglabājusies Kerdlas audumu fabrikas noliktava un šķūnis.

Brīvais laiks

Pēc tam aplūkosim Kērdlas meteorīta krāteri. Senā Kērdlas krātera Hījumā ziemeļaustrumu daļā diametrs ir 4 km, un dziļums vairāk nekā 500 metri. Tas radies gandrīz pirms 455 miljoniem gadu, milzīga meteorīta, kas iekrita atklātā jūrā, sprādziena laikā. Tā kā šodien krātera paliekas ir grūti saskatāmas, tika izveidots samazināts krātera modelis, lai sniegtu priekšstatu par krātera izmēru un proporcijām. Šī teritorija ļoti interesanta ģeoloģijas cienītājiem, krāterī ir ierīkota dabas taka ar skatu laukumu.

Vakarpusē dodamies Heltermā ostu un 20.30 pārceļamies ar prāmi atpakaļ uz kontinentālo daļu

Izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Igauniju un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Naktī atgriežamies Rīgā


Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* autobusa pārcelšana ar prāmi
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
 
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:
 
Prāmis Rohukila - Heltermā (biļete turp - atpakaļ) - pieaugušajiem 6.80 EUR, bērniem 3.40 EUR
 
Pihalepas baznīca - apmeklējums par ziedojumu
 
Hījumā muzeja Kasari ekspozīciju māja - pieaugušajiem 4.50 EUR, bērniem 2.00 EUR
 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

Rohukila

Hijuma