Sākumlapa
Igaunija
Pārsteidzošās Muhu un Sāremā salas: Muhu muzejs – Tellustes muiža – salu galvaspilsēta Kuresāre – ziepju darbnīca "GoodKaarma" – Kāli meteorīta krāteru lauks – Karjas Katrīnas baznīca

Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Pārsteidzošās Muhu un Sāremā salas: Muhu muzejs – Tellustes muiža – salu galvaspilsēta Kuresāre – ziepju darbnīca "GoodKaarma" – Kāli meteorīta krāteru lauks – Karjas Katrīnas baznīca

Saarema gerb

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena 27.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

5.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Igauniju

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Virtsu ostā

Ar prāmi pārceļamies uz Kuivastu ostu Muhu salā un dodamies uz Koguvas ciemu

Koguvas ciems ir sens zvejnieku ciems Muhu salas rietumu piekrastē, viens no izcilākajiem Igaunijas lauku apbūves arhitektūras piemēriem. Šim savdabīgajam dabas ainavas ieskautajam ciematiņam ir nedaudz atšķirīga vēsture. Šeit dzīvoja brīvzemnieki, kas nekad nebija bijuši dzimtļaudis. Tieši no Koguvas ciema nācis iemīļotais igauņu rakstnieks Juhans Smūls, bet šodien viņa dzimtajā viensētā izveidots Muhu salas muzejs.
Apmeklēsim Muhu muzeju, kas tika izveidots rakstnieka Juhana Smūla dzimtajās mājās Tooma viensētā 1973.gadā. Kopš 1990.gada muzeja nosaukums ir Muhu muzejs. Muzejs atrodas četrās ciema viensētās. Šeit varat redzēt: saimniecības arhitektūru, Muhu tautastērpus, veco ciema skolu, dažādas Muhu vēstures izstādes, kā arī mākslas izstādes un muzeja veikalu.

No Muhu salas pa dambi pārbraucam uz Sāremā salu un dodamies uz Tellustes muižu

Ekskursija pa Tellustes muižas teritoriju, kur 5 ha platībā audzē ārstniecības augus, no kuriem iegūst ekstraktus NaturaSibecira kosmētikai.
Tellustes muižas vēsture aizsākās 16.gadsimtā, kad šīs zemes tika nodotas Tolsenu dzimtai. Tolseni uz šīs zemes ielika pirmos muižas pamatus, arī muižas nosaukums cēlies no viņu uzvārda. Tolsenu ģimene nāk no vienas cienījamas igauņu dzimtas, kuras vēsture lika pamatus leģendām par Lielo Tellu. Lielais Tells ir igauņu mitoloģijas varonis, kurš kopā ar sievu - milzeni Piretu, dzīvoja Sāremā salā Tellustes ciemā. Milzis savā īpašumā nodarbojās ar lauksaimniecību, makšķerēja un bija pazīstams ar cīņām ar igauņu tautas ienaidniekiem.
Lielākā daļa Tellustes muižas vēsturisko ēku ir saglabājušās līdz mūsdienām, neskatoties uz spēcīgajiem salas vēju izraisītajiem piespiedu remontiem. Apkārt muižai ir kopts gleznains parks ar seniem ozoliem, ābelēm, liepām, kadiķiem un valriekstu kokiem, kā arī privātie lauki. Svarīga nozīme ir tīrajai salas dabai, kas muižu ieskauj un ļauj audzēt augus, kurus pēc tam izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā.
2014.gadā Eurobio Lab, kas ir daļa no kosmētikas koncerna Natura Siberica, Tellustes muižā izveidoja bioloģisko saimniecību. Pirmie saimniecībā iestādītie augi bija zilā rudzupuķe, ārstnieciskā kumelīte, kliņģerīte un baltais saldais āboliņš. 2016.gada vasarā saimniecība noņēma pirmo ražu. Augi tiek žāvēti tradicionālā 16.gadsimta akmens mājā ar salmu jumtu.

Ceļš tālāk ved uz Kuresāres pilsētu

Dosimies pastaigā pa pilsētu. Kuresāri dēvē par "Igaunijas salas galvaspilsētu". Lieta ir tāda, ka šī ir lielākā valsts nekontinentālās daļas apdzīvotā vieta, kā arī vienīgā Sāremā salā, kurai ir pilsētas statuss. Pilsēta ir zināma kopš 14.gadsimta, kad tiek pieminēts šeit esošais cietoksnis. Dažādos laikos Kuresāre atradās Zviedrijas un Dānijas karaļvalsts, Krievijas impērijas, PSRS pakļautībā, bet tagad tā ir Igaunijas Republikas Sāremā apriņķa centrs. Dažādos periodos Sāremā galvaspilsētu sauca par Ārensburgu, Kingisepu un, visbeidzot, par Kuresāri. Galvenās apskates vietas: 1654. - 1670.gados baroka stilā celtais Kuresāres rātsnams. Sv. Laurencija luterāņu baznīca, celta klasicisma stilā, 17.gadsimtā. Centrālais laukums. Kuresāres svērtuve, celta baroka stilā 1663.gadā. 18.gadsimta beigu administratīvā ēka. Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca vēlā klasicisma stilā, celta laika posmā no 1786. līdz 1790. gadam. Pilsētas parks, izveidots 19.gadsimta otrajā pusē. 1889.gadā uzceltā Kuresāres kūrzāle. Vēsturiskā ugunsdzēsēju depo ēka, atklāta 1912.gada 18.novembrī. "Sarga namiņš", kas ir 18.gadsimta arhitektūras piemineklis. Piemineklis saliniekiem, kuri krituši Neatkarības karā, un skulptūra - Lielais Tells un Pireta.

Pēc tam apmeklēsim Kuresāres pili-cietoksni. Kuresāres pils ir viena no interesantākajām un labāk saglabātajām cietokšņu būvēm Igaunijā. Tā celtniecības laikā, no 14. līdz 19.gadsimtam, cietoksnis izveidojās par vienu no ievērojamākajām būvēm Ziemeļeiropā.
Pilī atrodas Sāremā muzejs, kura pastāvīgās un pagaidu ekspozīcijas apmeklētājiem piedāvā iepazīties ar Sāremā salu un tās iedzīvotājiem gan tālajā pagātnē, gan arī nesenas vēstures skatījumā, kā arī piedāvā aktivitātes bērniem un pieaugušajiem, sākot no dārgumu meklēšanas beidzot ar loka šaušanu!
 
Ceļojumu turpinām uz uzņēmumu "GoodKaarma"

Ielūkosimies ziepju darbnīcā "GoodKaarma" - unikālā ģimenes uzņēmumā, kas ražo ekoloģiskas ziepes un ķermeņa kopšanas līdzekļus. Vasaras sezonā ziepju fabrikas durvis ir atvērtas ikvienam. Viensētas dārza kafejnīcā viesiem tiek piedāvāti dzērieni un kūkas, bet dāvanu veikalā jūs gaida plaša izvēle interesantu suvenīru, oriģinālu rotu, ekoloģisko ziepju, skrubju, keramikas un daudz kā cita.

Pēc tam dodamies pie Kāli krātera

Aplūkosim Kāli meteorīta krāteru lauku. Kāli krāteris ir astotais jaunākais milzu krāteris uz planētas. Kāli meteorītu krāteru lauks Sāremā ir rets dabas piemineklis Igaunijā, un vienlaikus tas ir arī iespaidīgākais krāteru lauks Eirāzijā.
Aptuvenais meteorītu krišanas laiks ir pirms 7500 - 7600 gadiem. Meteorītu krišana jau tajā laikā apdzīvotajā Sāremā izraisīja postījumus, kas pielīdzināmi nelielas atombumbas eksplozijai. Apmēram 5 - 10 km augstumā meteorīts sprāgstot sadalījās daļās, no kurām vismaz astoņas sasniedza Zemes virsmu un izveidoja dažāda lieluma krāterus. Lielākā atlūza izveidoja krāteri 110 metru diametrā un 22 metru dziļumā, pārējās atlūzas 8 mazākus krāterus.
Apmēram mūsu ēras sākumu Kāli ezeru ieskāva masīva akmeņu siena, blakus kuras tika atrasts daudz kaulu, norādot, ka tā bijusi upurēšanas vieta.
 
Ceļš tālāk ved uz Karju
 
Apbrīnosim Karjas Katrīnas baznīcu, kas ir 14.gadsimta arhitektūras piemineklis. Jāatzīmē, ka Karjas baznīca ir saglabājusies gandrīz sākotnējā izskatā, kas pats par sevi ir pelnījis īpašu pieminēšanu. Arhitektoniski baznīca ir vienjoma, dekoros galvenokārt redzami agrīnās un vēlās gotikas elementi, kas apvienoti ar dažām romānikas iezīmēm. Virs altāra ir saglabājušās celtniecības laikā gleznotās pagāniskās maģiskās griestu zīmes. Starp citu, baznīcai nav sava zvanu torņa.
Interesanti zināt! Skulptūru skaita ziņā Karjas baznīca ir priekšā visiem pārējiem koka dievnamiem Ziemeļeiropā. Interesanti, ka baznīcas velves pārsniedz sienu garumu divas reizes. Turklāt pats dievnams tiek uzskatīts par mazāko baznīcu Sāremā un Muhu salās. Baznīcā ir ērģeles, kuras meistars Gustavs Normans uzbūvēja 1882.gadā.
Šī baznīca darbojos un ir luterāņu dievnams. Dievkalpojumi šeit regulāri notiek jau septiņus simtus gadus.

Pēc tam dodamies uz Kuivastu ostu un pārceļamies ar prāmi atpakaļ uz kontinentālo daļu

Izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Igauniju un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā


Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* autobusa pārcelšana ar prāmi
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
 
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:
 
Prāmis Virtsu - Kuivastu (biļete turp - atpakaļ) - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem 3.00 EUR
 
Muhu muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 4.00 EUR, bērniem 3.00 EUR
vietējā gida pakalpojumi - 25.00 EUR grupai
 
Ekskursija pa Tellustes muižas teritoriju ar vietējo gidu - 80.00 EUR grupai
 
Kuresāres pils:
Sāremā muzejs - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem 4.00 EUR
ekskursija pa pili ar vietējo gidu - 120.00 EUR grupai
 
Ziepju darbnīca "GoodKaarma" - apmeklējums bez maksas
 
Karjas Katrīnas baznīca - apmeklējums par ziedojumu

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

View the embedded image gallery online at:
http://santur.com.lv/index.php/lv/kolektiviem-igaunija/1175-92#sigFreeId1ce71c39ce

 

Rohukila

Hijuma divas-dienas