Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
"Igaunijas vasaras galvaspilsēta" Pērnava – kaņepju audzēšanas saimniecība Tammejuure Mahetalu – gleznainā kūrortpilsēta Hāpsala – Vormsas sala-Igaunijas zviedru dzīvesvietas pērle!..
Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts
Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens
Cena no 86.00 EUR personai
Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!
1.diena – Rīga – Pērnava – kaņepju audzēšanas ekoloģiskā saimniecība Tammejuure Mahetalu – Hāpsala
6.30 izbraucam no Rīgas
Ceļš pa Latviju un Igauniju
Pa ceļam kafijas pauze
Ierodamies "Igaunijas vasaras galvaspilsētā" Pērnavā
Dosimies jaukā pastaigā kājām uz pilsētas vēsturisko sirdi. Pērnava ir ostas pilsēta, kas atrodas Pērnavas līča krastā, pie Pērnavas upes ietekas līcī. Pilsētā dzīvo aptuveni 41 tūkstotis iedzīvotāju. Pērnava ir Igaunijas galvenais kūrorts Baltijas jūras piekrastē, un kopš 1996.gada ir Igaunijas "vasaras galvaspilsēta".
Pilsēta dibināta 1251.gadā, kad Pērnavas upes labajā krastā tika uzcelta Leales bīskapijas galvenā pils - Perona. Tajā pašā gadā Perona ieguva pilsētas tiesības. Bet jau 1263.gadā žemaišu militārās kampaņas laikā Perona tika iznīcināta. Jauna pilsēta sāka augt galvenokārt upes kreisajā krastā Livonijas ordeņa teritorijā, ko vēlāk nodēvēja par Pērnavu. Pilsēta kļuva par Hanzas savienības locekli un bija ļoti nozīmīga visai Livonijai kā neaizsalstoša jūras osta. Pēc Livonijas kara nonāca Zviedrijas pārvaldījumā. Pēc Poļu-zviedru kara pilsēta no 1609. līdz 1617.gadam bija Polijas-Lietuvas ūnijas pakļautībā, bet pēc tam atkal iekaroja Zviedrija. Ziemeļu kara laikā 1710.gadā pilsētu iekļāva Krievijas impērijas sastāvā un tā kļuva pazīstama kā Pernova. Nākamie 200 gadi bija mierīgi pilsētas vēsturē, bet Pernova kļuva par vienu no galvenajām Krievijas ostām Baltijas jūras krastā. Pernovas kā kūrortpilsētas vēsture sākās 1838.gadā, kad šeit tika uzceltas pirmās dubļu vannas. 1919.gadā, Igaunijas neatkarības laikā, Pernovu pārdēvēja par Pērnavu. 1940.gada 20.jūnijā Pērnavā tika pasludināta padomju vara. Otrais pasaules karš pārtrauca kūrorta attīstību. Pēckara periodā kūrorts strauji attīstījās. Tika atvērtas sanatorijas, desmitiem tūkstošu cilvēku no visiem PSRS reģioniem katru gadu atpūtās Pērnavā.
Šodien Pērnavā ir daudz restorānu, kokteiļbāru un spa - no akvaparka un līdz mājīgām ūdens procedūru vietām un pirtīm. Plašas balto smilšu pludmales, seklais ūdens un "labākā saule Igaunijā" piesaista daudzos viesus.
Galvenās pilsētas apskates vietas: 1797.gadā klasicisma stilā celtais Pērnavas rātsnams. Sākumā celtnes tika izmantotas kā dzīvojamās ēkas, bet no 1839.gada šeit rātsnams. Sv. Katrīnas baroka stila baznīca tika uzcelta 1768.gadā Pernovas garnizonam. Rūtli gājēju iela ar vēsturiskām ēkām, kafejnīcām, bāriem, restorāniem un veikaliem. Sv. Elizabetes baroka stila baznīca tika uzcelta 1747.gadā. Sarkanais tornis, kas ir saglabājies no 15.gadsimta cietuma. Tirgotāja K. H. Mora māja, celta 1681.gadā. Pašlaik šī ir pašvaldības ēka. Tallinas vārti saglabājušies no 17.gadsimta. Tie bija daļa nocietinājuma, līdz 1710.gadam tika saukti Kārļa Gustava vārdā. Apustuliskā pareizticīgo Apskaidrošanās baznīca, celta senkrievu stilā 1904.gadā. Piemineklis igauņu komponistam Raimondam Valgrem netālu no Pērnavas Kūrzāles, kas celta 1880.gadā. Villa Ammende, celta 1905.gadā jūgendstilā, ir viena no vislabāk atjaunotajām viesnīcām visā Eiropā. 1927.gadā celtās Pērnavas dubļu vannu dziedinātavas ēkas neoklasicisma. Viesnīca Rannahotell, celta 1937.gadā Pērnavas līča krastā, ir igauņu funkcionālisma šedevrs. Munamegi paugurs ir kādreizējā Merkūrija bastiona daļa. 2006.gadā izveidotā Pērnavas pludmales promenāde. Divi moli, kuru kopējais garums ir 5 km, iestiepjas jūrā apmēram 2 km garumā. Tie tika uzcelti Pērnavas upes grīvā 1863. - 1864.gados.
Ceļojumu turpinām uz Sūre-Lehtru
Saimniecībā ražo auksti spiesto kaņepju sēklu un rapšu eļļu, ar olbaltumvielām bagātus kaņepju miltus, kraukšķīgas kaņepju sēklas, nomierinošu kaņepju tēju, interesantu SPA krēmu no kaņepēm, kviešu miltus un mannu no graudiem, kas malti akmens dzirnavās - tas viss no pašu ekoloģiskajām izejvielām!
Jūs piedalīsieties interesantā ekskursijā, aplūkosiet kaņepju un magoņu laukus un apskatīsiet saimniecības tehnisko aprīkojumu. Pēc tam nogaršosiet no kaņepēm gatavotus dažādus produktus, uzkodas un gardumus.
Tālāk ceļš ved Hāpsalas pilsētu
Caur muzeju varēsiet nokļūt dienvidu spārnā, kur atrodas 1263. - 1270.gados celtā Svētā Nikolaja katedrāle. Doma katedrāle bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas galvenā baznīca. Šeit bija bīskapa tronis, oficiālā pārstāvība un darbavieta. Svētā Nikolaja katedrāle ir lielākā viena joma baznīca Baltijas valstīs. Mūsdienās katedrāles plašajā zālē ar izcilo akustiku bieži notiek koncerti.
Pils aizsarggrāvī atrodas bērnu parks ar rotaļu atrakcijām, kura izveidei iedvesma ir gūta no viduslaikiem.
Pils lielajā pagalmā ieeja bez maksas, bet pils muzejā ieeja ir par maksu.
Hāpsalu - brīnišķīgā pilsēta ar šaurām ieliņām, miniatūru rātsnamu un romantiskām dzīvojamajām koka mājām. Romantiskajā promenādē atrodas Kūrzāle, viena no skaistākajām koka ēkām Igaunijā. Virs pilsētas paceļas bīskapa pils skatu tornis, bet leģenda par slaveno Balto dāmu apņem ar noslēpumu tā drupas. Hāpsalas spa atpūtai ir dziļas saknes. Pirmā dūņu spa Hāpsalā durvis atvēra 1825.gadā, un kopš tā laika Hāpsala ir piesaistījusi spa mīļotājus no visas pasaules.
Atrodoties Hāpsalā, neaizmirstiet iegādāties tradicionālo ar rokām adīto Hāpsalas vilnas šalli ar smalku un elegantu rakstu.
Brīvais laiks
2.diena – Hāpsala – Vormsas sala – Rīga
Brokastis viesnīcā
Dodamies uz Rohukilas ostu
10.15 ar prāmi pārceļamies uz Svibijas ostu Vormsas salā
Vormsa (zviedru valodā Ormsö) ir Igaunijas ceturtā lielākā sala, pēc izmēriem lielākas ir tikai Sāremā, Hījumā un Muhu. Administratīvi tā ir daļa no Vormsas pagasta Lēnes apriņķī. Vormsas sala ietilpst Monzunda arhipelāgā Baltijas jūrā. To no Hījumā salas, kas atrodas uz rietumiem, atdala 12 km platais Hari šaurums. Vormsas salas platība ir 93 km². Uz salas ir 14 ciemi. Galvenā salas apdzīvotā vieta ir Hullo ciems. Vormsas salas iedzīvotāju skaits ir nedaudz mazāks par 400 cilvēkiem. Galvenā nozare ir tūrisms (galvenokārt viesnīcu nozare), mežizstrāde un lopkopība. Uz Vormsi tradicionāli nodarbojas ar zvejniecību, bet pēdējā laikā pārsvarā personiskam patēriņam.
Saskaņā ar leģendu salas nosaukums ir cēlies no islandiešu vikinga Orma ("čūska") vārda. Vēl vienā leģendā par svēto Olafu ir minēts jūras laupītājs Orms. Pirmo reizi Vormsi hronikās tika pieminēts 1391.gadā.
Kopš 13.gadsimta uz Vormsas salas galvenokārt dzīvoja Baltijas zviedri. 1934.gadā salā dzīvoja 2393 zviedri un 122 igauņi. 1944.gadā, Otrā pasaules kara laikā, lielākā daļa salas iedzīvotāju emigrēja uz Zviedriju. Kopš tā laika salas iedzīvotāju skaits ir svārstījies no 300 līdz 400 cilvēkiem. Bet lielākā daļa salas apdzīvoto vietu ir saglabājušas savus zviedriskos nosaukumus.
Vormsas sala - piemērots brīvdienu galamērķis tiem, kam patīk neskarta daba, miers un klusums, kā arī tiem, kurus interesē Igaunijas zviedru vēsture. Salas galvenā vērtība ir tās daba ar bagātīgu floru un faunu. 2000.gadā tika izveidots Vormsi dabas rezervāts, lai aizsargātu Monzunda arhipelāga unikālo dabu, kā arī apkārtnei raksturīgo kultūras ainavu.
Šodien Vormsi sala ir īsta Igaunijas zviedru dzīvesvietas pērle!...
Blakus Svibijas ostai, vietā ar brīnišķīgu skatu vasarā ir atvērta brīvdabas kafejnīca, kurā varēsiet iegādāties gan uzkodas, gan dzērienus. Varēsiet aplūkot dažādos rokām darinātos suvenīrus, daļa no tiem ir unikāli, kurus ir izgatavojusi māksliniece Anne Turne.
Ekskursijas laikā, ceļojot pa vecajiem ceļiem, redzēsiet tradicionālās Igaunijas zviedru dzīvesvietas, mājīgos salas ciemus un, protams, brīnišķīgo dabu. Galvenā salas pievilcība ir tās daba - kadiķu lauki, piekrastes pļavas, niedru lauki, laukakmeņi un līči ar bagātīgu floru un faunu. Iepazīstiet Vormsi sadzīvi, tradīcijas un apmeklēsiet salas galvenās apskates vietas.
Muzejā var iegādāties Vormsas salas rokdarbus un suvenīrus, kā arī grāmatas par Vormsi tematiku.
Apmeklēsim Svētā Olafa baznīcu. 14.gadsimtā celtā Vormsi baznīca, kas ir galvenais salas vēstures un kultūras piemineklis, atrodas Hullo ciemā. Pēc zviedru aizbēgšanas no salas Otrā pasaules kara beigās, baznīca ilgi stāvēja tukša, tika pamesta un izpostīta. Atjaunošana sākās 20.gadsimta 80.-tajos gados, 1990.gadā Sv. Olafa dienā baznīca tika no jauna iesvētīta.
Baznīcas interjerā ir vērts pievērst uzmanību savdabīgajam kvadrātveida plānojumam, kā arī seniem gleznojumiem altāra telpas griestos. Sv. Olafa baznīcas īpatnība ir tā, ka tai nav torņa, baznīcas zvans karājas virs durvīm zem augstas jumta nokares. Baznīcas vārtos ir divas priedes, zem kurām atradies kauna stabs.
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* autobusa pārcelšana ar prāmi
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:
Ekskursija un kaņepju produktu degustācija saimniecībā Tammejuure Mahetalu - 2.00 EUR personai
Piekrastes zviedru muzejs - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem 1.50 EUR
Hāpsalas bīskapa pils muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 10.00 EUR, bērniem 5.00 EUR
ekskursija ar vietējo gidu - 40.00 EUR grupai
Prāmis Rohukila - Svibija (biļete turp - atpakaļ) - pieaugušajiem 6.40 EUR, bērniem 3.20 EUR
Ekskursija ar vietējo gidu pa Vormsas salu - 5.00 EUR personai
Vormsi zviedru lauku sēta-muzejs - pieaugušajiem 2.50 EUR, bērniem 1.00 EUR
Sv. Olafa baznīca - apmeklējums par ziedojumu
Saksbijas bāka - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem 2.00 EUR
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!
{gallery}Vormsi_divas_dienas{/gallery}
