Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
Ķelmes novads-Lietuvas kultūras un dabas krātuve – neparastā Šiluvas pilsētiņa un "Saules pilsēta" Šauļi
Ceļojuma ilgums - 1 diena
Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens
Cena 21.00 EUR personai
Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!
6.30 izbraucam no Rīgas
Ceļš pa Latviju un Lietuvu
Pa ceļam kafijas pauze
Ierodamies Ķelmes pilsētā
Ķelmes novads - lietuviešu kultūras un dabas krātuvi. Ķelme, pilsēta pie senā Hanzas tirdzniecības ceļa, piesaista apmeklētājus ar reģiona daudzveidību: ar gleznainās Dubisas upes cilpām, Ventas un vēl 29 upēm, kā asaras dzidriem 53 ezeriem, vairāk nekā 400 kultūras mantojuma objektiem.
Pēc tam dodamies uz Tituvēnu pilsētiņu
Tituvēni ir slaveni ne tikai ar bagātīgo un krāšņo vēsturi, arhitektūras un mākslas pieminekļiem, bet arī ar savu unikālo dabu, daudziem ezeriem, seno mežu, purviem, slavenajiem cilvēkiem. Tituvēnu reģionālajā parkā var ar velosipēdiem braukt pa speciāli aprīkotām takām, pastaigāties pa mācību takām, no skatu torņa apbrīnot apkārtni, vizināties ar laivām vai ūdens velosipēdiem.
Apmeklēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīcas un bijušā bernardiešu klostera ansambli. 17.gadsimta sākumā klosteri sāka būvēt Lietuvas lielhercogistes karognesējs Andrius Valavičus. Bernardiešu klostera ansamblis ar Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīcu tika celts 17. - 18.gadsimtos. Gotiskā stilā aizsāktais klostera ansamblis ir dekorēts ar renesanses stila detaļām, tomēr visvairāk ir baroka arhitektūras elementu. Klostera un baznīcas ansamblis, kas lieliski saglabājies līdz mūsdienām, ir viens no skaistākajiem baroka laika ansambļiem ne tikai Lietuvā, bet visā Ziemeļeiropā. 2008.gadā klosterī tika izveidota sabiedriska iestāde - Tituvēnu svētceļnieku centrs.
Ceļojumu turpinām uz Šiluvu, pilsētiņu, kur notika brīnums! ...
Šiluva ir mazpilsēta Raseiņu rajonā ar apmēram 800 iedzīvotājiem. Pilsētiņa nebūt nav tik vienkārša. Šī ir svēta, skaista, mierīga vieta, viens no slavenākajiem svētceļojumu centriem Eiropā. Tā iegājusi kristietības vēsturē līdzīgi kā Lurda Francijā, portugāļu Fatima un citas pielūgsmes vietas, kur, saskaņā ar leģendām, cilvēkiem parādījās Dievmāte.
Apskatīsim rūpīgi koptu aleju ar skaistām skulpturālām kompozīcijām, kas veltītas Jēzus Kristus dzīvei. Aleja vienā pusē ir Dievmātes skulptūra, kas vienmēr rotāta ar ziediem. Aleja otrā pusē ir piemineklis veltīts pāvestam Jānim Pāvilam II, kurš 1993.gadā vizītes laikā Lietuvā apmeklēja Šiluvu.
Izbraucam uz Kražu pilsētiņu
Kraži ir nozīmīga vēsturiska apdzīvota vieta Žemaitijā, viena no senākajām apmetnēm Lietuvā. Kopš 17.gadsimta Kraži ir bijuši Žemaitijas izglītības centrs: šeit darbojās kolēģija un ģimnāzija. Kraži - reti sastopama līdzīga mēroga pilsētiņa, kurā ir ar ko lepoties, ko novērtēt un par ko priecāties. Pilsētiņa izceļas ar bagāto vēsturi, aktīvo kultūras dzīvi un saglabātajiem kultūras mantojuma pieminekļiem.
Apbrīnosim Sv. Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas baznīcu. Pirmā baznīca Kražos tika uzcelta 1416.gadā, mūsdienu, no akmens, celta 1763.gadā vēlā baroka stilā. Baznīca ir daļa no sakrālo ēku ansambļa, kurā ietverti žogs ar 18.gadsimta vidus vārtiem un 1832.gadā uzceltā Sv. Roha akmens kapela.
Pēc tam apmeklēsim Kražu kolēģiju-M.K.Sarbevija kultūras centru. Kad 17.gadsimta sākumā Kražos ieradās jezuīti, viņi nodibināja Kražu kolēģiju, kas ilgu laiku bija nozīmīgākais izglītības un reliģijas centrs Žemaitijā. Šo ansambli veidoja 22 ēkas. Līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai ansambļa dienvidu ēka - renesanses laikmeta jezuītu kolēģijas bursas (kopmītnes) divstāvu ēka, kas uzcelta, iespējams, 1693.gadā. Kolēģijā, pēc tam uz tās bāzes izveidotajā ģimnāzijā, pasniedza latīņu valodā rakstošais lietuviešu-poļu dzejnieks un literatūras teorētiķis Matejs Kazimirs Sarbevijs. 2008.gadā atjaunotajā ēkā atrodas M. K. Sarbevija daudzfunkcionālais kultūras centrs.
Tālāk ceļš ved uz Šauļu pilsētu
Dodamies ekskursijā pa pilsētas vēsturisko centru. Šauļi ir ceturtā lielākā pilsēta Lietuvā ar apmēram 121 tūkstoti iedzīvotāju. Pilsēta izveidojās uz žemaitu un zemgaļu cilšu robežas, iespējams, jau 11.gadsimtā. Ar pilsētas nosaukumu ir saistīta Livonijas atskaņu hronikā minētā Saules kauja, kas notika 1236.gada 22.septembrī, kad žemaitu un zemgaļu apvienotais karaspēks sakāva apvienoto krustnešu karaspēku. 1522.gadā Šauļi tiek minēti kā pagasta centrs. Kaspara Vopela 1555.gadā sastādītajā Eiropas kartē ir atzīmēta tāda apdzīvota vieta kā Sovli. 1701.gadā Ziemeļu kara laikā Šauļus iekaroja Zviedru karaspēks. 1710.gadā mēra epidēmija paņēma pusi iedzīvotāju dzīvības. 1791.gadā Polijas-Lietuvas ūnijas seims pieņēma likumu par brīvajām pilsētām, saskaņā ar kuru Šauļiem tika piešķirtas tiesības uz pašpārvaldi, tika ievēlēts pilsētas maģistrāts un pilsētai tika piešķirts ģerbonis. Pēc trešās Polijas-Lietuvas ūnijas dalīšanas, 1795.gadā pilsēta nonāca Krievijas pakļautībā un kļuva par apgabala centru. Pirmā pasaules kara laikā 1915.gada martā vācu karaspēks iznīcināja 65% ēku. 1918.gadā Šauļos tika izveidota pirmā Lietuvā demokrātiskā pilsētas pašpārvalde, pilsēta kļuva par nozīmīgu Lietuvas rūpniecības un kultūras centru. 1940.gada jūnijā Lietuva kļuva par padomju republiku. Otrā pasaules kara laikā, 1944.gada augustā, pilsēta vairāk nekā mēnesi atradās frontes zonā un tika iznīcināti 80% ēku. Padomju laikos pilsēta attīstījās kā rūpniecības centrs: tika atvērta velosipēdu fabrika "Vairas", televizoru rūpnīca "Tauras" un elektronikas izstrādājumu rūpnīca "Nuklon".
Šodien "Saules pilsēta" Šauļi ir gleznaina pilsēta, kas lepojas ar skaistām baznīcām, rūpnieku savrupmājām, unikālām un ļoti neparastām muzeju kolekcijām. Ievērojamākie pilsētas apskates objekti: renesanses laikmeta Sv. apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle. Šauļu pilsētas valdība, kas atrodas trīs vēsturiskās ēkās. Bijusī Zubova pils - šobrīd ir Šauļu universitātes Mākslas fakultāte. 1898.gadā dibināta, bijusī meiteņu vidusskola "Didždvario". Sv. Jura katoļu baznīca bizantiešu stilā, celta 1909.gadā. J.Janonisa vārdā nosauktā ģimnāzija, bijusī ģimnāzija zēniem. 1936.gadā celtā Sv. Ignācija no Lojolas katoļu baznīca. Laukums ar pulksteni "Gailis", tējas un kafijas namiņš "Presto", un kopš 1870.gada darbojošās aptieka "Balderiāns". Saules pulksteņa laukums tika izveidots 1986.gadā par godu Šauļu 750.gadadienai. Šauļu bulvāris, kas tika atvērts 1975.gadā un kļuva par pirmo gājēju zonu PSRS. Šī gājēju iela, kuru iemīlējuši Šauļu iedzīvotāji un tūristi, dekorēta ar oriģinālu mazo arhitektūru, bulvāra abās pusēs ir daudz dažādu stilu ēku, sākot no pirmskara un beidzot ar modernisma ēkām. Uz bulvāra ir daudz veikalu un kafejnīcu. Mūsdienās bulvāra garums ir 1280 metri. Pilsētas ainu atdzīvina daudzie pieminekļi, skulptūras un strūklakas.
Brīvais laiks
Vakarpusē izbraucam uz Rīgu
Ceļš pa Lietuvu un Latviju
Pa ceļam kafijas pauze
Vakarā atgriežamies Rīgā
Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!
{gallery}Kelme_Tituveni_Krazi_Sauli{/gallery}