Romantiskā Panemune, kur Nemunas upes krasti pievelk ar savu vēsturi un neparasto dabas skaistumu!...

Jurbarkas gerbonis

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena 23.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Dodamies uz romantisko Panemuni, kur Nemunas - šīs lielākās Lietuvas upes krasti pievelk ceļotājus ar savu vēsturi un neparasto dabas skaistumu. Uz lieliskas ainavas fona ir pilis, pilskalni, apbedījumu vietas, muižas!...
Nemunas lejteces labajā krastā vijas viens no vecākajiem valsts ceļiem, kas savulaik izmantots tirdzniecībai starp Lietuvu un Prūsiju. Par šī reģiona militāro pagātni atgādina seno pilskalnu pārpilnība, jo 150 gadus Nemuna bija frontes līnija starp lietuviešiem un krustnešiem.

Ierodamies Raudondvara ciemā

Teatralizēta ekskursija pa Raudondvara pili, kas ir Lietuvas 17.gadsimta sākuma arhitektūras renesanses piemineklis. Pils atrodas Raudondvara ciemā, kas atrodas, Nevēžas upes labā krasta augšējā terasē, netālu no Nevēžas un Nemunas sateces.
Raudondvaris pirmo reizi pieminēts 1392.gadā Vācu ordeņa hronikā kā pagānu kaujas vieta ar krustnešiem. Pili krustneši uzcēla 14.gadsimtā, un tā kļuva par Lietuvas teritorijas daļu 1410.gadā, pēc Grunvaldes kaujas.
1549.gadā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds II Augusts pili uzdāvināja sievai Barbarai Radzivilai, taču 1551.gada 8.maijā viņa nomira. Pēc viņas nāves pils nonāca pie Gintovtiem-Dzevaltovskiem, kas drīz vien to pārdeva Radziviliem.
Pils no jauna tika pārbūvēta 1615.gadā, un 1652.gadā šo pili pārdēvēja par "Sarkano muižu", kas lietuviešu valodā izklausās kā Raudondvaris. Muižas īpašnieks bija Lietuvas lielkņazistes hetmans Janušs Radzivils. Pēc viņa nāves īpašums nonāca viņa brālim Boguslavam, kurš 1653. - 1664.gados pili pārbūvēja, un šādi pils izskatās šobrīd - no sarkaniem ķieģeļiem būvēta taisnstūra, divstāvu ēka ar stūri torni.
1819.gadā īpašumu iegādājās grāfu Tiškeviču dzimta. Poļu sacelšanās laikā 1831.gada maijā īpašumu iznīcināja un nodedzināja cariskās Krievijas armija. Ugunsgrēkā nodega muižas koka ēkas, un grāfs Benedikts Emanuels Tiškevičs sāka celt jaunu akmens muižas ansambli ar lietuviešu arhitekta Jona Margeviča, prūšu arhitekta Jakoba Volera un itālieša Laurusa Cēzara Anikini palīdzību. Grāfu Tiškeviču rezidencē Raudondvarī tika savāktas mākslas darbu, retu grāmatu, eksotisku augu un dzīvnieku kolekcijas.
1923.gadā īpašums tika nodots Lietuvas Republikai un tajā tika izvietots bērnunams. Padomju laikā, 1940.gadā, īpašums tika nacionalizēts un nodots arī bērnunamam. No 1956.gada pilī atradās Aleksandra Stulginska Universitātes lauksaimniecības mehanizācijas filiāle. Stallī bija traktoru stacija. Otrā pasaules kara laikā pils bija stipri cietusi, un tikai 1962. - 1967.gados pēc arhitektu S.Čerkutes un V.Jurkštasa projekta tika atjaunots arhitektūras ansamblis.
Mūsdienās Raudondvara arhitektūras un parka ansamblī ietilpst saglabājusies pils ar torni, divas saimniecības ēkas, oranžērija, ledus pagrabs un parks 3,8 ha platībā. Atjaunotajā muižas kompleksā atrodas grāfu Tiškeviču un Raudondvarī dzimušā slavenā lietuviešu komponista Joza Naujelisa muzejs, bijušajā ledus pagrabā atvērts Kauņas reģiona tūrisma informācijas centrs, oranžērijā - restorāns, bet bijušajā stallī - mākslas inkubators. Muižas teritoriju rotā atjaunoti zaļi zālāji un puķu dobes.

Pēc tam izbraucam uz Seredžus pilsētiņu

Apmeklēsim Seredžus pilskalnu. Pilsētas ziemeļrietumu nomalē, netālu no Nemunas ielejas, Peštves upes kreisajā krastā stāv majestātiskais Seredžus pilskalns. Kopš 19.gadsimta sākuma romantiķu D.Poškas, T.Narbuta, I.Loboiko darbu ietekmē pilskalnu sāka dēvēt par Palemona kalnu. Saskaņā ar 16.gadsimta hronikās pierakstītajām leģendām Romas senators Palemons ar saviem pavadoņiem no Baltijas jūras devās pa Nemunu līdz Dubisas upes grīvai, kur viņi apmetās. Tiek uzskatīts, ka šeit stāvēja Bisena pils, kas tika 1283.gadā tika aplenkta, bet 1294.gadā krustneši to nodedzināja. Tomēr tika konstatēts, ka iepriekš nosauktā pils atradās tuvāk Skirsnemunes ciemam.
Vēsturnieki uzskata, ka šī augstā un stāvā kalna galā 13. - 14.gadsimtā atradās aizsardzības Pieštves pils. Pils, kas, nosaukta minētās upes vārdā, vācu hronikās, tika dēvēta par Pistenu vai Bistenu. Krustneši Pieštves pilij no 1293.gada uzbruka vairākkārt, tomēr tā noturējās līdz 1363.gadam.
Tagad šī vieta ir pārvērtusies par izcilu novērošanas laukumu, no kuras paveras skaisti skati uz Nemunas ieleju un Nemunas un Dubisas sateci.

Tālāk ceļš ved uz Veļonas pilsētiņu

Pastaigāsimies pa pilsētiņu. Veļona - viena no interesantākajām Lietuvas pilsētiņām pirmo reizi minēta 1291.gadā. Veļonas pilskalni tiek uzskatīti par vieniem no varenākajiem Lietuvas aizsardzības kompleksiem cīņā ar krustnešiem. Saskaņā ar rakstiskiem avotiem, Veļonas pils bija nocietināta labāk nekā citi cietokšņi, un tā no visām Nemunas ielejas aizsardzības pilīm tika aizsargāta vispašaizliedzīgāk. Pēc vēsturnieku domām, 14.gadsimtā nekur citur, ne Lietuvā, ne apkārtējās zemēs, ne, šķiet, visā Eiropā, nenotika tādas aizsardzības cīņas un diplomātiski gājieni kā pie Veļonas.
1291.gadā šajā vietā vispirms tiek minētā Junigedas pils, vēlāk, no1315.gada, to sauca par Veļonas pili. 76 gadu laikā, no 1291. līdz 1367.gadam, pils apturēja krustnešu sīvos uzbrukumus, vairākkārt tika nodedzināta un pārbūvēta. Tikai pēc daudzajām cīņām, kas notika gandrīz katru gadu, pēc pils iedzīvotāju lēmuma par atkāpšanos 1367.gadā pils tika nodedzināta pilnībā.
1412.gadā Lietuvas dižkunigaitis Vītauts atjaunoja Veļonas pili. Austrumu kalnā tika uzcelta jauna akmens pils, ko tagad sauc par Miera kalnu. Šī pils kļuva par nozīmīgu tikšanos un sarunu vietu starp Lietuvas dižkunigaiti Vītautu un Polijas karali Jogailu ar Vācu ordeņa maģistriem. 1422.gadā Veļonā tika ratificēts Melnas miera līgums.
Pēc Grunvaldes kaujas Veļona - Žemaitijas stārastija, Lietuvas dižkunigaiša Vītauta īpašums. 16.gadsimtā, Lietuvas lielkņaza un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta valdīšanas laikā, Veļona tiek nodota viņa sievai Barbarai Radzivilai. 1501. - 1507.gados Veļonai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības. Veļonas ģerbonis ir zelta karpa ar trim ilkņiem uz debeszila fona.
Apmeklēsim galvenos Veļonas apskates objektus: seno pilskalnu arheoloģisko kompleksu - Ģedimina kapu un Miera kalnu (lietuviski - Ramybės kalnas). Nemunas un Veļonas upju satecē atrodas Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina kapa vieta. Saskaņā ar leģendu šeit tika apglabāts Ģedimins, kurš gāja bojā pie Veļonas cīņā ar krustnešiem. Pilskalna augšpusē 1925.gadā tika uzcelts obelisks, kas iezīmēja Ģedimina apbedījuma vietu. Otrs pilskalns - Miera kalns atrodas uz rietumiem no pirmā, aiz plaša, līdz 17 metrus dziļa grāvja. Uzskata, ka šajā pilskalnā stāvēja pārbūvētā akmens Veļonas pils. Tālāk aplūkosim 1644.gadā uzcelto Veļonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcu, Veļonas muižkungu māju - 19.gadsimta koka arhitektūras klasicisma stila piemēru un Veļonas parku - vienu no Lietuvā izveidotajiem pirmajiem un visskaistākajiem ainavu parkiem. Veļonas senās daļas centrā apmeklēsim 1930.gadā uzstādīto pieminekli Lietuvas dižkunigaitim Vītautam, pieminekli par godu Veļonas 700.gadadienai, akmeni ar pēdas nospiedumu un Nemunas ielejas skatu laukumu.

Ceļojumu turpinām uz Raudones pilsētiņu

Ekskursija pa Raudones pili1337.gadā Bohēmijas karaļa Johana un Lejas-Bavārijas hercoga Henrija XIV vadītā Vācu bruņinieku un citu krustnešu ekspedīcija pie Nemunas upes, blakus Kristmemelas drupām, nodibināja koka pili. Par godu Henrijam pils tika nosaukta par Baierburgu, kas nozīmē "Bavāriešu pils". Pils tika izmantota kā militārā bāze un apgādes centrs ekspedīcijām uz Lietuvas vidieni un Žemaitiju.
Gadu vēlāk Baierburgas pili 22 dienas neveiksmīgi bija aplencis Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins. Pēc Ģedimina nāves viņa dēli tomēr iekaroja pili.
Baierburgas pils 16.gadsimtā piederēja Lietuvas lielkņazam un Polijas karalim Sigismundam II Augustam. 16.gadsimta beigās Krišpins Kiršenšteins uz pils drupām uzcēla jaunu nocietinātu ēku - pili renesanses stilā. 1663.gadā viņa mazdēls Jeronīms Krišpins Kiršenšteins, Lietuvas Lielkņazistes dižciltīgais, Lietuvas Lielkņazistes valsts kases pārvaldnieks un sekretārs, pili rekonstruēja un iekārtoja savu rezidenci. Austrumu daļā tika uzbūvēta divstāvu dzīvojamā ēka. Dienvidu ēkas galos tika uzcelti divi cilindriski dekoratīvi torņi. Pils bija grezni aprīkota, bija daudz elegantu istabu, atsevišķs skapis ieročiem, kase un kapela. Istabu sienas bija dekorētas ar rakstainu ādas apdari, audumiem un gleznām.
18.gadsimta otrajā pusē par Rudones pils īpašniekiem kļuva Olendzku Raviču dzimta (šļahtas, Seima un Senāta locekļi). Lai vecās pils vietā uzceltu jaunu klasicisma stila rezidenci, tika nolīgts lietuviešu arhitekts Laurinas Gucevičus.
19.gadsimta sākumā Raudones pili ieguva īpašumā kņazs Platons Zubovs. 1856. - 1877.gados pils mantiniece, Platona Zubova meita Sofija Kaisarova vēlreiz rekonstruēja pili, pieņemot darbā arhitektu Cesare Anikini. Tika pārbūvētas telpas, tika mainīts pils izskats - visu torņu un ēku augšējā daļā tika pabeigta lielu karnīžu būve, torņu augšdaļas tika izbūvēta ar robainiem parapetiem, ansambļa ziemeļu daļā tika pabeigta dzirnavu būve. Ēka ieguva neogotikas stila iezīmes. Tādu redzam Raudones pili arī šodien.
Pili ieskauj vecs parks, kurā aug reti koki - sudrabkļava, ciedru priede un pelēkā lazda. Parkā auga viens no vecākajiem ozoliem, saukts par Ģedimina ozolu. 2010.gadā šo ozolu nogāza vētra. Tautas leģenda vēsta, ka braucot uz Veļonu pēdējo reizi, zem šī ozola mielojās Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins. Ar Raudonas pili saista arī Austrumprūsijas leģendu par Baltās dāmas spoku - "Baierburgas Baltā dāma".
Pēc ekskursijas pilī būs cienasts, baudīsiet dažādas tējas ar pīrāgu un citiem našķiem.
Vēlāk, uzkāpsim pils tornīKāpjot tornī, apskatīsiet tajā laikā izstādīto izstādi. No 33,5 metrus augstā torņa pavērsies brīnišķīga Nemunas ielejas un Raudones panorāma.
Varēsiet arī noskatīties filmu par Raudones pilsētu un tās vēsturi.
Apmeklējot tirdziņu pilī varēsiet iegādāties vietējo amatnieku izstrādājumus, suvenīrus, medu, zāļu tēju, ozolzīļu kafiju, kā arī dažādus vietējo mežu un dārzu gardumus.

Pēc tam dodamies uz Pilis I ciemu

Ekskursija pa Panemunes pili17.gadsimta sākumā celtā renesanses pils, autentiskāka dzīvesvieta ar dīķu sistēmu un parku, ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Panemune Lietuvas dižkunigaiša Vīteņa valdīšanas laikā no 1295. līdz 1316.gadam bija saistīta ar nepārtrauktām cīņām ar krustnešiem. Vītenis izveidoja Nemunas ielejas piļu aizsardzības sistēmu un uzraudzīja to aizstāvju iecelšanu. Saskaņā ar vācu hronikās rakstīto pieņēmumu šeit atradās Vīteņa pils. 14.gadsimta hronikās rakstītais liecina, ka no savas pils, kuru hronikās dēvē par "Wythes hof", Vītenis, sapulcējis pulkus, uzbruka tuvējai Kristmēmeles krustnešu pilij. Leģenda vēsta, ka drosmīgais dižkunigaitis Vītenis pēc nāves tika apglabāts Panemunes parkā. Šeit ir uzbērti divi pauguri: lielais apzīmē dižkunigaiša Vīteņa apbedījumu vietu, bet mazākais - viņa sievas.
Kādreiz šajā vietā atradās muižnieka Staņislava Stankeviča-Bilēviča īpašums. 1597.gadā viņš pārdeva muižas zemi un ēkas ungāru izcelsmes lietuviešu muižniekam Janušam Eperiešam, kurš 1604. - 1610.gadā uzcēla savai ģimenei pili-rezidenci. Būvniecībai tika izvēlēts neliels pakalns, uz kura, kā tiek uzskatīts, saskaņā ar arhitekta P.Nongarta projektu, tika uzbūvēta divstāvu pils ar masīvām arhitektūras formām, ar aizsargmūri un četrstāvu torņiem. Torņos bija izbūvētas šauras lūkas, kas beidzās ar krustveida padziļinājumiem. Šis dekoratīvais arhitektūras elements varēja kalpot arī pils aizsardzībai.
1759.gadā pils tika pārdota Lietuvas lielkņazistes karognesējam Antanam Galgaudam. Jaunais īpašnieks rekonstruēja pili, sakopa parku un izveidoja šeit greznu dzīvesvietu savai ģimenei. Pils arhitektūrā parādījās klasicisma ietekme. Līdz mūsdienām ir saglabājušās daudz detaļu, kas rotā interjeru. Pils bija pilna gaismas, komforta un greznības. Istabas bija dekorētas ar antīku figūru un fresku frīzēm. Telpas apsildīja baltas flīžu krāsnis un kamīni. 1828.gadā pili un muižu saņēma Eleonora Galgaudene un viņas bērni Antanas un Jonass. Abi dēli bija aktīvi 1831.gada poļu sacelšanās dalībnieki. Polijas armijas ģenerālis Antanas Galgaudas kļuva par nemiernieku virspavēlnieku Lietuvā. Cīņu ar cara armiju laikā viņu pils tika izlaupīta un iznīcināta, bet gadu vēlāk tā kļuva par Krievijas cara īpašumu. Zaudējusi īpašniekus, pils tika arvien vairāk postīta.
1925.gadā Panemunes pils kļuva par Lietuvas Republikas īpašumu. 1961.gadā pils tika iekļauta Lietuvas arhitektūras pieminekļu sarakstā. 2009.gadā sākās aktīva Panemunes pils rekonstrukcija.
Mūsdienās renesanses laika Panemunes pils cietās akmens sienas veido skaistu slēgtu pagalmu, te ir muzejs, viesnīca un restorāns. Bet no 26,5 metrus augstā torņa paveras brīnišķīga panorāma uz Panemunes pils parku un Nemunas ieleju. Pils pieder Viļņas Mākslas akadēmijai.
Ap pili ir izveidots viens no vecākajiem un autentiskākajiem parkiem Lietuvā. Parku rotā piecas kaskādes ūdenstilpes un gar to malām aug milzīgas pelēkas papeles - vienīgā parkā saglabājusies ievesto koku suga.

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Ekskursija ar vietējo gidu pa Raudondvara pili - 4.00 EUR personai

Raudones pils:
ekskursija ar vietējo gidu un cienasts pilī - 4.00 EUR
pils torņa apmeklējums - pieaugušajiem 1.50 EUR, bērniem 1.00 EUR

Panemunes pils:
eksursija ar vietējo gidu - 1.50 EUR personai
pils apmeklējums - pieaugušajiem 2.00 EUR, bērniem 1.00 EUR. Cenā ir iekļauts 18.gadsimta virtuves, cietuma, pils torņa un izstādes apmeklējums.

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

Raudondvara-pils Panemunes-pils

Panemune viena diena