Romantiskā Panemune, kur Nemunas upes krasti pievelk ar savu vēsturi un neparasto dabas skaistumu!...

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena 23.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Dodamies uz romantisko Panemuni, kur Nemunas - šīs lielākās Lietuvas upes krasti pievelk ceļotājus ar savu vēsturi un neparasto dabas skaistumu. Uz lieliskas ainavas fona ir pilis, pilskalni, apbedījumu vietas, muižas!...
Nemunas lejteces labajā krastā vijas viens no vecākajiem valsts ceļiem, kas savulaik izmantots tirdzniecībai starp Lietuvu un Prūsiju. Par šī reģiona militāro pagātni atgādina seno pilskalnu pārpilnība, jo 150 gadus Nemuna bija frontes līnija starp lietuviešiem un krustnešiem.

Ierodamies Raudondvara ciemā

Teatralizēta ekskursija pa Raudondvara pili, kas ir Lietuvas 17.gadsimta sākuma arhitektūras renesanses piemineklis. Pils atrodas Raudondvara ciemā, kas atrodas, Nevēžas upes labā krasta augšējā terasē, netālu no Nevēžas un Nemunas sateces.
Raudondvaris pirmo reizi pieminēts 1392.gadā Vācu ordeņa hronikā kā pagānu kaujas vieta ar krustnešiem. Pili krustneši uzcēla 14.gadsimtā, un tā kļuva par Lietuvas teritorijas daļu 1410.gadā, pēc Grunvaldes kaujas.
1549.gadā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds II Augusts pili uzdāvināja sievai Barbarai Radzivilai, taču 1551.gada 8.maijā viņa nomira. Pēc viņas nāves pils nonāca pie Gintovtiem-Dzevaltovskiem, kas drīz vien to pārdeva Radziviliem.
Pils no jauna tika pārbūvēta 1615.gadā, un 1652.gadā šo pili pārdēvēja par "Sarkano muižu", kas lietuviešu valodā izklausās kā Raudondvaris. Muižas īpašnieks bija Lietuvas lielkņazistes hetmans Janušs Radzivils. Pēc viņa nāves īpašums nonāca viņa brālim Boguslavam, kurš 1653. - 1664.gados pili pārbūvēja, un šādi pils izskatās šobrīd - no sarkaniem ķieģeļiem būvēta taisnstūra, divstāvu ēka ar stūri torni.
1819.gadā īpašumu iegādājās grāfu Tiškeviču dzimta. Poļu sacelšanās laikā 1831.gada maijā īpašumu iznīcināja un nodedzināja cariskās Krievijas armija. Ugunsgrēkā nodega muižas koka ēkas, un grāfs Benedikts Emanuels Tiškevičs sāka celt jaunu akmens muižas ansambli ar lietuviešu arhitekta Jona Margeviča, prūšu arhitekta Jakoba Volera un itālieša Laurusa Cēzara Anikini palīdzību. Grāfu Tiškeviču rezidencē Raudondvarī tika savāktas mākslas darbu, retu grāmatu, eksotisku augu un dzīvnieku kolekcijas.
1923.gadā īpašums tika nodots Lietuvas Republikai un tajā tika izvietots bērnunams. Padomju laikā, 1940.gadā, īpašums tika nacionalizēts un nodots arī bērnunamam. No 1956.gada pilī atradās Aleksandra Stulginska Universitātes lauksaimniecības mehanizācijas filiāle. Stallī bija traktoru stacija. Otrā pasaules kara laikā pils bija stipri cietusi, un tikai 1962. - 1967.gados pēc arhitektu S.Čerkutes un V.Jurkštasa projekta tika atjaunots arhitektūras ansamblis.
Mūsdienās Raudondvara arhitektūras un parka ansamblī ietilpst saglabājusies pils ar torni, divas saimniecības ēkas, oranžērija, ledus pagrabs un parks 3,8 ha platībā. Atjaunotajā muižas kompleksā atrodas grāfu Tiškeviču un Raudondvarī dzimušā slavenā lietuviešu komponista Joza Naujelisa muzejs, bijušajā ledus pagrabā atvērts Kauņas reģiona tūrisma informācijas centrs, oranžērijā - restorāns, bet bijušajā stallī - mākslas inkubators. Muižas teritoriju rotā atjaunoti zaļi zālāji un puķu dobes.

Pēc tam izbraucam uz Seredžus pilsētiņu

Apmeklēsim Seredžus pilskalnu. Pilsētas ziemeļrietumu nomalē, netālu no Nemunas ielejas, Peštves upes kreisajā krastā stāv majestātiskais Seredžus pilskalns. Kopš 19.gadsimta sākuma romantiķu D.Poškas, T.Narbuta, I.Loboiko darbu ietekmē pilskalnu sāka dēvēt par Palemona kalnu. Saskaņā ar 16.gadsimta hronikās pierakstītajām leģendām Romas senators Palemons ar saviem pavadoņiem no Baltijas jūras devās pa Nemunu līdz Dubisas upes grīvai, kur viņi apmetās. Tiek uzskatīts, ka šeit stāvēja Bisena pils, kas tika 1283.gadā tika aplenkta, bet 1294.gadā krustneši to nodedzināja. Tomēr tika konstatēts, ka iepriekš nosauktā pils atradās tuvāk Skirsnemunes ciemam.
Vēsturnieki uzskata, ka šī augstā un stāvā kalna galā 13. - 14.gadsimtā atradās aizsardzības Pieštves pils. Pils, kas, nosaukta minētās upes vārdā, vācu hronikās, tika dēvēta par Pistenu vai Bistenu. Krustneši Pieštves pilij no 1293.gada uzbruka vairākkārt, tomēr tā noturējās līdz 1363.gadam.
Tagad šī vieta ir pārvērtusies par izcilu novērošanas laukumu, no kuras paveras skaisti skati uz Nemunas ieleju un Nemunas un Dubisas sateci.

Tālāk ceļš ved uz Veļonas pilsētiņu

Pastaigāsimies pa pilsētiņu. Veļona - viena no interesantākajām Lietuvas pilsētiņām pirmo reizi minēta 1291.gadā. Veļonas pilskalni tiek uzskatīti par vieniem no varenākajiem Lietuvas aizsardzības kompleksiem cīņā ar krustnešiem. Saskaņā ar rakstiskiem avotiem, Veļonas pils bija nocietināta labāk nekā citi cietokšņi, un tā no visām Nemunas ielejas aizsardzības pilīm tika aizsargāta vispašaizliedzīgāk. Pēc vēsturnieku domām, 14.gadsimtā nekur citur, ne Lietuvā, ne apkārtējās zemēs, ne, šķiet, visā Eiropā, nenotika tādas aizsardzības cīņas un diplomātiski gājieni kā pie Veļonas.
1291.gadā šajā vietā vispirms tiek minētā Junigedas pils, vēlāk, no1315.gada, to sauca par Veļonas pili. 76 gadu laikā, no 1291. līdz 1367.gadam, pils apturēja krustnešu sīvos uzbrukumus, vairākkārt tika nodedzināta un pārbūvēta. Tikai pēc daudzajām cīņām, kas notika gandrīz katru gadu, pēc pils iedzīvotāju lēmuma par atkāpšanos 1367.gadā pils tika nodedzināta pilnībā.
1412.gadā Lietuvas dižkunigaitis Vītauts atjaunoja Veļonas pili. Austrumu kalnā tika uzcelta jauna akmens pils, ko tagad sauc par Miera kalnu. Šī pils kļuva par nozīmīgu tikšanos un sarunu vietu starp Lietuvas dižkunigaiti Vītautu un Polijas karali Jogailu ar Vācu ordeņa maģistriem. 1422.gadā Veļonā tika ratificēts Melnas miera līgums.
Pēc Grunvaldes kaujas Veļona - Žemaitijas stārastija, Lietuvas dižkunigaiša Vītauta īpašums. 16.gadsimtā, Lietuvas lielkņaza un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta valdīšanas laikā, Veļona tiek nodota viņa sievai Barbarai Radzivilai. 1501. - 1507.gados Veļonai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības. Veļonas ģerbonis ir zelta karpa ar trim ilkņiem uz debeszila fona.
Apmeklēsim galvenos Veļonas apskates objektus: seno pilskalnu arheoloģisko kompleksu - Ģedimina kapu un Miera kalnu (lietuviski - Ramybės kalnas). Nemunas un Veļonas upju satecē atrodas Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina kapa vieta. Saskaņā ar leģendu šeit tika apglabāts Ģedimins, kurš gāja bojā pie Veļonas cīņā ar krustnešiem. Pilskalna augšpusē 1925.gadā tika uzcelts obelisks, kas iezīmēja Ģedimina apbedījuma vietu. Otrs pilskalns - Miera kalns atrodas uz rietumiem no pirmā, aiz plaša, līdz 17 metrus dziļa grāvja. Uzskata, ka šajā pilskalnā stāvēja pārbūvētā akmens Veļonas pils. Tālāk aplūkosim 1644.gadā uzcelto Veļonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcu, Veļonas muižkungu māju - 19.gadsimta koka arhitektūras klasicisma stila piemēru un Veļonas parku - vienu no Lietuvā izveidotajiem pirmajiem un visskaistākajiem ainavu parkiem. Veļonas senās daļas centrā apmeklēsim 1930.gadā uzstādīto pieminekli Lietuvas dižkunigaitim Vītautam, pieminekli par godu Veļonas 700.gadadienai, akmeni ar pēdas nospiedumu un Nemunas ielejas skatu laukumu.

Ceļojumu turpinām uz Raudones pilsētiņu

Pēc tam dodamies uz Pilis I ciemu

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Ekskursija ar vietējo gidu pa Raudondvara pili - 4.00 EUR personai

Raudones pils:
ekskursija ar vietējo gidu un cienasts pilī - 4.00 EUR
pils torņa apmeklējums - pieaugušajiem 1.50 EUR, bērniem 1.00 EUR

Panemunes pils:
eksursija ar vietējo gidu - 1.50 EUR personai
pils apmeklējums - pieaugušajiem 2.00 EUR, bērniem 1.00 EUR. Cenā ir iekļauts 18.gadsimta virtuves, cietuma, pils torņa un izstādes apmeklējums.

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!