Atveseļošanās un atpūtas komplekss "Atostogų parkas" – atpūtas un izklaides komplekss HBH "Juoza Alus" – kūrorts Palanga un dzintara muzejs – Kuršu kāpu apburošais skaistums!... – Klaipēda

Lietuva Gerbonis ACeļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 80.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

1.diena – Rīga – "Atostogų parkas" – HBH "Juozo Alus" – Palanga

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Žibininku ciemā

Apmeklējam "Atostogų parkas" - lielāko atveseļošanās un atpūtas kompleksu Rietumeiropā, kur atpūtai un veselībai tiek piedāvāti 15 baseini. "Atostogų parkas" bija pirmais Lietuvā, kas veselības uzlabošanas nolūkos sāka izmantot ģeotermālo minerālūdeni. Komplekss aicina izbaudīt ūdens aktivitātes, unikālās pirts programmas, labsajūtas un spa procedūras.
Dodamies uz 3 stundām apmeklēt baseinu un pirts zonu:
tvaika pirti "Druskų pirtis"
tradicionālo lietuviešu pirti "Perenė"
aromātisko pirti "Riauška"
privāto infrasarkano pirti un džakuzi "Raudonoji" 
āra pirti "Širšių lizdas"
privāto āra pirti "Ponų pirtis"
Par papildu samaksu 3 EUR vienreizējs dzintara pirts "Saulės" apmeklējums. Lai radītu pirmo un lielāko dzintara pirti pasaulē, tika izmantotas trīs tonnas Baltijas jūras dzintara. Sienas, griesti un pat lāvas ir pārklātas ar dabisko dzintaru. Kopējā pirts platība ir 22 kvadrātmetri, un tajā vienlaicīgi var atrasties līdz 15 cilvēkiem. Pirts ir patīkami piepildīta ar darvas smaržu, cilvēks ieelpojot gaisu un caur ādu absorbē sevī dzintara pozitīvās īpašības: stimulē vielmaiņas procesus, nomāc dažādus iekaisumus, uzlabo asinsriti.
Ieteicamais apmeklējuma ilgums - līdz 30 minūtēm.
Par papildu samaksu 7 EUR procedūra "Jūras minerāli" baseinā ar ģeotermālo minerālūdeni! Šis ūdens nāk no 2154 metrus dziļa urbuma un piesātināts ar tādām minerālvielām kā K, Mg, Ca, Cl, tāpēc tam ir pozitīva ietekme uz sirdi un asinsvadiem, nerviem, kauliem un muskuļiem.
 
Pusdienas atpūtas un izklaides kompleksā HBH "Juozo Alus". Restorāns ir slavens ar tradicionāliem lietuviešu ēdieniem. Izsmalcināta lietuviešu virtuve ar bagātīgu nacionālā mantojuma produktu klāstu. Alus cienītāji varēs nobaudīt izcilu vietējās alus darītavas alu.
Pēc pusdienām izstaigāsim HBH "Veselības un joku taku", ieelposim svaigu priežu gaisu un aplūkosim mūsdienu skulptūru parku. Blakus alus darītavai 40 ha meža platībā jau ir izveidota meža takas daļa.

Ceļojumu turpinām uz Palangu

Apmeklēsim Palangas dzintara muzeju. Bijušajā grāfa Fēliksa Tiškeviča muižā dzintara muzejs darbu sāka 1963.gada 3.augustā. Muzejs, kas atrodas pašā Birutes parka centrā, iekārtots krāšņā pilī un ir viens no visvairāk apmeklētajiem muzejiem Lietuvā. Muzejā ir lielākā dzintara kolekcija pasaulē ar aptuveni 30 tūkstošiem eksponātu.

Vēlāk dosimies pastaigā pa kūrortpilsētu. Palanga ir "Lietuvas vasaras galvaspilsēta", kuras iedzīvotāju skaits ir aptuveni 18 tūkstoši. Kūrorts atrodas pie Baltijas jūras ar krasta līniju 25 km, ieskaitot Sventājas ciemu. Kuršu apdzīvotas vietas mūsdienu Palangā ir zināmas no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. Laikā no 13. līdz 15.gadsimtam Palangas iedzīvotājiem nācās stāties pretī Vācu ordeņa bruņiniekiem dienvidos un Livonijas ordenim ziemeļos. 1422.gadā saskaņā ar Melnas miera līgumu Palangu pievienoja Lietuvas lielkņazistei un tā bija nozīmīgākā Lietuvas osta 15. - 17.gadsimtos. 1824.gadā Palangu nopirka grāfu Tiškeviču ģimene. Tiškeviči ieguldīja daudz līdzekļu Palangas kā jūras kūrorta attīstībā. 19.gadsimta beigās tika uzcelts pirmais restorāns un viesnīca, parādījās pirmais teātris, un pludmalē tika ierīkotas peldvietas. Un no šī brīža Palanga sāka attīstīties kā kūrorts.
Interesanti! No 1919. līdz 1921.gadam Palanga bija Latvijas sastāvdaļa. Tad starp Lietuvu un Latviju izcēlās strīds par Palangas un Sventājas piederību. Strīdu atrisināja starptautiskā šķīrējtiesas komisija, un 1921.gada 21.martā šīs teritorijas tika nodotas Lietuvai.
Galvenie kūrorta apskates objekti: Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīm augšāmcelšanās baznīca, celta neogotikas stilā 1907.gadā. Palangas dzintara muzejs, kas atrodas pašā Birutas parka centrā bijušajā Tiškeviču pilī. Birutes parks, Birutes kalns un virs Birutes kalna 1898.gadā celtā kapela. Botāniskais dārzs. Palangas kūrmāja - kūrorta simbols, kas kopš 1877.gada saistīta ar grāfu Tiškeviču dzimtu. Grāfu Tiškeviču aleja. Senā aptieka, atvērta 1827.gadā un joprojām darbojas. Skulptūra "Jūratė ir Kastytis" un muzikālā strūklaka. Tālu jūrā ieejošais mols - 470 metrus garais "Palangos tiltas". Jonasa Basanavičusa vārdā nosauktā gājēju iela, pilsētas vēsturiskā daļa, kur ir daudz senu tradicionālās arhitektūras ēku. Iela ir galvenā kūrorta artērija, abās tās pusēs ir mājīgas kafejnīcas un restorāni.

Iekārtojamies viesnīcā

Brīvais laiks

 

2.diena – Palanga – Jodkrante un Raganu kalns – "Nagļu" dabas rezervāts un Mirušās kāpas – Parnidžu kāpa – Nida – Klaipēda – Rīga

Brokastis viesnīcā

Izbraucam uz Klaipēdas ostu

Ar prāmi pārceļamies uz Kuršu kāpām

Kuršu kāpas ir smilšaina pussala, kas atdala Baltijas jūru no Kuršu līča. Kāpu garums ir 98 km, platums no 400 metriem līdz 3,8 km. Kuršu kāpas Lietuvas pusē ir 52 km garas. To lielāko daļu aizņem Neringas pilsēta, kas apvieno 5 kūrortciemus: Nidu, Jodkranti, Pervalku, Preilu un Alksnīni. Neringā dzīvo aptuveni 3500 iedzīvotāju. Šis nacionālais dabas rezervāts ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tikai šeit var redzēt "klejojošas" kāpas un dzirdēt, kā "klusi" dzied smiltis zem un čukst simtgadīgas priedes. Šeit - tīrākais jūras gaiss, unikālās "zilā karoga" pludmales, vienas no augstākajām kāpām Eiropā, sēņu un ogu bagāti meži, bet savvaļas dzīvnieki gandrīz nebaidās no cilvēka.

Turpinām ceļojumu, baudot krāšņo Kuršu kāpu dabu, uz Jodkrantes ciemu

Dosimies pastaigā pa Jodkrantes kūrortu (liet. Juodkrantė, vācu Schwarzort), Neringas pilsētas daļa, Jodkrantes apkaimes administratīvais centrs. Jodkrante ir otrā lielākā apdzīvotā vieta pēc Nidas Kuršu kāpas Lietuvas daļā. Iedzīvotāju skaits ir aptuveni 900 cilvēku. Ciema nosaukums tiek tulkots kā "melnā piekraste".
Jodkranti (vācu Schwarzort - Melna vieta) kā vietu pirmo reizi min Vācu ordeņa bruņinieki 1429.gadā. Sākotnēji ciems atradās pie Baltijas jūras, apmēram 2,5 km no pašreizējās atrašanās vietas. 17.gadsimta sākumā mēra un kustīgo smilšu kāpu dēļ Jodkrante zaudēja gandrīz visus iedzīvotājus. 17.gadsimta 80.gados ciems pārcēlās uz pašreizējo vietu Kuršu līča krastā.
18.gadsimta vidū Jodkrante kļuva slavena kā kūrorts, tika padziļināts līča ūdensceļš, sāka kursēt tvaikoņi no Mēmeles. Apmēram šajā pašā laikā izrakumu laikā tika atrasti dzintara paraugi. 1860.gadā tika dibināts uzņēmums "Stantien & Becker", dzintara ieguvei uz ziemeļiem no ciema. Arī tas veicināja ciema attīstību.
Šodien Jodkrante piesaista tūristus ar savu ļoti skaisto un košo dabu. Šajā nelielajā zemes gabalā atrodas viens no gleznainākajiem pasaules nostūriem, kura svaigajā gaisā valda miers un mierīgums.
Pastaigas pa kūrortu laikā redzēsim: 19.gadsimta beigu - 20.gadsimta sākuma vēsturiskas ēkas, savrupmājas un tradicionālā vietējā stila zvejnieku viensētas, 1885.gadā uzcelto evaņģēliski luterisko baznīcu, kas pazīstama arī kā Asīzes Sv. Franciska baznīca, krastmalu, 1997.gadā izveidoto skulptūru parku "Zeme un Ūdens" un Raganu kalnu.

Apmeklēsim Raganu kalnu un apbrīnosim daudzās lietuviešu kalēju un kokgriezēju veidotās skulptūras. Blakus Jodkrantes ciemam ir 42 metrus augsta smilšu kāpa, saukta par Raganu kalnu. Tiek uzskatīts, ka tā bija svēta vieta pagāniem - kuršiem, kuri šeit pielūdza savas dievības. Inkvizīcijas laikos šeit rituālus izpildīja raganas, kuras noteiktā laika posmā mēģināja šeit ierasties no visas Eiropas! 19. - 20.gadsimta mijā Raganu kalnā plaši tika svinēti vasaras saulgrieži. Kopš 1979.gada periodiski Raganu kalnā ierodas kalēji un kokgriezēji.

Tālāk ceļš ved uz "Nagļu" dabas rezervātu

Pastaigāsimies pa "Nagļu" dabas rezervāta taku. Dabas lieguma "Nagļi" platība ir 1699 ha. Tas izstiepies  starp Jodkranti un Pervalku 9 km garumā un 2 km platumā. Rezervāta teritorijā ir kāpas - Agilos (52 metrus augsta) un Vingio (48 metrus augsta). Šeit ir Pelēkās jeb Mirušās kāpas - apraktu ciemu vietas. Laika posmā no 1675. līdz 1854.gadam, pūšot rietumu vējiem, smiltis ieputināja četrus ciemus.
Šeit dabiskā veģetācija mijas ar iespaidīgām ieplakām un gravām, kas izveidojušās spēcīgu rietumu vēju rezultātā. Dažās vietās atklājas gadsimtiem vecu meža augsnes fragmenti, kas pārklāti ar smiltīm. "Nagļu" rezervāts ir sava veida Kuršu kāpu dabā notiekošo procesu hronika. Dabas liegumam ir nozīmīga vēsturiskā, estētiskā un zinātniskā vērtība.
Ejot pa 1,1 km garo izzinošo taku, redzēsiet ar smilšainiem augiem apaugušas pelēkās kāpas, kas atgādina tuksneša ainavas. Iepazīsieties arī ar retām Lietuvas Sarkanajā grāmatā ierakstītajām dzīvnieku un augu sugām, uzzināsiet, kādus briesmīgus noslēpumus glabā smilšu kāpas. Taka iet cauri Nagļu (Agila) kāpai, kas veidojusies, vējam pūšot smiltis, no 17.gadsimta. Uzkāpjot 50 metrus augstajā kāpas grēdā, apbrīnosiet iespaidīgo Baltijas jūras un Kuršu līča panorāmu.

Pēc tam dodamies uz Parnidžu kāpu

Uzkāpsim līdz Parnidžu kāpas skatu laukumam. 52 metrus augsto kāpu rotā 1995.gadā uzstādītais 13,8 metru augstais saules pulkstenis - kalendārs. No šejienes paveras skaists skats uz Kuršu līci un Baltijas jūru, brīnišķīgo zaļo klejojošo kāpu panorāma, redzama pati augstākā pussalas kāpa - 68 metrus augstā Sklanditoju, priežu siliem klātie Urbo un Anģu kalni, kuru pakājē ir izkaisīti Nidas namiņi. Parnidžu kāpa - vienīgā vieta Lietuvā, no kuras var redzēt, kā saule "paceļas" no ūdens un "krīt" ūdenī. Sava izskata dēļ šī vieta tiek dēvēta par "Lietuvas Sahāru".

Izbraucam uz Kuršu kāpas galvaspilsētu - Nidu

Ekskursija pa kūrortu Nida. Nida ir kūrortpilsētiņa Kuršu kāpās Lietuvā, daļa no Neringas pilsētas, Nidas apkaimes administratīvais centrs. Iedzīvotāju skaits - aptuveni 1200 iedzīvotāju. Nida atrodas Baltijas jūras un Kuršu līča krastā, smilšainās Kuršu kāpas centrālajā daļā, 4 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala robežas un 50 km no Klaipēdas.
Sākotnēji Nidā, tāpat kā visā Kuršu kāpā, dzīvoja baltu cilts kurši. Pirmo reizi apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu minēta 1385.gadā Teitoņu ordeņa hronikās, bet toreizējā Nida atradās apmēram divus kilometrus uz dienvidiem no pašreizējā ciema. 1529.gadā pilsēta ieguva Magdeburgas tiesības. Ceļojošo kāpu draudu dēļ, 1732.gadā ciems tika pārvietots uz pašreizējo atrašanās vietu. 1874.gadā uz Urbo kāpas tika uzbūvēta Nidas bāka. Līdz 1919.gadam Nida bija Austrumprūsijas daļa. Saskaņā ar Versaļas miera līgumu 1920.gadā Kuršu kāpas ziemeļu daļa kopā ar Klaipēdas apgabalu tika nodota Antantes jurisdikcijā, bet 1923.gadā šo teritoriju anektēja Lietuva. 1939. gada martā Nidu anektēja Vācija, un pēc Otrā pasaules kara tā nonāca Lietuvas PSR sastāvā. Padomju laikā 1961.gadā Nida un citi ciemi Lietuvas pusē tika apvienoti Neringas pilsētā. Kopš 1990.gada Nida ir neatkarīgās Lietuvas sastāvdaļa.
Šodien Nida ir Kuršu kāpas galvaspilsēta un elitāra kūrortpilsētiņa. Šī ir īsta paradīze starp gadsimtiem senām priedēm: košas mājiņas ar dakstiņu un salmu jumtiem, kopti pagalmi ar labiekārtotām puķu dobēm. Pilsētiņu no vienas puses apskalo saldūdens līcis, bet otrā - Baltijas jūras sāļie ūdeņi, augstas smilšu kāpas un slaidās smaržīgās priedes, kas pietuvojušās pie pašas pludmales.
Nidā ir saglabājušās daudz interesantu senu ēku ar tipiskiem Kuršu kāpu viensētām raksturīgiem dekoratīviem elementiem un 1888.gadā celtā evaņģēliski luteriskā baznīca. Blakus baznīcai atrodas veci kapi, kur saglabājusies daļa 19. un 20.gadsimta reģiona unikālās etnogrāfiskās tradīcijas - no koka dēļiem izgriezti pieminekļi -"krikštai". To veidi atspoguļo seno lietuviešu paražas un pasaules uzskatu. Nidas simbols - "Kuršu vimpeļi" (Kurenwimpel) - krāšņi izgriezti karogi, kas raksturīgi vietējām Kuršu kāpā dzīvojošām ģimenēm.
Nidā atrodas Kuršu kāpas vēstures muzejs, Nidas zvejnieka etnogrāfiskā sēta, privātais dzintara muzejs-galerija, Hermaņa Blodes muzejs-viesnīca un vācu rakstnieka Tomasa Manna māja-muzejs.
Nidas pludmale atbilst "Zilā karoga" statusam.
Pilsētiņā varēsiet iegādāties dzintara izstrādājumus un kūpinātas zivis.

Brīvais laiks

Turpinām ceļojumu, baudot skaistās Kuršu kāpu dabas ainavas, uz Klaipēdu

Ar prāmi pārceļamies uz pilsētu

Klaipēda, pēc iedzīvotāju skaita, ir trešā lielākā Lietuvas pilsēta, kas atrodas Lietuvas rietumu daļā, vietā, kur saplūst Baltijas jūra un Kuršu līcis. Klaipēdas osta ir liela un neaizsalstoša. Kuršu apdzīvotās vietas mūsdienu pilsētas teritorijā ir zināmas no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. 1252.gadā Livonijas ordenis uzbūvēja Mēmelburgas pili, bet pēc tam, 1252. - 1253.gados, lika pamatus pilsētai. Apmēram 1258.gadā Mēmelei piešķīra Lībekas pilsētas tiesības. Kopš 1384.gada pilsēta bija Vācu ordeņa atbalsta punkts militārajās operācijās pret lietuviešiem, vairākkārt tika iznīcināta. Melnas miera līguma rezultātā 1422.gadā, Mēmele palika krustnešiem. 1525.gadā Mēmele iekļāvās Prūsijas hercogistē, Zviedrijas Karalistei no 1629. līdz 1635. gadam, 1701.gadā iekļāvās Prūsijas karalistē. Septiņgadu kara laikā pilsēta atradās Krievijas impērijas pakļautībā. 1757. - 1871.gados pilsēta atkal nonāca Prūsijas karalistē. 1871.gadā Mēmele kļuva par Vācijas impērijas vistālāk uz ziemeļiem esošo pilsētu. No 1919. līdz 1922.gadam Mēmeles apgabals kļuva par Antantes protektorātu. 1923.gada 16.februārī Antantes vēstnieku padome akceptēja teritorijas iekļaušanu Lietuvā. Pēc apgabala nodošanas, Mēmeles pilsēta tika pārdēvēta par Klaipēdu. 1939.gada 20.martā Vācija uzstādīja Lietuvai ultimātu par Klaipēdas atdošanu Vācijai, Lietuva bija spiesta pieņemt. No 1939. līdz 1945.gadam Klaipēdas apgabals ietilpa Vācijā. 1945.gada augustā saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumu Klaipēdas apgabals tika nodots Lietuvas PSR. Šodien Klaipēda ir galvenā Lietuvas osta, ar labi attīstītu tūrisma infrastruktūru, un pludmales nav sliktākas kā Palangā.

Dosimies pastaigā pa vecpilsētu. Senās Klaipēdas glītais vācu stils piesaista ar savu unikālo arhitektūru. Laipni sagaida ieliņas, bruģētas ar lieliem bruģakmeņiem, sakopti pagalmi, daudzkrāsainas pildrežģu mājas ar dakstiņu jumtiem un senas noliktavas. Izstaigāsim gleznaino Danes upes krastmalu, apbrīnosim burinieku "Meridiāns". Apmeklēsim Teātra laukumu ar Tāravas Anniņas skulptūru. Redzēsim arī pieminekļus un skulptūras, kas atdzīvina vecpilsētas ainu.

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts ** vai *** viesnīcā ar brokastīm
* prāmis uz Kuršu kāpām (biļete turp - atpakaļ)
* autobusa pārcelšana ar prāmi
* Kuršu kāpas nacionālā parka ekoloģiskais nodoklis
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

"Atostogų parkas" baseinu un pirts zonas apmeklējums uz 3 stundām: pieaugušajiem no 16 līdz 64 gadiem - 22.00 EUR, bērniem no 5 līdz 15 gadiem - 12.00 EUR, pensionāriem no 65 gadiem - 12.00 EUR, vecākiem ar bērnu līdz 15 gadiem - 44.00 EUR
Vienreizējs dzintara pirts "Saulės" apmeklējums ar baseinu un pirts zonas biļeti + 3.00 EUR personai
Procedūra "Jūras minerāli" baseinā ar ģeotermālo minerālūdeni ar baseinu un pirts zonas biļeti + 7.00 EUR personai
Uzmanību!
Bērniem līdz 4 gadiem baseinu un pirts zona ir bez maksas
Bērniem līdz 4 gadiem ieeja "Jūras minerālos" nav atļauta
Noma: dvielis - 2.00 EUR, halāts - 3.00 EUR

Palangas dzintara muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 4.00 EUR, bērniem, pensionāriem 2.00 EUR
apmeklējums (no 15.maija līdz 15.septembrim) - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem, pensionāriem 3.00 EUR
ekskursija pa muzeju ar vietējo gidu - 40.00 EUR grupai

"Nagļu" dabas rezervāta taka - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem 2.00 EUR

Ekskursija ar vietējo gidu pa Nidu - 2.00 EUR personai

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

Atostogu-parkas HBH Palanga Klaipeda

 Kursu-kapa