Rūjienas saldējums – Ķoņu dzirnavas – "Rūjienas šinšillas" un senā Valmiera

Titul VidzemeCeļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena 19.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

No rīta izbraucam no skolas

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies Rūjienas pienotavā

Rūjienas saldējuma degustēšana. Apmeklējot ražotni varēsiet uzzināt kā top saldējums, redzēt videofilmā pašu saldējuma ražošanas procesu, kā arī varēsiet nobaudīt aptuveni 20 veidu saldējumus.
Rūjienas saldējums ir pārbaudīta vērtība, kas neraugoties uz vairākkārtējām pārmaiņām uzņēmumā, ir spējis saglabāt nemainīgu kvalitāti un joprojām tiek gatavots no īsta piena un krējuma. Ir saglabātas gadu gaitā iedibinātās tradīcijas augstvērtīgas produkcijas ražošanā, ar ko rūjienieši var lepoties. Senajā ēkā, aprīkotā ar modernām iekārtām, joprojām ražo garšīgo Rūjienas saldējumu un piedāvā degustācijas interesentu grupām.

Tālāk, apmeklēsim Ķoņu dzirnavas, kuras aptuveni pirms 210 gadiem cēlis barons Džems fon Menzenkampfs. Šodien dzirnavas ir viens no pirmajiem mehāniskajiem uzņēmumiem laukos un ar saglabātajām iekārtām ieņem unikālu vietu Latvijā. Ķoņu dzirnavas ir vienīgā vieta Latvijā, kur vienkopus maļ graudus, vērpj vilnu, šuj segas un spilvenus.
Ekskursijas laikā varēs izsekot graudu ceļam, kā tie pārtop par miltiem. Redzēsiet kā strādā uz retro stila mašīnām, kuras vēl joprojām ir darba kārtībā un veic savu darbu - plucina, kārš, vērpj un satin vilnas dziju šķeterēs. Apmeklētāji nokļūs arī rokdarbu darbnīcā, kur varēs ne tikai aplūkot, bet arī iegādāties brīnišķīgus aitu vilnas izstrādājumus, kas gatavoti no šeit pat dzirnavās pārstrādātās vilnas. Aitu vilnas segas lina pārvalkā ir patīkamas gan ziemā, gan vasarā, jo ir elpojošas - tajās nekad nav karsti vai auksti.
Ķoņu dzirnavās ierīkota arī līdz 1,5 km gara pastaigu taka "Ķonīši" gar Rūjas upes krastu.

Vēlāk satiksimies ar Rūjienas šinšillām. Varēsiet uzzināt visu par šo jauko radību izcelsmi, dzīvesveidu un paradumiem. Pašlaik saimniecībā audzē aptuveni 1500 šinšillu.
Turot šo mīksto pūkaino kamoliņu, izjūti neatvairāmu sajūsmu, jo īpaši tāpēc, ka šinšillas nemaz nebaidās no cilvēkiem un mierīgi uzvedas rokās. Lai dzīvnieki nebaidītos no cilvēku izdotajām skaņām, audzētavā šinšillām ieslēdz radio. Tāpēc grauzēji zina par visu jauno mūzikā!
Šinšillu dabiskā dzīvesvieta ir Andu augstkalne Dienvidamerikā. Pirms 90 gadiem šis pūkainais dzīvnieciņš nekontrolētu medību dēļ atradās uz iznīcības robežas un joprojām ir iekļauts Sarkanajā grāmatā.

Ceļojumu turpinām uz Valmieru

Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Dažādos gadsimtos pilsētas nosaukums dokumentos tiek rakstīts atšķirīgi - Wolmaria, Wolmar, Waldemer, Wolmar. Nosaukuma izcelsmei ir divas versijas: viena ir saistīta ar Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kuru 1212.gadā Rīgas bīskaps Alberts iecēla par fogtu šajā teritorijā. Otra versija ir saistīta ar Dānijas karali Valdemāru, kuram no debesīm sūtītais karogs palīdzēja uzvarēt kādā no cīņām ar Livonijas iedzīvotājiem.
1224.gadā Valmiera nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārziņā, kuri šeit lika pamatus akmens pilij. Tiek uzskatīts, ka Valmiera par pilsētu sāka veidoties 1283.gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Villekens fon Endorps vadīja Valmieras pils un Sv. Sīmaņa baznīcas celtniecību. 1323.gadā Valmiera pirmo reizi tiek minēta kā pilsēta, kurai ir sava pārvalde. Ekonomisko uzplaukumu Valmiera sasniedza 14. un 15.gadsimtā, un, kļuvusi par nozīmīgu tirdzniecības centru, pilsēta kļuva par Hanzas savienības locekli. 14. - 16.gadsimtos Valmiera bija tipiska, ar akmens sienām veidota viduslaiku pilsēta, kurā regulāri notika Livonijas pilsētu un landtāgu sanāksmes. 16., 17. un 18.gadsimtā kari starp Krieviju, Zviedriju un Polijas-Lietuvas ūniju, kā arī mēra epidēmijas un daudzie ugunsgrēki sagādāja Valmierai daudz nepatikšanu. Tā kļūst par parastu pilsētiņu. Situācija sāka uzlaboties tikai pēc 1785.gada, kad Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. Pilsētas ekonomisko situāciju uzlaboja 1899.gadā uzbūvētā Rīgas - Pēterburgas dzelzceļa līnija, kas gāja caur Valmieru. 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā Valmierā tika atvērtas nozīmīgas izglītības iestādes, darbojās vairāki mazie uzņēmumi. 1928.gadā Valmierā tika atvērta dziļurbuma aka, no kuras sāka iegūt slaveno Valmieras minerālūdeni. Otrais pasaules karš Valmierai kļuva par triecienu. 1944.gadā trešdaļa pilsētas tika pilnībā iznīcināta, pilsētas centrs nodega.
No 1960. līdz 2000.gadam Valmiera strauji aug, gan ekonomiskajā nozīmē, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Valmiera attīstās daudz straujāk nekā citas Vidzemes pilsētas, tā nostiprinās kā Vidzemes nozīmīgākā pilsēta.

Dosimies pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru. Izstaigāsim Rīgas ielu - pilsētas centrālo ielu. Apmeklēsim Dzirnavu ezeriņu, kas sākotnēji bijis daļa no viduslaiku Valmieras aizsardzības sistēmas, ko veidoja Rātes upītes dambji un slūžas. Ejot gar ezeru, redzēsim dažādas skulptūras un pieminekļus. Īpaša uzmanība jāpievērš Jansona darbam "Saules pulkstenis" un netālu esošajam neparastam labirintam. Tālākās pastaigas laikā nonāksim tieši uz Karātavu kalna. Viduslaikos šīs gleznainās, mierīgās vietas sauca par "bendes laukiem", bet netālu esošajā kalnā tika izpildīti nāvessodi. 1919.gadā Karātavu kalnā tika nošauti un apglabāti 11 komunistiski domājoši jaunieši. 1949.gadā šeit tika atvērts memoriāls.
Tālāk dosimies uz mazo un burvīgo Valmieras vecpilsētu. Tās centrā redzēsim Valmieras vēstures simbolu - Svētā Sīmaņa baznīcu, kas uzcelta 1283.gadā. Netālu no tās aplūkosim 13.gadsimta Livonijas ordeņa viduslaiku pils drupas. Starp pils drupām iekārtojies Valmieras muzejs - pilsētas vēstures krātuve. Muzeja komplekss atrodas astoņās 18. - 21.gadsimtu koka un mūra ēkās. Muzeja teritorijā starp koka ēkām redzēsim otru vecāko aptieku Latvijā, kas darbojās no 1755. līdz 1965.gadam.
Uzkāpsim arī Valterkalniņā, no kura paveras viens no ainaviskākajiem skatiem uz Gauju, Kazu krācēm, centrālo tiltu un pilsētu.

Tālāk apmeklēsim Valmieras muzeju, kas ir valsts arheoloģijas piemineklis un izvietots 8 ēkās pils drupu teritorijā. Valmieras muzejs ir viena no nozīmīgākajām vēstures vērtību krātuvēm Vidzemē. Tajā ir aptuveni 60 000 vēstures, mākslas, arheoloģisko priekšmetu, fotogrāfijas un dokumenti, kas iegūti no dažādām vietām reģionā. Lielākās mākslas kolekcijas ir Teodora Ūdera, Jāņa Kalmītes, Rūdolfa Valdemāra Vītola un Pētera Postaža darbi. Rekonstruētajā Izstāžu namā un Rūdolfa Vītola vārdā nosauktajā izstāžu zālē katru gadu var apskatīt vairāk nekā divdesmit mākslas darbu, kā arī apmeklēt tematiskas, vēstures un kolekciju izstādes.

Vēlāk izbraucam uz Rīgu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Rūjienas saldējuma degustēšana - pieaugušajiem 5.00 EUR, skolēniem 3.50 EUR

Ķoņu dzirnavas - apmeklētājam 2.00 EUR

Saimniecība "Rūjienas šinšillas" - apmeklētājam ~1.50 EUR

Valmieras muzejs: biļete muzeja izstāžu zāles un pastāvīgajās ekspozīcijas apmeklēšanai - pieaugušajiem 1.40 EUR, skolēniem ieeja bezmaksas

 

 

Rujiena Konu-dzirnavas Rujienas-sinsillas Valmiera