Krāslavas novads-"zilo ezeru zeme": grāfu Plāteru pils komplekss, Olgas Gribules porcelāna leļļu kolekcija un zemnieku saimniecība "Kurmīši" – Daugavpils-lielākā pilsēta Latgalē ar bagātu vēsturi un daudzveidīgu kultūru

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 27.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

6.00 izbraucam no Rīgas

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Krāslavā

Ceļojumu turpinām uz Daugavpili

Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta valstī pēc Rīgas ar aptuveni 79 100 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas Daugavas abos krastos, tikai 25 km attālumā no Lietuvas un 35 km attālumā no Baltkrievijas.
Dinaburgu (Vecdaugavpils Naujenes pagastā) dibināja Livonijas ordenis Daugavas labajā stāvkrastā, 19 km augšpus pa straumei no tagadējās pilsētas. 1275. gadā Livonijas ordeņa maģistrs barons Ernsts fon Rasburgs uzcēla Dinaburgas mūra pili, kas kļuva komturejas centru. Pils kļuva par nozīmīgu cietoksni Livonijas ordeņa cīņā ar Lietuvu un Krieviju.
Pēc Livonijas kara Dinaburga un pārējā Latgale tika pievienota Pārdaugavas hercogistei, kas bija Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvdaļa. No 1620. līdz 1772. gadam Latgale bija lietuviešu-poļu vaivadija - Inflantija, bet Dinaburga kļuva par Inflantijas vaivadijas administratīvo centru.
1577. gadā Livonijas kara laikā Maskavas lielkņazs Ivans IV pilnībā sagrāva seno pili un tirdzniecības apmetni pie tās un nodibināja jaunu nocietinājumu - Dinaburgas skansti 19 km lejpus Dinaburgas pils. Tomēr 1582. gadā saskaņā ar Jamzapoļskas līgumu Dinaburga tika atdota Polijas-Lietuvas ūnijai.
1582. gadā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs piešķīra Dinaburgai Magdeburgas tiesības. 17. gadsimtā pilsēta kļuva par nozīmīgu tirdzniecības un muitas punktu.
Otrā Ziemeļu kara laikā 1656. gada jūnijā Dinaburgu ieņēma Krievijas cars Aleksejs Mihailovičs, kas pilsētu pārdēvēja par Borisogļebsku. Tomēr 1667. gadā pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas pilsētu atkal atdeva Polijas-Lietuvas ūnijai.
Pēc pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1772. gadā Dinaburga tika iekļauta Krievijas impērijas Pleskavas guberņā, kopš 1802. gada - Vitebskas guberņas apriņķa pilsēta. No 1810. līdz 1878. gadam pilsētā tika būvēts tiem laikiem modernais Dinaburgas cietoksnis. Jaunu nozīmi pilsēta ieguva 19. gadsimta vidū ar Sanktpēterburgas - Varšavas dzelzceļa posmu izbūvi, līniju no Rīgas, Vitebskas un no Radvilišķiem. 1893. gada 14. janvārī ar imperatora Aleksandra III dekrētu Dinaburgas pilsēta tika pārdēvēta par Dvinsku.
Pirmā pasaules kara laikā Dvinska bija piefrontes pilsēta, šeit atradās 5. krievu armijas štābs. Pilsēta ļoti cieta no karadarbības, iedzīvotāju skaits strauji samazinājās, daudzi rūpniecības uzņēmumi tika evakuēti uz Krievijas vidieni. No 1918. gada februāra līdz decembrim vācieši atradās Dvinskā, pēc tam pilsētu ieņēma boļševiki.
Poļu-padomju kara laikā 1920. gada 3. janvārī pilsētu ieņēma poļu karaspēks.
Saskaņā ar Rīgas miera līgumu, kas tika noslēgts 1920. gada 11. augustā starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju, Dvinskas pilsēta un Dvinas apriņķis kļuva par daļu no neatkarīgās Latvijas. Tajā pašā gadā pilsētu pārdēvēja par Daugavpili.
1940. gada jūnijā Daugavpils, tāpat kā visa Latvijas Republika, tika iekļauta PSRS sastāvā.
Otrā pasaules kara laikā pilsētā tika nogalināti vairāk nekā 165 tūkstoši cilvēku, un pilsēta tika iznīcināta par vairāk nekā 70%. 1944. gada 27. jūlijā Daugavpilī ienāca Sarkanās armijas daļas.
Pēckara gados ātrā tempā tika atjaunota pilsētas ekonomika un kultūra. Tika celti jauni uzņēmumi, izglītības un kultūras iestādes, auga jauni pilsētu mikrorajoni.
Daugavpils šodien - mūsdienīga, attīstībā esoša pilsēta, lielākā pilsēta Latgalē ar bagātu vēsturi un daudzveidīgu kultūru, nozīmīgs izglītības, sporta un atpūtas centrs.

Ekskursija pa Daugavpili, pa pilsētu, kas iepriecina gan daugavpiliešus, gan viesus ar daudziem kultūrvēsturiskiem objektiem. Ekskursijas laikā apskatīsim Baznīcu kalnu, pastaigāsimies pa Daugavpils vēsturisko centru un iepazīsimies ar šīs pārsteidzošās pilsētas vēsturi.
Apmeklēsim Baznīcu kalnu - unikālu vietu, kur salīdzinoši nelielā teritorijā pastāvēti četru konfesiju dievnami. Baznīcas kalns atrodas Jaunbūves mikrorajonā, pilsētas teritorijā, kas pastāv kopš 1865. gada. 19. beigās - 20. gadsimta sākumā, pieaugot iedzīvotāju skaitam šajā apkaimē, radās nepieciešamība pēc baznīcu būvniecības. Jāpiebilst, ka šeit dzīvoja katoļi, luterāņi, pareizticīgie un vecticībnieki. Kā pirmo 1893. gadā tika uzcelta Mārtiņa Lutera katedrāli, 1905. gadā netālu no tās - Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas katoļu baznīcu un pareizticīgo Dvinskas garnizona baznīcu (vēlākā Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle). Bet 1928. gadā netālu Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāles tika uzcelts Daugavpils 1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nams. Pateicoties sakrālo būvju kompleksam šis rajons ieguva nosaukumu Baznīcu kalns. Dievnami kļuva ne tikai Jaunbūves garīgo centru, bet arī tās arhitektonisko dominanti. Katras konfesijas dievnams ienes savdabīgus vaibstus pilsētas panorāmā ar savu arhitektūras stilu daudzveidību - sākot ar baroku un neogotiku, līdz pat bizantiešu stilam.
Dosimies pastaigā pa Daugavpils vēsturisko centru, kas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Unikalitāte ir tajā apstāklī, ka pilsēta gandrīz pilnībā tika atjaunota īsā laikā - 19. gadsimta laikā. Redzēsim daudzu arhitektūras stilu ēkas: jūgendstila, Krievijas impērijas, "Latgales baroka", kam raksturīgs sarkano ķieģeļu izmantojums un citus stilus.
Izstaigāsim Rīgas ielu - vienu no centrālajām Daugavpils ielām, kas 20. gadsimta 70. gadu beigās tika pārvērsta par gājēju ielu. 2009. gadā tika pabeigta Rīgas ielas rekonstrukcija, kuras rezultātā pilsēta saņēma izcilu piemēru harmoniskai pagātnes un tagadnes sintēzei. Mūsdienās šī ir pilsētas noslogotākā artērija, pa kuru var aiziet no dzelzceļa stacijas līdz tās sākumam pie Daugavas, kur zem dambja ar pieeju upei kādreizējās piestātnes vietā izveidota arka. Ir ļoti patīkami atrasties uz šīs ielas, tā nav pārslogota ar dažādām kafejnīcām, restorāniem un citām izklaides vietām. Viss ar mēru. Mazstāvu glītās ēkas gar Rīgas ielu nenospiež un "nesaspiež" telpu. Ēka Rīgas ielā 61, kas celta 1860. gadā, ir viens no spilgtākajiem eklektikas paraugiem, izceļas ar bagātīgu fasādes dekorējumu. Pretī 1. pasta nodaļai aplūkosiet bruņurupuča skulptūru, kas izveidota par godu plašajam Eiropas purva bruņurupuču klāstam valstī, kā arī Latvijā vienīgā skulptūra, kas veltīta Latgales keramikai.
Pilsētas centrā atrodas: Vienības nams - daudzfunkcionāla ēka celta 1936. - 1937. gadā; 19. gadsimta otrajā pusē tapušais laukums, kur izvietots dzejnieka Andreja Pumpura, latviešu eposa "Lāčplēsis" autora, krūšutēls; 2004. gadā iesvētītā Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela, kuras vietā agrāk atradās 1969. gadā uzspridzinātā Sv. kņaza Aleksandra Ņevska vārdā nosauktā pareizticīgo katedrāle; Sv. Pētera ķēdēs katoļu baznīca, celta 1845. - 1848. gadā klasicisma stilā; Dubrovina parks ir pilsētnieku iecienīta atpūtas vieta; pilsētas skaistākā jūgendstila ēka, kurā atrodas 1938. gadā dibinātais Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs; Daugavpils Universitātes laukums, kur atrodas neliela strūklaka, dzejnieka Jāņa Raiņa krūšutēls un saules pulkstenis; 1850. gadā celtā Daugavpils sinagoga - Kadiša lūgšanu nams, kurā ierīkots muzejs "Ebreji Daugavpilī un Latgalē"; Daugavpils tirgus, kurš atrodas "Ditton centrā", un ir otrs lielākais Latvijā, kā arī daudzas citas ievērojamas vietas.

Brīvais laiks

Vkarpusē izbraucam uz Rīgu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

* ieejas biļetes:

Ekskursija pa grāfu Plāteru pils kompleksu - 52.00 EUR grupai

Olgas Gribules porcelāna leļļu kolekcija - apmeklētājam 3.00 EUR, bērniem līdz 7 gadiem bez maksas

Ekskursija un zāļu tējas un medus degustācija zemnieku saimniecībā "Kurmīši" - 3.00 EUR personai