Klaipēda - pārsteidzošais delfīnu šovs - "Lietuvas vasaras galvaspilsēta" Palanga un dzintara muzejs

Klaipedas aprinkisCeļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena 21.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes - bez maksas !

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

6.00 izbraucam no skolas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies Klaipēdā

Klaipēda, pēc iedzīvotāju skaita, ir trešā lielākā Lietuvas pilsēta, kas atrodas Lietuvas rietumu daļā, vietā, kur saplūst Baltijas jūra un Kuršu joma. Klaipēdas osta ir liela un neaizsalstoša. Kuršu apdzīvotās vietas mūsdienu pilsētas teritorijā ir zināmas no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. 1252.gadā Livonijas ordenis uzbūvēja Mēmelburgas pili, bet pēc tam, 1252. - 1253.gados, lika pamatus pilsētai. Apmēram 1258.gadā Mēmelei piešķīra Lībekas pilsētas tiesības. Kopš 1384.gada pilsēta bija Vācu ordeņa atbalsta punkts militārajās operācijās pret lietuviešiem, vairākkārt tika iznīcināta. Melnas miera līguma rezultātā 1422.gadā, Mēmele palika krustnešiem. 1525.gadā Mēmele iekļāvās Prūsijas hercogistē, Zviedrijas Karalistei no 1629. līdz 1635. gadam, 1701.gadā iekļāvās Prūsijas karalistē. Septiņgadu kara laikā pilsēta atradās Krievijas impērijas pakļautībā. 1757. - 1871.gados pilsēta atkal nonāca Prūsijas karalistē. 1871.gadā Mēmele kļuva par Vācijas impērijas vistālāk uz ziemeļiem esošo pilsētu. No 1919. līdz 1922.gadam Mēmeles apgabals kļuva par Antantes protektorātu. 1923.gada 16.februārī Antantes vēstnieku padome akceptēja teritorijas iekļaušanu Lietuvā. Pēc apgabala nodošanas, Mēmeles pilsēta tika pārdēvēta par Klaipēdu. 1939.gada 20.martā Vācija uzstādīja Lietuvai ultimātu par Klaipēdas atdošanu Vācijai, Lietuva bija spiesta pieņemt. No 1939. līdz 1945.gadam Klaipēdas apgabals ietilpa Vācijā. 1945.gada augustā saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumu Klaipēdas apgabals tika nodots Lietuvas PSR. Šodien Klaipēda ir galvenā Lietuvas osta, ar labi attīstītu tūrisma infrastruktūru, un pludmales nav sliktākas kā Palangā.

Dosimies pastaigā pa vecpilsētu. Senās Klaipēdas glītais vācu stils piesaista ar savu unikālo arhitektūru. Laipni sagaida ieliņas, bruģētas ar lieliem bruģakmeņiem, sakopti pagalmi, daudzkrāsainas pildrežģu mājas ar dakstiņu jumtiem un senas noliktavas. Izstaigāsim gleznaino Danes upes krastmalu, apbrīnosim burinieku "Meridiāns". Apmeklēsim Teātra laukumu ar Tāravas Anniņas skulptūru. Redzēsim arī pieminekļus un skulptūras, kas atdzīvina vecpilsētas ainu.

Pēc tam ar prāmi pārceļamies uz Kuršu kāpu

Kuršu kāpa ir smilšaina pussala, kas atdala Baltijas jūru no Kuršu jomas. Kāpas garums ir 98 km, platums no 400 metriem līdz 3,8 km. Kuršu kāpa Lietuvas daļā ir 52 km gara un tiek saukta par Neringu. Tā apvieno 4 kūrorta ciemus: Nidu, Jodkranti, Pervalku un Preilu. Neringā dzīvo aptuveni 3500 iedzīvotāju. Šis nacionālais dabas rezervāts ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tikai šeit var redzēt "klejojošas" kāpas un dzirdēt, kā "klusi" dzied smiltis zem un čukst simtgadīgas priedes. Šeit - tīrākais jūras gaiss, unikālās "zilā karoga" pludmales, vienas no augstākajām kāpām Eiropā, sēņu un ogu bagāti meži, bet savvaļas dzīvnieki gandrīz nebaidās no cilvēka.

Apmeklējam "ūdens mākslinieku" - delfīnu priekšnesumu. Šovs - aizraujošs priekšnesums ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem!...

Pēc šova atgriežamies ar prāmi atpakaļ uz Klaipēdu

Ceļojumu turpinām uz Palangu

Apmeklējam Palangas dzintara muzeju. Bijušajā grāfa Fēliksa Tiškeviča muižā dzintara muzejs darbu sāka 1963.gada 3.augustā. Muzejs, kas atrodas pašā Birutes parka centrā, iekārtots krāšņā pilī un ir viens no visvairāk apmeklētajiem muzejiem Lietuvā. Muzejā ir lielākā dzintara kolekcija pasaulē ar aptuveni 30 tūkstošiem eksponātu.

Vēlāk, dosimies pastaigā pa kūrortpilsētu. Palanga ir "Lietuvas vasaras galvaspilsēta", kuras iedzīvotāju skaits ir aptuveni 18 tūkstoši. Kūrorts atrodas pie Baltijas jūras ar krasta līniju 25 km, ieskaitot Sventājas ciemu. Kuršu apdzīvotas vietas mūsdienu Palangā ir zināmas no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. Laikā no 13. līdz 15.gadsimtam Palangas iedzīvotājiem nācās stāties pretī Vācu ordeņa bruņiniekiem dienvidos un Livonijas ordenim ziemeļos. 1422.gadā saskaņā ar Melnas miera līgumu Palangu pievienoja Lietuvas lielkņazistei un tā bija nozīmīgākā Lietuvas osta 15. - 17.gadsimtos. 1824.gadā Palangu nopirka grāfu Tiškeviču ģimene. Tiškeviči ieguldīja daudz līdzekļu Palangas kā jūras kūrorta attīstībā. 19.gadsimta beigās tika uzcelts pirmais restorāns un viesnīca, parādījās pirmais teātris, un pludmalē tika ierīkotas peldvietas. Un no šī brīža Palanga sāka attīstīties kā kūrorts.
Interesanti! No 1919. līdz 1921.gadam Palanga bija Latvijas sastāvdaļa. Tad starp Lietuvu un Latviju izcēlās strīds par Palangas un Sventājas piederību. Strīdu atrisināja starptautiskā šķīrējtiesas komisija, un 1921.gada 21.martā šīs teritorijas tika nodotas Lietuvai.
Galvenie kūrorta apskates objekti: Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīm augšāmcelšanās baznīca, celta neogotikas stilā 1907.gadā. Palangas dzintara muzejs, kas atrodas pašā Birutas parka centrā bijušajā Tiškeviču pilī. Birutes parks, Birutes kalns un virs Birutes kalna 1898.gadā celtā kapela. Botāniskais dārzs. Palangas kūrmāja - kūrorta simbols, kas kopš 1877.gada saistīta ar grāfu Tiškeviču dzimtu. Grāfu Tiškeviču aleja. Senā aptieka, atvērta 1827.gadā un joprojām darbojas. Skulptūra "Jūratė ir Kastytis" un muzikālā strūklaka. Tālu jūrā ieejošais mols - 470 metrus garais "Palangos tiltas". Jonasa Basanavičusa vārdā nosauktā gājēju iela, pilsētas vēsturiskā daļa, kur ir daudz senu tradicionālās arhitektūras ēku. Iela ir galvenā kūrorta artērija, abās tās pusēs ir mājīgas kafejnīcas un restorāni.

Izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam neliela apstāšanās

Vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
* visas ekskursijas un aktivitātes, kā norādīts programmā

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* biļetes:

Prāmis uz Kuršu kāpu - turp-atpakaļ 1.00 EUR

Delfīnu šovs – pieaugušajiem 6.00 EUR, skolēniem 3.00 EUR
(no 1.jūnija līdz 31.augustam pieaugušajiem 9.00 EUR, skolēniem 4.50 EUR)

Dzintara muzejs - pieaugušajiem 4.00 EUR, skolēniem 2.00 EUR

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

Klaipeda-palanga

Klaipēda, pēc iedzīvotāju skaita, ir trešā lielākā Lietuvas pilsēta, kas atrodas Lietuvas rietumu daļā, vietā, kur saplūst Baltijas jūra un Kuršu joma. Klaipēdas osta ir liela un neaizsalstoša. Kuršu apdzīvotās vietas mūsdienu pilsētas teritorijā ir zināmas no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. 1252.gadā Livonijas ordenis uzbūvēja Mēmelburgas pili, bet pēc tam, 1252. - 1253.gados, lika pamatus pilsētai. Apmēram 1258.gadā Mēmelei piešķīra Lībekas pilsētas tiesības. Kopš 1384.gada pilsēta bija Vācu ordeņa atbalsta punkts militārajās operācijās pret lietuviešiem, vairākkārt tika iznīcināta. Melnas miera līguma rezultātā 1422.gadā, Mēmele palika krustnešiem. 1525.gadā Mēmele iekļāvās Prūsijas hercogistē, Zviedrijas Karalistei no 1629. līdz 1635. gadam, 1701.gadā iekļāvās Prūsijas karalistē. Septiņgadu kara laikā pilsēta atradās Krievijas impērijas pakļautībā. 1757. - 1871.gados pilsēta atkal nonāca Prūsijas karalistē. 1871.gadā Mēmele kļuva par Vācijas impērijas vistālāk uz ziemeļiem esošo pilsētu. No 1919. līdz 1922.gadam Mēmeles apgabals kļuva par Antantes protektorātu. 1923.gada 16.februārī Antantes vēstnieku padome akceptēja teritorijas iekļaušanu Lietuvā. Pēc apgabala nodošanas, Mēmeles pilsēta tika pārdēvēta par Klaipēdu. 1939.gada 20.martā Vācija uzstādīja Lietuvai ultimātu par Klaipēdas atdošanu Vācijai, Lietuva bija spiesta pieņemt. No 1939. līdz 1945.gadam Klaipēdas apgabals ietilpa Vācijā. 1945.gada augustā saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumu Klaipēdas apgabals tika nodots Lietuvas PSR. Šodien Klaipēda ir galvenā Lietuvas osta, ar labi attīstītu tūrisma infrastruktūru, un pludmales nav sliktākas kā Palangā.

Dosimies pastaigā pa vecpilsētu. Senās Klaipēdas glītais vācu stils piesaista ar savu unikālo arhitektūru. Laipni sagaida ieliņas, bruģētas ar lieliem bruģakmeņiem, sakopti pagalmi, daudzkrāsainas pildrežģu mājas ar dakstiņu jumtiem un senas noliktavas. Izstaigāsim gleznaino Danes upes krastmalu, apbrīnosim burinieku "Meridiāns". Apmeklēsim Teātra laukumu ar Tāravas Anniņas skulptūru. Redzēsim arī pieminekļus un skulptūras, kas atdzīvina vecpilsētas ainu.