Vaclova Inta vārdā nosauktais akmeņu muzejs – Japāņu dārzs – atpūtas un izklaides komplekss HBH "Juozo Alus" – kūrortpilsēta Palanga un dzintara muzejs – Kuršu kāpas apburošais skaistums un delfīnu šovs – Klaipēda

Lietuva Gerbonis ACeļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens no aprīļa

Cena no 72.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

1.diena – Rīga – Vaclova Inta vārdā nosauktais akmeņu muzejs – Japāņu dārzs – atpūtas un izklaides komplekss HBH "Juozo Alus" – Palanga – Palangas dzintara muzejs

6.30 izbraucam no skolas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies pilsētiņā Mosedis

Apmeklējam Vaclova Inta vārdā nosaukto Republikānisko akmeņu muzeju. Šī unikālā muzeja aizsācējs bija vietējais ārsts V. Intas, kurš 1957.gadā sāka vākt laukakmeņus. 1971.gadā no lieliem akmeņiem tika izveidots akmens muzejs.
Pašlaik muzejā eksponēta vairāk nekā 150 tūkstošu vienību liela visizplatītāko akmeņu un oļu kolekcija no visiem Lietuvas reģioniem. Lielākais muzeja eksponāts sver 50 tonnas, bet mazākais - tikai dažus gramus. Ūdensdzirnavās ir izstādīta patstāvīga ekspozīcija, kurā ir ģeoloģiskās kartes, klints iežu paraugi, pārakmeņojošies dzīvnieki un augi, kā arī no dažādām valstīm atvestie akmeņi - dāvanas muzejam. Kā arī var aplūkot no cilvēka ķermeņa iegūto svešķermeņu paraugus un Lietuvā augošo koku kokšņu kolekciju.

Pēc tam izbraucam uz Mažučai ciemu

Apmeklēsim Japāņu dārzuDārzu sāka veidot 2007.gada oktobrī kā lielāko - 16 ha, japāņu dārzu Eiropā. Sapnis to izveidot dzima no vēlmes paust mīlestību pret savas dzimtenes Žemaitijas dabu un pateikties Zemes Mātei. Uzzinot par ideju, skolotājs Hajime Watanabe pieņēma to kā izaicinājumu un kopā ar savu komandu ar entuziasmu ķērās pie idejas īstenošanas. Japāņu dārzs - tā ir neatņemama japāņu kultūras daļa. Gadsimtu gaitā tā apvienojusi reliģiju, mākslu un cieņpilnu attieksmi pret dabu.

Ceļš tālāk ved uz Žibininku ciemu

Pusdienas atpūtas un izklaides kompleksā HBH "Juozo Alus". Restorāns ir slavens ar tradicionāliem lietuviešu ēdieniem. Izsmalcināta lietuviešu virtuve ar bagātīgu nacionālā mantojuma produktu klāstu. Alus cienītāji varēs nobaudīt izcilu vietējās alus darītavas alu.
Pēc pusdienām izstaigāsim HBH "Veselības un joku taku", ieelposim svaigu priežu gaisu un aplūkosim mūsdienu skulptūru parku. Blakus alus darītavai 40 ha meža platībā jau ir izveidota meža takas daļa.

Ceļojumu turpinām uz Lietuvas "vasaras galvaspilsētu" Palangu

Apmeklēsim Palangas dzintara muzeju. Bijušajā grāfa Fēliksa Tiškeviča muižā dzintara muzejs darbu sāka 1963.gada 3.augustā. Muzejs, kas atrodas pašā Birutes parka centrā, iekārtots krāšņā pilī un ir viens no visvairāk apmeklētajiem muzejiem Lietuvā. Muzejā ir lielākā dzintara kolekcija pasaulē ar aptuveni 30 tūkstošiem eksponātu.

Pēc tam, iekārtojamies viesnīcā

Vēlāk, dosimies pastaigā pa kūrortpilsētu. Palanga ir "Lietuvas vasaras galvaspilsēta", kuras iedzīvotāju skaits ir aptuveni 18 tūkstoši. Kūrorts atrodas pie Baltijas jūras ar krasta līniju 25 km, ieskaitot Sventājas ciemu. Kuršu apdzīvotas vietas mūsdienu Palangā ir zināmas no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. Laikā no 13. līdz 15.gadsimtam Palangas iedzīvotājiem nācās stāties pretī Vācu ordeņa bruņiniekiem dienvidos un Livonijas ordenim ziemeļos. 1422.gadā saskaņā ar Melnas miera līgumu Palangu pievienoja Lietuvas lielkņazistei un tā bija nozīmīgākā Lietuvas osta 15. - 17.gadsimtos. 1824.gadā Palangu nopirka grāfu Tiškeviču ģimene. Tiškeviči ieguldīja daudz līdzekļu Palangas kā jūras kūrorta attīstībā. 19.gadsimta beigās tika uzcelts pirmais restorāns un viesnīca, parādījās pirmais teātris, un pludmalē tika ierīkotas peldvietas. Un no šī brīža Palanga sāka attīstīties kā kūrorts.
Interesanti! No 1919. līdz 1921.gadam Palanga bija Latvijas sastāvdaļa. Tad starp Lietuvu un Latviju izcēlās strīds par Palangas un Sventājas piederību. Strīdu atrisināja starptautiskā šķīrējtiesas komisija, un 1921.gada 21.martā šīs teritorijas tika nodotas Lietuvai.
Galvenie kūrorta apskates objekti: Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīm augšāmcelšanās baznīca, celta neogotikas stilā 1907.gadā. Palangas dzintara muzejs, kas atrodas pašā Birutas parka centrā bijušajā Tiškeviču pilī. Birutes parks, Birutes kalns un virs Birutes kalna 1898.gadā celtā kapela. Botāniskais dārzs. Palangas kūrmāja - kūrorta simbols, kas kopš 1877.gada saistīta ar grāfu Tiškeviču dzimtu. Grāfu Tiškeviču aleja. Senā aptieka, atvērta 1827.gadā un joprojām darbojas. Skulptūra "Jūratė ir Kastytis" un muzikālā strūklaka. Tālu jūrā ieejošais mols - 470 metrus garais "Palangos tiltas". Jonasa Basanavičusa vārdā nosauktā gājēju iela, pilsētas vēsturiskā daļa, kur ir daudz senu tradicionālās arhitektūras ēku. Iela ir galvenā kūrorta artērija, abās tās pusēs ir mājīgas kafejnīcas un restorāni.

Nakts viesnīcā

 

2.diena – Palanga – Kuršu kāpa – Klaipēda – Rīga

Brokastis viesnīcā

Izbraucam uz Klaipēdas ostu

Ar prāmi pārceļamies uz Kuršu kāpu

Kuršu kāpa ir smilšaina pussala, kas atdala Baltijas jūru no Kuršu līci. Kāpas garums ir 98 km, platums no 400 metriem līdz 3,8 km. Kuršu kāpa Lietuvas pusē ir 52 km gara. Tās lielāko daļu aizņem Neringas pilsēta, kas apvieno 5 kūrortciemus: Nidu, Jodkranti, Pervalku, Preilu un Alksnīni. Neringā dzīvo aptuveni 3500 iedzīvotāju. Šis nacionālais dabas rezervāts ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tikai šeit var redzēt "klejojošas" kāpas un dzirdēt, kā "klusi" dzied smiltis zem un čukst simtgadīgas priedes. Šeit - tīrākais jūras gaiss, unikālās "zilā karoga" pludmales, vienas no augstākajām kāpām Eiropā, sēņu un ogu bagāti meži, bet savvaļas dzīvnieki gandrīz nebaidās no cilvēka.

Apmeklējam "ūdens mākslinieku" – delfīnu, priekšnesumu. Šovs ir ļoti aizraujoša un jautra izstāde ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem!...

Pēc tam aizbraucam uz kūrortciemu Jodkranti

Apmeklēsim Raganu kalnu un apbrīnosim daudzās lietuviešu kalēju un kokgriezēju veidotās skulptūras. Blakus Jodkrantes ciemam ir 42 metrus augsta smilšu kāpa, saukta par Raganu kalnu. Tiek uzskatīts, ka tā bija svēta vieta pagāniem - kuršiem, kuri šeit pielūdza savas dievības. Inkvizīcijas laikos šeit rituālus izpildīja raganas, kuras noteiktā laika posmā mēģināja šeit ierasties no visas Eiropas! 19. - 20.gadsimta mijā Raganu kalnā plaši tika svinēti vasaras saulgrieži. Kopš 1979.gada periodiski Raganu kalnā ierodas kalēji un kokgriezēji.

Tālāk ceļš ved pie Parnidžu kāpas

Uzkāpsim līdz Parnidžu kāpas skatu laukumam. 52 metrus augsto kāpu rotā 1995.gadā uzstādītais 13,8 metru augstais saules pulkstenis - kalendārs. No šejienes paveras skaists skats uz Kuršu jomu un Baltijas jūru, brīnišķīgo zaļo klejojošo kāpu panorāma, redzama pati augstākā pussalas kāpa - 68 metrus augstā Sklanditoju, priežu siliem klātie Urbo un Anģu kalni, kuru pakājē ir izkaisīti Nidas namiņi. Parnidžu kāpa - vienīgā vieta Lietuvā, no kuras var redzēt, kā saule "paceļas" no ūdens un "krīt" ūdenī. Sava izskata dēļ šī vieta tiek dēvēta par "Lietuvas Sahāru".

Pēc tam dosimies pastaigā pa kūrortu Nida. Sākotnēji Nidā, tāpat kā visā Kuršu kāpā, dzīvoja baltu cilts kurši. Pirmo reizi apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu minēta 1385.gadā Teitoņu ordeņa hronikās, bet toreizējā Nida atradās apmēram divus kilometrus uz dienvidiem no pašreizējā ciema. 1529.gadā pilsēta ieguva Magdeburgas tiesības. Ceļojošo kāpu draudu dēļ, 1732.gadā ciems tika pārvietots uz pašreizējo atrašanās vietu. 1874.gadā uz Urbo kāpas tika uzbūvēta Nidas bāka. Līdz 1919.gadam Nida bija Austrumprūsijas daļa. Saskaņā ar Versaļas miera līgumu 1920.gadā Kuršu kāpas ziemeļu daļa kopā ar Klaipēdas apgabalu tika nodota Antantes jurisdikcijā, bet 1923.gadā šo teritoriju anektēja Lietuva. 1939. gada martā Nidu anektēja Vācija, un pēc Otrā pasaules kara tā nonāca Lietuvas PSR sastāvā. Padomju laikā 1961.gadā Nida un citi ciemi Lietuvas pusē tika apvienoti Neringas pilsētā. Kopš 1990.gada Nida ir neatkarīgās Lietuvas sastāvdaļa.
Šodien Nida ir Kuršu kāpas galvaspilsēta un elitāra kūrortpilsētiņa. Šī ir īsta paradīze starp gadsimtiem senām priedēm: košas mājiņas ar dakstiņu un salmu jumtiem, kopti pagalmi ar labiekārtotām puķu dobēm. Pilsētiņu no vienas puses apskalo saldūdens līcis, bet otrā - Baltijas jūras sāļie ūdeņi, augstas smilšu kāpas un slaidās smaržīgās priedes, kas pietuvojušās pie pašas pludmales.
Nidā ir saglabājušās daudz interesantu senu ēku ar tipiskiem Kuršu kāpu viensētām raksturīgiem dekoratīviem elementiem un 1888.gadā celtā evaņģēliski luteriskā baznīca. Blakus baznīcai atrodas veca etnogrāfiskā kapsēta. Tāpat Nidā atrodas vācu rakstnieka Tomasa Manna māja-muzejs, privātais dzintara muzejs-galerija un Nidas zvejnieka etnogrāfiskā sēta.

Turpinām ceļojumu, baudot skaistās Kuršu kāpas dabas ainavas, uz Klaipēdu

Ar prāmi pārceļamies uz pilsētu

Klaipēda, pēc iedzīvotāju skaita, ir trešā lielākā Lietuvas pilsēta, kas atrodas Lietuvas rietumu daļā, vietā, kur saplūst Baltijas jūra un Kuršu līcis. Klaipēdas osta ir liela un neaizsalstoša. Kuršu apdzīvotās vietas mūsdienu pilsētas teritorijā ir zināmas no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. 1252.gadā Livonijas ordenis uzbūvēja Mēmelburgas pili, bet pēc tam, 1252. - 1253.gados, lika pamatus pilsētai. Apmēram 1258.gadā Mēmelei piešķīra Lībekas pilsētas tiesības. Kopš 1384.gada pilsēta bija Vācu ordeņa atbalsta punkts militārajās operācijās pret lietuviešiem, vairākkārt tika iznīcināta. Melnas miera līguma rezultātā 1422.gadā, Mēmele palika krustnešiem. 1525.gadā Mēmele iekļāvās Prūsijas hercogistē, Zviedrijas Karalistei no 1629. līdz 1635. gadam, 1701.gadā iekļāvās Prūsijas karalistē. Septiņgadu kara laikā pilsēta atradās Krievijas impērijas pakļautībā. 1757. - 1871.gados pilsēta atkal nonāca Prūsijas karalistē. 1871.gadā Mēmele kļuva par Vācijas impērijas vistālāk uz ziemeļiem esošo pilsētu. No 1919. līdz 1922.gadam Mēmeles apgabals kļuva par Antantes protektorātu. 1923.gada 16.februārī Antantes vēstnieku padome akceptēja teritorijas iekļaušanu Lietuvā. Pēc apgabala nodošanas, Mēmeles pilsēta tika pārdēvēta par Klaipēdu. 1939.gada 20.martā Vācija uzstādīja Lietuvai ultimātu par Klaipēdas atdošanu Vācijai, Lietuva bija spiesta pieņemt. No 1939. līdz 1945.gadam Klaipēdas apgabals ietilpa Vācijā. 1945.gada augustā saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumu Klaipēdas apgabals tika nodots Lietuvas PSR. Šodien Klaipēda ir galvenā Lietuvas osta, ar labi attīstītu tūrisma infrastruktūru, un pludmales nav sliktākas kā Palangā.

Dosimies pastaigā pa vecpilsētu. Senās Klaipēdas glītais vācu stils piesaista ar savu unikālo arhitektūru. Laipni sagaida ieliņas, bruģētas ar lieliem bruģakmeņiem, sakopti pagalmi, daudzkrāsainas pildrežģu mājas ar dakstiņu jumtiem un senas noliktavas. Izstaigāsim gleznaino Danes upes krastmalu, apbrīnosim burinieku "Meridiāns". Apmeklēsim Teātra laukumu ar Tāravas Anniņas skulptūru. Redzēsim arī pieminekļus un skulptūras, kas atdzīvina vecpilsētas ainu.

Pēc tam izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam neliela apstāšanās

Vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts ** vai *** viesnīcā ar brokastīm
* prāmis uz Kuršu kāpu
* Kuršu kāpas nacionālā parka ekoloģiskais nodoklis
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Vaclova Inta vārdā nosauktais Republikānisko akmeņu muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 3.00 EUR, skolēniem 1.00 EUR
ekskursija pa muzeju un parku ar vietējo gidu - 30.00 EUR grupai
 
Japāņu dārzs:
apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, skolēniem 3.00 EUR
vietājā gida pakalpojumi - 50.00 EUR grupai
tējas dzeršana (vasarā) - 2.50 EUR apmeklētājam

Palangas dzintara muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 4.00 EUR, skolēniem 2.00 EUR
apmeklējums (no 15.maija līdz 15.septembrim) - pieaugušajiem 6.00 EUR, skolēniem 3.00 EUR
ekskursija pa muzeju ar vietējo gidu - 40.00 EUR grupai

Delfinārijs:
delfīnu šova apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, skolēniem 3.00 EUR
delfīnu šova apmeklējums (no 1.jūnija līdz 31.augustam) - pieaugušajiem 9.00 EUR, skolēniem 4.50 EUR)

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

Skoleniem 2 dienas Kursu-kapa