Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Hījumā-otra lielākā Igaunijai piederošā sala, kas slavena ar savu senatnīgo dabu, gleznainām piekrastes ainavām, vēsturiskām bākām un brīnišķīgiem cilvēkiem!..

Hiiumaa gerbonis

Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 102.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

1. diena – Rīga – Vaemlas vilnas fabrika –  Hījumā muzeja Kasari ekspozīciju māja – Sēretirpa rags – Kerdla

5.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Igauniju

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Rohukilas ostā

10:00 ar prāmi pārceļamies uz Heltermā ostu Hījumā salā

Hījumā (igauņu: Hiiumaa), agrāk - Dago (zviedru: Dagö) ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala ar kopējo platību 989 km², kas ir daļa no Baltijas jūras Monzunda arhipelāga. Hījumā ir Hījumā apriņķa galvenā sala, to ieskauj vēl arī nelielas salas. Hījumā vienīgā pilsēta un administratīvais centrs ir Kerdla. Salas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 9 300 cilvēku.
Pirmie cilvēki, kas šeit apmetās uz dzīvi, bija roņu mednieki. Rakstītos avotos kā Dageida sala pirmoreiz minēta 1228. gadā - laikā, kad Hījumā iekaroja krustneši.
1254. gadā Dago tika sadalīta starp Sāmsalas-Vīkas bīskapiju un Livonijas ordeni.
No 1563. līdz 1710. gadam Dago sala piederēja Zviedrijai un ilgu laiku bija nozīmīgs zviedru kultūras centrs Igaunijā. 1710. gada kampaņā Ziemeļu kara laikā krievu armija pabeidza salas iekarošanu. Pēc 1721. gada, kad Dago sala nonāca Krievijas impērijas sastāvā, agrākie zviedru tautības salas iedzīvotāji emigrēja vai pārigauņojās.
Līdz 18. gadsimta beigām salas iedzīvotāju skaits bija aptuveni 2000 cilvēku.
Zviedri, kas palika Dago (Hījumā), galvenokārt dzīvoja Kerdlas pilsētas rajonā. Tur šodien var atrast vairākus cilvēkus, kuri joprojām sevi uzskata par zviedriem. Igauņu Hījumā dialektu joprojām spēcīgi ietekmē zviedru valoda.
Mūsdienās Hījumā ir unikāla daba, kas ir saglabāta, pateicoties salas iedzīvotāju spējai dzīvot harmonijā ar vidi!..

Sākam ceļojumu pa Hījumā salu

Apmeklēsim Vaemlas vilnas fabrikā. Starp kadiķu ieskautajām Vaemlas ganībāmarenā, baltā akmens ēka ir viena no nedaudzajām Vaemlas muižas ēkām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Ēka celta 19. gadsimta vidū kā siena šķūnis. Patlaban tajā darbojas ģimenes uzņēmums "Hiiu Vill" (Hījumā vilna).
Fabrikā, kas strādā katru dienu, joprojām darbojas senas mašīnas, dažas no kurām ir izgatavotas 19. gadsimta beigās. Sākotnēji mašīnas darbināja ar tvaiku, bet tagad tos darbina padomju laika elektromotori. Meistars, kurš zina mašīnas no iekšpuses, par tām pastāstīs sīkāk. Šeit redzēsiet un varēsiet iepazīties ar vilnas dzijas tapšanas gaitu - vilnas plucināšanu, kāršanu, vērpšanu un šķeterēšanu. Vilna tiek likta uz plucināmās iekārtas, kur to, laižot caur ruļļiem ar smalkām adatiņām, saplucina. Pēc tam vilna tiek likta uz kāršamās iekārtas, kur top kārsums, un visbeidzot vilnu sagriež pavedienā.
Blakus fabrikai atrodas veikals, kas pārdod fabrikā ražoto vilnas dziju un apģērbu.
Vasarā ir patīkami pasēdēt vietējā kafejnīcā pie kafijas vai tējas tases un izbaudīt mirkli.
 
Apmeklēsim Hījumā muzeja Kasari ekspozīciju māju. No kaļķakmens būvētajā Kasari muižas pārvaldnieka mājā atrodas pastāvīga izstāde "Dzīve uz salas. Uguns, ūdens, gaiss, zeme". Izstādē ir aplūkota Hījumā iedzīvotāju ikdienas dzīvē un dažādi notikumi, kā arī atstāta vieta filozofiskām pārdomām un svarīgiem pavērsieniem salas vēsturē. Šajā izstādē vairāki tūkstoši gadu cilvēku dzīves ir parādīti ar četru senu elementu palīdzību, kas jau iepriekš minēti nosaukumā. Izstādē ir apskatāma liela priekšmetu kolekcija, un papildus labi pazīstamiem sadzīves priekšmetiem ir apskatāmi arī daži mūsdienu priekšmeti, izgatavoti uz vietas.
Jau no pirmajiem muzeja darbības gadiem par vienu no publikas iecienītākajiem eksponātiem kļuva vilka izbāzenis. Lielais vilks, saukts par "Hījumā šausmas", salā dzīvoja 13 gadus. Mazākais izstādes eksponāts ir silmakivi (akmens-acs) - kurš var pastāstīt daudz interesanta par medicīnas vēsturi.
Glābšanas laiva vecajā lauku sētā ir atgādinājums par traģisko prāmja "Estonia" katastrofu 1994. gadā.
Muzeja veikalā ir pieejams plašs Hījumā rokdarbu un suvenīru klāsts.
 
Izstaigāsim Sēretirpa (no igauņu valodas "apakšstilba līkums") ragu. 3 km garā grēda, kas iestiepjas jūrā, ir viena no skaistākajām un iemīļotākajām vietām Hījumā. Saskaņā ar leģendu, grēda ir senā Hījumā salas milža Leigera mēģinājums izveidot tiltu starp Hījumā un Sāremā salām.
Esat uz pareizā ceļa, ja pamanāt zīmes, kur ceļu norāda Hījumā salas milzis. Tā ir ass, kas vērsta uz dienvidrietumiem, kuras augšējā daļa ir pārklāta ar augiem, bet beidzas jūrā kā akmeņains rags. No kokiem un krūmiem visinteresantākie ir sausserži, trauslie krūkļi, pabērzi parastie un irbenes. Krastā var redzēt jūras kāpostus, kuru ziedēšanas laikā krasts kļūst skaisti balts. Nemaz jau nerunājot par romantiskajām ērkšķrozītēm ziedēšanas laikā.
Neaizmirstiet par ērtiem apaviem!
 
Apmeklēsim Hījumā salas galvaspilsētu - Kerdlas mazpilsētu. Pilsēta atrodas Hījumā ziemeļaustrumu piekrastē, Baltijas jūras krastā pie Tarestes līča.
Kerdla ir vienīgā pilsēta uz Hījumā salas, Hījumā apriņķa administratīvais centrs. Iedzīvotāju skaits ir aptuveni 3 180 iedzīvotāju.
Mūsdienu Kerdla pirmo reizi minēta 1564. gada rakstos kā neliels zviedru ciems, kas, iespējams, salā pastāvēja kopš vikingu laikiem.
No 1721. līdz 1917. gadam pilsēta bija Krievijas impērijas sastāvdaļa un piedzīvoja izaugsmes periodu saistībā ar tekstilfabrikas atvēršanu 1830. gadā. 1849. gadā ciemā parādījās arī osta.
1918. gadā Kerdla kļuva par neatkarīgās Igaunijas Republikas daļu. Pilsētas statusu ieguva 1938. gadā. Otrā pasaules kara laikā tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas infrastruktūra. Pēc baltvāciešu masveida repatriācijas 1939. - 1941. gados un zviedru emigrācijas 1943. - 1944. gados, pilsētu jau padomju laikos apdzīvoja galvenokārt igauņi un nelielas krievu grupas.
Mūsdienās, pateicoties mājīgajai atmosfērai, gleznainajai dabai un skaistajai arhitektūrai, Kerdla ir lielisks brīvdienu galamērķis visiem tiem, kas vēlas atpūsties no pilsētas kņadas. Pilsētiņas īpatnība, pēc viesu un vietējo iedzīvotāju domām, ir tās sirsnība un oriģinalitāte, ko mūsdienu pasaulē nemaz nav tik viegli atrast.
Skaistākās vietas Kerdlā - Piejūras parks aiz Hījumā muzeja "Garās mājas", pilsētas parks un tā dēvētā Kerdla no "Kalev" rūpnīcas laikiem, kur varēsiet baudīt skatu uz skaistu dārzu ieskautām Kerdlas koka mājiņām. Lielu interesi raisa daudzās artēziskās akas Pikk un Aia ielu rajonā, bet kristāldzidru ūdeni var nobaudīt no akas Aia un Pikk ielu krustojumā. Uzmanību piesaista savdabīgie lauku pagrabi un Kerdlas "trummi" jeb tiltiņi, tā kā caur pilsētiņu plūst trīs lieli strauti: Nūtri, Lijvaoja un Kamioja un ir bezgala daudz strautiņu un grāvju. Interesanta ir arī modernā Kerdlas osta, kurā līdz mūsdienām saglabājusies Kerdlas audumu fabrikas noliktava un šķūnis.

Iekārtojamies viesnīcā "Hotell Sõnajala"

Brīvais laiks

 

2. diena – Kerdla – Tahkunas bāka – piemiņas zīme prāmja "Estonia" bojāgājušajiem – Kepu bāka – Kerdlas meteorīta krātera makets – Pihalepas baznīca – Rīga

Brokastis viesnīcā

Turpinām ceļojumu pa Hījumā salu

Apmeklēsim Tahkunas bāku un pabūsim pie piemiņas zīmes prāmja "Estonia" bojāgājušajiem. Hījumā salas ziemeļu daļā uz Tahkunas raga atrodas pati lielākā čuguna bāka Igaunijā.
Tahkunas bāku sāka celt 1873. gadā no Francijā pasūtītajām detaļām. Bāka tika samontēta pēc tā sauktās Gordona sistēmas, t.i., salikta no iepriekš izgatavotām un piegādātām detaļām, kas ievērojami vienkāršoja montāžu un saīsināja būvniecības laiku. Tam laikam īpaši modernais baltais tornis tika uzcelts 1875. gadā. Bākas augstums ir 42,7 metri virs jūras līmeņa, gaismas signāls redzams 12 jūras jūdžu attālumā (viena jūras jūdze atbilst 1,852 km). Slaidās, raksturīgi rūtainās bākas dažādajos stāvos apmeklētājus gaida izstādes un instalācijas. Bākas laternas telpā un galerijā var nokļūt pa franciski elegantām vītņu kāpnēm. Nonākot šeit, noteikti jāpaskatās uz krāšņo skatu no augšas, pat ja laiks izrādīsies apmākusies.
Tahkunas bākas ēku komplekss sniedz lielisku priekšstatu par piekrastes bākas dzīves struktūru. No palīgēkām līdz mūsdienām saglabājusies tikai 19. gadsimta otrajā pusē celtā pirts, no akmens celtā petrolejas noliktava un pagrabs, kā arī 20. gadsimtā celtā koka māja un ģeneratora ēka.
Torņa pakājē darbojas kafejnīca un suvenīru veikals.
Netālu no bākas atrodas piemiņas zīme zvana veidā, kas veltīta prāmja "Estonia" bojā gājušajiem 1994. gadā. Pieminekli Tahkunā dēvē par "Bronzas zvanu" jeb "Dvēseles zvanu", kas vētras laikā sāk skanēt. Tas izgatavots krustveida svārsta veidā, kas viesuļvētras laikā zvana, tā it kā sūtot vēstījumu no jūras. Saliektajai kompozīcijai ir spēcīga emocionāla ietekme uz cilvēkiem, atgādinot grimstoša kuģa pēdējās minūtes. Bronzas zvanu rotā aizkustinošas detaļas - četras bērnu sejas, kas skatās katra uz savu debespusi.
Prāmja "Estonia" nogrimšana - jūras katastrofa ar lielāko upuru skaitu Baltijas jūrā miera laikā, kas notika naktī uz 1994. gada 28. septembri. Prāmis bija ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz prāmja atradās 803 pasažieri un 186 apkalpes locekļi. Izglābt izdevās tikai 137 cilvēkus, 852 gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts (atrasti tikai 94 mirušo ķermeņi).
 
Apmeklēsim Kepu bāku - Hījumā salas simbolu. Kepu bāka atrodas Megipes ciemā, Kepu pussalā, Hījumā salas rietumu galā.
Igaunijas, kā arī Baltijas jūras un Baltijas valstu vecākās bākas vēsture aizsākās pirms vairāk nekā 500 gadiem, kad bija vajadzīgs orientieris, pirmām kārtām Hanzas savienībai. No Hījumā caur Austrumeiropu gāja svarīgākais tirdzniecības ceļš no austrumiem uz rietumiem. Tajos laikos tirgotāji bija noraizējušies par kuģu zaudēšanu Baltijas jūrā. Lai brīdinātu kuģus par tuvo krastu, tika uzcelta Kepu bāka.
Bāka tika uzcelta laika posmā no 1504. līdz 1540. gadam Hījumā salas augstākajā vietā, 67 metrus virs jūras līmeņa. Bākas tornis ir kvadrātveida, mūrēts no akmeņiem, katrā sānā tam pieguļ kontrforss. Pati bāka ir 36 metrus augsta, bet gaismas elements atrodas 102,6 metru augstumā virs jūras līmeņa. Baltijas valstīs nav augstākas bākas gaismas!..
Masīvajam balta akmens tornim ar četriem kontrforsiem ir balkons un sarkanas gaismas telpa. Kāpjot pa šaurajām, stāvajām kāpnēm torņa iekšpusē, redzēsiet, kā jūsu priekšā atveras vienas no vecākajām bākām pārsteidzošā vēsture, kas bija nozīmīga navigācijas, būvniecības un zinātnes attīstībā. Bet no skatu laukuma varēsiet aplūkot brīnišķīgo jūras ainavu un Hījumā salas panorāmu.
Kepu bākas pakājē atrodas kafejnīca "Tuletorni". Te piedāvā siltos ēdienus, vietējās kūpinātas zivis, saldējumu un bezalkoholiskos dzērienus. Blakus ēkā atrodas rokdarbu darbnīca, kurā pirms izbraukšanas varēsiet iegādāties suvenīrus no Hījumā.
 
Aplūkosim Kerdlas meteorīta krātera maketu. Senā Kerdlas krātera Hījumā salas ziemeļaustrumu daļā diametrs ir 4 km, un dziļums vairāk nekā 500 metri. Tas radies gandrīz pirms 455 miljoniem gadu, milzīga meteorīta, kas iekrita atklātā jūrā, sprādziena laikā. Dažādu ģeoloģisko procesu, tādu kā nogulumu veidošanās, zemes garozas kustību un ledus laikmetu dēļ, Kerdlas dabiskais krāteris ir kļuvis grūti pamanāms.
Lai vizuāli attēlotu šo īpašo dabas pieminekli, tika uzbūvēts meteorīta krātera makets, radot telpisku Kerdlas krātera izmēru un proporciju sajūtu. Makets ir simts reižu mazāks par īsto krāteri - tā diametrs ir aptuveni 43 metri, bet apļveida vaļņa garums ir 140 metri.

Apbrīnosim Pihalepas baznīcu. Baznīca, kas pazīstama arī kā Sv. Laurencija baznīca, ir vecākā mūra celtne uz Hījumā salas, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Būvniecības pamatlicējs ir Vācu ordenis, kas 1225. gadā sāka celt no akmens cietokšņa baznīcu. Tās celtniecība tika pabeigta 14. gadsimtā, bet torņa sākotnēji nebija. Torņa celtniecība tika uzsākta 1770. gadā.
1636. gadā Hījesāres muižnieki Gentšieni Pīhalepas baznīcai uzdāvināja Igaunijā reto akmens kanceli.
Remontdarbu laikā 19. gadsimtā uz sienām parādījās Maltas ordeņa krustu attēli. Tas tiek saistīts ar Ungernu-Sternbergu dzimtas piederību minētajam ordenim.
Baznīcas sienas ir baltas, jumts - sarkans, tornis - melns, no trīs pusēm baznīca rotāta ar augstiem vitrāžas logiem. Zvanu torņa smailē ir vējrādīs - gailis, bet jumta austrumu galā ir krusts.
Pihalepas baznīcas dārzā atrodas fon Stenboku dzimtas apbedīšanas kapliča. Kriptā, piemēram, ir apglabāta grāfiene Eba Margareta fon Stenboka. Interesanti, ka tieši viņas vecvectēvam Džeikobam Delagardijam senatnē piederēja visa Hījumā sala.

Pēc tam dodamies Heltermā ostu

17.30 no ostas pārceļamies ar prāmi atpakaļ uz kontinentālo daļu uz Rohukilas ostu

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Igauniju un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā


Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* autobusa pārcelšana ar prāmi
* nakts viesnīcā "Hotell Sõnajala" divvietīgos numuros ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
 
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* prāmis Rohukila-Heltermā-Rohukila - pieaugušajiem 9.70 EUR, bērniem, pensionāriem 3.40 EUR
 
* ieejas biļetes:
 
Hījumā muzeja Kasari ekspozīciju māja - pieaugušajiem 4.00 EUR, bērniem, pensionāriem 3.00 EUR
 
Tahkunas bāka - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem, pensionāriem 2.00 EUR
 
Kepu bāka - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem, pensionāriem 2.00 EUR
 
Pihalepas baznīca - apmeklējums par ziedojumu
 
 
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!