Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
Pasakainā Alatskivi pils – Kallastes stāvkrasts – Pihticas pareizticīgo klosteris – Sillamē pilsētas vēsturiskais šarms – Narva-tālākais Eiropas Savienības austrumu punkts – gleznainais Oru parks – Valastes ūdenskritums un Ontikas stāvkrasts
Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts
Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens
Cena no 90.00 EUR personai
Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!
1. diena – Rīga – Alatskivi pils – Kallastes stāvkrasts – Pihticas pareizticīgo klosteris – Sillamē – Narva
6.00 izbraucam no Rīgas
Ceļš pa Latviju un Igauniju
Pa ceļam kafijas pauze
Ierodamies Alatskivi ciemā
Apmeklējam pasakaino Alatskivi pili, kas uzcelta Alatskivi ezera krastā. Alatskivi muižas vēsture aizsākās 16. gadsimta vidū, bet pirmo reizi tā minēta 1601. gadā. 1628. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs pili uzdāvināja savam sekretāram Juhanam Adleram Salvijam. Nākamajos gadsimtos pilī nomainījās vairāki īpašnieki, līdz to 1870. gadā iegādājās Nolkenu ģimene. No 1876. līdz 1885. gadam barons Arveds Georgs fon Nolkens pili pārbūvēja pēc paša izstrādāta dizaina un Skotijas majestātiskās Balmorālas pils parauga, kuru viņš apmeklēja 1875.gadā. Līdz 1919. gada zemes reformai pils kopā ar apkārtējo saimniecības ēku kompleksu bija bruņinieku muiža.
Igaunijas Atbrīvošanas kara laikā 1919. gadā pils tika nacionalizēta un nodota Zemkopības ministrijai. Dažādos laikos tajā bija iekārtota skola, kazarmas robežsargiem, kolhoza valde, kino un bibliotēka.
Alatskivi pils tiek uzskatīta par skaistāko neogotikas stila celtni Baltijā. Liela rekonstrukcija, kuras rezultātā pils ieguva sākotnējo izskatu, tika veikta 2005. - 2011. gados. Šodien atjaunotajā pilī var iepazīties ar viena zemes īpašnieka ģimenes un viņu kalpu dzīvi un vēsturi, kas muižā strādāja pirms simts gadiem. Šeit izveidots Eduardam Tubinam veltīts muzejs, bet pils pagrabā ir apskatāmas reiz šeit dzīvojošu cilvēku vaska figūras un amatnieku darbnīcas. Pilī atrodas arī brīnišķīga butika viesnīca, mājīgs restorāns, tiek rīkotas dažādas sanāksmes, konferences un semināri.
Kopš 2022. gada vasaras ir iespējams apmeklēt arī pils staļļus, kur tika turēti izjādes zirgi, un apskatīt jauno izstādi par lauku sētu.
Alatskivi pils parks - lielākais parks Tartu apriņķī 130 ha platībā tika izveidots 18. gadsimta beigās. Pašlaik parka galvenais apskates objekts ir Alatskivi pils ar to ieskaujošo, brīvā stilā veidoto parku. No pils torņiem un terasēm paveras gleznains skats uz ezeru, baznīcu un apkārtējo ainavu. Cauri parkam ved iezīmēta pārgājienu taka. Parka apstādījumus veido vietējā dabā sastopamās augu sugas, galvenokārt liepas, kļavas un ozoli.
Ceļš tālāk ved uz Kuremē ciemu
Pusdienas Kuremē kafejnīcā, kas atrodas netālu no klostera
Klostera izveidošanas vēsture ir saistīta ar Dievmātes aizmigšanas tēlu: saskaņā ar leģendu vietā, kur tagad atrodas klosteris, vietējiem iedzīvotājiem parādījās Dievmāte, un viņas parādīšanās vietā tika atrasta Dievmātes Debesīs uzņemšanas ikona. 16. gadsimtā vietējie iedzīvotāji blakus ozolam, kur tika atrasta ikona, uzcēla kapelu Dievmātes ikonai. Pateicoties Igaunijas gubernatora kņaza Sergeja Šahovska nerimstošajai enerģijai un kņazienes Elizabetes Šahovskas gādībai, 1885. gadā šeit tika dibināta Pihticas pareizticīgo draudze un uzcelts dievnams agrāk iegūtajai ikonai.
Galvenie klostera svētumi: Pihticas Dievmātes ikona "Pie avota", ar pašas Dievmātes klātbūtni svētītais brīnumainais "Svētavots", brīnumainā Dievmātes ikona "Vladimirskaja", svēto relikvijas un daudzi citi svētumi.
Staigājot pa klostera teritoriju, varēsiet pavērot mūķeņu dzīvesveidu, pastāvēt pie ikonām, aizdedzināt sveces un ielikt zīmītes par savu tuvinieku veselību, pasēdēt klostera ēnaino aleju klusumā. Ja vēlēsieties, varēsiet padzert no "Svētavota" un ienirt tā ārstnieciskajos ūdeņos. Cilvēkiem, kurus interesē klostera vēsture un tā dzīves ritms, ir iespēja rezervēt ekskursiju mūķeņu vadībā. Viņas parādīs visu Pihticas klostera kompleksu, pastāstīs visu tā vēsturi un ļaus ieskatīties vietās, kas slēptas no cilvēku acīm.
Svarīgi! Lūdzu, ievērojiet pareizticīgo etiķeti: sievietēm ir jābūt svārkos, kas garāki par ceļiem, un drēbēs, kas pārklāj plecus, galvā ir jābūt lakatam; īsas bikses vīriešiem ir aizliegtas, vēlams krekls ar garām piedurknēm.
Ekskursija kājām pa pilsētas centru. Sillamē - burvīga pilsēta, kas atrodas Igaunijas ziemeļaustrumos Somu līča krastā, Setkes upes grīvā. Šeit dzīvo aptuveni 12 450 iedzīvotāju.
Pirmās ziņas par Sillamē kā apdzīvotu vietu, kurā bijis krodziņš, datētas ar 1502. gadu. 1700. gadā šeit tika uzceltas dzirnavas un labs tilts pār upi. Pēc pievienošanas Krievijai, kopš 19. gadsimta beigām Sillamē kļūst par populāru kūrortu Sanktpēterburgas inteliģencei.
1928. gadā Igaunijas naftas konsorcijs ar zviedru kapitāla palīdzību šeit uzcēla degslānekļa pārstrādes rūpnīcu, elektrostaciju un nelielu ostu. 1940. gadā Sillamē dzīvoja 2600 iedzīvotāju. Otrā pasaules kara laikā rūpnīca tika iznīcināta.
Sillamē kā industriālas pilsētas attīstības vēsture sākas 1946. gadā, kad PSRS valdība nolēma šeit izveidot lielu metalurģijas rūpnīcu slānekļa rūdas pārstrādei urāna oksīdu iegūšanai. Sākumā uzņēmums izmantoja vietējo slānekļa rūdu. Kopš 20. gadsimta 60. gadiem par galvenajām izejvielām kļuva urāna koncentrāti no Austrumeiropas valstīm.
1957. gadā Sillamē ieguva pilsētas statusu. Padomju laikā uz pilsētu pārcēlās liels skaits ģimeņu no citām savienības republikām. No 1947. līdz 1991. gadam Sillamē bija slēgtā pilsēta.
Pēc Igaunijas neatkarības iegūšanas urāna rūpnīca pārvērtās par retzemju metālu ražošanas rūpnīcu, kas joprojām ir viens no veiksmīgākajiem uzņēmumiem Austrumigaunijā. Attīstītās arī tirdzniecības osta - Krievijas robežai tuvākā Eiropas Savienības osta. Pateicoties skaistajai pludmalei, Sillamē tiek novērtēta kā vasaras kūrorts.
Pastaigas laikā varēsiet iepazīties ar pēckara staļinisma laikmeta ēku arhitektūru un Sillamē klasiskajām alejām. Pastaigāsieties pa Piejūras bulvāri, kas sākas ar greznām kāpnēm pie centrālā laukuma un ved tieši līdz jūrai. Varēsiet apbrīnot Somu līča panorāmu.
Sillamē pilsētas arhitektūra ir pieskaitāma staļinisma stilam, pie kam pilsētas centrā apbūve ir tik viendabīga, ka var runāt par 20. gadsimta 40. - 50. gadu arhitektūras ansambli, kas tagad ir Sillamē ievērības cienīga apskates vieta. Centrālajā laukumā redzēsiet pilsētas rātsnamu, kultūras pili, pieminekli "Miera atomam", bijušo kinoteātri "Rodina" (dzimtene) un tam pretī pirts ēku. Ir daudz puķu dobju, puķu podu, balustrāžu un citu stila elementu - trūkst tikai pionieru skulptūru.
Sillamē nav līdzīga citām Igaunijas pilsētām. Pārsvarā šeit dzīvo krievi, un gandrīz pusei iedzīvotāju ir Krievijas pases. Tāpēc Sillamē var uzskatīt par krievvalodīgāko un vēl vairāk - par padomiskāko vietu Igaunijā. No Padomju Savienības šeit ir ne tikai arhitektūra, bet arī cenu zīmes, kuras, lai arī krieviski rakstītas, norādītas eiro: šķiet, ka bulciņas maksā 20 kapeikas, bet maizes klaips 50 kapeikas - ne pagājušais gadsimts, protams, bet tomēr neparasti!..
Vakarpusē dodamies uz Narvu
Iekārtojamies viesnīcā "Narva Hotell" ***
Brīvais laiks
Pilsētas apskates ekskursija "Narvas vēsture". Narva ir trešā lielākā pēc iedzīvotāju skaita pilsēta valstī, pati lielākā pilsēta Ida-Viru apriņķī un vistālāk uz austrumiem esošā Eiropas Savienības pilsēta. Narva atrodas Narvas upes kreisajā krastā, pie robežas ar Krieviju - iepretim Ivangorodai. Pilsētā dzīvo aptuveni 53 800 cilvēku, pārsvarā krievvalodīgie.
13. gadsimtā dāņi, kas iekaroja Ziemeļigauniju, Narvas upes un "vecā ceļa" krustojumā uzcēla koka nocietinājumus. Šo nocietinājumu aizsardzībā, vietējas apdzīvotās vietas vietā izveidojās Narvas pilsēta, kas 14. gadsimta sākumā ieguva Lībekas tiesības. 14. gadsimta sākumā dāņi sāka būvēt arī mūra cietoksni.
1347. gadā Dānijas karalis Ziemeļigauniju, ieskaitot Narvu, pārdeva Livonijas ordenim.
1492. gadā cīņai pret Livoniju Maskavas lielkņazs Ivans III pavēlēja iepretīm Narvas cietoksnim uzcelt krievu cietoksni, ko nodēvēja viņa vārdā par Ivangorodu.
Livonijas kara laikā 1558. gada 11. maijā Narvu ieņēma krievu karaspēks. Krievijas cars Ivans Bargais plānoja Narvu padarīt par nozīmīgu tirdzniecības un militāru ostu pie Baltijas jūras. Taču Zviedrijas karalistei krievu parādīšanās Baltijas jūrā bija ārkārtīgi nevēlama. 1579. gada augustā zviedri veica pirmo mēģinājumu ieņemt Narvu, taču atkāpās. 1581. gada aplenkuma laikā zviedriem tomēr izdevās pilsētu ieņemt.
Ar uzbrukumu Narvai Krievijas cars Pēteris I sāka Lielo Ziemeļu karu. Krievu armija pilsētu aplenca, bet 1700. gada 19. novembrī to sakāva zviedru karaspēks. Tikai 1704. gada 9. augustā krievu karaspēks ieņēma Narvu. Ziemeļu kara rezultātā Igaunija un Livonija tika atdotas Krievijai. 1719. gadā tika izveidota Rēveles guberņa, bet Narvas pilsēta palika Pēterburgas guberņas sastāvā.
1917. gada decembrī uz revolucionārā nihilisma viļņa Igaunija atguva Narvu. Tomēr 1918. gada novembrī pilsētu iekaroja Sarkanā armija. 1920. gada 2. februārī pēc miera līguma noslēgšanas starp Igauniju un Padomju Krieviju Narva atkal nokļuva Igaunijas sastāvā, pie kam ar Ivangorodu kā priekšpilsētu. 1940. gadā Narva, tāpat kā pārējā Igaunija, tika pievienota PSRS.
Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 17. augustā Narvu iekaroja vācu karaspēks, kas tika padzīts Narvas operācijas gaitā 1944. gada jūlijā. Kara laikā vecpilsēta stipri cieta no padomju aviācijas darbības, kā arī vāciešu atkāpšanās laikā.
Narva kļuva par daļu no neatkarīgās Igaunijas tikai 1991. gadā.
Mūsdienās Narva ir igauņu un krievu kultūru sakausējums, vēl arī lieliska vieta, kur apstāties un atpūsties ceļojuma laikā.
Pilsētas galvenās apskates vietas: 13. gadsimtā dāņu dibinātā Narvas pils jeb Hermaņa pils. Pils parks, kas atrodas pie viduslaiku Hermaņa cietokšņa mūriem. Piemineklis "Zviedru lauva" - atklātais 2000. gada 19. novembrī, pieminot 1700. gada Narvas kauju starp Pētera I un Zviedrijas karaļa Kārļa XII Krievijas karaspēku. Narvas rātsnams, celtais pēc Zviedrijas karaļnama iniciatīvas 17. gadsimta beigās. 1999. gadā dibinātā Tartu universitātes Narvas koledža. Aleksandra luterāņu baznīca, celtā 1884. gadā neoromānikas stilā. Mākslas galerija (Magazeja), kas atrodas uz bastiona Glorija senā pārtikas un ieroču noliktavas ēkā. Narvas Augšāmcelšanās katedrāle, celta neobizantiešu stilā 1896. gadā. Krievu rakstniekam Puškinam veltītais laukums. Piemineklis slavenajam igauņu šahistam un starptautiskajam lielmeistaram Paulam Keresam, uzstādīts skvērā Puškina ielas un Pētri laukuma krustojumā. Tumšais dārzs - vecākais parks pilsētā, kas atrodas uz bastioniem, 19. gadsimta beigu parka arhitektūras paraugs. Narvas bastioni - pilsētas ilgtermiņa aizsardzības būvju grupa, kuru celtniecību 17. gadsimta vidū uzsāka zviedru inženieri, bet pēc Ziemeļu kara līdz 19. gadsimta vidum krievi to uzturēja kā Sanktpēterburgas ārējo aizsardzības joslu. 1857. gadā dibinātā Krenholmas manufaktūra - Krenholmas salā un Narvas upes kreisajā krastā esošā liela vērpšanas un aušanas rūpnīca. Upes promenāde - krastmalas posms aptuveni 967 metru garumā, kas atrodas Narvas pilsētas vēsturiskajā centrā. Promenādes austrumu pusē atrodas Narvas upe, rietumu pusē tā robežojas ar bastionu sienām un Hermaņa cietoksni. Ziemeļos atrodas Narvas osta, bet dienvidos - atpūtas zona. Promenāde atrodas netālu no Igaunijas un visas Eiropas Savienības robežas ar Krieviju.
Ceļojumu turpinām uz kūrortciemu Toila
Pastaigāsimies pa lielisko Oru parku. Skaistajā Pihajē (Pühajõe) upes ielejā izvietoto Oru parku un grezno pili izveidoja Grigorijs Jeļisejevs - viens no bagātākajiem tirgotājiem 19. gadsimtā Krievijā. 1934. gadā G. Jeļisejevs pārcēlās uz Parīzi un pārdeva savu zemi. Pili un parku par 100 000 kronām nopirka trīs igauņu rūpnieki un uzdāvināja prezidentam Petsam kā vasaras rezidenci. Otrā pasaules kara laikā pils tika pilnībā iznīcināta. Tikai parka ainaviskā greznība un bagātība atgādina tās mērogu un varenību.
Mūsdienās Oru parks ir viena no tūristu visvairāk apmeklētajām vietām Ziemeļigaunijā. Kopš 1996. gada notiek vērienīgi atjaunošanas darbi iznīcinātās pils terasēs, pils dārzā, tiek papildināta augu kolekcija un daudz kas cits. 75 ha platībā aug 258 dažādas koku un krūmu sugas, šķirnes un formas. Pastaigāsieties pa aleju ar lielām vecām liepām, pa kopto parku, kas aprīkots ar daudzām norādēm, apskatīsiet atjaunotās strūklakas, alu "Sudraba avots", grotu, paviljonu "Raganu mežs", dažāda veida kokus un krūmus un no lapenes "Bezdelīgas ligzda" apbrīnosiet skatu uz jūru.
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts viesnīcā "Narva Hotell" *** divvietīgos un trīsvietīgos numuros ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* Alatskivi pils:
pils un staļļu apmeklējums - pieaugušajiem 10.00 EUR, pensionāriem 9.00 EUR, bērniem 7.00 EUR
gida pakalpojumi pilī - 30.00 EUR grupai
gida pakalpojumi staļļos - 35.00 EUR grupai
gida pakalpojumi pilī un staļļos - 60.00 EUR grupai
* Pihticas Debesīs uzņemšanas Stavropigiskais sieviešu klosteris:
klostera apmeklējums par ziedojumu
klostera apskates ekskursija mūķenes pavadībā + ziedojums - 7.00 EUR apmeklētājam
* Sillamē apskates ekskursija vietējā gida pavadībā - 2.00 EUR personai
* Apskates ekskursija "Narvas vēsture" vietējā gida pavadībā - 5.00 EUR personai
* Narvas pils:
apmeklējums - pieaugušajiem 15.00 EUR, bērniem, pensionāriem 8.00 EUR
ekskursija "Narvas cietokšņa vēsture" - 100.00 EUR grupai
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!
https://santur.com.lv/index.php/lv/kolektiviem-igaunija/1262-48-2#sigFreeId15e6aaffea