Ekskursija pa Rogosi muižas kompleksu. Rogosi muiža ir vienīgā Igaunijā saglabājusies muižas māja ar norobežotu pagalmu. Pirmā ticamā ziņa par muižu ir kopš 1603. gada.
Pēc Livonijas kara, kad visa tagadējās Igaunijas dienvidu daļa piederēja Polijas - Lietuvas ūnijai, par muižas īpašnieku kļuva poļu augstmanis Staņislavs Rogozinskis. Viņam par godu muiža ieguva savu nosaukumu. Viņš muižu uzcēla no 1603. līdz 1625. gadam, domājams, uz senas viduslaiku pils pamatiem. Tā kā viņš bija militārpersona, muiža izskatījās vairāk kā cietoksnis, nevis muižnieka māja: ar četru stūru slēgtu pagalmu, kuru no trim pusēm ieskāva aizarggrāvis.
1629. gadā Rogosi muiža nonāca Lībsdorfu dzimtas īpašumā, kurai tā piederēja turpmākos 130 gadus. 1776. gadā muižu iegādājās Kristers Johans fon Glāzenaps, ar kura dižciltīgo dzimtu muiža bija saistīta līdz 1919. gadam. 1919. gadā Igaunija nacionalizēja Rogosi muižu. Kopš 1934. gada muižā darbojas skola. Vietvārdu tuvināšanas igauņu valodai laikā 1939. gadā šī vieta ieguva nosaukumu Rūsmē, bet muižas nosaukums palika Rogosi. 1990. gada vasarā sava tēva mājā viesojās muižas īpašnieka dēls Otto fon Glāzenaps.
Muiža ne reizi vien tika pārbūvēta, savu pašreizējo izskatu tā ieguvusi 19. gadsimta beigās. Tajā pašā laikā tika uzcelts vārtu zvanu tornis, kurā tagad atrodas novadpētniecības muzejs, kas iepazīstina ar Ragosi muižas un tajā esošo skolu vēsturi.
Šobrīd Ragosi muižas kompleksā atrodas skola, novadpētniecības muzejs, viesnīca, kafejnīca, tiek rīkotas izzinošas ekskursijas.
Tā kā muiža atrodas neliela ezera krastā, krastmala ir pārvērsta par mājīgu parku. Daudzi igauņi ierodas šeit, šajā diezgan klusajā vietā ar brīnišķīgu dabu, lai atpūstos no pilsētas burzmas.

Tālāk ceļš ved uz Latvijas - Igaunijas robežu uz dvīņu pilsētām Valku/ Valgu