Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Brīnišķīgā Stāmerienas pils un Stāmerienas Sv. Aleksandra Ņevska baznīca – Alūksne-zaļu pauguru, skaistu dārzu un parku pilsēta: Ernsta Glika Bībeles muzejs un Alūksnes muzejs

Titul Vidzeme

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 26.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

7.00 izbraucam no Rīgas 

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Stāmerienas pagastā

Ekskursija pa Stāmerienas pili. Stāmerienas pils (vācu: Schloss Stomersee) ir viena no interesantākajām eklektisma stila celtnēm Latvijas muižu apbūvē.
1802.gadā Vecgulbenes muiža kļuva par baronu fon Volfu dzimtas īpašumu, no kura 1809. gadā, atdalot daļu zemes, tika izveidota Stāmerienas muiža. 19. gadsimta 40. - 50. gados tika uzcelta muižas greznākā ēka - pils neogotikas stilā, 1870. - 1880. gados tā tika pārbūvēta neorenesanses stilā. Ap pili 20 ha platībā tika izveidots angļu ainavu parks. Tika izbūvēts ceļš uz blakus esošo Švanenburgas muižu, izveidots saimniecības ēku komplekss, pareizticīgo baznīca un skola.
1905. gada revolucionāro notikumu laikā Stāmerienas pili izlaupīja un nodedzināja dumpīgie latviešu zemnieki.
Īpašumu no tēva mantoja barons Boriss fon Volfs, kurš panāca, ka, Krievijas varas iestādes izmaksāja pienācīgu finansiālu atlīdzību un 1908. gadā pabeidza pils atjaunošanu, pievienojot tai jūgendstila iezīmes. 1894. - 1918. gadā īpašumā ik pa laikam dzīvoja Borisa sieva, itāļu dziedātāja un vijolniece Alise Barbi un viņu meitas.
Pēc barona B. fon Volfa nāves Petrogradā 1917. gada martā muižu mantoja vecākā meita Aleksandra, kura 1918. gadā apprecējās ar kaimiņu muižnieku Andreju Pilāru fon Pilhavu.
1919. gadā aizbēgusi no Sarkanās armijas, baronese Aleksandra fon Volfa nākamajā gadā atgriezās dzimtas mājās un saņēma Latvijas pilsonību.
Pils bija viena no retajām savrupmājām, kas 1920. gadā netika nacionalizēta, un fon Volfu dzimtas īpašumā tā palika līdz 1939. gadam.
1927. gadā Stāmerienā pirmo reizi ieradās pasaulslavenais itāļu rakstnieks, aristokrāts Džuzepe Tomazi di Lampedūza, kurš 1932. gadā kļuva par Aleksandras fon Volfas otro vīru. Vācbaltiešu repatriācijas laikā 1939. gadā pils īpašnieki aizbēga no valsts, tikai uz īsu brīdi atgriezās nacistu okupācijas laikā 1942. gadā. Līdz tam laikam pils bija gandrīz pilnībā nopostīta, apkārtējās ēkas iznīcinātas.
Padomju laikā Stāmerienas pilī atradās vietējā ciema padome un sovhoza administrācija, kas neveica nekādus iekštelpu atjaunošanas darbus, bet ļāva ēkai izdzīvot.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Stāmerienas pilī no 1991. līdz 1998. gadam nekas nenotika. Pēc tam sākās ilgstošas un rūpīgas restaurācijas periods, kas turpinās līdz pat mūsdienām. 2018. - 2019. gados tika atjaunots pils vēsturiskais ārējais veidols un daļa telpu tika atbrīvota no sovhoza pagātnes.

Pēc tam apmeklēsim Stāmerienas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu. Baznīca atrodas gleznainā vietā Stāmerienas ezera krastā, kādreizējās Stāmerienas muižas teritorijā. Majestātiskā izskata dēļ baznīca tiek dēvēta par vienu no iespaidīgākajām un unikālākajām pareizticīgo baznīcām Vidzemē.
Dievnama parādīšanās šajā vietā bija saistīta ar Stāmerienas muižas īpašnieka barona Johana Gotlība fon Volfa laulību ar princesi Sofiju Potjomkinu. Par godu Sofijai fon Volfai viņas vīrs netālu no muižas 1851. gadā uzcēla nelielu koka pareizticīgo baznīcu, un šī bija pirmā pareizticīgo baznīca Vidzemes guberņas nomalē.
Pašreizējo mūra baznīcu sāka būvēt 1902. gadā pēc barona Borisa fon Volfa iniciatīvas. Daļu līdzekļu dievnama celtniecībai atvēlēja Svētā Sinode, ievērojamu ieguldījumu deva arī Krievijas imperators Nikolajs II. Būvniecība tika pabeigta divus gadus vēlāk.
1904. gada 6. jūnijā dievnamu Sv. labticīgā kņaza Aleksandra Ņevska vārdā iesvētīja Rīgas un Mītavas arhibīskaps Agafangels (Preobraženskis).
Baznīcu slēdza 20. gadsimta 60. gadu sākumā. Tajā tika ierīkota sovhoza noliktava, kurā glabājās mēslojums un lauksaimniecības tehnikas rezerves daļas.
20. gadsimta 90. gadu vidū, pateicoties vietējo ticīgo pūlēm, sākās restaurācijas darbi. Baznīcas atjaunošana noritēja diezgan lēni un tika pabeigta tikai 2004. gadā. No Gulbenes tika nogādāti padomju režīma gados izglābtie mazais zvans un krusts. Simboliski, ka 2004. gadā, simtgades priekšvakarā, templī atgriezās viens no vecā ikonostāzes attēliem, uz kura attēlots Noliektais eņģelis.
Simts gadus pēc iesvētīšanas, 2004. gada 6. jūnijā, Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca atkal vēra durvis ticīgajiem. Mūsdienās tā atjaunota agrākajā spožumā un lepojas ar torņu krustos iestrādāties kalnu kristāliem.

Pusdienas kafejnīcā "Sonāte" vienā no Stāmerienas muižas vēsturiskajām ēkām ar senatnīgu interjeru.

Ceļojumu turpinām uz Alūksni

Alūksne (līdz 1917. gadam Marienburga) - pilsēta ar aptuveni 6 400 iedzīvotājiem, Alūksnes novada administratīvais centrs. Alūksne ir zaļu pakalnu, skaistu dārzu un parku pilsēta, kas atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienē, Alūksnes ezera krastā.
Līdz 13. gadsimtam šī teritorija bija viens no 6 novadiem seno latgaļu valsts Atzeles sastāvā. Ezera un pilsētas nosaukums visticamāk cēlies no latgaļu "olūksna" - meža strauts.
13. gadsimtā Atzeles zeme bija Livonijas ordeņa pakļautībā.
Pirmo reizi Alūksnes (Olistas) vārds Pleskavas hronikā minēts 1284. gadā. Šajā laikā novadu šķērso nozīmīgi tirdzniecības ceļi no Rīgas uz Pleskavu.
1342. gadā Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena vadībā uz Alūksnes ezera salas uzcēla mūra pili. Tā tika iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā un nosaukta Dievmātes vārdā - Marienburga. Pils kļuva par galveno ordeņa nocietinājumu austrumos, līdz brīdim, kad Livonija beidza pastāvēt kā valsts.
Līdz 18. gadsimtam Marienburga īpašuma tiesības maina astoņas reizes - dažādos laikos līdzās vāciešiem to pārvaldīja arī poļi, krievi un pat zviedri.
1683. gadā vācu luterāņu mācītājs Ernsts Gliks Vidzemē nodibināja pirmās skolas ar mācībām latviešu valodā.
Ziemeļu kara laikā 1702. gadā Pētera I Krievijas caristes armija ieņēma Marienburgu. Tika sagūstīts arī mācītājs Ernsts Gliks un viņa skolniece Marta Skavronska (Krūze), kas kļuva par pirmā Krievijas imperatora Pētera I mīļoto un vēlāk arī sievu. 1724. gadā ar vārdu Katrīna I viņa tika kronēta Krievijas tronī, kļūstot par Krievijas impērijas ķeizarieni.
18. gadsimta vidū Marienburgas muižu Krievijas ķeizariene Elizabete piešķīra valsts kancleram grāfam Mihailam Voroncovam, kurš 1764. gadā to pārdeva ārstam baronam Ivanam Fītinghofam-Šēlam. Barona ģimene nežēloja spēkus un personīgos līdzekļus sava īpašuma labiekārtošanā un 1861. gadā šeit uzceļ Jauno pili neogotikas stilā un uzsāk muižas dārza un parka ansambļa veidošanu. Ap šo laiku muižas zemēs sāka veidoties pilsēta.
19. gadsimta otrajā pusē Alūksne kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru. Īpaši tās nozīme pieauga, kad 1903. gadā tika uzbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Stukmaņi-Gulbene-Alūksne-Valka.
Alūksne pilsētas tiesības saņēma tikai 1920. gadā Latvijas brīvvalsts laikā.
Šodien tūristi labprāt apmeklē Alūksnes pilsētu, kur atrodas Bībeles muzejs, Alūksnes Jaunā pils, Alūksnes parks, Marienburgas pils drupas un unikālais šaursliežu dzelzceļš.

Ielūkosimies Ernsta Glika Bībeles muzejā - vienīgajā muzejā Latvijā un Baltijā, kurā glabājas pirmais latviešu valodā tulkotais Bībeles izdevums. Muzejs veltīts Ernstam Glikam, teologam, skolotājam un Bībeles tulkotājam latviešu un krievu valodā.
Tieši šeit mācītājs E. Gliks 1689. gadā pabeidza pirmo pilno Bībeles tulkojumu latviešu valodā un publicēja to 1694. gadā. Grāmata kļuva par tautas alfabētu un ceļvedi gadsimtiem ilgi.
Iepazīsiet “Bībeles ceļu” no pašiem pirmsākumiem, no E. Glika tulkotās Bībeles līdz mūsdienu izdevumiem. Muzeja ekspozīcijā ir Bībeles 40 pasaules valodās, dažādi sprediķi un dziesmu grāmatu izdevumi. Jums būs iespēja palasīt tekstus vecajā rakstībā un sajust valodas attīstību gadsimtu gaitā.
Turpat, netālu no mācītāja mājas, zaļo E. Glika ozoli - viņš tos iestādīja noslēdzot darbu pie Vecās un Jaunās derības tulkojuma latviešu valodā.

Apmeklēsim Alūksnes muzeju. Pašā Alūksnes sirdī, pie gleznainā Alūksnes ezera, atrodas Alūksnes Jaunā pils un tai piegulošais Alūksnes muižas parks. Pašlaik pili apsaimnieko Alūksnes muzejs un Dabas muzejs "Vides labirinti".
Alūksnes Jaunā pils celta 1859. - 1863. gados pēc barona Aleksandra fon Fītinghofa pasūtījuma un kļuva par vienu no izcilākajiem Tjūdoru neogotikas stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Ēkas parādes fasāde ar centrālajām telpām un atpūtas terasi vērsta uz ezeru un kopto ainavu parku. Virs galvenās ieejas pilī atrodas Fītinghofu dzimtas ģerbonis, bet pils iekštelpās atrodami dažādu arhitektūras stilu sienu un griestu gleznojumi.
Alūksnes muzejs iepazīstinās ar Alūksnes pilsētas un tās apkārtnes kultūrvēsturisko mantojumu. Muzejā var aplūkot dažādas izstādes un pastāvīgās ekspozīcijas:
Alūksnes vēstures un arheoloģijas ekspozīcija "Laikmetu mielasts";
Ekspozīcija "Fītinghofu zelta dzīsla Alūksnē";
Izstāde "Leo. Kokle. Mākslinieka istaba";
Ekspozīcija "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba";
Ekspozīcija "Skulptūras un citi nesenās pagātnes liecinieki";
Izstāde "No trimdas Latvijā - Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras";
J. Medmana privāto mēbeļu izstāde "19. gadsimta muižkungu guļamistaba";
Izstāde "100 vēstures mirkļi Alūksnē". Kā arī pagaidu izstādes.
 
Tālāk ekskursija kājām pa Alūksnes nozīmīgākajās vietām, kas slēpj brīnišķīgus pārsteigumus. Izstaigāsim Alūksnes parku, kura izcelsme saistās ar 18. gadsimta otro pusi, kad Alūksnes muiža piederēja baronam fon Fītinghofam-Šēlam. Mūsdienās parks ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas kultūras un vēstures pieminekļiem, tas ir bagātākais ar mazajām arhitektūras formām Latvijā. Kā dārgumi parkā dzirkstī Aleksandra paviljons, Granīta obelisks, Putnu paviljons, Eola templis, Pomonas templis, mauzolejs, čukstošā laterna un strūklakas.
Tālāk ceļš aizvedīs pie Alūksnes ezera, kas pilsētu ar Marijas salu un Tempļa kalnu savieno ar diviem koka tiltiem. Marijas salā (Pils salā) aplūkosim Livonijas ordeņa pils drupas, kas šodien liecina par tā laika notikumiem. 1342. gadā Alūksnes ezera lielākajā salā Livonijas ordenis uzcēla nocietinātu pili - Marienburgas pili, kuru ar cietzemi savienoja 120 metrus garš koka tilts ar paceļamu daļu. Ordeņa pils sastāvēja no galvenās pils un dienvidu priekšpils, kuras apjoza aizsargvaļņi, pili regulāri labiekārtoja un paplašināja līdz pat 17. gadsimta beigām. Tā bija viena no lielākajām pilīm Latvijas teritorijas austrumu daļā, kas atradās Livonijas ordeņa pārziņā. Ziemeļu kara laikā 1702. gadā atkāpšanās laikā zviedri Marienburgas pili uzspridzināja, lai to neiegūtu krievi. Kopš tā laika neviens to neatjaunoja. Tagad Livonijas ordeņa pilsdrupu teritorijā ir atjaunots Dienvidu tornis, kura senie mūri naktīs tiek izgaismoti, radot īpašu noskaņu.
Pastaigas noslēgumā uzkāpsim Tempļa kalnā, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Tempļa kalns ir sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Kalna galā redzēsiet granīta rotondu - Slavas templi, ko 1807. gadā lika uzcelt barons fon Fītinghofs, un apbrīnosiet gleznaino skatu uz ezeru, Marijas salu un Alūksnes Jauno pili ar parku. Tāpat gleznainajā Tempļa kalna parkā var ne tikai uzņemt skaistas fotogrāfijas, bet arī uzkāpt Alūksnes augstākajā punktā - 37,8 metrus augstajā skatu tornī. Tieši šī vieta padara Alūksni par Latvijas augstāko pilsētu!..

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* Alūksnes nozīmīgāko vietu apskates ekskursija vietējā gida pavadībā - 1.50 EUR personai

* ieejas biļetes:

Stāmerienas pils:
apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem, pensionāriem 3.00 EUR
gida pakalpojumi - 70.00 EUR grupai
 
Stāmerienas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca - apmeklējums par ziedojumu
gida pakalpojumi - 40.00 EUR grupai
 
Ernsta Glika Bībeles muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 4.00 EUR, bērniem, pensionāriem 2.00 EUR
gida pakalpojumi - 5.00 EUR grupai

Alūksnes muzejs - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem, pensionāriem 4.00 EUR

Alūksnes skatu tornis - apmeklētājam 1.00 EUR