Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
Pasakainā Cesvaines pils – Stāmerienas pils un Stāmerienas Sv. Aleksandra Ņevska baznīca – Alūksne-zaļu pauguru, skaistu dārzu un parku pilsēta – burvīgais Rankas muižas komplekss – Raunas vēsturiskais šarms un skaistās ainavas
Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts
Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens
Cena no 70.00 EUR personai
Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!
1. diena – Rīga – Cesvaines pils – Stāmerienas pils – Stāmerienas Sv. Aleksandra Ņevska baznīca – Alūksne
7.00 izbraucam no Rīgas
Pa ceļam kafijas pauze
Ierodamies Cesvainē
Ēka celta laikā no 1893. līdz 1896. gadam kā medību pils pēc toreizējā muižas īpašnieka barona fon Vulfa pasūtījuma blakus Rīgas arhibīskapijas viduslaiku pils drupām. Pils celta pēc vācu arhitekta Hansa Grīzebaha projekta no šķeltiem laukakmeņiem, kas pilij piešķīra īpašu gleznainību un varenību. Celtni veido trīs savstarpēji saistītas ēkas, kas vērstas uz pagalmu, bet pils ziemeļaustrumu daļā atrodas iespaidīgs apaļš tornis ar atvērtu galeriju un smaili. Ēkas eksterjerā un interjerā ir romānikas, gotikas, renesanses un jūgendstila iezīmes.
Cesvaines pilij ir ne tikai elegants ārējais izskats, bet arī lielisks plānojums ar pieņemšanas un balles zālēm un mājīgām, siltām guļamistabām. Barons centās savu pili padarīt patiesi greznu. Interesantas ir kaltās detaļas ar dzīvnieku attēliem, rotāti griesti, apgleznotas sienas, kamīns, kas rotāts ar Vulfu ģerboņiem un daudz kas cits. Neparasta pilī ir arī akustiskā zāle - apaļa telpa ar kupolveida griestiem.
Cesvaines pils kļuva par barona iecienītāko muižu, kurš vēlējās, lai viņu apglabā sava muižas parkā. Lai gan barons fon Vulfs nomira 1904. gadā Vīnē, Austrijā, viņa vēlme tika izpildīta.
1919. gadā Latvijas agrārās reformas ietvaros barona pils tika konfiscēta. Tajā pašā gadā 15. septembrī vietējais priesteris Alberts Vītols šeit nodibināja ģimnāziju. Pirms Otrā pasaules kara pils telpās atradās ģimnāzija un novadpētniecības muzejs. Pēc tam šeit bija vidusskola. Pirms 2002. gada decembra ugunsgrēka tajā mācījās 500 vietējo bērnu.
Vērienīgi atjaunošanas un restaurācijas darbi Cesvaines pilī turpinājās līdz 2022. gada februārim.
Blakus Cesvaines pilij ir saglabājies mūsdienīgs 19. gadsimtā veidots muižas ansamblis, kurā ietilpst liels saimniecības ēku komplekss ar stalli, klēti, smēdi, kungu māju, mežsarga māju un alus darītavu. Ap pili iekārtots romantisks ainavu parks, kurā aug aptuveni 70 dažāda veida krūmu un koku, atrodas Rīgas arhibīskapijas viduslaiku pilsdrupu fragments, Sūlas upe, astoņstūra paviljons, pils pirmā īpašnieka barona Ādolfa fon Vulfa kapavieta.
Ceļš tālāk ved uz Stāmerienas pagastu
Pusdienas kafejnīcā "Sonāte", vienā no Stāmerienas muižas vēsturiskajām ēkām ar senatnīgu interjeru.
Ekskursija pa Stāmerienas pili. Stāmerienas pils (vācu: Schloss Stomersee) ir viena no interesantākajām eklektisma stila celtnēm Latvijas muižu apbūvē.
1802.gadā Vecgulbenes muiža kļuva par baronu fon Volfu dzimtas īpašumu, no kura 1809. gadā, atdalot daļu zemes, tika izveidota Stāmerienas muiža. 19. gadsimta 40. - 50. gados tika uzcelta muižas greznākā ēka - pils neogotikas stilā, 1870. - 1880. gados tā tika pārbūvēta neorenesanses stilā. Ap pili 20 ha platībā tika izveidots angļu ainavu parks. Tika izbūvēts ceļš uz blakus esošo Švanenburgas muižu, izveidots saimniecības ēku komplekss, pareizticīgo baznīca un skola.
1905. gada revolucionāro notikumu laikā Stāmerienas pili izlaupīja un nodedzināja dumpīgie latviešu zemnieki.
Īpašumu no tēva mantoja barons Boriss fon Volfs, kurš panāca, ka, Krievijas varas iestādes izmaksāja pienācīgu finansiālu atlīdzību un 1908. gadā pabeidza pils atjaunošanu, pievienojot tai jūgendstila iezīmes. 1894. - 1918. gadā īpašumā ik pa laikam dzīvoja Borisa sieva, itāļu dziedātāja un vijolniece Alise Barbi un viņu meitas.
Pēc barona B. fon Volfa nāves Petrogradā 1917. gada martā muižu mantoja vecākā meita Aleksandra, kura 1918. gadā apprecējās ar kaimiņu muižnieku Andreju Pilāru fon Pilhavu.
1919. gadā aizbēgusi no Sarkanās armijas, baronese Aleksandra fon Volfa nākamajā gadā atgriezās dzimtas mājās un saņēma Latvijas pilsonību.
Pils bija viena no retajām savrupmājām, kas 1920. gadā netika nacionalizēta, un fon Volfu dzimtas īpašumā tā palika līdz 1939. gadam.
1927. gadā Stāmerienā pirmo reizi ieradās pasaulslavenais itāļu rakstnieks, aristokrāts Džuzepe Tomazi di Lampedūza, kurš 1932. gadā kļuva par Aleksandras fon Volfas otro vīru. Vācbaltiešu repatriācijas laikā 1939. gadā pils īpašnieki aizbēga no valsts, tikai uz īsu brīdi atgriezās nacistu okupācijas laikā 1942. gadā. Līdz tam laikam pils bija gandrīz pilnībā nopostīta, apkārtējās ēkas iznīcinātas.
Padomju laikā Stāmerienas pilī atradās vietējā ciema padome un sovhoza administrācija, kas neveica nekādus iekštelpu atjaunošanas darbus, bet ļāva ēkai izdzīvot.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Stāmerienas pilī no 1991. līdz 1998. gadam nekas nenotika. Pēc tam sākās ilgstošas un rūpīgas restaurācijas periods, kas turpinās līdz pat mūsdienām. 2018. - 2019. gados tika atjaunots pils vēsturiskais ārējais veidols un daļa telpu tika atbrīvota no sovhoza pagātnes.
Pēc tam apmeklēsim Stāmerienas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu. Baznīca atrodas gleznainā vietā Stāmerienas ezera krastā, kādreizējās Stāmerienas muižas teritorijā. Majestātiskā izskata dēļ baznīca tiek dēvēta par vienu no iespaidīgākajām un unikālākajām pareizticīgo baznīcām Vidzemē.
Dievnama parādīšanās šajā vietā bija saistīta ar Stāmerienas muižas īpašnieka barona Johana Gotlība fon Volfa laulību ar princesi Sofiju Potjomkinu. Par godu Sofijai fon Volfai viņas vīrs netālu no muižas 1851. gadā uzcēla nelielu koka pareizticīgo baznīcu, un šī bija pirmā pareizticīgo baznīca Vidzemes guberņas nomalē.
Pašreizējo mūra baznīcu sāka būvēt 1902. gadā pēc barona Borisa fon Volfa iniciatīvas. Daļu līdzekļu dievnama celtniecībai atvēlēja Svētā Sinode, ievērojamu ieguldījumu deva arī Krievijas imperators Nikolajs II. Būvniecība tika pabeigta divus gadus vēlāk.
1904. gada 6. jūnijā dievnamu Sv. labticīgā kņaza Aleksandra Ņevska vārdā iesvētīja Rīgas un Mītavas arhibīskaps Agafangels (Preobraženskis).
Baznīcu slēdza 20. gadsimta 60. gadu sākumā. Tajā tika ierīkota sovhoza noliktava, kurā glabājās mēslojums un lauksaimniecības tehnikas rezerves daļas.
20. gadsimta 90. gadu vidū, pateicoties vietējo ticīgo pūlēm, sākās restaurācijas darbi. Baznīcas atjaunošana noritēja diezgan lēni un tika pabeigta tikai 2004. gadā. No Gulbenes tika nogādāti padomju režīma gados izglābtie mazais zvans un krusts. Simboliski, ka 2004. gadā, simtgades priekšvakarā, templī atgriezās viens no vecā ikonostāzes attēliem, uz kura attēlots Noliektais eņģelis.
Simts gadus pēc iesvētīšanas, 2004. gada 6. jūnijā, Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca atkal vēra durvis ticīgajiem. Mūsdienās tā atjaunota agrākajā spožumā un lepojas ar torņu krustos iestrādāties kalnu kristāliem.
Ceļojumu turpinām uz Alūksni
13. gadsimtā Atzeles zeme bija Livonijas ordeņa pakļautībā.
Pirmo reizi Alūksnes (Olistas) vārds Pleskavas hronikā minēts 1284. gadā. Šajā laikā novadu šķērso nozīmīgi tirdzniecības ceļi no Rīgas uz Pleskavu.
1342. gadā Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena vadībā uz Alūksnes ezera salas uzcēla mūra pili. Tā tika iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā un nosaukta Dievmātes vārdā - Marienburga. Pils kļuva par galveno ordeņa nocietinājumu austrumos, līdz brīdim, kad Livonija beidza pastāvēt kā valsts.
Līdz 18. gadsimtam Marienburga īpašuma tiesības maina astoņas reizes - dažādos laikos līdzās vāciešiem to pārvaldīja arī poļi, krievi un pat zviedri.
1683. gadā vācu luterāņu mācītājs Ernsts Gliks Vidzemē nodibināja pirmās skolas ar mācībām latviešu valodā.
Ziemeļu kara laikā 1702. gadā Pētera I Krievijas caristes armija ieņēma Marienburgu. Tika sagūstīts arī mācītājs Ernsts Gliks un viņa skolniece Marta Skavronska (Krūze), kas kļuva par pirmā Krievijas imperatora Pētera I mīļoto un vēlāk arī sievu. 1724. gadā ar vārdu Katrīna I viņa tika kronēta Krievijas tronī, kļūstot par Krievijas impērijas ķeizarieni.
18. gadsimta vidū Marienburgas muižu Krievijas ķeizariene Elizabete piešķīra valsts kancleram grāfam Mihailam Voroncovam, kurš 1764. gadā to pārdeva ārstam baronam Ivanam Fītinghofam-Šēlam. Barona ģimene nežēloja spēkus un personīgos līdzekļus sava īpašuma labiekārtošanā un 1861. gadā šeit uzceļ Jauno pili neogotikas stilā un uzsāk muižas dārza un parka ansambļa veidošanu. Ap šo laiku muižas zemēs sāka veidoties pilsēta.
19. gadsimta otrajā pusē Alūksne kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru. Īpaši tās nozīme pieauga, kad 1903. gadā tika uzbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Stukmaņi-Gulbene-Alūksne-Valka.
Alūksne pilsētas tiesības saņēma tikai 1920. gadā Latvijas brīvvalsts laikā.
Šodien tūristi labprāt apmeklē Alūksnes pilsētu, kur atrodas Bībeles muzejs, Alūksnes Jaunā pils, Alūksnes parks, Marienburgas pils drupas un unikālais šaursliežu dzelzceļš.
Tālāk ceļš aizvedīs pie Alūksnes ezera, kas pilsētu ar Marijas salu un Tempļa kalnu savieno ar diviem koka tiltiem. Marijas salā (Pils salā) aplūkosim Livonijas ordeņa pils drupas, kas šodien liecina par tā laika notikumiem. 1342. gadā Alūksnes ezera lielākajā salā Livonijas ordenis uzcēla nocietinātu pili - Marienburgas pili, kuru ar cietzemi savienoja 120 metrus garš koka tilts ar paceļamu daļu. Ordeņa pils sastāvēja no galvenās pils un dienvidu priekšpils, kuras apjoza aizsargvaļņi, pili regulāri labiekārtoja un paplašināja līdz pat 17. gadsimta beigām. Tā bija viena no lielākajām pilīm Latvijas teritorijas austrumu daļā, kas atradās Livonijas ordeņa pārziņā. Ziemeļu kara laikā 1702. gadā atkāpšanās laikā zviedri Marienburgas pili uzspridzināja, lai to neiegūtu krievi. Kopš tā laika neviens to neatjaunoja. Tagad Livonijas ordeņa pilsdrupu teritorijā ir atjaunots Dienvidu tornis, kura senie mūri naktīs tiek izgaismoti, radot īpašu noskaņu.
Pastaigas noslēgumā uzkāpsim Tempļa kalnā, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Tempļa kalns ir sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Kalna galā redzēsiet granīta rotondu - Slavas templi, ko 1807. gadā lika uzcelt barons fon Fītinghofs, un apbrīnosiet gleznaino skatu uz ezeru, Marijas salu un Alūksnes Jauno pili ar parku. Tāpat gleznainajā Tempļa kalna parkā var ne tikai uzņemt skaistas fotogrāfijas, bet arī uzkāpt Alūksnes augstākajā punktā - 37,8 metrus augstajā skatu tornī. Tieši šī vieta padara Alūksni par Latvijas augstāko pilsētu!..
2. diena – Alūksne – Rankas muižas komplekss – Rauna – Rīga
Brokastis kādā no pilsētas kafejnīcām
Ielūkosimies Ernsta Glika Bībeles muzejā - vienīgajā muzejā Latvijā un Baltijā, kurā glabājas pirmais latviešu valodā tulkotais Bībeles izdevums. Muzejs veltīts Ernstam Glikam, teologam, skolotājam un Bībeles tulkotājam latviešu un krievu valodā.
Tieši šeit mācītājs E. Gliks 1689. gadā pabeidza pirmo pilno Bībeles tulkojumu latviešu valodā un publicēja to 1694. gadā. Grāmata kļuva par tautas alfabētu un ceļvedi gadsimtiem ilgi.
Iepazīsiet "Bībeles ceļu" no pašiem pirmsākumiem, no E. Glika tulkotās Bībeles līdz mūsdienu izdevumiem. Muzeja ekspozīcijā ir Bībeles 40 pasaules valodās, dažādi sprediķi un dziesmu grāmatu izdevumi. Jums būs iespēja palasīt tekstus vecajā rakstībā un sajust valodas attīstību gadsimtu gaitā.
Turpat, netālu no mācītāja mājas, zaļo E. Glika ozoli - viņš tos iestādīja noslēdzot darbu pie Vecās un Jaunās derības tulkojuma latviešu valodā.
Alūksnes vēstures un arheoloģijas ekspozīcija "Laikmetu mielasts";
Ekspozīcija "Fītinghofu zelta dzīsla Alūksnē";
Izstāde "Leo. Kokle. Mākslinieka istaba";
Ekspozīcija "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba";
Ekspozīcija "Skulptūras un citi nesenās pagātnes liecinieki";
Izstāde "No trimdas Latvijā - Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras";
J. Medmana privāto mēbeļu izstāde "19. gadsimta muižkungu guļamistaba";
Izstāde "100 vēstures mirkļi Alūksnē". Kā arī pagaidu izstādes.
Pēcpusdienā izbraucam uz Rankas ciemu
Ekskursija pa Rankas muižas kompleksu, kas mūsdienās ir īsta tūrisma pērle Gulbenes novadā. Tā sakoptā teritorija, gleznainās drupas un dīķi liek justies kā īstā pasakā ikvienam, kas šeit ierodas pastaigāties!..
Pirmās ziņas par Rankas muižu saistās ar 1638. gadu, kad tā tikusi atzīmēta no Piebalgas neatkarīga patstāvīga muiža. Arklu revīzijas dokumenti apliecina Rankas muižas esamību šajā laikā.
Pašreizējā Rankas muižas centra attīstība, iespējams, aizsākās pēc 1724. gada, bet muižas ēka celta ap 18. gadsimta vidu un pēc tam vairākkārt paplašināta.
Apjomīgākā rekonstrukcija notika no 1836. līdz 1866. gadam, kad iekšējā apdare, interjers un fasādes tika veidotas atbilstoši tajā laikā valdošajam klasicisma stilam. Tajā pašā laikā šeit tika uzceltas citas saimniecības ēkas.
Patiesībā īpašums piedzīvojis nemazums nepatikšanu - karus, vairākus ugunsgrēkus... 20. gadsimtā šeit atradās dažādas mācību iestādes: 20. gadsimta 30. gados - Rankas mājturības skola, bet pēc Otrā pasaules kara - Rankas lauksaimniecības skola. Divu ugunsgrēku dēļ 1980. un 1990. gadu mijā īpašums tika nopietni bojāts. Daļēji saglabājusies kalpu māja, pagrabi, klēts, dārznieka māja, "brūzis" un citas ēkas.
Kopš 2013. gada ir veikts milzīgs darbs, lai atjaunotu Rankas muižas kompleksu un izveidotu labiekārtotu un sakārtotu vidi. Šobrīd jau ir atjaunotas trīs muižas ēkas - klēts, stallis un Jaunā pils.
Ekskursija pa Rankas muižas kompleksu atklās šī kompleksa vēstures noslēpumus un ļaus sajust tā laika garšu. Apmeklēsiet bibliotēku ar 5500 grāmatām un Lurdas Dievmātes un Sv. Bernadetes Romas katoļu kapelu, kas ir muižas skaistākais mākslas darbs. Aplūkosiet gleznu un antīko automobiļu izstādes, kā arī unikālus interjera priekšmetus. Varēsiet izstaigāt 12 ha plašo muižas parku ar 18. gadsimta skulptūrām, gleznainām drupām un trim dīķiem - Romantisko, Ainavu un Panorāmas.
Ceļojumu turpinām uz Raunu
Roneburgas pils tika uzcelta uz augsta kalna. Lēzenās kalna nogāzes tika izveidotas stāvākas, bet no austrumu un dienvidu pusēm tika izrakti dziļi grāvji. Cietoksni ieskāva gredzenveida siena ar vairākiem torņiem. Pils ēku kompleksā bija galvenā pils un trīs priekšpilis: ziemeļu, rietumu un dienvidu. Galvenā rezidence bija iespaidīga ēka, kuras garums bijis 47,5 metri, platums - 35,7 metri. Pils bija Rīgas arhibīskapu rezidence, šeit viņi rada patvērumu konfliktu laikā ar rīdziniekiem vai Vācu ordeņa bruņiniekiem. Miera laikā arhibīskapi izmantoja pili kā dzīvesvietu.
Visā pastāvēšanas laikā Roneburgas pils tika nopostīta deviņas reizes, te bija vācu, zviedru, poļu un krievu armijas. Ziemeļu kara laikā 1700. - 1721. gados pils tika pilnībā sagrauta.
Varēsiet uzkāpt vienīgajā atjaunotajā pils tornī, no kura paveras skaists skats uz Raunas pilsētiņu.
Raunas Staburags atrodas Raunas upes labā krasta nogāzē 1,5 km attālumā no Raunas centra. Šis šūnakmens veidojums ir aptuveni 3,5 metrus augsts un 17 metrus garš. Tas veidojies, sūnām pārkaļķojoties kalcija karbonātu saturošajā avota ūdenī vairāku gadsimtu garumā. Avots, kas plūst cauri Staburagam, turpina augt arī šodien. Klintī ir 1,1 metrus augsta un 1,3 metrus dziļa niša, kurā ieplūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi. Kopējais kāpņveidīgās kraujas garums ir 35 metri.
Vakarā atgriežamies Rīgā
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* Alūksnes nozīmīgāko vietu apskates ekskursija vietējā gida pavadībā - 1.50 EUR personai
* ieejas biļetes:
Cesvaines pils:
apmeklējums - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem, pensionāriem 2.50 EUR
ekskursija pa pili un muižas kompleksu - 70.00 EUR grupai
Stāmerienas pils:
apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem, pensionāriem 3.00 EUR
gida pakalpojumi - 70.00 EUR grupai
Stāmerienas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca - apmeklējums par ziedojumu
gida pakalpojumi - 40.00 EUR grupai
Alūksnes muzejs - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem, pensionāriem 4.00 EUR
Alūksnes skatu tornis - apmeklētājam 1.00 EUR
Rankas muižas komplekss:
apmeklējums - pieaugušajiem 10.00 EUR, bērniem līdz 14 gadiem 5.00 EUR
gida pakalpojumi - 60.00 EUR grupai
https://santur.com.lv/index.php/lv/kolektiviem-latvija/1167-89#sigFreeIdbd2da8a1bb