Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Rokišķi-sena pilsēta, kas slavena ar Rokišķu muižu, Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīcu un savdabīgiem arhitektūras pieminekļiem – Biržu pils – garākais gājēju tilts Lietuvā-pāri Širvēnas ezeram – “Govs ala”

Paneveza gerbonisCeļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 25.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

7.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Rokišķos

Apmeklējam Rokišķu muižu. Muižas komplekss, kurā ietilpst 16 objekti (muižas māja, parks ar dīķiem un saimniecības ēkām), ir viens no izcilākajiem klasicisma un historisma ansambļiem Lietuvā.
Muižas ziedu laiki bija 18. gadsimta beigās, kad par muižas īpašnieku kļuva slavenas muižnieku dzimtas pēctecis Ignāts Tīzenhauzens. Tieši tad, 1801. gadā, tika uzcelta jaunā muižas pils klasicisma stilā. Tā bija vienstāva mūra ēka ar mezonīnu. Ēkā tika akcentēts centrālais apjoms, kuru rotā masīvs četru kolonnu portiks, augšpusē - trīsstūrveida frontons. Blakus atradās mūra mājas apkalpotājiem, apkārt pilij tika izveidots 16 ha plašs parks ar dīķiem. Tajā pašā laikā tika pārbūvēts arī Rokišķu galvenais pilsētas laukums.
Šīs muižas skaistums un lieliskais parks iedvesmoja nākamo īpašnieku Konstantīnu Tīzenhauzenu radīt un studēt zinātni. Būdams dedzīgs ornitologs, viņš ne tikai pētīja un preparēja putnus, bet arī gleznoja brīnišķīgus attēlus. 19. gadsimta vidū Konstantīns pilsētu pārvērta par zinātnes centru: nodibināja dabas izpētes centru, oranžērijā un siltumnīcās iestādīja daudz tropu augu.
1880. gadā pēc grāfa Reinolda Tīzenhauzena nāves par muižas īpašnieci kļuva viņa māsa Marija Preždiecka-Tīzenhauzena. 1905. gadā Jonas Preždieckis muižas pili pārbūvēja: tika piebūvēts otrais stāvs, veikta telpu iekšējā pārbūve, mainīta fasāde. Pils ieguva neobaroka un neogotikas iezīmes. Un muižas ansambļa svarīgākais akcents tagad bija skaistā pils, ko ieskauj vecs 28 ha plašs parks ar dīķiem un unikālām radiālām alejām.
No 1940. gada (ar pārtraukumiem) muižā atrodas Rokišķu novada muzejs, kurā ir uzkrāti aptuveni 90 tūkstoši eksponātu. Šeit glabājas unikāli Rokišķu novada kultūras un vēstures materiāli: daudzveidīgi arheoloģiskie atradumi, senas grāmatas, dokumenti un iespieddarbi, dažādu periodu monētas un banknotes, tēlotājmākslas un lietišķās mākslas eksponāti, vērtīga grāfu apģērbu kolekcija, muižas arhīvs, fotogrāfijas, senās un mūsdienu tautas mākslas kolekcija, kurā ievērojamu vietu ieņem Lietuvas slavenākā un nepārspējamā kokgriezēja Liongina Šepka koka skulptūras.
Mūsdienās Rokišķu muiža ir kļuvusi par tūristu pievilkšanas centru, dažādu izstāžu norises vietu, bet Ziemassvētku laikā - par Ziemassvētku vecīša rezidenci!

Pēc tam Rokišķu vecpilsētas apskates ekskursija ar Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīcas apmeklējumu. No Rokišķu muižas dodamies uz vecpilsētu. Izstaigāsim dīķu ieskauto Tīzenhauzenu aleju. Aiz labajā pusē esošā dīķa ir saglabājusies ļoti interesanta bijušās Rokišķu muižas alus darītavas ēka un kādreizējā Krošinsku dzimtas muižas teritorija. Kreisajā pusē esošajā dīķī, kad tas nav aizsalis, peld divi melnie gulbji Lita un Latas, kurus 2011. gadā pilsētai dāvināja sadarbības partneris Latvijā - Cēsu pilsēta.
Apmeklēsim unikālo un pievilcīgo Neatkarības laukumu - vienīgo klasisko šāda veida pilsētbūvniecības pieminekli Lietuvā. 1931. gadā laukumā tika uzcelts Lietuvas neatkarības desmitajai gadadienai veltīts piemineklis, no kura laukums vēlāk ieguva savu nosaukumu. Bet, 1999. gadā, kad pilsēta svinēja 500 gadu jubileju, tika uzstādīta skulptūra "Arka".
Vecpilsētas centrs ir Tīzenhauzenu aizsāktās grandiozās pārbūves rezultāts. Pēc viņu iniciatīvas šeit tika uzceltas iepirkšanās pasāžas, viesnīcas, alus darītava, ķieģeļu fabrika, dzirnavas, slimnīca un skola. 19. gadsimta beigās galvenajam laukumam piegulošās teritorijas bija tik blīvi apbūvētas, ka jauniem objektiem vienkārši vairs neatlika vietas. Visi šie objekti izvietoti regulāra taisnstūra formā, kur vienā pusē ir pati Rokišķu muiža, bet otrā - Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīca.
Rokišķi mūsdienās - apgleznotu slēģu pilsēta. Tāpēc noteikti ielūkosimies kādā no ielām, kur atrodas koka mājas ar krāsainiem slēģiem. Šī "brīvdabas galerija" veiksmīgi darbojas kopš 2003. gada, priecējot gan pilsētas iedzīvotājus, gan tās viesus!
Un, protams, neaizmirstamu iespaidu atstās Rokišķu Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīca, kas celta 1866. - 1885. gados. Baznīca kopā ar zvanu torni un kapelu veido vienu no skaistākajiem neogotikas ansambļiem Lietuvā. Pirmo arhitektūras projektu sagatavoja Prūsijas vācietis Frīdrihs Gustavs fon Šahts. Vēlāk austrietis Georgs Verners no Tiroles, toreizējais Vīnes galvenais arhitekts, veica būtiskus grozījumus projektā. Runā, ka baznīcas celtniecība izmaksāja vairāk nekā vienu miljonu cara zelta rubļu. Celtniecības iniciators bija grāfs R. Tīzenhauzens, pēc kura nāves darbi turpinājās viņa māsas M. Preždieckas-Tīzenhauzenas vadībā.
Baznīca apmeklētājus pārsteidz ar slavenu Eiropas meistaru darbiem: franču tēlnieks Plāsida Pousila-Rusande veidojis apzeltīto centrālo altāri, austriešu tēlnieks Oto Kēnigs lējis Tīzenhauzenu bronzas skulptūras, beļģu tēlnieks Bonnārs Žirardo veidojis bareljefus, latviešu izcelsmes kalējs izgatavojis greznus vārtus, slaveno beļģu meistaru brāļu Gojeru darbnīcās tapuši kokgriezumi, austriešu stiklinieki izgatavoja unikālas vitrāžas, vācu uzņēmuma "Walcker" amatnieki izveidoja un uzstādīja krāšņas ērģeles, poļu amatnieki dekorēja interjeru ar bronzas detaļām, zvanu torņa zvani bija lieti Varšavā uzņēmumā "Zwoliński".
Tūristiem apskatei ir atvērta baznīcas kripta, kurā atdusas trīs Rokišķu apkaimē savulaik valdījušo dzimtu pārstāvju - kņazu Krošinsku, grāfu Tīzenhauzenu un grāfu Preždiecku pīšļi.

Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā. Ja esat ieradušies Lietuvā atpūsties un gūt jaunus patīkamus iespaidus, jums jāizmēģina un jānovērtē lietuviešu nacionālās virtuves garšīgie un tajā pašā laikā ne pārāk dārgie ēdieni.

Ceļojumu turpinām uz Biržiem

Apmeklēsim Biržu pili. Lietuvas ziemeļu robežas 17. un 18. gadsimta sākumā sargāja tam laikam spēcīgs un moderns cietoksnis, kuru savās zemēs uzcēla Lietuvas lielkņazistes valstsvīrs un karavadonis Kristaps Nikolajs Radvils.
1575. gadā pēc K. N. Radvila iniciatīvas tika uzsākta pils celtniecība. Gatavojoties pils celtniecībai, pie Aglonas un Apaščas upju sateces vietas izveidoja mākslīgo ezeru. No 1586. līdz 1589. gadam pēc itāļu renesanses teorētiķu sistēmas uzcēla pili ar aizsargvaļņiem un aizsarggrāvi. Akmens mūra sienas augšējā daļa izveidoja uzbērumu. Cietokšņa vidū atradās dižkunga trīsstāvu pils un baznīca.
Poļu-zviedru kara laikā 1625. gadā pili ieņēma zviedru karaļa Gustava II Ādolfa vadītā zviedru armija un gandrīz pilnībā nopostīja.
1637. gadā Radvili sāka būvēt otro Biržu pili pēc holandiešu bastiona piļu parauga. Tika uzbūvēti jauni bastioni, izremontēti uzbērumi un dambis, rekonstruēta pils, kazarmas, arsenāls, cietokšņa vārti un tilts. Pilī bija vairāk nekā 20 dažādas nozīmes ēkas, kas veidoja milzīgu aizsardzības kompleksu. 1662. - 1669. gados tika uzcelta jauna divstāvu pils vēlās renesanses stilā ar dažām baroka iezīmēm.
1701. gadā Ziemeļu kara laikā Biržu pilī Krievijas cars Pēteris I un Polijas-Lietuvas ūnijas karalis un Saksijas kūrfirsts Augusts II parakstīja pret Zviedriju vērsto Biržu līgumu.
1704. gada augustā pili aplenca zviedru ģenerāļa Ādama Ludviga Lēvenhaupta vadītais 15 000 karavīru karaspēks. Tā paša gada 14. augustā cietokšņa garnizons padevās, pili un citus nocietinājumus uzspridzināja zviedri. Pēc tam pils netika atjaunota.
1978. - 1986. gados tika atjaunota reprezentatīvā Biržu pils, 1987. gadā tajā tika iekārtota Jurģa Belinisa vārdā nosauktā Biržu publiskā bibliotēka, bet kopš 1989. gada šeit atrodas Biržu novadpētniecības muzejs "Sela". No holandiešu bastionu cietokšņa tipa tika atjaunoti divi pulvera pagrabi, tilts un arsenāla ēka.
Šobrīd Biržu novadpētniecības muzeja "Sela" kolekcijā ir aptuveni 110 000 eksponātu. Muzeja 25 izstāžu zālēs ir apskatāmas šādas ekspozīcijas: aizvēsturiskais laikmets, etnogrāfija, reliģija, Birži un Radvili, Birži 19. un 20. gadsimtā. Muzeja galvenā rota ir restaurētā 17. gadsimta podiņu krāsns.
Divās izstāžu zālēs nemitīgi mainās laikmetīgās mākslas un tautas mākslas ekspozīcijas, kā arī regulāri tiek veidotas ekspozīcijas no muzeja krājumiem un izstādes, kas tiek rīkotas sadarbībā ar citiem Lietuvas un ārvalstu muzejiem.
Arsenālā atrodas pastāvīgā dažādu veidu ieroču ekspozīcija. Visvērtīgākais eksponāts ir 17. gadsimta artilērijas ierocis - mortīra, kas tika izmantota Ziemeļu kara laikā.

Pēc tam dodamies pie Širvēnas ezera

Pastaiga pa tiltu pāri Širvēnas ezeram līdz Astravas muižai. Širvēnas ezers ir senākā mākslīgā ūdenskrātuve Lietuvā, kas tika izveidots 1575. gadā divu upju, kas tek cauri Biržiem, sateces vietā. Ezera rašanās ir saistīta ar Biržu aizsardzības cietokšņa celtniecību. Ezers, gandrīz 400 ha plašā purvainā teritorija, droši aizsargāja pili un pilsētu no ziemeļiem.
1928. gadā, pēc tam, kad ezera otrā pusē Astravas muižā darbu sāka linu fabrika, pār Širvena ezeru tika uzbūvēts 525 metru garš un 2,45 metrus plats gājēju tilts, kas savienoja Astravas muižu un Biržus. 
Tagad Širvenas ezera platība ir aptuveni 325 ha, ezera vidējais dziļums ir tikai 2,2 metri, un 525 metrus garais tilts tam pāri ir garākais koka gājēju tilts Lietuvā.
Mūsdienās šo tiltu apmeklē makšķernieki, jaunlaulātie, pilsētnieki un pilsētas viesi, kuri vēlas apbrīnot pilsētu, ezera klusumu un tiltu, pa kuru var doties kājām uz Astravas muižu.
Pārejot pāri tiltam pār Širvēnas ezeram, varēsiet apskatīt Astravskas muižas pili no ārpuses. 1862. gadā grāfi Tiškeviči Astravā uzcēla divstāvu pili ar belvederes torni. Itāļu villas stilā celtā pils ir viena no skaistākajām romantisma laikmeta muižas rezidencēm Lietuvā. 1924. gadā Astravas muižā tika izveidota piena fabrika, bet 1930. gadā - linu audumu fabrika a/s "Siūlas", kas darbojas joprojām. 1956. - 1965. gados tika atjaunota Astravas pils, sakārtota parka daļa, 1987. gadā atjaunots gājēju tilts pāri Širvēnas ezeram.

Ceļš tālāk ved uz Karajimišķu ainavu liegumu

Aplūkosim "Govs alu", kas atrodas aptuveni 3 km uz rietumiem no Biržiem Karajimišķu ainavu liegumā. Lieguma teritorijā ir Lietuvā blīvākais karsta kriteņu skaits (vairāk nekā 200 kritenes uz m²).
"Govs ala" (lietuviski "Karvės ola") ir pati zināmākā un ar lielāko iegrimi. Speleologi uzskata, ala tā ir aptuveni 200 gadus sena. Tās diametrs ir 10 - 12 metri, dziļums ir aptuveni 12,6 metri. Bedres apakšā ir vaļējs caurums. 9 metrus dziļajā karsta iedobē ir 5 atzari: Mitrā ala, Šaurā grota, Sikspārņu grota, Krupju ala un 1,5 metrus dziļš neliels pazemes ezers. "Govs ala" joprojām aktīvi attīstītās. Mainās tās garums, iegrimes forma un daudzi citi alas parametri.

Izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* Rokišķu vecpilsētas apskates ekskursija ar Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīcas apmeklējumu vietējā gida pavadībā - 1.50 EUR personai
 
* ieejas biļetes:

Rokišķu novada muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem, pensionāriem 2.50 EUR
gida pakalpojumi - 40.00 EUR grupai

Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīca - apmeklējums par ziedojumu

Biržu novada muzejs "Sela":
apmeklējums - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem, pensionāriem 2.50 EUR
gida pakalpojumi - 40.00 EUR grupai

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!