Sākumlapa
Latvija
Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks – Cēsis-brīnišķīga pilsēta ar bagātu vēsturi un Cēsu Jaunā pils – Ieriķu dzirnavas un dabas taka

Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks – Cēsis-brīnišķīga pilsēta ar bagātu vēsturi un Cēsu Jaunā pils – Ieriķu dzirnavas un dabas taka

Cesu gerbonis Ceļojuma ilgums - 1 diena

 Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

 Cena no 22.00 EUR skolēnam

 Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

8.00 izbraucam no skolas

Ierodamies Āraišos

Apmeklējam Āraišu ezerpils arheoloģisko parku. Āraišu arheoloģiskais parks izceļas ar unikāliem arheoloģiskajiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos autentiskā vidē un labi saglabājušos Vidzemei raksturīgo kultūrvēsturisko ainavu. Parkā ir rekonstruēti ezera mājokļi un kastellas tipa viduslaiku pils drupas, Meitu salas akmens un bronzas laikmeta mājokļu ekspozīcija. Arheoloģiskajā parkā var uzzināt, kā dzīvoja vietējie iedzīvotāji, ko viņi ēda un kā ģērbās, kāpēc ezera pils tika appludināta un kā tā tika atjaunota.
Āraišu ezerpils ir vienīgā 9. - 10. gadsimta seno latgaļu nocietinātās apmetnes rekonstrukcija Eiropā, unikāls objekts, kas nominēts kā 2020. gada Latvijas arheoloģijas piemineklis. 9. gadsimta seno latgaļu dzīvesvietas rekonstrukcijas pamatā ir arheoloģisko izrakumu laikā atrastās koka ēku paliekas un dažādi senie priekšmeti. Izrakumi 20. gadsimta 60. un 70. gados veikti arheologa Jāņa Apala vadībā. Izrakumu laikā tika atrasts un izpētīts gandrīz pusotrs simts koka ēku atlieku, ap 3500 senlietu un vairāk nekā 100 veselas vai šķeltas keramikas gabalu. Pateicoties labajam saglabāšanas līmenim, bija iespējams noteikt gan atsevišķas ēkas, gan ezerpils kopējo plānojumu un konstruktīvos risinājumus, kas ļāva precīzāk izpētīt šeit dzīvojošo cilvēku dzīvesveidu. Rekonstruētajai Āraišu ezerpilij ir augsta vēsturiskās ticamības pakāpe un tā ir kultūrvēsturiski nozīmīgs objekts visā Ziemeļeiropas reģionā.
Ezera krastā apskatāmas 14. - 17. gadsimta Āraišu viduslaiku pils drupas, bet tuvējā Meitu salā celtās ēkas izveidotas kā ideāla rekonstrukcija, balstoties uz Latvijā un kaimiņvalstīs iegūtajām arheoloģiskajām ziņām par šāda veida akmens un bronzas laikmeta mājokļiem.
Āraišu arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā ir apskatāma pastāvīgā ekspozīcija, kurā izzinošā veidā pirmo reizi kopš izrakumu veikšanas ir iespējams iepazīties ar tajos atrastajām oriģinālajām liecībām, un arheologa Jāņa Apala stāsts par izrakumiem.
Svarīgi! Ezerpils pamats veidots no baļķiem. Augstpapēžu kurpes nav piemērotas pastaigai pa parku.

Ceļš tālāk ved uz Cēsīm

Cēsis (līdz 1917. gadam Wenden) ir pilsēta Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs ar aptuveni 15 000 iedzīvotājiem. Gar pilsētu plūst Gaujas upe.
Cēsis - trešā vecākā pilsēta Latvijā ar vairāk nekā 800 gadu senu vēsturi. Tieši Riekstu kalnā, kur 11. gadsimtā apmetās pirmie zināmie Cēsu iedzīvotāji vendi, sākas pilsētas vēsture. 1206. gadā vendi pārgāja kristīgajā ticībā un kļuva par Livonijas pavalstniekiem. 1208. gadā vendu koka pils kļuva par nelielas Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku vienības mītnes vietu. 1213. gadā Rīgas bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis noslēdza vienošanos par iekaroto zemju sadali. Tā rezultātā ordenis saņēma Vendenu un lielas teritorijas uz dienvidaustrumiem no tās, un pretī vendu pilskalnam sāka celt mūra pili. Ap 1220. gadu ordeņa bruņinieki uzcēla Vendenas pili, kas kļuva par spēcīgāko cietoksni Livonijā. Kopš 1237. gada vācu Vendenas pils bija viens no galvenajiem Livonijas ordeņa centriem un tā mestru rezidence. 13. gadsimta beigās tika uzcelta Sv. Jāņa baznīca, kas kļuva par Livonijas ordeņa galveno dievnamu. Straujākā pilsētas attīstība sākās Livonijas laikā, kad Vendene kļuva par Livonijas galvaspilsētu un galveno Vidzemes attīstības centru. 1323. gadā Vendena saņēma pilsētas tiesības, un kopš 1367. gada tā ir Hanzas savienības dalības pilsētu. 1472. gadā Vendenā tika atvērta naudas kaltuves, kur vienlīdz ar Rīgu tika kaltas pirmās Livonijas ordeņa monētas. Vendena ir vienīgā pilsēta Livonijā, kur izgatavojas zelta un sudraba monētas ar uzrakstu (Moneta Wendes vai Moneta Wenden).
Livonijas kara laikā 1559. - 1560. gadā Krievijas cara Ivana IV karaspēks nopostīja Vendenes pilsētu, bet pili neieņēma. 1566. gadā pēc Livonijas bruņniecības padošanās akta parakstīšanas Vendena tika iekļauta Lietuvas lielkņazistei piederošās Pārdaugavas hercogistes sastāvā. 1577. gada vasarā Vendenas pils pakļāvās Livonijas karalim Magnusam. Drīz pēc tam pilsētu atkal ielenca cara Ivana IV vadītais karaspēks, bet pilsētnieki nolēma pils vārtus neatvērt. Pēc piecu dienu ilgas bombardēšanas aptuveni 300 cilvēku pilī izdarīja masveida pašnāvību, uzspridzinoties ar četrām mucām šaujampulvera. 1582. gadā pēc Livonijas kara beigām Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs piešķīra Vendenai tādas pašas tiesības kā Rīgai. 1598. gadā Vendena kļuva par Polijas-Lietuvas ūnijas pārvaldītās Pārdaugavas hercogistes Vendenas vaivadijas galveno pilsētu.
Vendena no visām Livonijas pilsētām visilgāk palika katoliska, līdz pat pāriešanai Zviedrijas varā 1625. gadā.
Ziemeļu kara laikā 1703. gadā krievu karaspēks ieņēma Vendenu, un tā tika pievienota Krievijai.
Jau 19.gadsimta beigās Cēsis kļuva par kultūras pasākumu, mākslas un atpūtas centru. Arī mūsdienās Cēsis ir svarīgs kultūras centrs ne tikai Vidzemes reģionā, bet visā Latvijā. Cēsu kultūrvēsturiskais mantojums ir Cēsu viduslaiku pils, vecpilsēta ar saglabājušos ielu tīklu ar akmens un koka ēkām, Gaujas upes krastos uzceltās koka savrupmājas, kā arī senās muižas.
Par Latvijas karoga dzimteni tiek uzskatītas Cēsis. Atskaņu hronikā pieminēta cēsinieku armija, kas Rīgas kaujā 1279.gadā devās zem sarkanbaltsarkanā karoga. Latvijas valsts pirmais karogs apskatāms Cēsu Jaunajā pilī.
 
Ekskursija kājām pa Cēsu vecpilsētu, kuras laikā redzēsiet vienu no pievilcīgākajām viduslaiku pilsētām Latvijā un uzzināsiet šīs apbrīnojamās pilsētas vēsturi. Dzirdēsiet senas leģendas, kuru pamatā ir Livonijas ordeņa Vendenas pils un vendu apdzīvotais Riekstukalns, uzzināsiet pilsētas ēku vēsturi, apskatīsiet pilsētas laukumus, baznīcas un parkus.
Pabūsim uz Vienības laukuma - galvenā no pilsētas laukumiem. Tam blakus atrodas viesnīca, kafejnīcas, veikali, bankas, tiesa un citas cēsniekiem nozīmīgas iestādes. Laukumā apskatāms Uzvaras piemineklis, kas 1925. gadā uzstādīts Latvijas brīvības cīņu laikā kritušo Latvijas un Igaunijas karavīru piemiņai. Caur viduslaiku Raunas vārtiem nokļūsim pašā vecpilsētas sirdī. Mūsdienās par pilsētas mūra vārtiem liecina pamatu un virszemes fragmentu rekonstrukcija, kas rada zināmu priekšstatu par viduslaiku mūri, vārtu lielumu un pamatīgumu.
Viduslaikos ap Vendenas pili un Sv. Jāņa baznīcu viena blakus otras visos virzienos parādījās šauras, līkumainas ieliņas ar amatnieku darbnīcām un tirgotāju veikaliem. Neskatoties uz to, ka daudzo karadarbību un atkārtotu ugunsgrēku rezultātā Cēsu viduslaiku apbūve pilnībā izzuda, pilsētas vēsturiskā centra plānojums ir palicis gandrīz nemainīgs. Mūsdienās vecpilsētā var apskatīt lielāko daļu Cēsu vēsturiski un arhitektoniski izcilāko ēku: 1767. gadā celto Rātsnamu, 1788. gadā celto Tirdzniecības namu, 18. gadsimta Harmonijas namu un citus... Šo un citu ēku pirmajos stāvos atrodas nelieli veikaliņi un dažādas radošās darbnīcas. Mājām ir unikāli iekšpagalmi, skvēri un laukumi.
Apmeklēsim Rožu laukumu - kādreizējo pilsētas tirgus laukumu kopš 13. gadsimta. Šeit varēsiet aplūkot Matiasa Jansona skulptūru "Senās Cēsis" un apbrīnot Cēsu dominanti - 1281. - 1284. gadā celto Sv. Jāņa baznīcu. No 1582. līdz 1621. gadam tā bija galvenā katoļu baznīca Livonijas bīskapijā, bet no 1621. gada kļuva par luterāņu baznīcu. Baznīcā ir apglabāti vairāki Livonijas valstsvīri - ordeņa mestri un bīskapi, bruņinieki. Šī ir lielākā viduslaiku bazilika Latvijā ārpus Rīgas.
Apmeklēsim Līvu laukumu, kas 13. gadsimta pirmajā pusē bija vienīgais tirgus laukums pilsētā. Mūsdienās laukumu rotā strūklaka, kuras vietā 13. gadsimtā atradās aka "Lejas Šķimbēgs" (šķimbēgs senvācu valodā nozīmē dzidrais strauts). Blakus laukumam redzēsiet 18. gadsimtā celto Komtešu namu jeb tautā saukto Princešu namu.
Izstaigāsim Cēsu pils kompleksu, kas ar savu vēsturisko un romantisko izskatu aizrauj un apbur gan cēsniekus, gan pilsētas viesus. Šeit nelielā teritorijā atrodas vairāki unikāli dažādu laikmetu vēstures liecinieki. Viens no mīklainākajiem un noslēpumainākajiem senvēstures laikmeta pieminekļiem ir seno vendu pils Riekstukalnā. Netālu atrodas Zobenbrāļu ordeņa 13. gadsimta sākumā celtā pils. Viduslaikos Vendenas pils bija viens no nozīmīgākajiem Vācu ordeņa bastioniem Baltijā, bet šobrīd tās ir iespaidīgākās un vislabāk saglabājušās viduslaiku pilsdrupas Latvijā. Savukārt Cēsu pilsmuižas ēku komplekss ar Jauno pili kā centrālo objektu, kā arī labiekārtotie pils parks un Maija parks iepazīstinās ar 18. un 19. gadsimta romantisma laikmeta iezīmēm. Pils parka ziemeļaustrumu pusē aplūkosiet 1845. gadā neobizantiešu stilā uzcelto Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīcu. Baznīcas dārzā atrodas Cēsu pilsmuižas īpašnieku Zīversu dzimtas kapenes.
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)
 
Laiks pusdienām pilsētas centrā

Pēc tam apmeklēsim Cēsu Jauno pili (Cēsu Vēstures un mākslas muzejs). Cēsu Jaunā pils kopā ar pilsmuižas vēsturiskā centra teritoriju un Livonijas ordeņa viduslaiku pilsdrupām veido vienu no pašiem nozīmīgākajiem un romantiskākajiem Vidzemes reģiona un Austrumbaltijas kultūrvēsturiskajiem objektiem.
Cēsu pilsmuižas kungu dzīvojamā māja jeb Cēsu Jaunā pils 18. gadsimtā iebūvēta viduslaiku pils nocietinājumu sistēmā - torņa un vārtu aizsardzības ēkas vietā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas uzplauka, atrodoties senās Baltijas vācu dzimtas grāfu Zīversu īpašumā.
Kopš 1949. gada Jaunajā pilī iekārtots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Interjeru ekspozīcija stāsta par Jaunās pils un pilsmuižas īpašnieku grāfu Zīversu dzimtas vēsturi un iepazīstina ar interjeru kultūru 18. - 19. gadsimtā kā baltvācu kultūras mantojuma būtiskāko sastāvdaļu. Te iespējams aplūkot uz Lielā salona sienām restaurēto gleznieciski augstvērtīgo rožu motīvu brīvrokas gleznojumu, kā arī bīdermeijera stila interjera apdares paraugu Kafijas istabā. Otra ekspozīcija "Cēsis - Latvijas vēstures simbols" interaktīvā veidā aicina apmeklētāju izstaigāt cauri gadsimtiem un iepazīstina ar nozīmīgiem faktiem un notikumiem, kuri atstājuši savu ietekmi ne vien uz Cēsīm, bet arī uz Latvijas un pat visas Eiropas vēsturi. Pilī ir arī īpaša telpa ģimenēm un telpa mainīgām izstādēm. Savukārt pils apmeklētāju centrā atrodas Cēsu iecienītākais suvenīru veikals.
Varēsiet uzkāpt Lademahera tornī, kurš ir uzskatāms par vienu no pirmajiem neogotikas piemēriem Latvijas muižu arhitektūrā, un no tā paveras brīnišķīgs skats uz pilsdrupām un Gaujas Nacionālā parka mežu ieskauto pilsētu. 1988. gadā tornī uzvilktais sarkanbaltsarkanais karogs lepni apliecina, ka Cēsis ir Latvijas nacionālā karoga dzimtene.

Ceļojumu turpinām uz Ieriķiem

Apmeklēsim Ieriķu dzirnavas - neskartu latviskās dabas caurvītu parku Amatas novadā, kuram cauri plūst straujākā Latvijas upe Melderupe.
Ieriķu dzirnavu parka teritorijā ir vairāki ūdenskritumi, no kuriem viens ierindojas Latvijas augstāko ūdenskritumu sarakstā kā 3 augstākais. Ņemot vērā, ka Melderupe ir izteikta lašupe, katru gadu rudenī (kad diennakts vidējā temperatūra sasniedz +6°C) iespējams vērot kā upē nārstot nāk laši, un kā tie mēģina pārvarēt lielākā ūdenskrituma augstumu.
Ieriķu dzirnavas - vairāk nekā 350 gadus veci dzirnavu mūri, pirmo reizi Ieriķu muižas kartē tās parādās 1681. gadā. Savulaik tās tika uzceltas kā Ieriķu muižas saimniecības sastāvdaļa. 1924. gadā dzirnavas iegādājās un par īpašnieku kļuva Jorģis Ziemelis, kura pēcnācēji vēl šobrīd saimnieko to teritorijā. Savu gaitu vērienīgi ir atsācis Baltijā viens no lielākajiem ūdensratiem, kurš nodēvēts par godu dzimtas pirmajam saimniekam Jorģim.
Kad Jorģis apsaimniekoja šo zemi, viņš dzirnavu teritorijā atklāja enerģētiski spēcīgu vietu, uz kuras tika iestādītas četras likteņliepas - par godu savām meitām. Mūsdienās uz likteņliepām ved kāpnes, kas apmeklētājiem dod iespēju pienākt pēc iespējas tuvāk un uzsūkt šīs vietas enerģiju.
Savdabīga floristikas ekspozīcija caurvij parku - Latvijas sūnu veidoti dzīvnieku tēli to dabīgajos izmēros un atmodināti akmens ūdensveči upes krastos.

Vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* Cēsu vecpilsētas apskates ekskursija vietējā gida pavadībā - 2.50 EUR personai

* ieejas biļetes:

Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks:
apmeklējums - pieaugušajiem 5.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 4.00 EUR
gida pakalpojumi - 60.00 EUR grupai
 
Cēsu Jaunā pils (Cēsu Vēstures un mākslas muzejs):
apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 4.00 EUR
ekskursija pa Cēsu Jauno pili - 70.00 EUR grupai
ekskursija pa Cēsu Viduslaiku pili - 70.00 EUR grupai
Lademahera torņa apmeklējums - pieaugušajiem 3.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 2.00 EUR
 
Ieriķu dzirnavas un dabas taka - pieaugušajiem 3.50 EUR, skolēniem, pensionāriem 2.50 EUR

 

View the embedded image gallery online at:
https://santur.com.lv/index.php/lv/skoleniem-latvija/213-7#sigFreeIdb3fd94d196