Kaļiņingrada – "diena ar Saules akmeni" Jantarnija ciemā un Kuršu kāpas apburošais skaistums

Ceļojuma ilgums - 3 dienas/ 2 naktis

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena no 000.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

Bezmaksas elektroniskā vīza uz Kaļiņingradas apgabalu !..

1.diena – Rīga – Lietuva – Kaļiņingrada

5.00 izbraucam no skolas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Apstāšanās uz Lietuvas – Krievijas robežas

No pašas mazākās Lietuvas pilsētas Panemunes, pa krāšņo "Karalienes Luīzas" tiltu, kas uzcelts pāri Nemunas upei, iebraucam Krievijas Kaļiņingradas apgabala Sovetskas (vēsturiski - Tilzīte) pilsētā.

Ceļojumu turpinām uz Kaļiņingradu

Kaļiņingrada - Kaļiņingradas apgabala administratīvais centrs, kas atrodas abos Prēgeles upes krastos netālu no tās ietekas Kaļiņingradas līci Baltijas jūras, pilsētā dzīvo aptuveni 490 tūkstoši cilvēku. Pilsēta ir nozīmīgs transporta mezgls: dzelzceļi un auto maģistrāles, jūras un upju ostas, starptautiskā lidosta. Kaļiņingradā atrodas Krievijas Jūras spēku Baltijas flotes galvenā mītne. Mūsdienās Kaļiņingrada ir viena no interesantākajām Krievijas pilsētām ar Eiropai raksturīgu arhitektūru un dzīvesveidu, kas tūristiem rada neviennozīmīgu iespaidu.
Līdz 13.gadsimtam Austrumprūsijas teritorijā dzīvoja prūši. 13.gadsimtā šo zemi iekaroja Vācu ordenis. 1255.gada 1.septembrī Vācu ordeņa bruņinieki izveidoja cietoksni labajā krastā uz pakalna Prēgeles upes lejtecē, prūšu apdzīvotās vietas Tvangstes vietā. Cietoksnis tika nosaukts par Kēnigsbergu, par godu čehu karalim Premislam Otakaram II, kura karaspēks nāca palīgā ordeņa bruņiniekiem, kurus vietējie prūšu iedzīvotāji sakāva. 1260.gadā Lielās prūšu sacelšanās laikā prūšu cilšu karaspēks aplenca pili, taču nespēja to iekarot. Atsevišķu prūšu cilšu neveiksmīgie mēģinājumi iznīcināt pili bija arī 1263. un 1273.gadā. 14. un 15.gadsimts ir ordeņa uzplaukuma periods, tā kase tika uzskatīta par bagātāko pasaulē. Šajā pat laikā ordenis mazapdzīvotajās Prūsijas teritorijās izmitināja vāciešus, izveidojot šeit pilsētas un ciemus. 1457.gadā Vācu ordeņa lielmeistara rezidence tika pārcelta no Marienburgas pils uz Kēnigsbergu, un kopš tā laika pilsēta ieguva galvaspilsētas statusu.
1525.gadā Kēnigsberga tika pasludināta par jaunās valsts - Prūsijas hercogistes galvaspilsētu, jo ordenis pārveidojās laicīgu valsti. 1618.gadā Brandenburgas Hohencollerni mantoja Prūsijas hercogisti un ar laiku izveidojās jauna valsts - Brandenburgas-Prūsijas un Berlīne kļuva par galvaspilsētu. 1701.gada 18.janvārī Kēnigsbergā dzimušais kūrfirsts Frederiks III dzimtās pilsētas pilī tika kronēts par Prūsijas karali Frederiku I. Un Brandenburgas-Prūsijas markgrāfiste kļuva par Prūsijas karalisti. 1724.gadā trīs pilsētas, mazpilsētas, ciemi un priekšpilsētas, kā arī pils oficiāli tika apvienotas Kēnigsbergas pilsētā.
Septiņu gadu laikā no 1756. līdz 1763.gadam krievu karaspēks Kēnigsbergā pirmo reizi ienāca 1758.gada 22.janvārī, un līdz 1762.gada augusta beigām pilsēta bija jaunizveidotās Austrumprūsijas ģenerālgubernatora centrs. Saskaņā ar Sanktpēterburgas miera līguma nosacījumiem Krievijas armija atstāja Austrumprūsiju un pilsētā atgriezās Prūsijas kārtība.
1773.gadā Kēnigsberga kļuva par Austrumprūsijas provinces, kas aizstāja Prūsijas provinci, galvaspilsētu.
No 1871.gada līdz Otrā pasaules kara beigām Austrumprūsija ar tās galvaspilsētu Kēnigsbergu bija daļa no apvienotās Vācijas. Šajā laikā pilsēta tika nostiprināta ar 12 lielu fortu aizsardzības gredzenu un tika uzskatīta par visdrošāko pilsētu Vācijā. 1944.gada augustā britu aviācija kara operācijas "Atriebība" laikā Kēnigsbergu smagi sabombardēja. 1945.gada 9.aprīlī 3. Baltkrievijas frontes karaspēks pēc četru dienu uzbrukuma iekaroja neieņemamo cietoksni-pilsētu Kēnigsbergu. Pēc Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumu Prūsija tika likvidēta kā valstisks veidojums. Austrumprūsija bija sadalīta starp Padomju Savienību un Poliju. Austrumprūsijas ziemeļu daļa kopā ar Kēnigsbergu piešķīra Padomju Savienībai. 1946.gada 4.jūlijā Kēnigsbergas pilsētu un Kēnigsbergas apgabalu pārdēvēja nesen mirušā Mihaila Kaļiņina vārdā par Kaļiņingradu un Kaļiņingradas apgabalu.

Apmeklējam Dzintara muzeju. Vienīgais Krievijā dzintara muzejs tika atvērts 1979.gadā. Tas atrodas Kaļiņingradas centrā, 19.gadsimta vidus cietokšņa tornī, Verhneje ezera krastā. Dzintara muzejs ir viena minerāla muzejs. Ekspozīcija atrodas ēkas trīs stāvos, 28 istabās, ar kopējo platību aptuveni 1000 kv. metri. Ekspozīcija ir sadalīta vairākās sadaļās: dzintara izcelsme, tā īpašības, vēsturiskās un arheoloģiskās zināšanas par dzintaru, dzintars 17. un 18.gadsimta mākslā, Kēnigsbergas valsts dzintara manufaktūra, Kaļiņingradas dzintara kombināts, dzintars mūsdienu mākslinieku darbos. Muzejā apkopoti unikāli Baltijas jūras dārgakmeņi, kā arī vairāk nekā divi tūkstoši no tā izgatavotu mākslas priekšmetu. Ekspozīcijā ir atrodams lielākais "Saules akmens" Krievijā, kas sver 4 kg 280 g.

Pēc tam iekārtojamies viesnīcā

Tālāk, ekskursija ar autobusu un kājām "Unikālā Kaļiņingrada - Kēnigsberga". Iepazīšanās ar Kaļiņingradu laikā ieskatīsieties vairākus gadsimtus atpakaļ, iepazīsieties ar šīs apbrīnojamās pilsētas pagātni un tagadni. Viss šeit elpo vēsturi... Plaši prospekti un šauras, bruģētas ieliņas, baznīcas un forti, bastioni un vārti. Redzēsiet neaizmirstamas vietas, kas saistītas ar vēsturiskiem notikumiem, un cilvēkiem, kuri pilsētai ir atnesuši pasaules slavu.
Izstaigāsiet Kneiphofas salu, uz kuras netālu no 14.gadsimta Katedrāles mūriem ir I. Kanta atdusas vieta, apskatīsiet tuvumā pilsētas vārtus un pilsētas-cietokšņa aizsardzības būves, kas izpostītas Otrā pasaules kara laikā. Apmeklēsiet seno vācu savrupmāju rajonu Apbrīnosiet karalienes Luīzes baznīcu, kas celta 20.gadsimta mijā Prūsijas karalienes, imperatora Aleksandra II vecmāmiņas, piemiņai.
Aplūkosiet: Zivju ciemu, Katedrāli, Zakhaimas vārtus, Karaliskos vārtus, Lietuvas mūri, "Der Dona" torni, Universitātes laukumu, pieminekli I. Kantam, Uzvaras laukumu, seno vācu savrupmāju "Amalienau" un "Hufen" rajonus, karalienes Luīzes baznīcu un daudz ko citu.

Nakts viesnīcā

2.diena – Kaļiņingrada – Jantarnija – Kaļiņingrada

Brokastis viesnīcā

Dodamies uz Pasaules okeāna muzeju

Pasaules okeāna muzejs Prēgeles upes krastā tika nodibināts 1990.gada 12.aprīlī, taču tikai 1994.gadā tas varēja uzņemt pirmos apmeklētājus. Tas ir Krievijā pirmais visaptverošais jūras muzejs. Muzejā ir ekspozīcijas, kas veltītas kuģniecībai, jūras florai un faunai, okeāna ģeoloģijai un hidroloģijai, kā arī jūras bibliotēka un funkcionējoša ekoloģiskā stacija. Muzejs veic arī zinātnisko darbu. Varēsiet apskatīt muzeja kuģus: izpētes kuģi "Vitjaz", zemūdeni-muzeju "B-413", kosmosa sakaru kuģi "Kosmonauts Viktors Pacajevs", zvejas kuģi-muzeju "SRT-129" un peldošo bāku "Irbenskij".

Vēlāk izbraucam uz kūrortciemu Jantarnija

Jantarnija (līdz 1947.gadam Palmnikene) ir pilsētciems, Jantarnija pilsētas rajona administratīvais centrs, kas atrodas Gdaņskas līča piekrastē un kurā dzīvo aptuveni 5600 iedzīvotāju. Palmnikene kā apdzīvota vieta ir zināma no 1654.gada. Palmnikene ļoti strauji attīstījās 19.gadsimta beigās, līdz ar rūpnieciskā dzintara ieguves sākumu. Jantarnija unikalitāte ir tajā apstāklī, ka tikai šeit tiek iegūts pārsteidzoša skaistuma un īpašības dzintars. Šodien Jantarnija - galvenā dzintara Meka. Tikai šajā ciemā atrodas pasaulē vienīgais dzintara ieguves kombināts, kurā iegūst un apstrādā dzintaru. Kopš 2009.gada Jantarnijā notiek pasaules dzintara makšķerēšanas čempionāta pusfināls (fināls tiek rīkots Vislas pussalas Polijas daļā).

Apmeklējam Kaļiņingradas dzintara ieguves kombinātu. Apmeklējot dzintara ieguves kombināta tūrisma objektus, varēsiet izmantot unikālo iespēju apskatīt vienīgo pasaulē uzņēmumu, kas rūpnieciski iegūst dzintaru, iepazīties ar Baltijas dzintaru, atklāsiet senos dzintara ceļus, sekosiet Vācu ordeņa bruņinieku pēdās, iegremdēsieties pasaules slavenās Dzintara istabas vēsturē, apbrīnosiet Primorskas karjera panorāmu, uzzināsiet par dzintara ieguves un apstrādes metodēm, ieiesiet Dzintara piramīdā un, ievēloties vēlēšanos izjutīsiet "Baltijas akmens" dzīvo spēku.

Vēlāk, dosimies pastaigā pa Jantarniju. Aplūkosiet Kazaņas Dievmātes ikonas baznīcu, bijušo evaņģēliski luterisko baznīcu, kas dibināta 1654.gadā. Pastaigāsieties pa lielisko Morisa Bekera vārdā nosaukto piejūras parku, kura veidošana sākta 19.gadsimta otrajā pusē, ar daudziem retiem kokiem, tostarp tulpju koku, sarkano dižskābardi. Apmeklēsiet parka laukumu ar tā dēvēto "Dzintara ceļu" apzīmējumu. Par vienu no galvenajiem Jantarnija apskates objektiem jau ir kļuvusi 2014.gada 29.augustā atklātā promenāde. Promenāde ir koka pastaigu laipa ar skatu laukumiem, kas izvietoti gar jūras krastu, no Bekera parka lejas daļas. Tās garums ir 1980 metri, no kuriem 700 iet virs ezera. No promenādes varat apbrīnot gulbjus un daudzās pīles. Redzēsiet arī visplatāko pludmali Kaļiņingradas apgabalā - Jantarnija pludmali, kas kļuva par pirmo Krievijā, kas saņēma "Zilo karogu".

Atgriežamies Kaļiņingradā

Brauciens ar kuģīti pa Prēgeles upi. Maršrutā "Kaļiņingrada - Kēnigsberga" iekļauti galvenie apskates objekti: jaunais stilizētais komplekss "Zivju ciems", Jubilejas un Medus tilti, Katedrāles un Tirdzniecības biržas senās celtnes, Pasaules okeāna muzeja unikālie kuģi, divlīmeņu tilts, bijušās Kēnigsbergas ostas atjaunotās noliktavas un elevatori un Kaļiņingradas tirdzniecības ostas jaunajās piestātnes. Brauciena ilgums - 1 stunda.

Nakts viesnīcā

3.diena – Kaļiņingrada – Kuršu kāpas nacionālais parks: "Dejojošais mežs" un "Efa augstiene" – Lietuva – Rīga

Brokastis viesnīcā

Dodamies uz Kuršu kāpas nacionālo parku

Kuršu kāpa ir smilšaina pussala, kas atdala Baltijas jūru no Kuršu jomas. Kāpas garums ir 98 km, platums no 400 metriem līdz 3,8 km. Daļa Kuršu kāpas atrodas Krievijas Federācijā, daļa Lietuvas Republikā, jo tā stiepjas no Zeļenogradskas pilsētas dienvidos līdz Klaipēdas pilsētai ziemeļdaļā. Šis nacionālais dabas rezervāts ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tikai šeit var redzēt "klejojošas" kāpas un dzirdēt, kā "klusi" dzied smiltis zem un čukst simtgadīgas priedes. Šeit - tīrākais jūras gaiss, unikālās "zilā karoga" pludmales, vienas no augstākajām kāpām Eiropā, sēņu un ogu bagāti meži, bet savvaļas dzīvnieki gandrīz nebaidās no cilvēka.

Apmeklējam "Dejojošo mežu". Mežs ir viens no slavenākajiem Kuršu kāpas apskates objektiem. Maršruts iepazīstina ar neparastu priežu meža posmu, kas tika stādīts 20.gadsimta 60.gadu sākumā Kruglojas kāpā. Sils pārsteidz tūristus ar to, ka gandrīz visas tā priedes ir izliektas, sazarotas vai pat dīvaini savītas. Interesanti, ka šajā meža daļā neatradīsiet nevienu citu koku. Līdz pat mūsdienām nav atbildes uz jautājumu, kas kalpoja tik dīvainai priežu "uzvedībai", jo pamatā tās aug ideāli taisnas.

Tālāk ceļš uz "Efa augstieni". Kuršu kāpas 42. kilometrā sākas ekoloģiskā taka "Efa augstiene", kas vijas gar Petšas kāpas dienvidrietumu nogāzi. Kāpa Petša (vācu valodā Petschberg) - viena no augstākajām kāpām Eiropā atrodas netālu no Morskoje ciema. Kāpas augstākais punkts - 64 metri virs jūras līmeņa, tika nosaukts par "Efa augstieni" par godu slavenajam kāpu inspektoram Vilhelmam Francim Efam, kurš bija pirmais, kas nāca klajā ar ideju stiprināt Kuršu kāpu. Uzkāpjot līdz novērošanas laukumam, nonākat īstā tuksnesī, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Kuršu līci un smilšu kāpām. Atrodoties tās virsotnē, varat dzirdēt slavenās "dziedošās smiltis".

Pēc tam izbraucam uz Rīgu

Apstāšanās uz Krievijas – Lietuvas robežas

Turpinām ceļojumu, baudot Kuršu kāpas dabu, uz Klaipēdu

Ar prāmi pārceļamies uz Klaipēdu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam neliela apstāšanās

Vēlu vakarā ierodamies Rīgā

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ekskursija ar autobusu un kājām "Unikālā Kaļiņingrada - Kēnigsberga" ar vietējo gidu - 8.00 EUR personai

* ieejas biļetes:

Pasaules okeāna muzejs:
izpētes kuģis "Vitjaz" - pieaugušajiem 200 RUB, bērniem no 16 līdz 18 gadiem 100 RUB, bērniem no 6 līdz 16 gadiem bezmaksas
zemūdene-muzejs "B-413" - pieaugušajiem 300 RUB, bērniem no 16 līdz 18 gadiem 150 RUB, bērniem no 6 līdz 16 gadiem 100 RUB
kosmosa sakaru kuģis "Kosmonauts Viktors Pacajevs" - pieaugušajiem 200 RUB, bērniem no 16 līdz 18 gadiem 150 RUB, bērniem no 6 līdz 16 gadiem 100 RUB
zvejas kuģis-muzejs "SRT-129" - pieaugušajiem 150 RUB, bērniem no 16 līdz 18 gadiem 100 RUB, bērniem no 6 līdz 16 gadiem 50 RUB
galvenais korpuss, ekspozīcija "Dziļums"+Akvariums - pieaugušajiem 300 RUB, bērniem no 16 līdz 18 gadiem 200 RUB, bērniem no 6 līdz 16 gadiem bezmaksas

Kaļiņingradas dzintara ieguves kombināts: ekskursijas pakalpojumu izmaksas apmeklējot Primorskas karjera skatu laukumu un izstāžu zāli "Dzintara māja" - pieaugušajiem 800 RUB, bērniem 300 RUB

Muzeju un izstāžu komplekss "Dzintara pils" - pieaugušajiem 100 RUB, bērniem 50 RUB

Brauciens "Kaļiņingrada - Kēnigsberga" ar kuģīti pa Prēgeles upi - pieaugušajiem 500 RUB, bērniem no 6 līdz 12 gadiem 250 RUB

Svarīgi! Bezmaksas elektroniskās vīzas uz Kaļiņingradas apgabalu noformēšana - 10 EUR personai

Svarīgi! Braucienam ir nepieciešama Latvijas Republikas pase, kas derīga vismaz sešus mēnešus pēc brauciena beigām.

Valūtas kurss 1 EUR = ~ 70 RUB