Jegalas ūdenskritums – Kiiu tornis – Lahemā nacionālais parks-Igaunijas dabas pērle!..

Laane-Virumaa gerbonis

 Ceļojuma ilgums - 1 diena

 Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

 Cena 27.00 EUR personai

 Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

5.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Igauniju

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies pie Jegalas ūdenskrituma

Apbrīnosim ūdenskritumu. Jegalas ūdenskritums atrodas Harju apriņķī Jegala upes lejtecē 4 kilometrus no upes ietekas Somu līcī. Ūdenskrituma augstums ir apmēram 8 metri, platums - 50 metri. Ūdenskritumu vēl interesantāku padara izveidojusies dzega, zem kuras var iziet visā tā platumā. Šis ir platākais dabiskais ūdenskritums Igaunijā. Jegala upes lejtece, no ūdenskrituma līdz grīvai, ir viena no bagātākajām zivju vietām Igaunijā: tur ir lieli foreļu un lašu krājumi.

Tālāk mūsu ceļā unikālais Kiiu viduslaiku tornis

Kiiu vasaļa pils jeb Kiiu tornis, iespējams, tika uzbūvēts 16.gadsimta sākumā un atrodas Kiiu muižas parkā.
Šis kādreizējais dzīvojamais tornis ir mazākais viduslaiku nocietinājums Baltijas valstīs. Tornim ir četri stāvi, mūru biezums ir 1,8 metri un torņa iekšējais diametrs ir 4,3 metri. Šaurie logi bija būvēti kā šaušanas lūkas, bet apaļais balkons - aizsardzības eja.
Karadarbības laikā kā dzīvojamās telpas tika izmatots tikai otrais stāvs, pārējās telpas bija saistīta ar aizsardzību. Unikālas ir Baltijas valstīm neparastās aizsardzības ejas, kas iet apkārt torņa trešajam stāvam un balstās uz sijām.
Aizsardzības celtne, kas no tālienes līdzīga Holandiešu tipa vējdzirnavām, tika restaurēts 1974.gadā. Mūsdienās tornī ir iekārtota kafejnīca.

Ceļojumu turpinām uz Lahemā nacionālo parku

Vietējais gids novadīs aizraujošu ekskursiju pa Lahemā nacionālo parku, kas ir viens no galvenajiem Igaunijas apskates objektiem. Vecākais un lielākais Igaunijas nacionālais parks Lahemā dibināts 1971.gadā, tā platība ir 72 500 ha, no kuriem viena trešdaļa ir jūra. Tulkojumā no igauņu valodas Lahemaa nozīmē "līču zeme". Daudzās salas ar ledus laikmeta akmeņiem rada brīnišķīgas jūras ainavas. Lahemā - tās ir muižas, kas ir pārvērstas par brīvdienu mājām un muzejiem, senie zvejnieku ciemi ar unikālu kolorītu, purvi, ko ieskauj priedēm apaugušas kāpas, noslēpumaini meža ezeri un brikšņi, kur mīt vairāk nekā 200 putnu sugu un aug apmēram 900 augu sugu.

Izstaigāsim Kesmu "Kapteiņu ciemu". Vietējie iedzīvotāji tic, ka Kesmu jūras slava sākās sensenos laikos, kad jūrā vētras laikā netālu avarēja kuģis un apkalpe aizgāja bojā. Brīnumainā kārtā izdevās izdzīvot tikai no kapteinim Kasparam, kuram izdevās nokļūt krastā. Pateicībā Dievam par izglābšanos, jūras braucējs krastā uzcēla kapelu, kas saglabājusies līdz mūsdienām.
Vēsturiskajos dokumentos Kesmu ciems pirmo reizi tika minēts 1453.gadā. Vairākus gadsimtus "kapteiņu ciemā" atrada patvērumu sāls un zivju kontrabandisti. 1697.gadā šeit tika dibināta kuģu būvētava, no kuras tika palaisti simtiem kuģu, kas kuģoja jūrās un okeānos zem dažādu valstu karogiem. No 1884. līdz 1931.gadam Kesmu atradās Igaunijas Navigācijas akadēmija. Ciemā apmācīja vecākos jūras virsniekus, mācot studentiem navigācijas prasmes. Tāpēc Kesmu ciemā gandrīz katrā ģimenē bija kapteinis vai stūrmanis, un Kesmu sauca par "Kapteiņu ciemu".
Šodien Kesmu ciems ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem Igaunijā. Kopš 2008.gada Kesmu notiek mūzikas festivāls "Viru Folk".
Apmeklēsim Kesmu jūras muzeju. Kopš 1993.gada muzejs atrodas cara laika robežsargu kordona ēkā un iepazīstina ar leģendārā "kapteiņu ciema" Kesmu vēsturi. Muzeju dibināja vietējais iedzīvotājs Ārne Vaiks. Visi muzeja eksponāti ir saistīti ar jūru. Tie ir ar navigāciju, makšķerēšanu un pat kontrabandu saistīti priekšmeti. Turklāt šeit ir izstādītas jūras tēmai veltītas fotogrāfijas un gleznas.
Muzejā regulāri notiek izglītojoši pasākumi: bērniem "Kapteiņu ciems" un "Vikingu laiks", kā arī Jūras dienas, dažādi koncerti un izstādes.

Izstaigāsim Bebru taku. 1 km garā Bebru taka atrodas Oandu ciemā. Mācību taka iepazīstina ar Altjas upi, tās ieleju, kā arī šīs vietas floru un faunu. Ejot pa upes dziļo senleju, redzēsiet bebru darbības pēdas: aizsprostus, krasta nogāzēs izveidotās alas un apgrauztus kokus.

Dosimies pastaigā pa Altjas zvejnieku ciemu, kas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā, netālu no Altjas raga un Altjas upes ietekas. Rakstiskajos avotos ciems pirmo reizi minēts 1465.gadā. Šis ir tipisks piejūras ciems, kurā mājas izvietotas gar vienu ciema ielu. Lahemā nacionālā parka darbinieku atjaunotās Altjas viensētas Uustalu un Toomarahva tagad izskatās kā parastas piejūras saimniecības. Altjas ragā tagad atkal var redzēt šķūnīšus tīklu glabāšanai, kas būvēti pēc fotogrāfijām un veco iedzīvotāju atmiņām. Ciemā ir uzcelts rotaļu laukums ar šūpolēm, kā arī atjaunots vietējais krodziņš, kas tika dibināts 1875.gadā.
Tradicionālā iedzīvotāju nodarbošanās bija lauksaimniecība, zvejniecība un preču kontrabanda (īpaši sāls un alkohola). Pašlaik tos aizstāj tūrisms, tostarp ekoloģiskais tūrisms.
Pusdienas Altjas krodziņā. Krodziņš ar veco salmu jumtu jau pats par sevi ir dārgakmens. Šī ir īsta senatne, ka var vienkārši aizmirst par to, kurā laikā mēs dzīvojam. Ēdieni, kas celti galdā, ir ļoti vienkārši, sātīgi un garšīgi. Tādi, kādiem vajadzētu būt vienā piejūras krodziņā.
 
Pēc tam, apmeklējam Sagadi muižas kompleksu, vienu no izcilākajiem restaurētajiem muižas ansambļiem Igaunijā. Muižas vēsture ir ļoti bagāta - tai ir vairāk nekā 500 gadu. Komplekss tika atjaunots ar mežsaimnieku centieniem, kuri arī pašlaik rūpējas par īpašumu. Mūsdienās Sagadi muižas komplekss - sarkani dakstiņu jumti, baltas arkas, pulksteņa tornis, balti-rozā ēkas, kas novietotas ar vācu kārtību, koši zālieni, vareni koki parkā, rozes un dīķis, mežu un Lahemā šalkas un citas brīnišķīgas muižas ēkas. Pateicoties tam, ka ir labi saglabājies un daudzveidīgs, visu Sagadi muižas kompleksu var saukt par muzeju. Kompleksa teritorijā varēsiet apmeklēt Sagadi muižu, meža muzeju, klēti un pastaigāties parkā.
Muižas kompleksa centrā atrodas aristokrātiska izskata Sagadi muiža, kurā ir interesants muzejs. Muiža ir iekārtota galvenokārt ar 19.gadsimta stila mēbelēm. Sagadi autentiskais interjers, skaistās griestu gleznas un unikālā medību istaba – tas viss padara Sagadi muižu par vienu no labākajiem pagājušā laikmeta dzīvesveida piemēriem.
Bijušajā šķūnī un ratnīcā atrodas meža muzejs. Divos stāvos ir izvietojušās interesantas un unikālas izstādes, kas iepazīstina ar mežu kā ar vienu no mūsu lielākajiem dārgumiem. Meža muzeja ēkā ir arī suvenīru veikaliņš.
Pašā senākajā muižas kompleksa koka ēkā atrodas klēts, kas ļauj redzēt, kā muižā dzīvoja vienkāršie cilvēki. Klētī varēsiet iepazīties ar senajiem instrumentiem, dažādiem sadzīves priekšmetiem un transporta līdzekļiem.
Neatņemama muižas kompleksa sastāvdaļa ir parks ar vareniem veciem kokiem. Sagadi parkā aug visresnākā gludā goba un ozoli, kas ir vieni no garākajiem Igaunijā - 33 metri. 1985.gadā kompleksa rietumu daļā tika izveidots dendrārijs 5,1 ha platībā. Ārzemju koku un krūmu sugas ir sastādītas pa dzimtām, visas sugas apzīmētas ar nosaukumiem, interesentiem ir informatīva plāksne. Dendrārijā kopumā ir iestādītas vairāk nekā 120 sugas.
Mūsdienās par Sagadi muižu lielu interesi izrāda tūristi, dabas un kultūras cienītāji. Šeit ir viesnīca un restorāns.
 
Tālāk, apmeklēsim Palmses muižu-brīvdabas muzeju. Viduslaikos šīs zemes piederēja Sv. Miķeļa klosterim Tallinā. Uz 1287.gadu attiecas Dānijas karaļa Ērika VI Menveda apstiprinājuma vēstule par klostera īpašumiem, kurā minēta arī Palmse. 1510.gadā abatiene Elizabete Brinke apmainīja Palmses muižu pret Nabalas muižu.
1522.gadā Palmses muiža nonāca Metstakenu ģimenes īpašumā. 1558.gadā, Livonijas kara laikā, lielākā daļa muižas ēku tika sagrautas. Plaša īpašuma atjaunošana sākās 1629.gadā. 1677.gadā īpašums nonāca Dītriha Metstakena mazmazmeitas Margaretes Dorotejas īpašumā, kura apprecējās ar Gustavu Kristianu fon der Pālenu, un tādējādi nākamos 242 gadus īpašums piederēja Pālenu dzimtai. Ziemeļu kara laikā, 1703.gadā, muižu iznīcināja krievu karaspēks. 1710.gadā Palmsē sākās mēra epidēmija, kas prasīja 229 cilvēku dzīvības un noveda muižu pamestībā. Pēc Ziemeļu kara atkal sākās atjaunošanas darbi, un 18.gadsimta vidū tika izveidots baroka stila muižas ansamblis ar gandrīz diviem desmitiem ēku. 19.gadsimtā Palmses muiža pēc platības bija viens no lielākajiem īpašumiem Igaunijā.
1919.gadā Igaunijas valsts nacionalizēja Palmses muižu. 1923.gadā īpašums tika sadalīts vairākās saimniecībās. Pēc Otrā pasaules kara Palmses muiža tika izmantota kā vasaras pionieru nometne.
1971.gadā tika nodibināts Lahemā nacionālais parks, kas 1972.gadā pārņēma visu Palmses muižas kompleksu. Kopš tā laika sākās kārtējā muižas kompleksa atjaunošana.
Palmses muiža-brīvdabas muzejs bija pirmais pilnībā atjaunotais muižas komplekss ar parkiem, dārziem un vēsturiskām ēkām Igaunijā. Apmeklētājiem šeit ir atvērtas izstādes, darbnīcas, mācību centrs, palmu māja, vīna pagrabs, romantiska kafejnīca un nacionāla stila krodziņš. Šeit varat izjust pagātnes garu un pastaigāties pa labi koptiem parkiem.
1998.gadā Igaunijas Valsts kultūras pieminekļu reģistrā tika ierakstīti 26 muižas objekti. Kopš 2002.gada Palmses muižas komplekss pieder Viru apriņķa muzeju fondam.

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Igauniju un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ekskursija ar vietējo gidu pa Lahemā nacionālo parku - 8.00 EUR personai
 
* ieejas biļetes:
 
Kesmu jūras muzejs - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem 2.00 EUR
 
Sagadi muižas komplekss - pieaugušajiem 4.00 EUR, bērniem 2.00 EUR. Cenā iekļauts Sagadi muižas, meža muzeja un klēts apmeklējums.
 
Palmses muiža-brīvdabas muzejs - pieaugušajiem 9.00 EUR, bērniem 7.00 EUR
 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

Jagala-Riga

Jegala Kiiu-tornis Kesmu Altja Bebru-taka Sagadi Palmse