Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
Tartu-Igaunijas intelektuālais un kultūras centrs – Vīlande-gleznaina pilsēta ar krāsainiem viduslaiku akcentiem
Ceļojuma ilgums - 1 diena
Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens
Cena no 28.00 EUR personai
Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!
6.00 izbraucam no Rīgas
Ceļš pa Latviju un Igauniju
Pa ceļam kafijas pauze
Ierodamies Tartu
Jaunā muzeja ēkas izstāžu zāļu kopējā platība ir lielākā Igaunijā - vairāk nekā 6000 m2. Muzejā ir divas pastāvīgās izstādes.
Turklāt muzejā tiek ierīkotas pagaidu ekspozīcijas. Apmeklētājus gaida restorāns un muzeja veikals ar plašu preču klāstu. Muzeja āra teritorijā var atpūsties un rīkot piknikus. Rādi ezera krastā atrodas romantiska rotonda un spirta brūzis ar stiklotu jumtu.
Rakstos pirmoreiz minēta 1030. gada notikumu aprakstā Nestora hronikā, kad Novgorodas kņazs Jaroslavs Gudrais ieņēma ugauniešu pilskalnu. Apdzīvoto vietu viņš nosauca par Jurjevu, savā kristītajā vārdā.
1224. gadā Jurjevu iekaroja Zobenbrāļu ordenis. Pēc pilsētas pārdēvēšanu par Tērbatu, bīskaps Hermanis fon Bukshēvdens to padarīja par Tērbatas bīskapijas centru. No 1276. gada līdz 16. gadsimta vidum Tērbata bija Hanzas savienības locekle.
Karu laikā 16. un 17. gadsimtā Tērbata vairākkārt mainīja valstisko piederību - Polijas-Lietuvas ūnijai, Krievijai un Zviedrijai.
1632. gadā tika atvērta Gustava akadēmija (tagad Tartu universitāte), kas bija otrā universitāte Zviedrijas Karalistē pēc Upsalas universitātes.
1704. gada vasarā Ziemeļu kara laikā Tērbatu iekaroja krievu cara Pētera I karaspēks. Saskaņā ar Krievija cara Aleksandra I rīkojumu 1802. gadā universitātes darbība tika atjaunota ar nosaukumu Ķeizariskā universitāte Tērbatā, kas veicināja pilsētu kļūt par reģiona kultūras un zinātnes centru. 1893. gadā, kad Krievijas imperatora Aleksandrs III laikā notika Baltijas reģiona rusifikācija, pilsētai tika atgriezts Jurjevas nosaukums.
1919. gadā Igaunijas Republikā laikā pilsēta tika pārdēvēta par Tartu.
Mūsdienās Tartu ir zaļa un mājīga studentu, intelektuāļu un radošo profesiju cilvēku pilsēta. Pilsēta ir slavena ar saviem muzejiem, daudziem apskates objektiem, restorāniem un naktsklubiem. Vienmēr ir iespēja apmeklēt interesantas teātra izrādes, koncertus un festivālus.
Galvenie pilsētas apskates objekti: Rātslaukums, ko ieskauj klasiskas 18. gadsimta savrupmājas. 1786. gadā celtais Tartu rātsnams un strūklaka "Skūpstošies studenti". Doma kalns - vieta, kas 19. gadsimtā ir pārveidota par parku un 13. gadsimta Doma baznīcas drupas. 14. gadsimtā gotikas stilā uzceltā Sv. Jāņa baznīca - unikāls arhitektūras piemineklis, pateicoties lielajam oriģinālu terakotas skulptūru skaitam. Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa 17. gadsimtā dibinātā Tartu universitāte. 1808. gadā celtā Tartu universitātes observatorija un 19. gadsimta sākumā būvētais Tartu Vecais anatomikums. 19. gadsimta sākuma celtā Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas katedrāle. Sv. Antonija pagalms - 15. gadsimta amatnieku pagalms, kurā ietilpst keramikas darbnīca, amatnieku māja un ģildes ēka. "Vanemuines" teātris, viena no skaistākajām pilsētas jūgendstila ēkām, kas tika uzbūvēta 1906. gadā ar Igaunijas tautas finansiālu atbalstu. 1918. gadā jūgendstilā būvētā Tartu teātra "Vanemuine" mazā ēka. 18. gadsimta beigās uzceltais Šķībais nams. 20. gadsimtā jūgendstilā celtā Sv. Pāvila baznīca. Eņģeļu tilts, būvēts 19. gadsimta beigās, un 1913.gadā celtais Velna tilts. Pilsētu rotā arī skulptūra "Tēvs un dēls" un liels daudzums citu ievērojamu objektu.
Ekskursija kājām pa pilsētas vēsturisko centru. Vīlande (igauniski: Viljandi; vāciski: Fellin) - viena no vecākajām Igaunijas pilsētām, kas atrodas tāda paša nosaukuma ezera krastā. Pilsētā dzīvo aptuveni 17 300 iedzīvotāju.
Pirmās rakstiskās ziņas par apdzīvotu vietu Vīlandē ir no 1154. gada. 13. gadsimta sākumā šīs zemes iekaroja Zobenbrāļu ordenis. 1224. gadā senās igauņu apmetnes vietā sāka būvēt iespaidīgu ordeņa akmens cietoksni. Rīgas arhibīskaps 1283. gadā apdzīvotai vietai, kas ieskāva Fellinas cietoksni, piešķīra pilsētas tiesības. 14. gadsimta sākumā Fellina kļuva par Hanzas savienības locekli. Livonijas kara laikā Fellīnu iekaroja krievu karaspēks un daļēji iznīcināja. Poļu - zviedru kara laikā, kad 1602. gadā Fellīnu iekaroja poļi, no agrākās pilsētas varenības un krāšņuma palika tikai dažas sienas. 17. gadsimtā, kad Fellina bija Zviedrijas pakļautībā, tai tika atņemtas pilsētas tiesības. 1783. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II atjaunoja pilsētas tiesības un Fellīna kļuva par apriņķa centru. 1919.gadā Fellina tika pārdēvēta par Vīlandi (igauniski - Viljandi).
Šodien Vīlande - apburoša pilsēta, Dienvidigaunijas mežu ieskauta, ir slavena ar pilsdrupām, kas kalpoja par Livonijas ordeņa rezidenci. Gleznainais skats uz tuvējo ezeru un koka arhitektūras pieminekļi padara Vīlandi par vienlīdz pievilcīgu galamērķi gan dabas, gan kultūras cienītājiem. Vīlandē notiek daudz dažādu tematisku festivālu, sākot no pasaulslavenā tautas mūzikas festivāla un beidzot ar viduslaiku gadatirgiem.
Pilsētas galvenās apskates vietas: Vīlandes rātsnams, 19. gadsimta pirmajā pusē celtais un 1931. gadā rekonstruētais igauņu funkcionālisma stilā. Rātslaukums, 1944. gadā padomju karavīru veidotais par godu Vīlandes atbrīvošanai. 1911. gadā celtais 30 metrus augstais Vīlandes ūdenstornis. Pilsētas tiesas ēka, 1895. gadā celtā neorenesanses stilā. Sv. Jāņa baznīca, celtā 17. gadsimtā uz kādreizējās franciskāņu klostera baznīcas drupām. Mājīgās senās Vīlandes pilsētas ielas ar koka arhitektūru. Vecākā koka dzīvojamā ēka pilsētā, kuras celtniecība aizsākās 1790. gadā. Vīlandes viduslaiku pilsētas mūris un Arkādijas dārzs. Sv. Pāvila baznīca, 1866. gadā celtā neogotikas stilā. Vīlandes muiža - kādreizējais fon Ungernu-Šternbergu baronu īpašums, celtais 1880. gadā. Vīlandes pils parks un 13. gadsimta Fellinas pils, kas kādreiz bija Livonijas ordeņa rezidence, drupas. Iekārtais tilts, ko 1879. gadā izveidoja Rīgā uzņēmumā “Felser & Co” - viens no nozīmīgākajiem pilsētas simboliem. Vīlandes ezers senlejā. Pilsētas ainu atdzīvina arī lielas sarkanas betona zemenes, leģendārā Vīlandes mēra Augusta Marama skulptūra ar viņa suni, piemineklis Igaunijas nacionālās mākslas skolas dibinātājam Johanam Kēleram un piemineklis rakstniekam Kārlim Robertam Jākobsonam.
Brīvais laiks
Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* Ekskursija pa Vīlandi ar vietējo gidu - 2.50 EUR personai
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!
http://santur.com.lv/index.php/lv/kolektiviem-igaunija/1131-98#sigFreeIde45a7908bb