Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Vormsas sala-Igaunijas zviedru dzīvesvietas pērle!.. – mājīgā kūrortpilsēta-Hāpsala

Vormsi gerbonis

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 35.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautā

 

5.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Igauniju

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Rohukilas ostā

10.15 ar prāmi pārceļamies uz Svibijas ostu Vormsas salā

Vormsa (zviedru valodā Ormsö) ir Igaunijas ceturtā lielākā sala, pēc izmēriem lielākas ir tikai Sāremā, Hījumā un Muhu. Administratīvi tā ir daļa no Vormsas pagasta Lēnes apriņķī. Vormsas sala ietilpst Monzunda arhipelāgā Baltijas jūrā. To no Hījumā salas, kas atrodas uz rietumiem, atdala 12 km platais Hari šaurums. Vormsas salas platība ir 93 km². 
Saskaņā ar leģendu salas nosaukums ir cēlies no islandiešu vikinga Orma ("čūska") vārda. Vēl vienā leģendā par svēto Olafu ir minēts jūras laupītājs Orms. Pirmo reizi Vormsi hronikās tika pieminēts 1391. gadā. 
Kopš 13. gadsimta uz Vormsas salas galvenokārt dzīvoja Baltijas zviedri. 1934. gadā salā dzīvoja 2393 zviedri un 122 igauņi. 1944. gadā, Otrā pasaules kara laikā, lielākā daļa salas iedzīvotāju emigrēja uz Zviedriju. Kopš tā laika salas iedzīvotāju skaits ir svārstījies no 300 līdz 400 cilvēkiem. Uz salas ir 14 ciemi. Galvenā salas apdzīvotā vieta ir Hullo ciems. Vormsas salas iedzīvotāju skaits ir nedaudz mazāks par 400 cilvēkiem. Galvenā nozare ir tūrisms (galvenokārt viesnīcu nozare), mežizstrāde un lopkopība. Uz Vormsi tradicionāli nodarbojas ar zvejniecību, bet pēdējā laikā pārsvarā personiskam patēriņam.
Mūsdienās Vormsas sala - piemērots brīvdienu galamērķis tiem, kam patīk neskarta daba, miers un klusums, kā arī tiem, kurus interesē Igaunijas zviedru vēsture. Salas galvenā vērtība ir tās daba ar bagātīgu floru un faunu. 2000. gadā tika izveidots Vormsi dabas rezervāts, lai aizsargātu Monzunda arhipelāga unikālo dabu, kā arī apkārtnei raksturīgo kultūras ainavu.
Vormsi sala - īsta Igaunijas zviedru dzīvesvietas pērle!..
 
Ekskursija pa Vormsas salu sākas Svibijas ostā, kur viesus gaida smaidīgs pavadonis. Ekskursijas laikā, ceļojot pa vecajiem ceļiem, redzēsiet tradicionālās Igaunijas zviedru viensētas, mājīgos salas ciemus un, protams, brīnišķīgo dabu. Galvenā salas pievilcība ir tās daba - kadiķu lauki, piekrastes pļavas, niedru lauki, laukakmeņi un līči ar bagātīgu floru un faunu. Iepazīsiet Vormsas sadzīvi, tradīcijas un apmeklēsiet salas galvenās apskates vietas.
Apmeklēsim Vormsas zviedru lauku sētu - muzeju. Šis muzejs ir tipiska Vormsas salas zviedru saimniecība. Saimniecība ir atjaunota ar vecu fotogrāfiju un rakstisku avotu palīdzību, kā arī balstoties uz Vormsas iedzīvotāju, uz salas dzimušo un no kara uz Zviedriju aizbēgušo, atmiņām. Muzejā var iegādāties Vormsas salas rokdarbus un suvenīrus, kā arī grāmatas par Vormsi tematiku.
Apmeklēsim Sv. Olafa baznīcu. 14. gadsimtā celtā Vormsi baznīca, kas ir galvenais salas vēstures un kultūras piemineklis, atrodas Hullo ciemā. Pēc zviedru aizbēgšanas no salas Otrā pasaules kara beigās, baznīca ilgi stāvēja tukša, tika pamesta un izpostīta. Dievnama atjaunošana sākās 20. gadsimta 80. gados, un 1990. gadā baznīca tika atkārtoti iesvētīta Svētā Olafa dienā. Baznīcas interjerā ir vērts pievērst uzmanību savdabīgajam kvadrātveida plānojumam, kā arī seniem gleznojumiem altāra telpas griestos. Sv. Olafa baznīcas īpatnība ir tā, ka tai nav torņa, baznīcas zvans karājas virs durvīm zem augstas jumta nokares. Baznīcas vārtos ir divas priedes, zem kurām atradies kauna stabs. Baznīcas dārzā atrodas divi piemiņas akmeņi - zviedru izcelsmes igauņu kultūras darbiniekam Hansam Pēlam un zviedru misionāram Esterblomam, kuru ierašanās ļoti mainīja salas reliģisko dzīvi.
Apmeklēsim Vormsi kapsētu. Vormsi kapsēta, kas atrodas blakus Sv. Olafa baznīcai, ir viena no unikālākajām un savdabīgākajām Igaunijā. Tās vecajā daļā varēsiet aplūkot daudz kaļķakmens un smilšakmens riņķa krustu. Šeit ir saglabājušies vairāk nekā 330 riņķa krustu un daudz parasta veida krustu. Vecākais kapakmens ir datēts ar 1743. gadu. Kapsētā apaļos krustus gatavojuši paši zemnieki, bieži uz krustiem var izlasīt ciema nosaukumu, dažreiz viensētas nosaukumu, un gandrīz vienmēr var atrast dzimtas zīmes.
Apmeklēsim gleznaino Saksbijas piekrasti ar tās kaļķakmens atsegumiem un garajām oļu grēdām. Krastā ir izkaisīti daudz laukakmeņu, kurus ledus nemitīgi pārvieto, sarindojot vienā līnijā. Šeit varēsiet redzēt laukakmeņus, kas izmesti no Neugrundas meteorīta krātera.
Apmeklēsim Saksbijas bāku. Bāka sāka darboties 1864. gadā. Tā bija pirmā Gordona sistēmas čuguna bāka Igaunijā. Tās augstums bija 17 metri, taču drīz vien kļuva skaidrs, ka ar to nepietiek, un miglas dēļ bākas gaismu bija grūti saskatīt. Liepājā (tajā laikā Lībavā) tika pasūtīta līdzīga, bet 7 metrus augstāka bāka, kas uz salu tika nogādāta 1871. gada sākumā. Tās augstums bija 23,6 metri, diametrs 4,6 metru pamatnē un 2,35 metri augšpusē. Arī lukturis tika nomainīts pret lielāku - 2. klases. Jaunā bāka sāka darboties 1871. gada 26. augustā. Vecā bāka tika nogādāta uz Vaindlo salu, kur tā atrodas līdz šai dienai. Uzkāpjot Saksbijas bākas tornī, apbrīnosiet jūras ainavu un Vormsas salas panorāmu.
Mežā netālu no bākas ir daļēji saglabājušās 20. gadsimta sākumā celtās Pētera Lielā jūras cietokšņa aizsardzības konstrukcijas.
 
Brīvais laiks
 
Gleznainā vietā, blakus Svibijas ostai, vasarā ir atvērta brīvdabas kafejnīca, kurā varēsiet iegādāties gan uzkodas, gan dzērienus. Varēsiet aplūkot dažādos rokām darinātos suvenīrus, daļa no tiem ir unikāli, kurus ir izgatavojusi māksliniece Anne Turne.
 
17.05 no Svibijas ostas ar prāmi pārceļamies atpakaļ uz kontinentālo daļu
 
Tālāk ceļš ved uz Hāpsalu

Ekskursija kājām pa pilsētas vēsturisko centru. Hāpsala (igauniski: Haapsalu, vāciski un zviedriski: Hapsal) ir piekrastes kūrortpilsēta Igaunijas ziemeļrietumos, Lēnes apriņķa administratīvais centrs. Kopš 2017. gada tā ir Hāpsalas pašvaldības administratīvais centrs. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 9 810 cilvēku.
Vēsturiski apdzīvota vieta pašreizējās pilsētas teritorijā ir pastāvējusi nepārtraukti vismaz kopš 1279. gada, kad Hāpsala kļuva par Sāmsalas-Vīkas bīskapa galveno rezidenci un kalpoja tam turpmākos 300 gadus.
Šodien Hāpsala ir brīnišķīga pilsēta ar šaurām ieliņām, miniatūru rātsnamu un romantiskām koka mājām. Romantiskajā krastmalā atrodas Kūrzāle, viena no skaistākajām koka ēkām Igaunijā. Virs pilsētas paceļas bīskapa pils Sargtornis, bet slavenā leģenda par Balto dāmu apvij noslēpumā pils drupas. SPA kultūrai Hāpsalā ir dziļas saknes. Pirmais dūņu SPA Hāpsalā durvis vēra 1825. gadā, un kopš tā laika Hāpsala ir piesaistījusi SPA cienītājus no visas pasaules.
Hāpsalas vecpilsēta, pilsētas vēsturiskā un kultūras vērtība, atrodas pussalā, kas dienvidrietumos turpinās ar kontinentam piekļāvušos sērīšu virkni. Starp sērītēm atrodas sekli līcīši - Lielais un Mazais Vīks. Vecpilsētu var iedalīt viduslaiku pilsētā un 20. gadsimta sākuma kūrorta zonā. Viduslaiku daļa ir bīskapa pils teritoriju ar šim laikmetam raksturīgo Kooli, Jaani, Vee, Linda, Rüütli un Väike-Mere ielu tīklu un būvēm. To ieskauj kūrorta ziedu laikos celtu kokgriezumu ēku josla ar promenādi, Āfrikas pludmali un parkiem.
Ekskursijas laikā izstaigāsim vecpilsētas senās ieliņas, iepazīsieties ar ievērojamām vēsturiskām apskates vietām, uzzināsiet par slavenībām, kuras saistītas ar šo pilsētu, un dzirdēsiet igauņu leģendu par Balto dāmu. Pastaigāsimies gar jūras krastu pa Hāpsalas promenādi, kur redzēsiet no koka darināto Kūrzāli, saules pulksteni, krievu komponista Pētera Čaikovska soliņu un daudz ko citu.
Atrodoties Hāpsalā, neaizmirstiet iegādāties tradicionālo ar rokām adīto Hāpsalas vilnas šalli ar smalku un elegantu rakstu!..

Brīvais laiks. Laiks vakariņām pilsētas centrā.

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Igauniju un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* autobusa pārcelšana ar prāmi
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana

* Prāmis Rohukila- Svibija-Rohukila - pieaugušajiem 8.00 EUR, bērniem, pensionāriem 4.00 EUR

* Ekskursija ar vietējo gidu pa Vormsas salu - 6.00 EUR personai

* Vormsi zviedru lauku sēta-muzejs - pieaugušajiem 3.00 EUR, pensionāriem 2.50 EUR, bērniem 1.50 EUR

* Sv. Olafa baznīca - apmeklējums par ziedojumu

* Saksbijas bāka - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem, pensionāriem 2.00 EUR

* Hāpsalas apskates ekskursija ar vietējo gidu - 3.00 EUR personai

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!