×

Brīdinājums

JFolder: :files: Izvēlētais ceļš nav mape. Ceļš: /mnt/hdd2/www/vhosts/santur.com.lv/httpdocs/images/Vormsi_vienda_diena

×

Paziņojums

There was a problem rendering your image gallery. Please make sure that the folder you are using in the Simple Image Gallery plugin tags exists and contains valid image files. The plugin could not locate the folder: images/Vormsi_vienda_diena

Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Vormsas sala-Igaunijas zviedru dzīvesvietas pērle!.. – gleznainā kūrortpilsēta Hāpsala

Vormsi gerbonis

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena 27.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautā

 

5.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Igauniju

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Rohukilas ostā

10.15 ar prāmi pārceļamies uz Svibijas ostu Vormsas salā

Vormsa (zviedru valodā Ormsö) ir Igaunijas ceturtā lielākā sala, pēc izmēriem lielākas ir tikai Sāremā, Hījumā un Muhu. Administratīvi tā ir daļa no Vormsas pagasta Lēnes apriņķī. Vormsas sala ietilpst Monzunda arhipelāgā Baltijas jūrā. To no Hījumā salas, kas atrodas uz rietumiem, atdala 12 km platais Hari šaurums. Vormsas salas platība ir 93 km². Uz salas ir 14 ciemi. Galvenā salas apdzīvotā vieta ir Hullo ciems. Vormsas salas iedzīvotāju skaits ir nedaudz mazāks par 400 cilvēkiem. Galvenā nozare ir tūrisms (galvenokārt viesnīcu nozare), mežizstrāde un lopkopība. Uz Vormsi tradicionāli nodarbojas ar zvejniecību, bet pēdējā laikā pārsvarā personiskam patēriņam.
Saskaņā ar leģendu salas nosaukums ir cēlies no islandiešu vikinga Orma ("čūska") vārda. Vēl vienā leģendā par svēto Olafu ir minēts jūras laupītājs Orms. Pirmo reizi Vormsi hronikās tika pieminēts 1391.gadā.
Kopš 13.gadsimta uz Vormsas salas galvenokārt dzīvoja Baltijas zviedri. 1934.gadā salā dzīvoja 2393 zviedri un 122 igauņi. 1944.gadā, Otrā pasaules kara laikā, lielākā daļa salas iedzīvotāju emigrēja uz Zviedriju. Kopš tā laika salas iedzīvotāju skaits ir svārstījies no 300 līdz 400 cilvēkiem. Bet lielākā daļa salas apdzīvoto vietu ir saglabājušas savus zviedriskos nosaukumus.
Vormsas sala - piemērots brīvdienu galamērķis tiem, kam patīk neskarta daba, miers un klusums, kā arī tiem, kurus interesē Igaunijas zviedru vēsture. Salas galvenā vērtība ir tās daba ar bagātīgu floru un faunu. 2000.gadā tika izveidots Vormsi dabas rezervāts, lai aizsargātu Monzunda arhipelāga unikālo dabu, kā arī apkārtnei raksturīgo kultūras ainavu.
Šodien Vormsi sala ir īsta Igaunijas zviedru dzīvesvietas pērle!...

Ekskursija pa Vormsas salu ar vietējo gidu. Ekskursija sākas Svibijas ostā, kur viesus gaida smaidīgs pavadonis.
Blakus Svibijas ostai, vietā ar brīnišķīgu skatu vasarā ir atvērta brīvdabas kafejnīca, kurā varēsiet iegādāties gan uzkodas, gan dzērienus. Varēsiet aplūkot dažādos rokām darinātos suvenīrus, daļa no tiem ir unikāli, kurus ir izgatavojusi māksliniece Anne Turne.
Ekskursijas laikā, ceļojot pa vecajiem ceļiem, redzēsiet tradicionālās Igaunijas zviedru dzīvesvietas, mājīgos salas ciemus un, protams, brīnišķīgo dabu. Galvenā salas pievilcība ir tās daba - kadiķu lauki, piekrastes pļavas, niedru lauki, laukakmeņi un līči ar bagātīgu floru un faunu. Iepazīstiet Vormsi sadzīvi, tradīcijas un apmeklēsiet salas galvenās apskates vietas.
Apmeklēsim Vormsi zviedru lauku sētu - muzeju. Muzejs ir tipiska Vormsas salas zviedru saimniecība pirms Otrā pasaules kara ar visu tās atribūtiku. Saimniecība ir atjaunota ar vecu fotogrāfiju un rakstisku avotu palīdzību, kā arī balstoties uz Vormsi dzimušo un no kara uz Zviedriju aizbēgušo Vormsi iedzīvotāju atmiņām.
Muzejā var iegādāties Vormsas salas rokdarbus un suvenīrus, kā arī grāmatas par Vormsi tematiku.
Apmeklēsim Svētā Olafa baznīcu. 14.gadsimtā celtā Vormsi baznīca, kas ir galvenais salas vēstures un kultūras piemineklis, atrodas Hullo ciemā. Pēc zviedru aizbēgšanas no salas Otrā pasaules kara beigās, baznīca ilgi stāvēja tukša, tika pamesta un izpostīta. Atjaunošana sākās 20.gadsimta 80.-tajos gados, 1990.gadā Sv. Olafa dienā baznīca tika no jauna iesvētīta.
Baznīcas interjerā ir vērts pievērst uzmanību savdabīgajam kvadrātveida plānojumam, kā arī seniem gleznojumiem altāra telpas griestos. Sv. Olafa baznīcas īpatnība ir tā, ka tai nav torņa, baznīcas zvans karājas virs durvīm zem augstas jumta nokares. Baznīcas vārtos ir divas priedes, zem kurām atradies kauna stabs.
Apmeklēsim Vormsi kapsētu. Vormsi kapsēta, kas atrodas blakus Sv. Olafa baznīcai, ir viena no unikālākajām un savdabīgākajām Igaunijā. Tās vecajā daļā varēsiet aplūkot daudz kaļķakmens un smilšakmens riņķa krustu. Šeit ir saglabājušies vairāk nekā 330 riņķa krustu un daudz parasta veida krustu.
Kapsētā apaļos krustus gatavoja paši zemnieki, bieži uz krustiem var izlasīt ciema nosaukumu, dažreiz viensētas nosaukumu, un gandrīz vienmēr var atrast dzimtas zīmes.
Baznīcas dārzā ir divi piemiņas akmeņi - zviedru izcelsmes igauņu kultūras darbiniekam Hansam Pehlam un zviedru misionāram Osterblomam, kura ierašanās ievērojami mainīja salas reliģisko dzīvi. Kapsētā saglabājies vecākais kapakmens, kas datēts ar 1743.gadu. Pie izejas no baznīcas dārza ir viens no nedaudziem brīvības pieminekļiem Igaunijā, kas tika uzcelts 1929.gada 2.jūnijā un nostāvēja savā vietā visu padomju laiku.
Apmeklēsim Saksbijas bāku. Vormsi bāka sāka darboties 1864.gada 2.oktobrī. Tā bija pirmā Gordona sistēmas čuguna bāka Igaunijā. Tās augstums bija 17 metri, taču drīz vien kļuva skaidrs, ka ar to nepietiek, un miglas dēļ bākas gaismu bija grūti saskatīt. Liepājā tika pasūtīta līdzīga, bet 7 metrus augstāka bāka, kas uz salu tika nogādāta 1871.gada sākumā. Tās augstums bija 23,6 metri, diametrs 4,6 metru pamatnē un 2,35 metri augšpusē. Arī lukturis tika nomainīts pret lielāku - 2.klases. Jaunā bāka sāka darboties 1871.gada 26.augustā. Vecā bāka tika nogādāta uz Vaindlo salu, kur tā atrodas līdz šai dienai.
Uzkāpsim Saksbijas bākas tornī, apbrīnosim jūras ainavu un Vormsas salas panorāmu.
Bākas tuvumā redzēsiet gleznaino Saksbijas piekrasti ar tās kaļķakmens atsegumiem un garajām oļu grēdām un to, kā jūra pamazām grauž piekrastes līniju. Krastā ir izkaisīti daudz laukakmeņu, kurus ledus nemitīgi pārvieto, sarindojot vienā līnijā. Šeit varēsiet redzēt laukakmeņus, kas izmesti no Neugrundas meteorīta krātera.
Mežā netālu no bākas ir daļēji saglabājušās 20.gadsimta sākumā celtās Pētera Lielā jūras cietokšņa aizsardzības konstrukcijas.
 
Pēc ekskursijas dodamies uz Svibijas ostu, 17.05 pārceļamies ar prāmi atpakaļ uz kontinentālo daļu
 
Ceļojumu turpinām uz Hāpsalas pilsētu

Pēc tam dosimies pastaigā pa gleznaino kūrortu. Vēsturiski apdzīvota vieta pašreizējās pilsētas vietā ir vismaz kopš 1279.gada, kad Hāpsala kļuva par Sāmsalas-Vīkas bīskapa galveno rezidenci un kalpoja tam turpmākos 300 gadus.
Hāpsala, kuru no trim pusēm ieskauj jūra, aizņem 10,59 km2 lielu platību. Šai mierīgajai un viesmīlīgajai pilsētai, kas atrodas gleznainajā Hāpsalas līča krastā, ir ilga spa kūrorta vēsture. Kādreiz populārs Krievijas aristokrātijas galamērķis vasarās, mūsdienās Hāpsala ir izsmalcinātu restorānu un daudzu starptautisku festivālu pilsēta.
Hāpsalu - brīnišķīgā pilsēta ar šaurām ieliņām, miniatūru rātsnamu un romantiskām dzīvojamajām koka mājām. Romantiskajā promenādē atrodas Kūrzāle, viena no skaistākajām koka ēkām Igaunijā. Virs pilsētas paceļas bīskapa pils skatu tornis, bet leģenda par slaveno Balto dāmu apņem ar noslēpumu tā drupas. Hāpsalas spa atpūtai ir dziļas saknes. Pirmā dūņu spa Hāpsalā durvis atvēra 1825.gadā, un kopš tā laika Hāpsala ir piesaistījusi spa mīļotājus no visas pasaules.
Atrodoties Hāpsalā, neaizmirstiet iegādāties tradicionālo ar rokām adīto Hāpsalas vilnas šalli ar smalku un elegantu rakstu.

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Igauniju un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* autobusa pārcelšana ar prāmi
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Prāmis Rohukila - Svibija (biļete turp - atpakaļ) - pieaugušajiem 6.40 EUR, bērniem 3.20 EUR

Ekskursija ar vietējo gidu pa Vormsas salu - 5.00 EUR personai

Vormsi zviedru lauku sēta-muzejs - pieaugušajiem 2.50 EUR, bērniem 1.00 EUR

Sv. Olafa baznīca - apmeklējums par ziedojumu

Saksbijas bāka - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem 2.00 EUR

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

{gallery}Vormsi_vienda_diena{/gallery}

 

Rohukila Svibijas-osta Hapsala

Vormsi