Sākumlapa
Igaunija
Keilas ūdenskritums – Sūrupi bākas – pasakainā senā Tallina un Hidroplānu osta – Jegalas ūdenskritums – Kiiu tornis – Lahemā nacionālais parks-Igaunijas dabas pērle!..

Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Keilas ūdenskritums – Sūrupi bākas – pasakainā senā Tallina un Hidroplānu osta – Jegalas ūdenskritums – Kiiu tornis – Lahemā nacionālais parks-Igaunijas dabas pērle!..

Igaunija GerbonisCeļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 72.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

1.diena – Rīga – Keilas ūdenskritums – Sūrupi bākas – Tallina

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Igauniju

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Keila-Joa ciemā

Apbrīnosim Keilas ūdenskritumu. Ūdenskritums atrodas Harju apriņķī Keilas pagastā uz Keilas upes. Ūdenskrituma augstums ir 6 metri, platums - līdz 70 metriem, tādējādi pēc lieluma atpaliekot tikai no Narvas un Jegalas ūdenskrituma
Gleznainais Keilas ūdenskritums atrodas parka teritorijā. Ceļš no parka līdz ūdenskritumam iet gar upes gultni pāri diviem iekārtiem tiltiem. Uz Keilas upes blakus ūdenskritumam ir atjaunota hidroelektrostacija. Kā arī netālu atrodas viens no gleznākajiem atjaunotajiem īpašumiem Igaunijā - Keila-Joa pils Schloss Fall.
Vietējiem iedzīvotājiem kāzu dienā ir tradīcija apmeklēt ūdenskritumu, kur viņi pie tilta margām piestiprina slēdzenes ar saviem vārdiem, bet atslēga pēc tam tiek iemesta ūdenskritumā.

Ceļš tālāk ved uz Sūrupi pussalu Sūrupi ciemu

Apmeklēsim Sūrupi augšējo bāku. 1759.gadā kontradmirālis Mordvinovs Admiralitātes valdei iesniedza priekšlikumu par bākas būvniecību Sūrupi pussalā. 1760.gadā bāka sāka, iespējams, darboties ar atklātu uguni.
19.gadsimta beigās tika uzbūvēta bākas kompleksa dzīvojamā ēka, pirts, eļļas uzglabāšanas šķūnis, pagrabs un stallis. Kompleksu ieskāva augsts kaļķakmens žogs.
1951. gadā bāka tika rekonstruēta 22 metru augstumā, bet citā formā. Kompleksā tika uzcelta jauna ēka ģeneratoriem, un iznīcinātās ēkas vietā tika uzcelta jauna. 1998. gadā pie bākas uzstādīja jaunu luktura stabu un modernizēja apgaismes ķermeņus. 2011. gadā uz laternas staba jumta tika uzstādīts jauns LED apgaismojuma aprīkojums, gaismas augstums tika paaugstināts par 2 metriem, un tā sektors paplašinājās, sasniedzot 360⁰.
Mūsdienās bākā ir tehniskā izstāde, kas apmeklētājus iepazīstina ar Igaunijas kuģniecības vēsturi un Suurupi bākas.
No skatu laukuma 63 metru augstumā virs jūras līmeņa paveras brīnišķīgs skats uz Tallinas līci un Lohusalu līci.

Pēc tam apbrīnosim Sūrupi apakšējo bāku. Romantiskā Sūrupi apakšējā bāka, kas ir četrstūrveida piramīdas formas un kurai ir slīpais jumts, atrodas uz apbrīnojami skaistā Sūrupi smilšakmens stāvkrasta. Apakšējā bāka tika uzcelta 1859.gadā 2245 metru attālumā no augšējās bākas. Apakšējās bākas augstums no pamatnes ir 15 metri, bet augstums virs jūras līmeņa - 18 metri. Kopā ar akmens Sūrupi bāku tās veido līniju ar pārklājuma leņķi 246,5⁰, kas palīdz kuģiem izbraukt no Tallinas līča, kursēt starp Naisāres salu un Vahemadalu krastu. Bākas pilsētiņas teritorijā atrodas četras ēkas - 1911.gadā celtā dzīvojamā ēka un tehniskā ēka, 1881.gadā celtā degvielas uzglabāšanas ēka un bāka.
Sūrupi apakšējā bāka ir vecākā koka bāka Ziemeļeiropā. Tā ir iekļauta Starptautiskās Jūras palīglīdzekļu asociācijas navigācijas un bākas pakalpojumu (IALA) 100 visvērtīgāko darbojošos vēsturisko bāku sarakstā. Viss bākas komplekss ir valsts aizsardzības kultūras piemineklis.

Ceļojumu turpinām uz Tallinu

Tallina - Igaunijas Republikas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī ar 438 tūkstošiem iedzīvotāju, liela pasažieru un kravas osta. Pirmais koka nocietinājums Tompea kalnā tika uzcelts 11.gadsimtā. 1219.gadā Lindanises apmetni iekaroja Dānijas krustneši, kuri pilsētu pārdēvēja par Rēveli. 13.gadsimta beigās Rēvele pievienojās Hanzas savienībai. 14.gadsimta vidū, iekšējo politisko grūtību dēļ, Dānijas karalis kopā ar Rēveli pārdeva savus īpašumus Ziemeļigaunijā Vācu ordenim. Livonijas kara laikā, 1561.gadā, Rēvele nokļuva zviedru kontrolē un kļuva par Zviedru Igaunijas jeb Igaunijas hercogistes administratīvo centru. Ziemeļu kara laikā 1710.gadā Zviedru Igaunija kopā ar Rēveli tika iekļauta cariskajā Krievijā. 1918.gadā Rēvelē tika pasludināta Igaunijas neatkarība, bet gadu vēlāk pilsēta ieguva tagadējo nosaukumu - Tallina. Pēc Otrā pasaules kara Igaunija kļuva par PSRS daļu. Atgūt savu neatkarību Igaunijai bija iespējams tikai 1991.gada augustā. Šodien Tallina ir moderna Eiropas galvaspilsēta ar lielu potenciālu un populārs tūrisma galamērķis. Tallinas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pusdienas "Solaris" centrā restorānā "Lido". Ēdiens "Lido" vienmēr ir svaigs un gatavots no dabīgiem produktiem, bez sintētiskām krāsām un garšas pastiprinātājiem. "Lido" ēdienkartē katru dienu ir vairāk nekā 266 ēdienu.

Pēc tam apmeklējam Hidroplānu ostu (Igaunijas Jūras muzeju). Hidroplānu osta kopā ar hidroplānu angāru tika uzcelta pirms vairāk nekā simts gadiem pēc Krievijas cara Nikolaja II pavēles kā daļa no Pētera Lielā jūras cietokšņa. Angārs ir unikāla arhitektūras celtne: tā ir pasaulē pirmā tik liela dzelzsbetona konstrukcija bez nesējbalstiem. Līdz Otrajam pasaules karam šeit atradās hidroplāni.
Mūsdienās Hidroplānu ostā atrodas viens no izcilākajiem jūras muzejiem Ziemeļeiropā. Šeit ir īsta 20.gadsimta 30.gadu zemūdene "Lembit", laivas un buru kuģi, gadsimtu vecs ledlauzis "Suur Tõll", hidroplāns Short184, mīnas, lielgabali un citi dabiska izmēra eksponāti. Tāpat šeit strādā arī kafejnīca "MARU" un muzeja veikals.
Hidroplāna ostas muzejs ir neaizmirstams piedzīvojums visai ģimenei: daudz aizraujošas informācijas, ceļojums apkārt pasaulei Dzeltenajā zemūdenē, filmēšanās jūras spēku formas tērpos, liels akvārijs, simulatori un daudz kā cita tikpat interesanta.
Muzejs un hidroplāna angārs ir ieguvuši neskaitāmas balvas: Tūrismam draudzīgākais muzejs Igaunijā 2012, EuropaNOSTRAGrandPrix 2013, īpašā balva "Gada muzejs Eiropā 2014" un daudzas citas.

Iekārtojamies viesnīcā

Tālāk ekskursija kājām pa Tallinas vecpilsētu. Vecpilsēta nosacīti sastāv no divām daļām: Lejaspilsētas un Augšpilsētas. Augšpilsētā, kas uzbūvēta Tompea kalnā, sākotnēji dzīvoja muižniecība, tai pat laikā tirgotāji, amatnieki un citi mazāk pārtikuši iedzīvotāju slāņi apmetās Lejaspilsētā. Augšpilsētu no Lejaspilsētas atdalīja cietokšņa siena, kuras lielākā daļa ir lieliski saglabājusies arī līdz mūsdienām.
Ekskursijas laikā pa vecpilsētas pašām interesantākajām un skaistākajām vietām uzzināsiet par pilsētas dibināšanu un svarīgiem notikumiem, kas noteica Tallinas likteni. Dzirdēsiet stāstus par Tallinas iedzīvotājiem dažādos gadsimtos, redzēsiet senos torņus, pilsētas mūri, baznīcu smailes, "Veco Tomasu" uz rātsnama ēkas, ielas Lühike jalg un Pikk jalg, kas tulkojumā nozīmē "īsā kāja" un "garā kāja", tirgotāju mājas, ģildes un iedvesmosieties no viduslaiku arhitektūras.
Pastaiga sāksies Lejaspilsētas centrā - Rātslaukumā, kuru ieskauj izsmalcinātas tirgotāju mājas. Iepazīsieties ar Tallinas rātsnamu - vienīgo gotiskā stila rātsnamu, kas ir saglabājies Ziemeļeiropā. Ēkas vēsture aizsākās 13.gadsimtā, bet pašreizējo izskatu tā ieguva 1404.gadā. Viens no Tallinas simboliem vējrādītājs "Vecais Tomas" rātsnama torni rotā kopš 1530.gada. Redzēsim rātsnama aptiekas ēku - vienu no vecākajām aptiekām Eiropā, kas darbojas kopš 15.gadsimta sākuma. Izpētīsim Latīņu kvartālu un pabūsim bijušajā pilsētas galvenajā artērijā Pikk ielā. Redzēsim 1410.gadā celtās Lielās ģildes gotisko ēku, Melngalvju brālības namu - sabiedrisko ēku, kas 16.gadsimtā pārbūvēta renesanses stilā. Apbrīnosim vecpilsētas arhitektūras dominanti - Sv. Olafa (Oleviste) baznīcu, kas uzcelta 13.gadsimtā gotikas stilā un nosaukta par godu Norvēģijas karalim Olafam II Haraldsonam. 15. - 16.gadsimtu mijā galvenā torņa augstums ar smaili sasniedza 159 metrus, kas it kā padarīja Sv. Olafa baznīcu par augstāko celtni pasaulē. Aplūkosim 14.gadsimtā gotiskā stilā uzcelto Sv. Gara baznīcu, kas saglabājusi savu sākotnējo izskatu līdz mūsdienām, un Sv. Pētera un Pāvila katoļu katedrāli, kas celta neoklasicisma stilā 1845.gadā. Apbrīnosim vācu tirgotāju 13.gadsimta vidū dibināto gotisko Sv. Nikolaja baznīcu (Niguliste). Tās lieliskā baroka smaile, kas vainagota ar gaiļa formas vējrādītāju, ir redzama no jebkura Augšpilsētas punkta. Apskatīsim Igaunijas vecākā katoļu klostera - 13.gadsimtā dibinātā dominikāņu Sv. Katrīnas klostera, drupas, kā arī Katrīnas šķērsielu un Meistaru pagalmu.
Pēc Lejaspilsētas aplūkošanas, šķērsosim robežu un pāriesim uz Augšpilsētu, kurā dzīvoja bruņinieki, muižnieki un garīdznieki. Redzēsim īstu bruņinieka pili, turīgu muižnieku savrupmājas un uzzināsim par viņu dzīvi. Apmeklēsim vienu no Tallinas vecākajiem laukumiem - Kiriku laukumu, kur atrodas 1848.gadā neorenesanses stilā celtais Igaunijas bruņniecības nams. Redzēsim 13.gadsimtā dibināto baltakmens luterāņu Doma katedrāli, kas veltīta Svētajai Jaunavai Marijai, un Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāli. Katedrāle tika uzcelta 1900.gadā, lai pieminētu imperatora Aleksandra III brīnumaino izglābšanos dzelzceļa avārijā 1888.gada 17.oktobrī. Pabūsim pie senās Tompea pils, ko 1219.gadā dibināja Dānijas karalis Valdemārs II. 13. - 14.gadsimtos akmens cietoksnis kalpoja par galveno atbalsta bāzi dāņiem Baltijas valstīs. Mūsdienās "Garā Hermaņa" tornī katru dienu tiek pacelts Igaunijas valsts karogs. Bet kādreizējā gubernatora pilī sanāk Igaunijas Republikas parlaments. No Augšpilsētas skatu laukumiem varēsiet apbrīnot skaisto skatu uz Tallinas vecpilsētu, redzēt daļu Tallinas līča un ostas un uzņemt neaizmirstamas fotogrāfijas.
Pēc tam nokāpsim līdz Dānijas karaļa dārzam - vienai no romantiskākajām vietām Tallinā. Saskaņā ar leģendu, Dānijas karaļa dārzs Tompea kalna nogāzē ir vieta, kur parādījās Dānijas valsts karogs. Un par šo leģendu vēsta skulptūra "Parādījās karogs".
Atpakaļceļš uz Lejaspilsētu ies pa Lühike jagl (Īsās kājas) ielu.

Brīvais laiks

Nakts viesnīcā

 

2.diena – Tallina – Jegalas ūdenskritums – Kiiu tornis – Lahemā nacionālais parks – Rīga

Brokastis viesnīcā

Izbraucam pie Jegalas ūdenskrituma

Apbrīnosim ūdenskritumu. Jegalas ūdenskritums atrodas Harju apriņķī Jegala upes lejtecē 4 kilometrus no upes ietekas Somu līcī. Ūdenskrituma augstums ir apmēram 8 metri, platums - 50 metri. Ūdenskritumu vēl interesantāku padara izveidojusies dzega, zem kuras var iziet visā tā platumā. Šis ir platākais dabiskais ūdenskritums Igaunijā. Jegala upes lejtece, no ūdenskrituma līdz grīvai, ir viena no bagātākajām zivju vietām Igaunijā: tur ir lieli foreļu un lašu krājumi.

Tālāk mūsu ceļā unikālais Kiiu viduslaiku tornis

Kiiu vasaļa pils jeb Kiiu tornis, iespējams, tika uzbūvēts 16.gadsimta sākumā un atrodas Kiiu muižas parkā.
Šis kādreizējais dzīvojamais tornis ir mazākais viduslaiku nocietinājums Baltijas valstīs. Tornim ir četri stāvi, mūru biezums ir 1,8 metri un torņa iekšējais diametrs ir 4,3 metri. Šaurie logi bija būvēti kā šaušanas lūkas, bet apaļais balkons - aizsardzības eja.
Karadarbības laikā kā dzīvojamās telpas tika izmatots tikai otrais stāvs, pārējās telpas bija saistīta ar aizsardzību. Unikālas ir Baltijas valstīm neparastās aizsardzības ejas, kas iet apkārt torņa trešajam stāvam un balstās uz sijām.
Aizsardzības celtne, kas no tālienes līdzīga Holandiešu tipa vējdzirnavām, tika restaurēts 1974.gadā. Mūsdienās tornī ir iekārtota kafejnīca.

Ceļojumu turpinām uz Lahemā nacionālo parku

Vietējais gids novadīs aizraujošu ekskursiju pa Lahemā nacionālo parku, kas ir viens no galvenajiem Igaunijas apskates objektiem. Vecākais un lielākais Igaunijas nacionālais parks Lahemā dibināts 1971.gadā, tā platība ir 72 500 ha, no kuriem viena trešdaļa ir jūra. Tulkojumā no igauņu valodas Lahemaa nozīmē "līču zeme". Daudzās salas ar ledus laikmeta akmeņiem rada brīnišķīgas jūras ainavas. Lahemā - tās ir muižas, kas ir pārvērstas par brīvdienu mājām un muzejiem, senie zvejnieku ciemi ar unikālu kolorītu, purvi, ko ieskauj priedēm apaugušas kāpas, noslēpumaini meža ezeri un brikšņi, kur mīt vairāk nekā 200 putnu sugu un aug apmēram 900 augu sugu.

Izstaigāsim Kesmu "Kapteiņu ciemu". Vietējie iedzīvotāji tic, ka Kesmu jūras slava sākās sensenos laikos, kad jūrā vētras laikā netālu avarēja kuģis un apkalpe aizgāja bojā. Brīnumainā kārtā izdevās izdzīvot tikai no kapteinim Kasparam, kuram izdevās nokļūt krastā. Pateicībā Dievam par izglābšanos, jūras braucējs krastā uzcēla kapelu, kas saglabājusies līdz mūsdienām.
Vēsturiskajos dokumentos Kesmu ciems pirmo reizi tika minēts 1453.gadā. Vairākus gadsimtus "kapteiņu ciemā" atrada patvērumu sāls un zivju kontrabandisti. 1697.gadā šeit tika dibināta kuģu būvētava, no kuras tika palaisti simtiem kuģu, kas kuģoja jūrās un okeānos zem dažādu valstu karogiem. No 1884. līdz 1931.gadam Kesmu atradās Igaunijas Navigācijas akadēmija. Ciemā apmācīja vecākos jūras virsniekus, mācot studentiem navigācijas prasmes. Tāpēc Kesmu ciemā gandrīz katrā ģimenē bija kapteinis vai stūrmanis, un Kesmu sauca par "Kapteiņu ciemu".
Šodien Kesmu ciems ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem Igaunijā. Kopš 2008.gada Kesmu notiek mūzikas festivāls "Viru Folk".
Apmeklēsim Kesmu jūras muzeju. Kopš 1993.gada muzejs atrodas cara laika robežsargu kordona ēkā un iepazīstina ar leģendārā "kapteiņu ciema" Kesmu vēsturi. Muzeju dibināja vietējais iedzīvotājs Ārne Vaiks. Visi muzeja eksponāti ir saistīti ar jūru. Tie ir ar navigāciju, makšķerēšanu un pat kontrabandu saistīti priekšmeti. Turklāt šeit ir izstādītas jūras tēmai veltītas fotogrāfijas un gleznas.
Muzejā regulāri notiek izglītojoši pasākumi: bērniem "Kapteiņu ciems" un "Vikingu laiks", kā arī Jūras dienas, dažādi koncerti un izstādes.

Izstaigāsim Bebru taku. 1 km garā Bebru taka atrodas Oandu ciemā. Mācību taka iepazīstina ar Altjas upi, tās ieleju, kā arī šīs vietas floru un faunu. Ejot pa upes dziļo senleju, redzēsiet bebru darbības pēdas: aizsprostus, krasta nogāzēs izveidotās alas un apgrauztus kokus.

Dosimies pastaigā pa Altjas zvejnieku ciemu, kas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā, netālu no Altjas raga un Altjas upes ietekas. Rakstiskajos avotos ciems pirmo reizi minēts 1465.gadā. Šis ir tipisks piejūras ciems, kurā mājas izvietotas gar vienu ciema ielu. Lahemā nacionālā parka darbinieku atjaunotās Altjas viensētas Uustalu un Toomarahva tagad izskatās kā parastas piejūras saimniecības. Altjas ragā tagad atkal var redzēt šķūnīšus tīklu glabāšanai, kas būvēti pēc fotogrāfijām un veco iedzīvotāju atmiņām. Ciemā ir uzcelts rotaļu laukums ar šūpolēm, kā arī atjaunots vietējais krodziņš, kas tika dibināts 1875.gadā.
Tradicionālā iedzīvotāju nodarbošanās bija lauksaimniecība, zvejniecība un preču kontrabanda (īpaši sāls un alkohola). Pašlaik tos aizstāj tūrisms, tostarp ekoloģiskais tūrisms.
Pusdienas Altjas krodziņā. Krodziņš ar veco salmu jumtu jau pats par sevi ir dārgakmens. Šī ir īsta senatne, ka var vienkārši aizmirst par to, kurā laikā mēs dzīvojam. Ēdieni, kas celti galdā, ir ļoti vienkārši, sātīgi un garšīgi. Tādi, kādiem vajadzētu būt vienā piejūras krodziņā.
 
Pēc tam, apmeklējam Sagadi muižas kompleksu, vienu no izcilākajiem restaurētajiem muižas ansambļiem Igaunijā. Muižas vēsture ir ļoti bagāta - tai ir vairāk nekā 500 gadu. Komplekss tika atjaunots ar mežsaimnieku centieniem, kuri arī pašlaik rūpējas par īpašumu. Mūsdienās Sagadi muižas komplekss - sarkani dakstiņu jumti, baltas arkas, pulksteņa tornis, balti-rozā ēkas, kas novietotas ar vācu kārtību, koši zālieni, vareni koki parkā, rozes un dīķis, mežu un Lahemā šalkas un citas brīnišķīgas muižas ēkas. Pateicoties tam, ka ir labi saglabājies un daudzveidīgs, visu Sagadi muižas kompleksu var saukt par muzeju. Kompleksa teritorijā varēsiet apmeklēt Sagadi muižu, meža muzeju, klēti un pastaigāties parkā.
Muižas kompleksa centrā atrodas aristokrātiska izskata Sagadi muiža, kurā ir interesants muzejs. Muiža ir iekārtota galvenokārt ar 19.gadsimta stila mēbelēm. Sagadi autentiskais interjers, skaistās griestu gleznas un unikālā medību istaba – tas viss padara Sagadi muižu par vienu no labākajiem pagājušā laikmeta dzīvesveida piemēriem.
Bijušajā šķūnī un ratnīcā atrodas meža muzejs. Divos stāvos ir izvietojušās interesantas un unikālas izstādes, kas iepazīstina ar mežu kā ar vienu no mūsu lielākajiem dārgumiem. Meža muzeja ēkā ir arī suvenīru veikaliņš.
Pašā senākajā muižas kompleksa koka ēkā atrodas klēts, kas ļauj redzēt, kā muižā dzīvoja vienkāršie cilvēki. Klētī varēsiet iepazīties ar senajiem instrumentiem, dažādiem sadzīves priekšmetiem un transporta līdzekļiem.
Neatņemama muižas kompleksa sastāvdaļa ir parks ar vareniem veciem kokiem. Sagadi parkā aug visresnākā gludā goba un ozoli, kas ir vieni no garākajiem Igaunijā - 33 metri. 1985.gadā kompleksa rietumu daļā tika izveidots dendrārijs 5,1 ha platībā. Ārzemju koku un krūmu sugas ir sastādītas pa dzimtām, visas sugas apzīmētas ar nosaukumiem, interesentiem ir informatīva plāksne. Dendrārijā kopumā ir iestādītas vairāk nekā 120 sugas.
Mūsdienās par Sagadi muižu lielu interesi izrāda tūristi, dabas un kultūras cienītāji. Šeit ir viesnīca un restorāns.
 
Tālāk, apmeklēsim Palmses muižu-brīvdabas muzeju. Viduslaikos šīs zemes piederēja Sv. Miķeļa klosterim Tallinā. Uz 1287.gadu attiecas Dānijas karaļa Ērika VI Menveda apstiprinājuma vēstule par klostera īpašumiem, kurā minēta arī Palmse. 1510.gadā abatiene Elizabete Brinke apmainīja Palmses muižu pret Nabalas muižu.
1522.gadā Palmses muiža nonāca Metstakenu ģimenes īpašumā. 1558.gadā, Livonijas kara laikā, lielākā daļa muižas ēku tika sagrautas. Plaša īpašuma atjaunošana sākās 1629.gadā. 1677.gadā īpašums nonāca Dītriha Metstakena mazmazmeitas Margaretes Dorotejas īpašumā, kura apprecējās ar Gustavu Kristianu fon der Pālenu, un tādējādi nākamos 242 gadus īpašums piederēja Pālenu dzimtai. Ziemeļu kara laikā, 1703.gadā, muižu iznīcināja krievu karaspēks. 1710.gadā Palmsē sākās mēra epidēmija, kas prasīja 229 cilvēku dzīvības un noveda muižu pamestībā. Pēc Ziemeļu kara atkal sākās atjaunošanas darbi, un 18.gadsimta vidū tika izveidots baroka stila muižas ansamblis ar gandrīz diviem desmitiem ēku. 19.gadsimtā Palmses muiža pēc platības bija viens no lielākajiem īpašumiem Igaunijā.
1919.gadā Igaunijas valsts nacionalizēja Palmses muižu. 1923.gadā īpašums tika sadalīts vairākās saimniecībās. Pēc Otrā pasaules kara Palmses muiža tika izmantota kā vasaras pionieru nometne.
1971.gadā tika nodibināts Lahemā nacionālais parks, kas 1972.gadā pārņēma visu Palmses muižas kompleksu. Kopš tā laika sākās kārtējā muižas kompleksa atjaunošana.
Palmses muiža-brīvdabas muzejs bija pirmais pilnībā atjaunotais muižas komplekss ar parkiem, dārziem un vēsturiskām ēkām Igaunijā. Apmeklētājiem šeit ir atvērtas izstādes, darbnīcas, mācību centrs, palmu māja, vīna pagrabs, romantiska kafejnīca un nacionāla stila krodziņš. Šeit varat izjust pagātnes garu un pastaigāties pa labi koptiem parkiem.
1998.gadā Igaunijas Valsts kultūras pieminekļu reģistrā tika ierakstīti 26 muižas objekti. Kopš 2002.gada Palmses muižas komplekss pieder Viru apriņķa muzeju fondam.

Vakarpusē uz Rīgu

Ceļš pa Igauniju un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts ** vai *** viesnīcā ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
 
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ekskursija ar vietējo gidu pa Tallinas vecpilsētu - 6.00 EUR personai
 
* ekskursija ar vietējo gidu pa Lahemā nacionālo parku - 8.00 EUR personai
 
* ieejas biļetes:

Sūrupi augšējā bāka - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem 3.00 EUR

Hidroplānu osta (Igaunijas Jūras muzejs):
visas Hidroplānu ostas apmeklējums (angārs + pagaidu izstādes + visi muzeja kuģi) - pieaugušajiem 15.00 EUR, bērniem 8.00 EUR
pamatekskursija "Hidroplānu osta" ar vietējo gidu - 90.00 EUR grupai

Kesmu jūras muzejs - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem 2.00 EUR
 
Sagadi muižas komplekss - pieaugušajiem 4.00 EUR, bērniem 2.00 EUR. Cenā iekļauts Sagadi muižas, meža muzeja un klēta apmeklējums.
 
Palmses muiža-brīvdabas muzejs - pieaugušajiem 9.00 EUR, bērniem 7.00 EUR

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

View the embedded image gallery online at:
http://santur.com.lv/index.php/lv/kolektiviem-igaunija/262-45#sigFreeId7cdcbca5bd

Keila Surupi Tallina Jegala 

Jegala Kiiu-tornis Kesmu Altja Bebru-taka Sagadi Palmse