Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts
Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens
Cena no 100.00 EUR personai
Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!
1. diena – Rīga – Muhu Katrīnas baznīca – Muhu muzejs – Kāli meteorīta krāteru lauks –Tellustes muiža – Kuresāre
5.00 izbraucam no Rīgas
Ceļš pa Latviju un Igauniju
Pa ceļam kafijas pauze
Ierodamies Virtsu ostā
Ar prāmi pārceļamies uz Kuivastu ostu Muhu salā
Izbraucam uz Līvas ciemu
Apbrīnosim Muhu Katrīnas baznīcu. Muhu baznīcas ir pieminēta jau 1267. gadā, kad to savā hronikā aprakstīja Hermanis fon Vartbergs.
Agrās gotikas stila Muhu baznīca ir viena no skaistākajām lauku baznīcām Igaunijā. Proporcionālo ēku, ko aptuveni var iedalīt trīs daļās, veido augstas sienas un divslīpju jumts. Muhu baznīcas interjeru nosaka augsti griesti, kupolveida arkas, bet kora daļā krusta velves. Uz baznīcas kora telpas ziemeļu un austrumu sienām ir saglabājušies sienas gleznojumu fragmenti, kas ir datēti ar 1330. gadu. Pie durvīm, kas ved uz kāpnēm, ir redzama sienā iemūrēta trapecveida kapu plāksne, kas ir cēlusies no 12. - 13.gadsimta.
Muhu baznīca ir piesātināta ar viduslaiku garu. Dievnamā ir saglabājies sens no dolomīta veidots altāris, kā arī sena kristāmtrauka kāja, kas tagad stāv zem balkona. Renesanses 1627. gada kancele tiek uzskatīta par vecāko Sāremā saglabājušos kanceli.
Senatnē baznīca tika izmantota arī kā nocietinājums.
Īpašas ievērības cienīgs ir arī baznīcas pagalms, kurā saglabājušies kapu pieminekļi ar pagānu simboliku.
Muhu Katrīnas draudze ir aktīva un pieder Igaunijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Pēdējos astoņsimt gadus šeit regulāri notiek dievkalpojumi.
Nākošā ievērojamā vieta mūsu ceļā ir uz Koguvas ciems
Koguvas ciems ir sens zvejnieku ciems Muhu salas rietumu piekrastē, viens no izcilākajiem Igaunijas lauku apbūves arhitektūras piemēriem. Zemnieku saimniecības un ar tām saistītās ēkas ir lieliski saglabājušās, un pats ciems jau sen kļuvis par vienu no iecienītākajiem tūrisma objektiem Muhu un Sāremā salu apmeklētāju vidū. Šim savdabīgajam dabas ainavas ieskautajam ciemam ir nedaudz atšķirīga vēsture. Šeit dzīvoja brīvzemnieki, kas nekad nebija bijuši dzimtļaudis. Tieši no Koguvas ciema nācis iemīļotais igauņu rakstnieks Juhans Smūls, bet šodien viņa dzimtajā viensētā izveidots Muhu salas muzejs.
Apmeklēsim Muhu muzeju, kas tika izveidots 1973. gadā. Sākumā tā ekspozīcija bija veltīta Juhanam Smūlam un pats bija Sāremā muzeja filiāle. 1979. gadā muzejam tika piešķirta 30,4 ha teritorija, un tas kļuva par patstāvīgu kultūras iestādi - Juhana Smūla memoriālo muzeju. Kopš 1990. gada muzeja nosaukums ir Muhu muzejs un tas atrodas Muhu pagasta pārvaldībā.
Mūsdienās muzejs stāsta ne tikai par rakstnieka dzīvi, bet arī iepazīstina ar Koguvas ciema vēsturi, kā arī ar šīm vietām tipisko dzīvesveidu 19. gadsimtā. Muzejs izvietots četrās viensētās. Šeit varēsiet redzēt viensētas arhitektūru, Muhu tautastērpus, veco ciema skolu, dažādas Muhu vēstures ekspozīcijas, kā arī mākslas izstādes un apmeklēt muzeja veikalu.
No Muhu salas pa dambi pārbraucam uz Sāremā salu un dodamies pie Kāli krātera
Aplūkosim Kāli meteorīta krāteru lauku - reti sastopamu dabas pieminekli Igaunijā un vienlaikus iespaidīgāko krāteru lauku Eirāzijā.
Aptuvenais meteorītu krišanas laiks ir pirms 7500 - 7600 gadiem. Meteorītu krišana jau tajā laikā apdzīvotajā Sāremā izraisīja postījumus, kas pielīdzināmi nelielas atombumbas eksplozijai. Apmēram 5 - 10 km augstumā meteorīts sprāgstot sadalījās daļās, kuras krita un sasniedza Zemes virsmu, izveidojot dažāda lieluma krāterus. Lielākā atlūza izveidoja krāteri 110 metru diametrā un 22 metru dziļumā, pārējās atlūzas 8 mazākus krāterus.
Apmēram mūsu ēras sākumu Kāli ezeru ieskāva masīva akmeņu siena, kurai blakus tika atrasts liels daudzums kaulu, norādot uz to, ka tā bijusi upurēšanas vieta.
Ceļš tālāk ved uz Tellustes muižu
Ekskursija pa Tellustes muižas teritoriju, kuras laikā jūs ne tikai iepazīsieties ar muižas vēsturi, bet arī uzzināsiet par vietējo augu sastāvdaļu priekšrocībām un noslēpumiem.
Tellustes muižas vēsture aizsākās 16. gadsimtā, kad šīs zemes tika nodotas Tolsenu dzimtai. Tolseni uz šīs zemes ielika pirmos muižas pamatus, arī muižas nosaukums cēlies no viņu uzvārda. Tolsenu ģimene nāk no vienas cienījamas igauņu dzimtas, kuras vēsture lika pamatus leģendām par Lielo Tellu. Lielais Tells ir igauņu mitoloģijas varonis, kurš kopā ar sievu - milzeni Piretu, dzīvoja Sāremā salā Tellustes ciemā. Milzis savā īpašumā nodarbojās ar lauksaimniecību, makšķerēja un bija pazīstams ar cīņām ar igauņu tautas ienaidniekiem.
Vēstures gaitā muiža pārgāja fon Taubu, fon Buddelu un fon Ungernu dzimtu īpašumā. 1747. gadā muižas teritorijā parādījās vienstāva kungu māja, kas bija daļēji celta no akmens un daļēji no koka. Kopš 1788. gada muiža piederēja fon Sasu dzimtai, 1820. gadā tika uzcelta vēl viena liela, klasiskajā stilā ieturēta kungu māja.
Lielākā daļa Tellustes muižas vēsturisko ēku ir saglabājušās līdz mūsdienām, neskatoties uz spēcīgajiem salas vēju izraisītajiem piespiedu remontiem.
Apkārt muižai ir kopts gleznains parks ar seniem ozoliem, ābelēm, liepām, kadiķiem un valriekstu kokiem, kā arī privātie lauki augu audzēšanai.
Eurobio Lab ilgu laiku rūpīgi pētīja piemērotu vietu Sāremā unikālu augu sastāvdaļu audzēšanai ar mērķi attīstīt dabīgās kosmētikas ražošanu. Tellustes muiža izrādījās tieši tāda vieta, kas ir salai raksturīgo kultūras un dabas labumu simbioze.
2014. gadā Eurobio Lab šeit izveidoja bioloģisko saimniecību. Kopējā teritorija ir 5 ha. Pirmie saimniecībā iestādītie augi bija zilā rudzupuķe, ārstnieciskā kumelīte, kliņģerīte un baltais saldais āboliņš. 2016. gada vasarā saimniecība noņēma pirmo ražu. Augi tiek žāvēti tradicionālā 16. gadsimta akmens mājā ar salmu jumtu.
Ceļojumu turpinām uz "Igaunijas salu galvaspilsētu" - Kuresāri
Iekārtojamies viesnīcā Staadioni Hotell
Ekskursija kājām pa pilsētu. Kuresāre (līdz 1917. gadam Ārensburga) - pilsēta ar aptuveni 13 200 iedzīvotājiem, Sāremā apriņķa administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Igaunijas lielākās salas - Sāremā, dienvidu pusē, Rīgas jūras līča krastā un ir Igaunijas vistālāk uz rietumiem esošā pilsēta. No igauņu valodas Kuresāres nosaukums tiek tulkots kā "Dzērvju sala".
1227. gadā Sāremā kļuva par pēdējo Senās Igaunijas apriņķi, kas padevās Rīgas bīskapa Alberta vadītajam krustnešu karaspēkam.
Pilsēta ir zināma kopš 14. gadsimta, kad tiek pieminēts šeit esošais Vācu ordeņa bruņinieku celtais Ārensburgas cietoksnis. Salas rietumu daļa, kur atrodas pilsēta, tolaik piederēja Sāmsalas-Vīkas bīskapam.
1559. gadā bīskapijas zemes tika pārdotas Dānijas karalistei. 1563. gada 8. maijā Ārensburga ieguva pilsonisko hartu, kas bija veidota pēc Rīgas tiesību parauga.
Saskaņā ar Brēmsebro līgumu 1645. gadā pilsēta tika nodota Zviedrijas karalistes pārziņā, kuras jurisdikcijā atradās līdz 1721. gadam.
No 1721. līdz 1917. gadam Ārensburgas pilsēta oficiāli bija Krievijas impērijas sastāvdaļa, kļūstot par slavenu augstākās klases kūrortu.
Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada oktobrī operācijas "Albiona" laikā pilsētu ieņēma vācu karaspēks.
1918. gada beigās Ārensburga kļuva par Sāremā apriņķa administratīvo centru neatkarīgās Igaunijas Republikā. Igaunijas neatkarības laikā oficiāli tika lietots igauniskais pilsētas nosaukums - Kuresāre.
1940. gadā pilsētu iekļāva Igaunijas PSR.
Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 22. septembrī Kuresāres pilsētu ieņēma vācu karaspēks. 1944. gada oktobrī Monzundu desanta operācijas laikā tajā iegāja padomju karaspēks.
1952. gadā pilsēta tika pārdēvēta par godu igauņu komunistam Viktoram Kingisepam un līdz 1988. gadam tika saukta par Kingisepu.
1990. gadā Kuresāre kļuva par pirmo pašpārvaldes pilsētu Igaunijas Republikā.
Galvenās pilsētas apskates vietas: viduslaiku Kuresāres pils-cietoksnis - Sāmsalas-Vīkas bīskapa rezidence. 1654. - 1670. gados baroka stilā celtais Kuresāres rātsnams. 1663. gadā baroka stilā celtā Kuresāres svērtuve. 17. gadsimtā vēlā klasicisma stilā celtā Sv. Laurencija luterāņu baznīca. Vēsturiskā ugunsdzēsēju depo ēka, atklāta 1912. gadā. Kuresāres pilsētas teātris, dibināts 20. gadsimta sākumā. Vēlā klasicisma stilā no 1786. līdz 1790. gadam celtā Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca. Igauņu kultūras darbinieka Āviku muzejs-māja. "Sarga namiņš", 18. gadsimta arhitektūras piemineklis. 1889. gadā uzceltā Kuresāres kūrzāle, joprojām pilsētas kūrorta dzīves centrs. 19. gadsimta otrajā pusē izveidotais Kuresāres pilsētas parks. Parka flora ir ļoti daudzveidīga, šeit var aplūkot aptuveni 80 dažādu krūmu un koku sugas. Pilsētas ainavu atdzīvina arī Lielā Tella un Piretas skulptūras, piemineklis saliniekiem, kuri krituši Neatkarības karā, un citi objekti.
Brīvais laiks
2.diena – Kuresāre un Kuresāres pils-cietoksnis – Pangas stāvkrasts – Anglas vējdzirnavu kalns – Katrīnas baznīca Karjā – Rīga
Brokastis viesnīcā
Apmeklēsim Kuresāres pili-cietoksni. Ārensburgas bīskapa pils, tautā saukta arī par Kuresāres pili, ir Sāmsalas-Vīkas bīskapa viduslaiku rezidence Sāremā. Mūsdienās pils ir viens no interesantākajiem un lieliski saglabātajiem nocietinājumiem Igaunijā - Kuresāres pilsētas lepnums un skaistums.
1227. gadā Sāremā kļuva par pēdējo seno igauņu cilšu apdzīvoto vietu, kas padevās krustnešu karaspēkam, kuru vadīja Rīgas bīskaps Alberts.
Cietoksni 1343. - 1345. gados uzcēla Livonijas ordenis kā Sāmsalas-Vīkas bīskapa nocietinātu rezidenci un bastionu salas iedzīvotāju pievēršanai kristietībai pēc Svētā Jurģa nakts sacelšanās. Pirmo reizi Ārensburgas pils vēstures avotos minēta 1380. gadā. Pēc rekonstrukcijas 14. gadsimta beigās pils savam laikam kļuva par lielu klostera tipa cietoksni (ar pagalmu).
Pagalmu norobežo ejas ar gotiskām krusta velvēm. Vienā cietokšņa stūrī atrodas aizsargtornis Sturvolt, bet otrā sargtornis garais Hermanis. Pēdējo no citām cietokšņa daļām atdala dziļš grāvis, pār kuru kādreiz bija pārmests paceļamais tilts. Aiz robainajām sienām ir izveidotas aizsardzības ejas. Dzīvojamās telpas un pieņemšanas zāles aizņēma otro stāvu, pirmais stāvs tika izmantots kā noliktava, bet trešais tika izmantots tikai aizsardzības vajadzībām. Dienvidrietumu stūrī tika iekārtota kapela.
15. gadsimtā ap pili tika uzcelts ārējais cietoksnis, kas 16. - 17. gadsimtos tika pārveidots par zemes nocietinājumiem ar četriem spēcīgiem stūra bastioniem. Nākamā aizsardzības līnija ir grāvis, kas pildīts ar ūdeni. Livonijas karš, kas nodarīja milzīgus postījumus Igaunijas kontinentālajai daļai, salas cietoksni neskāra. Bojājumi, kas tika nodarīti Krievijas karaspēka uzbrukuma laikā 1711. gadā, ātri tika novērsti.
19. gadsimta sākumā Ārensburgas pils zaudēja savu agrāko militāro nozīmi. 1834. gadā to izslēdza no Krievijas cietokšņu saraksta un dažus gadus vēlāk pārdeva Sāremā bruņniecībai.
20. gadsimtā cietoksni vairākkārt atjaunoja. 1904. - 1912. gados Sāremā bruņinieku vadībā ēka tika rūpīgi atjaunota. Nākamie, plašāka mēroga restaurācijas darbi notika 1970. - 1990. gados. Pēdējais un lielākais restaurācijas darbu periods bija no 2010. līdz 2015. gadam ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.
Mūsdienās Kuresāres pilī-cietoksnī atrodas Sāremā muzejs, bet priekšējā cietokšņa plašā teritorija tiek izmantota dažādiem brīvdabas pasākumiem. Cietokšņa aizgrāvja apkārtne pārvērtas gleznainā parkā.
Pilī atrodas Sāremā muzejs, kura pastāvīgās un pagaidu ekspozīcijas apmeklētājiem piedāvā iepazīties ar Sāremā salu un tās iedzīvotājiem gan tālajā pagātnē, gan arī nesenas vēstures skatījumā, kā arī piedāvā aktivitātes bērniem un pieaugušajiem, sākot no dārgumu meklēšanas beidzot ar loka šaušanu!..
Brīvais laiks
Pēc pusdienām dodamies uz Pangas stāvkrastu
Apbrīnosim Pangas stāvkrastu. Stāvkrasts atrodas Sāremā salas ziemeļu pusē, netālu no Pangas ciema. Tas ir pats augstākais Rietumigaunijas un salu pamatiežu atsegums. Siluri klints - plaša krauja, kas sākas Gotlandes salā Zviedrijā, šķērso Baltijas jūru un paceļas virs ūdens virsmas Sāremā piekrastē.
Stāvkrasta augstākais punkts sasniedz 21,3 metrus, un tas stiepjas aptuveni 2,5 km garumā. Krauja sastāv no dažādiem kaļķakmens slāņiem, starp kuriem ir dolomīta ieslēgumi. Klints ir interesanta ar savu uzbūvi: tās slāņu blīvums ir atšķirīgs, dažviet tajā ir plaisas, un dažviet slāņi ir saspiesti. Pie jūras klints veido dzegu, kuras forma liecina, ka iepriekš šajā vietā jūras līmenis bijis augstāks.
Stāvkrasta visaugstākajā vietā atrodas sena upurēšanas vieta, kur senos laikos nesti upuri jūrai. Uz klints ir uzstādīts arī dolomīta saules pulkstenis.
Dabas aizsardzības zonā var redzēt brīnišķīgu saulrietu, var organizēt piknikus, vērot putnus, uzņemt skaistus dabas skatus un šūpoties senatnīgās koka šūpolēs.
Ceļš tālāk ved uz Anglas ciemu
Apmeklēsim Anglas vējdzirnavu kalnu. Anglā atrodas vienīgais vējdzirnavu kalns, kas saglabājis savu izskatu - vējainākā vieta, kur tika uzbūvētas ciema visas dzirnavas. 1925. gadā, kad Anglā bija 13 viensētu, kalnā atradās 9 dzirnavas.
No piecām dzirnavām, kas saglabājušās, četras ir tipiskas Sāremā balststaba vējdzirnavas, uzbūvētas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. To vidū stāv nedaudz augstākas - 1927. gadā uzbūvētās holandiešu tipa dzirnavas. Pēdējo reizi šī celtņu grupa tika atjaunota no 2009. līdz 2011. gadam. Apmeklētājiem ir pieejamas gan holandiešu tipa dzirnavas, gan balststaba dzirnavas.
Iespaidīgais vējdzirnavu parks piesaista skatu jau iztālēm, bet ieejot iekšā redzēsiet, cik daudzveidīga ir šī dzirnavu pasaule. Uz kalna varēsiet iepazīties arī ar vēsturiskām lauksaimniecības mašīnām, bet vasarā - ar vairākiem lauksaimniecības dzīvniekiem un putniem.
Vējdzirnavu kalnā blakus muzejam atrodas kafejnīca un dāvanu veikals.
Ceļojumu turpinām uz Linnaka ciemu
Apbrīnosim Karjas Katrīnas baznīcu, kas ir 14. gadsimta arhitektūras piemineklis. Jāatzīmē, ka Karjas baznīca ir saglabājusies gandrīz sākotnējā izskatā, kas pats par sevi ir pelnījis īpašu pieminēšanu!.. Arhitektoniski baznīca ir vienjoma, dekoros galvenokārt redzami agrīnās un vēlās gotikas elementi, kas apvienoti ar dažām romānikas iezīmēm. Starp citu, baznīcai nav sava zvanu torņa. Virs altāra ir saglabājušās celtniecības laikā gleznotās pagāniskās maģiskās griestu zīmes. Baznīcas interjerā galvenokārt redzami agrīnās un vēlās gotikas stila elementi, kas apvienoti ar dažām romānikas iezīmēm.
Skulptūru skaita ziņā Karjas baznīca ir priekšā visiem pārējiem koka dievnamiem Ziemeļeiropā. Interesanti, ka baznīcas velves pārsniedz sienu garumu divas reizes. Turklāt pats dievnams tiek uzskatīts par mazāko baznīcu Sāremā salā.
Šī baznīca darbojos un ir luterāņu dievnams. Dievkalpojumi šeit regulāri notiek jau septiņus simtus gadus.
Vakarpusē dodamies uz Kuivastu ostu
No ostas pārceļamies ar prāmi atpakaļ uz kontinentālo daļu uz Virtsu ostu
Izbraucam uz Rīgu
Ceļš pa Igauniju un Latviju
Pa ceļam kafijas pauze
Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā
Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* autobusa pārcelšana ar prāmi
* nakts viesnīcā Staadioni Hotell divvietīgos un trīsvietīgos numuros ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* prāmis Virtsu-Kuivastu-Virtsu - pieaugušajiem 8.60 EUR, bērniem, pensionāriem 3.00 EUR
* Muhu Katrīnas baznīca - apmeklējums par ziedojumu
* Muhu muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem, pensionāriem 4.00 EUR
gida pakalpojumi - 30.00 EUR grupai
* Ekskursija pa Tellustes muižas teritoriju ar vietējo gidu - 80.00 EUR grupai
* Kuresāres apskates ekskursija ar vietējo gidu - 3.00 EUR personai
* Kuresāres pils-cietoksnis:
Sāremā muzeja apmeklējums - pieaugušajiem 8.00 EUR, bērniem, pensionāriem 6.00 EUR
gida pakalpojumi - 120.00 EUR grupai
* Anglas vējdzirnavu kalns:
apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, pensionāriem 5.00 EUR, bērniem 3.00 EUR
ekskursija un Anglas rudzu maizes ar zāļu sviestu un tēju degustēšana - 8.00 EUR apmeklētājam (tikai grupām)
* Karjas Katrīnas baznīca - apmeklējums par ziedojumu
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!
