Kaņepju saimniecība "Adzelvieši" – Ķoņu dzirnavas – Karkuses pilskalns un Karkuses pilsdrupas – Vīlande-gleznaina pilsēta ar krāsainiem viduslaiku akcentiem

 Ceļojuma ilgums - 1 diena

 Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

 Cena no 26.00 EUR personai

 Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

07.00 izbraucam no Rīgas

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies kaņepju saimniecībā "Adzelvieši"

Ekskursija un degustācija kaņepju saimniecībā "Adzelvieši". "Adzelvieši" ir ar senu vēsturi un senos rakstos minēti jau 1542. gadā. No tiem senajiem laikiem saimniecībā saglabājušās vairākas ēkas. Pie simtgadīgās klēts izstādīti seni darbarīki, ar kuriem apstrādātas kaņepes.
Šodien zemnieku saimniecībā "Adzelvieši", netālu no Burtnieku ezera, var izsekot kaņepju ceļam no lauka līdz galdam. Jānis Grīnbergs kopā ar sievu Dzidru un dēla ģimeni kopj auglīgo zemi, audzē sulīgas kaņepes un dārzeņus, rūpējas par bitēm un gaida ciemiņus.
Ekskursijas laikā iepazīsieties ar zemnieku saimniecību, uzzināsiet par kaņepju audzēšanu un apstrādi, redzēsiet kaņepju šķiedras vēsturiskās apstrādes paraugdemonstrējumu un, protams, nogaršosiet dažādus gardumus. Lai sagādātu prieku ne tikai miesai, bet arī dvēselei, saimniece Dzidra labprāt papildina stāstu ar tautasdziesmām par kaņepēm.
"Adzelviešos" audzē kaņepes, no kuru sēklām iegūst gan kaņepju eļļu, gan gatavo rupjā un smalkā maluma kaņepes. Mazās sēkliņas satur daudz dzīvesspēka, siltas smaržas, spēcīgu garšas un sāta sajūtu.
Kā garšo kaņepes?.. Nedaudz kā rieksti un stipri. No smalki samaltām sēklām gatavo biezu kaņepju pastu, rupji samaltas sēklas var pārkaisīt uz biezpienmaizītes. Maiznieki labprāt pievieno kaņepes dažādiem graudu maisījumiem, ko pēc tam iemaisa maizes mīklā. Mājsaimnieces salātu mērcei izmanto svaigi pagatavotu kaņepju eļļu. Bet gatavus salātus pārkaisa ar kaņepju skaidiņām. Kaņepes lieliski sader arī ar kūpinātu speķi.
Pat saldie ēdieni "Adzelviešos" tiek gatavoti no kaņepēm, maizes un svaiga bišu medus. Šeit var nogaršot arī konfektes "Gotiņa" un šokolādi ar kraukšķīgām kaņepju sēklām, kas ražotas sadarbībā ar uzņēmumiem no Saldus, Skrīveriem un Trikātas.

Pēc tam dodamies uz Ķoņu pagastu

Ceļojumu turpinām uz Vīlandi

Ekskursija kājām pa pilsētas vēsturisko centru. Vīlande (igauniski: Viljandi; vāciski: Fellin) - viena no vecākajām Igaunijas pilsētām, kas atrodas tāda paša nosaukuma ezera krastā. Pilsētā dzīvo aptuveni 17 300 iedzīvotāju.
Pirmās rakstiskās ziņas par apdzīvotu vietu Vīlandē ir no 1154. gada. 13. gadsimta sākumā šīs zemes iekaroja Zobenbrāļu ordenis. 1224. gadā senās igauņu apmetnes vietā sāka būvēt iespaidīgu ordeņa akmens cietoksni. Rīgas arhibīskaps 1283. gadā apdzīvotai vietai, kas ieskāva Fellinas cietoksni, piešķīra pilsētas tiesības. 14. gadsimta sākumā Fellina kļuva par Hanzas savienības locekli. Livonijas kara laikā Fellīnu iekaroja krievu karaspēks un daļēji iznīcināja. Poļu - zviedru kara laikā, kad 1602. gadā Fellīnu iekaroja poļi, no agrākās pilsētas varenības un krāšņuma palika tikai dažas sienas. 17. gadsimtā, kad Fellina bija Zviedrijas pakļautībā, tai tika atņemtas pilsētas tiesības. 1783. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II atjaunoja pilsētas tiesības un Fellīna kļuva par apriņķa centru. 1919.gadā Fellina tika pārdēvēta par Vīlandi (igauniski - Viljandi).
Šodien Vīlande - apburoša pilsēta, Dienvidigaunijas mežu ieskauta, ir slavena ar pilsdrupām, kas kalpoja par Livonijas ordeņa rezidenci. Gleznainais skats uz tuvējo ezeru un koka arhitektūras pieminekļi padara Vīlandi par vienlīdz pievilcīgu galamērķi gan dabas, gan kultūras cienītājiem. Vīlandē notiek daudz dažādu tematisku festivālu, sākot no pasaulslavenā tautas mūzikas festivāla un beidzot ar viduslaiku gadatirgiem.
Pilsētas galvenās apskates vietas: Vīlandes rātsnams, 19. gadsimta pirmajā pusē celtais un 1931. gadā rekonstruētais igauņu funkcionālisma stilā. Rātslaukums, 1944. gadā padomju karavīru veidotais par godu Vīlandes atbrīvošanai. 1911. gadā celtais 30 metrus augstais Vīlandes ūdenstornis. Pilsētas tiesas ēka, 1895. gadā celtā neorenesanses stilā. Sv. Jāņa baznīca, celtā 17. gadsimtā uz kādreizējās franciskāņu klostera baznīcas drupām. Mājīgās senās Vīlandes pilsētas ielas ar koka arhitektūru. Vecākā koka dzīvojamā ēka pilsētā, kuras celtniecība aizsākās 1790. gadā. Vīlandes viduslaiku pilsētas mūris un Arkādijas dārzs. Sv. Pāvila baznīca, 1866. gadā celtā neogotikas stilā. Vīlandes muiža - kādreizējais fon Ungernu-Šternbergu baronu īpašums, celtais 1880. gadā. Vīlandes pils parks un 13. gadsimta Fellinas pils, kas kādreiz bija Livonijas ordeņa rezidence, drupas. Iekārtais tilts, ko 1879. gadā izveidoja Rīgā uzņēmumā "Felser & Co" - viens no nozīmīgākajiem pilsētas simboliem. Vīlandes ezers senlejā. Pilsētas ainu atdzīvina arī lielas sarkanas betona zemenes, leģendārā Vīlandes mēra Augusta Marama skulptūra ar viņa suni, piemineklis Igaunijas nacionālās mākslas skolas dibinātājam Johanam Kēleram un piemineklis rakstniekam Kārlim Robertam Jākobsonam.

Brīvais laiks. Laiks vakariņām pilsētas centrā.

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Igauniju un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!