Dikļu pils – kaņepju saimniecība "Adzelvieši" – Ķoņu dzirnavas un Valmieras ievērojamākās vietas

Valmieras gerbonisCeļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena 19.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes  bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt! 

 

8:00 izbraucam no Rīgas

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Dikļos

Apmeklējam Dikļu pili. Pils neobaroka stilā tika uzcelta 1896.gadā, kad muiža piederēja baronam Paulam fon Volfam. Pilī, vienā no nedaudzajiem pils muižu kompleksiem Vidzemē, ir saglabājies salīdzinoši daudz oriģinālas iekšējās apdares. Tajā atrodas lieliska seno krāsniņu un kamīnu kolekcija.
Dikļu muižas ansambļa otra būtiskākā sastāvdaļa ir klēts, kas ir vecāka par pili un celta 18.gadsimta beigās vēlīnā klasicisma formās ar Vidzemes klētīm neraksturīgu majestātisku portiku.
Dikļu, muižas ēkas papildina 20 hektāru liels parks. Blakus pilij atrodas dīķis, kuram esot ozolkoka grīda. Aiz dīķa sākas Mazbriedes upe, kuras gravās ierīkots ainavu parks. 20.gadsimta 60.-tajos gados, apsekojot parku, tajā atklāja apmēram 20 eksotisku koku.
Dikļu pils tika atjaunota 2003.gadā. Pašlaik pilī ir iekārtota viesnīca, restorāns, SPA, kā arī telpas tiek piedāvātas dažādiem pasākumiem.

Pēc tam dodamies uz saimniecību "Adzelvieši"

Ekskursija pa kaņepju saimniecību "Adzelvieši". Saimniecībā, netālu no Burtnieku ezera, varēsiet izsekot ceļu, kādu veic kaņepes no lauka līdz galdam. Saimniecībā "Adzelvieši" audzē sējas kaņepes, no kuru sēklām ražo kaņepju sviestu, aizdara rupjo malumu un kaņepju eļļu. Kā garšo kaņepes? - mazliet kā rieksti un stipri.
"Adzelviešiem" ir sena vēsture, un rakstos tā minēta jau 1542.gadā. Vairākas saimniecības ēkas ir saglabājušās no seniem laikiem. Pie simtgadīgās klēts eksponēti seni kaņepju šķiedras apstrādes instrumenti.
Ekskursijas laikā varēsiet iepazīt saimniecību, uzzināt par kaņepju audzēšanu un pārstrādi, aplūkot kaņepju šķiedras vēsturisko apstrādi un, protams, nobaudīt dažādus gardumus.

Tālāk ceļš ved uz Ķoņiem

Ekskursija pa Ķoņu dzirnavām, kuras aptuveni pirms 210 gadiem uzbūvēja barons Džems fon Menzenkampfs.
Šodien dzirnavas ir viens no pirmajiem mehāniskajiem uzņēmumiem laukos un ar saglabātajām iekārtām ieņem unikālu vietu Latvijā. Ķoņu dzirnavas ir vienīgā vieta Latvijā, kur vienkopus maļ graudus, vērpj vilnu, šuj segas un spilvenus.
Ekskursijas laikā varēs izsekot graudu ceļam, kā tie pārtop par miltiem. Redzēsiet kā strādā uz retro stila mašīnām, kuras vēl joprojām ir darba kārtībā un veic savu darbu - plucina, kārš, vērpj un satin vilnas dziju šķeterēs. Apmeklētāji nokļūs arī rokdarbu darbnīcā, kur varēs ne tikai aplūkot, bet arī iegādāties brīnišķīgus aitu vilnas izstrādājumus, kas gatavoti no šeit pat dzirnavās pārstrādātās vilnas. Aitu vilnas segas lina pārvalkā ir patīkamas gan ziemā, gan vasarā, jo ir elpojošas - tajās nekad nav karsti vai auksti.
Ķoņu dzirnavās ierīkota arī līdz 1,5 km gara pastaigu taka "Ķonīši" gar Rūjas upes krastu.
 
Ceļojumu turpinām uz Valmieru

Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Dažādos gadsimtos pilsētas nosaukums dokumentos tiek rakstīts atšķirīgi - Wolmaria, Wolmar, Waldemer, Wolmar. Nosaukuma izcelsmei ir divas versijas: viena ir saistīta ar Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kuru 1212.gadā Rīgas bīskaps Alberts iecēla par fogtu šajā teritorijā. Otra versija ir saistīta ar Dānijas karali Valdemāru, kuram no debesīm sūtītais karogs palīdzēja uzvarēt kādā no cīņām ar Livonijas iedzīvotājiem.
1224.gadā Valmiera nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārziņā, kuri šeit lika pamatus akmens pilij. Tiek uzskatīts, ka Valmiera par pilsētu sāka veidoties 1283.gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Villekens fon Endorps vadīja Valmieras pils un Sv. Sīmaņa baznīcas celtniecību. 1323.gadā Valmiera pirmo reizi tiek minēta kā pilsēta, kurai ir sava pārvalde. Ekonomisko uzplaukumu Valmiera sasniedza 14. un 15.gadsimtā, un, kļuvusi par nozīmīgu tirdzniecības centru, pilsēta kļuva par Hanzas savienības locekli. 14. - 16.gadsimtos Valmiera bija tipiska, ar akmens sienām veidota viduslaiku pilsēta, kurā regulāri notika Livonijas pilsētu un landtāgu sanāksmes. 16., 17. un 18.gadsimtā kari starp Krieviju, Zviedriju un Polijas-Lietuvas ūniju, kā arī mēra epidēmijas un daudzie ugunsgrēki sagādāja Valmierai daudz nepatikšanu. Tā kļūst par parastu pilsētiņu. Situācija sāka uzlaboties tikai pēc 1785.gada, kad Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. Pilsētas ekonomisko situāciju uzlaboja 1899.gadā uzbūvētā Rīgas - Pēterburgas dzelzceļa līnija, kas gāja caur Valmieru. 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā Valmierā tika atvērtas nozīmīgas izglītības iestādes, darbojās vairāki mazie uzņēmumi. 1928.gadā Valmierā tika atvērta dziļurbuma aka, no kuras sāka iegūt slaveno Valmieras minerālūdeni. Otrais pasaules karš Valmierai kļuva par triecienu. 1944.gadā trešdaļa pilsētas tika pilnībā iznīcināta, pilsētas centrs nodega.
No 1960. līdz 2000.gadam Valmiera strauji aug, gan ekonomiskajā nozīmē, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Valmiera attīstās daudz straujāk nekā citas Vidzemes pilsētas, tā nostiprinās kā Vidzemes nozīmīgākā pilsēta.

Dosimies pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru. Izstaigāsim Rīgas ielu - pilsētas centrālo ielu. Apmeklēsim Dzirnavu ezeriņu, kas sākotnēji bijis daļa no viduslaiku Valmieras aizsardzības sistēmas, ko veidoja Rātes upītes dambji un slūžas. Ejot gar ezeru, redzēsim dažādas skulptūras un pieminekļus. Īpaša uzmanība jāpievērš Jansona darbam "Saules pulkstenis" un netālu esošajam neparastam labirintam. Tālākās pastaigas laikā nonāksim tieši uz Karātavu kalna. Viduslaikos šīs gleznainās, mierīgās vietas sauca par "bendes laukiem", bet netālu esošajā kalnā tika izpildīti nāvessodi. 1919.gadā Karātavu kalnā tika nošauti un apglabāti 11 komunistiski domājoši jaunieši. 1949.gadā šeit tika atvērts memoriāls.
Tālāk dosimies uz mazo un burvīgo Valmieras vecpilsētu. Tās centrā redzēsim Valmieras vēstures simbolu - Svētā Sīmaņa baznīcu, kas uzcelta 1283.gadā. Netālu no tās aplūkosim 13.gadsimta Livonijas ordeņa viduslaiku pils drupas. Starp pils drupām iekārtojies Valmieras muzejs - pilsētas vēstures krātuve. Muzeja komplekss atrodas astoņās 18. - 21.gadsimtu koka un mūra ēkās. Muzeja teritorijā starp koka ēkām redzēsim otru vecāko aptieku Latvijā, kas darbojās no 1755. līdz 1965.gadam.
Uzkāpsim arī Valterkalniņā, no kura paveras viens no ainaviskākajiem skatiem uz Gauju, Kazu krācēm, centrālo tiltu un pilsētu.

Pēc tam apmeklēsim Valmieras muzeju, kas ir valsts arheoloģijas piemineklis un izvietots 8 ēkās pils drupu teritorijā. Valmieras muzejs ir viena no nozīmīgākajām vēstures vērtību krātuvēm Vidzemē. Tajā ir aptuveni 60 000 vēstures, mākslas, arheoloģisko priekšmetu, fotogrāfijas un dokumenti, kas iegūti no dažādām vietām reģionā. Lielākās mākslas kolekcijas ir Teodora Ūdera, Jāņa Kalmītes, Rūdolfa Valdemāra Vītola un Pētera Postaža darbi. Rekonstruētajā Izstāžu namā un Rūdolfa Vītola vārdā nosauktajā izstāžu zālē katru gadu var apskatīt vairāk nekā divdesmit mākslas darbu, kā arī apmeklēt tematiskas, vēstures un kolekciju izstādes.

Vēlāk aplūkosim Valmieras Svētā Sīmaņa luterāņu baznīcupilsētas vērtīgāko vēstures un arhitektūras pieminekli. Baznīca tika uzcelta 1283.gadā un pieņemts, ka baznīcas nosaukums saistīts ar tās iesvētīšanu Simjūda (Sīmaņa un Jūdas) dienā - 28.oktobrī. Tā joprojām saglabā savu viduslaiku izskatu, kas veidots jauktā stilā, apvienojot romānikas un agrīnās gotikas stilus. Bet tās baroka tornis tika uzcelts 18.gadsimta vidū.
Pie ieejas Svētā Sīmaņa baznīcā redzēsiet pīlāra ķēdes fragmentu, uz kura līdz 19.gadsimta sākumam tika sodīti cilvēki, kas nepakļāvās sava laika likumiem. Atgādinot par Livonijas karu, baznīcas ziemeļu sienā tika iemūrēti divi akmens serdeņi, kas to iznīcināja. Baznīcā atrodas ievērojamu 15. - 16.gadsimta pilsoņu kapu plāksnes, slavenā Eiropas meistara F. Ladegasta 1886.gadā radītās ērģeles un vēsturiski nozīmīgās kanceles un 1730.gada ērģeļu luktu gleznojumi. Izstāžu zālē, kas atrodas baznīcas tornī, varēsiet apskatīt interesantas izstādes, bet no atjaunotā baznīcas skatu laukuma - apbrīnojamo Valmieras panorāmu.

Brīvais laiks
 
Pēc tam izbraucam uz Rīgu
 
Pa ceļam kafijas pauze
 
Vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Dikļu pils:
pils apskate - pieaugušajiem 2.00 EUR, bērniem 1.50 EUR
Dikļu pils parka apmeklēšana - bez maksas
gida pakalpojumi Dikļu pils un parka apskatei - pieaugušajiem 4.00 EUR, bērniem 3.00 EUR

Kaņepju saimniecība "Adzelvieši" - apmeklētājam 3.00 EUR 

Ekskursija Ķoņu dzirnavās - apmeklētājam 1.50 EUR 

Valmieras muzejs: biļete muzeja izstāžu zāles un pastāvīgajās ekspozīcijas apmeklēšanai - pieaugušajiem 1.40 EUR, bērniem ieeja bezmaksas

Valmieras Svētā Sīmaņa luterāņu baznīca - apmeklējums par ziedojumu

 

 

Diklu-pils Adzelviesi Konu-dzirnavas Valmiera