Eksursija pa Ķoņu dzirnavām, kuras aptuveni pirms 210 gadiem cēlis barons Džems fon Menzenkampfs. Šodien dzirnavas ir viens no pirmajiem mehāniskajiem uzņēmumiem laukos un ar saglabātajām iekārtām ieņem unikālu vietu Latvijā. Ķoņu dzirnavas ir vienīgā vieta Latvijā, kur vienkopus maļ graudus, vērpj vilnu, šuj segas un spilvenus.
Ekskursijas laikā varēsiet izsekot graudu ceļam, kā tie pārtop par miltiem. Redzēsiet kā strādā uz 19. gadsimtā Vācijā iegādātajām mašīnām (Latvijā nav analogu!), kuras vēl joprojām ir darba kārtībā un veic savu darbu - plucina, kārš, vērpj un satin vilnas dziju šķeterēs.
Apmeklēsiet rokdarbu darbnīcu, kur varēsiet ne tikai aplūkot, bet arī iegādāties brīnišķīgus izstrādājumus, kas gatavoti no šeit pat dzirnavās pārstrādātās aitas vilnas - spilvenus, galvas segas, rotaļlietas un daudz ko citu ar aitas vilnas pildījumu. Aitas vilnas segas lina pārvalkā ir patīkamas gan ziemā, gan vasarā, jo ir elpojošas - tajās nekad nav karsti vai auksti.
Atjaunota arī neliela elektrostacija, blakus dzirnavu koka ēkai apskatei pieejamas hidrotehniskās būves un dzirnavu dīķis.

Valmiera (līdz 1917. gadam Volmara) - pilsēta, Gaujas upes krastos, ar aptuveni 22 750 iedzīvotājiem.
Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Dažādos gadsimtos pilsētas nosaukums dokumentos tika rakstīts dažādi - Waldemer, Wolmaria, Wolmahr, Wolmar. Par tās nosaukuma izcelsmi ir divas versijas: viena ir saistīta ar Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kas šeit kopš 1212. gada ievāca meslus un sprieda tiesu; otra versija pieņem, ka pils ir nosaukta Dānijas karaļa Valdemāra II vārdā.
1224. gadā Valmiera nonāca Zobenbrāļu ordeņa kontrolē, kas šeit lika pamatus mūra pilij. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sakāves 1237. gadā pār Valmieru valdīja Livonijas ordenis. 1283. gadā ordeņa mestra Villekena fon Endorpa vadībā sākās Valmieras pils un Sv. Sīmaņa katedrāles celtniecība.
1323. gadā Valmiera pirmo reizi minēta kā "Valdemāra pilsēta" ar pilsētas tiesībām.
Izdevīgā atrašanās vieta seno tirdzniecības ceļu tuvumā veicināja pilsētas attīstību un tirdzniecības pieaugumu. Valmieras ekonomikas ziedu laiki bija 14. un 15. gadsimts, kad tā bija arī Hanzas savienības locekle.
No 14. līdz 16. gadsimtam Valmiera bija tipiska akmens mūru ieskauta viduslaiku pilsēta, kurā regulāri notika pilsētu pārstāvju un landtāgu sapulces.
Kari starp Krieviju, Zviedriju un Polijas-Lietuvas ūniju 16., 17. un 18. gadsimtā, īpašnieku maiņas, kā arī mēra epidēmijas un vairāki ugunsgrēki, Valmierai nesa panīkumu.
Situācija sāka uzlaboties tikai pēc 1785. gada, kad Valmiera ieguva Krievijas impērijas Vidzemes guberņas apriņķa pilsētas tiesības. 1865. gada vasarā tika atklāts pirmais koka tilts pāri Gaujai. Pilsētas ekonomisko situāciju uzlaboja 1899. gadā izbūvētais Rīgas-Pēterburgas dzelzceļš, kas iet cauri Valmierai. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Valmierā tika atvērtas nozīmīgas izglītības iestādes, strādāja vairāki nelieli rūpniecības uzņēmumi.
1926. gadā Valmiera kļūst par nozīmīgu Ziemeļvidzemes administratīvo, saimniecisko, izglītības, kultūras un sporta centru. Darbojās Ziemeļlatvijas teātris, simtiem skatītāju pulcēja sacensības, kurās piedalījās pasaules rekordists soļošanā Jānis Daliņš. 1928. gadā Valmierā atklāja dziļurbumu, no kura sāka iegūt slaveno Valmieras minerālūdeni.
Otrā pasaules kara 1944. gada septembra Sarkanās armijas uzbrukuma ("Rīgas operācijas") laikā 1/3 pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega.
Pēckara gados Valmieras centrālā daļa tika pārbūvēta. Visus pēckara gadus Valmiera ir bijusi novada centrs. Kopš 1959. gada Valmieras pārvaldībā ir arī pašreizējā novada teritorija.
1960. - 2000. gados Valmierā vērojama saimnieciskā izaugsme, aug iedzīvotāju skaits. Pilsēta attīstītās daudz straujāk nekā citas Vidzemes novada pilsētas, nostiprinoties par nozīmīgāko novada pilsētu.
Valmiera šodien - Gaujas nacionālā parka Ziemeļu vārti, pilsēta savus viesus priecē ne tikai ar skaistu dabu, bet arī ar kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, interesantiem kultūras un sporta pasākumiem, aizraujošiem stāstiem un leģendām.

Ekskursija kājām pa Valmieru, kuras laikā iepazīsiet pilsētu, pastaigāsieties pa gleznainākajām Valmieras vietām un dzirdēsiet interesantus stāstus un leģendas par pilsētu.
Ekskursiju sāksim uz Valmieras galvenās ielas - Rīgas ielas ar skulptūras "Gaismas strūklaka" apmeklējumu, kas ir veltījums pilsētas 725 gadu jubilejai.
Pastaigāsimies gar Dzirnavu ezeru, kas atrodas Valmieras viduslaiku nocietinājuma - Zilā bastiona pakājē. Pašas ūdensdzirnavas šeit darbojās no 17. gadsimta līdz 1937. gadam, kad dzirnavu ēka tika nojaukta. Šo ar interesantu vēsturi apvīto ezeru kā smalks ziedu pušķis pašā vidū rotā eleganta strūklaka. Apkārt Dzirnavu ezeram vijas pastaigu takas un iekārtotas skatu platformas. Pa ceļam apbrīnosim arī Matiasa Jansona skulptūru "Saules pulkstenis", kas ataino laika ritējumu.Tālāk ceļš aizvedīs līdz 1919. gadā dibinātajam Valmieras Drāmas teātrim, Valmieras pilsētas pašvaldībai un Valmieras rātslaukumam. Mūsdienās gandrīz vēsturiskā rātsnama vietā atgriezusies Valmieras pilsētas dome.
No Rātslaukuma dosimies uz mazo, bet burvīgo Valmieras vecpilsētu. Tās centrā apskatīsim Valmieras Sv. Sīmaņa evaņģēliski luterisko baznīcu, pilsētas vērtīgāko vēstures un arhitektūras pieminekli. Baznīcas celtniecība sākās 1283. gadā. Tā kā baznīcas celšanas vieta tikusi iesvētīta un pamatakmens likts 28. oktobrī, Sīmaņa dienā, tai dots nosaukums par godu šim Kristus māceklim. Dievnams joprojām saglabā savu viduslaiku izskatu, kas veidots jauktā stilā, apvienojot romānikas un agrīnās gotikas stilus. Tās baroka stila tornis tika uzcelts 18. gadsimta vidū. Pie baznīcas ieejas ir novietots ķēdes fragments no kauna staba, pie kura līdz pat 19. gadsimta sākumam sodīja ļaudis, kuri nebija pakļāvušies sava laika likumiem. Kā atgādinājums par Livonijas karu ir baznīcas ziemeļu sienā iemūrētās divas akmens lodes, kas bija sadragājušas to. Baznīcā atrodas 15. - 16. gadsimta godājamu pilsētnieku kapu plāksnes, ievērojamā Eiropas meistara Fridriha Ladegasta 1886. gadā radītās ērģeles, altārglezna un 1739. gadā darinātā kancele.
Blakus baznīcai apskatīsim 13. gadsimta Livonijas ordeņa viduslaiku pils drupas. Pilsdrupu teritorijā atrodas Valmieras muzejs - pilsētas vēstures krātuve. Starp muzeja koka ēkām apskatāma otra vecākā aptieka Latvijā, kas darbojās no 1755. līdz 1965. gadam.
Pastaigas noslēgumā uzkāpsim Valterkalniņā, no kura paveras lielisks skats uz airēšanas trasi "Kazu krāces", vecpilsētu un centrālo tiltu pār Gauju.

Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā.

Mājas vīnu degustācija vīna darītavā "Matilde". Vīna darītava piedāvā dažāda veida unikālus vīnus un vermutus, kas tiek gatavoti no vietējo dārzu, pļavu, mežu un purvu ogām, ziediem un augiem.
Edmundam Bilderam vīna ražošana savā zemnieku saimniecībā "Bilderi" ir kļuvusi par dzīvesveidu. Veidojot vīnus, viņam patīk radošais process, meklējot jaunas garšu buķetes, vienā vīnā apvienojot dažādas ogas, ziedus un augus. Vīnu klāsts ir no pussausiem līdz saldiem. Vīna darītavas īpašais lepnums ir Edmunda radītais vermuts, kuram pievienotas dažādas augu tinktūras.
Vīna zīmols un etiķetes dizains ir saistīti ar siltiem ģimenes stāstiem. Matilda bija Edmunda vecmāmiņa. Bērnības atmiņas viņu aizved atpakaļ uz laiku, kad viņa, skatoties pa logu, gaidīja Edmundu no skolas. Tagad atvērto logu rotā zeltainas un koši sarkanas vīna pudeles.
Ekskursijas laikā apmeklēsiet vīna darītavu "Matilde", kur viesmīlīgais saimnieks pastāstīs par vīna darīšanas procesu un atklās mājas vīna radīšanas noslēpumus. Vīna darītavas mājīgajā atmosfērā varēsiet nobaudīt labākās mājas vīnu šķirnes. Pie vīna tiks piedāvāts siers un krekeri.
Vīna darītavas "Matilde" produkciju varēsiet iegādāties uz vietas zemnieku saimniecībā "Bilderi".