Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
Alūksne-zaļu pauguru, skaistu dārzu un parku pilsēta: Ernsta Glika Bībeles muzejs un Alūksnes muzejs – dvīņu pilsētas Valka/ Valga
Ceļojuma ilgums - 1 diena
Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens
Cena no 26.00 EUR personai
Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!
7.00 izbraucam no Rīgas
Pa ceļam kafijas pauze
Ierodamies Alūsknē
Alūksne (līdz 1917. gadam Marienburga) - pilsēta ar aptuveni 6 400 iedzīvotājiem, Alūksnes novada administratīvais centrs. Alūksne ir zaļu pakalnu, skaistu dārzu un parku pilsēta, kas atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienē, Alūksnes ezera krastā.
Līdz 13. gadsimtam šī teritorija bija viens no 6 novadiem seno latgaļu valsts Atzeles sastāvā. Ezera un pilsētas nosaukums visticamāk cēlies no latgaļu "olūksna" - meža strauts.
13. gadsimtā Atzeles zeme bija Livonijas ordeņa pakļautībā.
Pirmo reizi Alūksnes (Olistas) vārds Pleskavas hronikā minēts 1284. gadā. Šajā laikā novadu šķērso nozīmīgi tirdzniecības ceļi no Rīgas uz Pleskavu.
1342. gadā Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena vadībā uz Alūksnes ezera salas uzcēla mūra pili. Tā tika iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā un nosaukta Dievmātes vārdā - Marienburga. Pils kļuva par galveno ordeņa nocietinājumu austrumos, līdz brīdim, kad Livonija beidza pastāvēt kā valsts.
Līdz 18. gadsimtam Marienburga īpašuma tiesības maina astoņas reizes - dažādos laikos līdzās vāciešiem to pārvaldīja arī poļi, krievi un pat zviedri.
1683. gadā vācu luterāņu mācītājs Ernsts Gliks Vidzemē nodibināja pirmās skolas ar mācībām latviešu valodā.
Ziemeļu kara laikā 1702. gadā Pētera I Krievijas caristes armija ieņēma Marienburgu. Tika sagūstīts arī mācītājs Ernsts Gliks un viņa skolniece Marta Skavronska (Krūze), kas kļuva par pirmā Krievijas imperatora Pētera I mīļoto un vēlāk arī sievu. 1724. gadā ar vārdu Katrīna I viņa tika kronēta Krievijas tronī, kļūstot par Krievijas impērijas ķeizarieni.
18. gadsimta vidū Marienburgas muižu Krievijas ķeizariene Elizabete piešķīra valsts kancleram grāfam Mihailam Voroncovam, kurš 1764. gadā to pārdeva ārstam baronam Ivanam Fītinghofam-Šēlam. Barona ģimene nežēloja spēkus un personīgos līdzekļus sava īpašuma labiekārtošanā un 1861. gadā šeit uzceļ Jauno pili neogotikas stilā un uzsāk muižas dārza un parka ansambļa veidošanu. Ap šo laiku muižas zemēs sāka veidoties pilsēta.
19. gadsimta otrajā pusē Alūksne kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru. Īpaši tās nozīme pieauga, kad 1903. gadā tika uzbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Stukmaņi-Gulbene-Alūksne-Valka.
Alūksne pilsētas tiesības saņēma tikai 1920. gadā Latvijas brīvvalsts laikā.
Šodien tūristi labprāt apmeklē Alūksnes pilsētu, kur atrodas Bībeles muzejs, Alūksnes Jaunā pils, Alūksnes parks, Marienburgas pils drupas un unikālais šaursliežu dzelzceļš.
13. gadsimtā Atzeles zeme bija Livonijas ordeņa pakļautībā.
Pirmo reizi Alūksnes (Olistas) vārds Pleskavas hronikā minēts 1284. gadā. Šajā laikā novadu šķērso nozīmīgi tirdzniecības ceļi no Rīgas uz Pleskavu.
1342. gadā Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena vadībā uz Alūksnes ezera salas uzcēla mūra pili. Tā tika iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā un nosaukta Dievmātes vārdā - Marienburga. Pils kļuva par galveno ordeņa nocietinājumu austrumos, līdz brīdim, kad Livonija beidza pastāvēt kā valsts.
Līdz 18. gadsimtam Marienburga īpašuma tiesības maina astoņas reizes - dažādos laikos līdzās vāciešiem to pārvaldīja arī poļi, krievi un pat zviedri.
1683. gadā vācu luterāņu mācītājs Ernsts Gliks Vidzemē nodibināja pirmās skolas ar mācībām latviešu valodā.
Ziemeļu kara laikā 1702. gadā Pētera I Krievijas caristes armija ieņēma Marienburgu. Tika sagūstīts arī mācītājs Ernsts Gliks un viņa skolniece Marta Skavronska (Krūze), kas kļuva par pirmā Krievijas imperatora Pētera I mīļoto un vēlāk arī sievu. 1724. gadā ar vārdu Katrīna I viņa tika kronēta Krievijas tronī, kļūstot par Krievijas impērijas ķeizarieni.
18. gadsimta vidū Marienburgas muižu Krievijas ķeizariene Elizabete piešķīra valsts kancleram grāfam Mihailam Voroncovam, kurš 1764. gadā to pārdeva ārstam baronam Ivanam Fītinghofam-Šēlam. Barona ģimene nežēloja spēkus un personīgos līdzekļus sava īpašuma labiekārtošanā un 1861. gadā šeit uzceļ Jauno pili neogotikas stilā un uzsāk muižas dārza un parka ansambļa veidošanu. Ap šo laiku muižas zemēs sāka veidoties pilsēta.
19. gadsimta otrajā pusē Alūksne kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru. Īpaši tās nozīme pieauga, kad 1903. gadā tika uzbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Stukmaņi-Gulbene-Alūksne-Valka.
Alūksne pilsētas tiesības saņēma tikai 1920. gadā Latvijas brīvvalsts laikā.
Šodien tūristi labprāt apmeklē Alūksnes pilsētu, kur atrodas Bībeles muzejs, Alūksnes Jaunā pils, Alūksnes parks, Marienburgas pils drupas un unikālais šaursliežu dzelzceļš.
Ielūkosimies Ernsta Glika Bībeles muzejā - vienīgajā muzejā Latvijā un Baltijā, kurā glabājas pirmais latviešu valodā tulkotais Bībeles izdevums. Muzejs veltīts Ernstam Glikam, teologam, skolotājam un Bībeles tulkotājam latviešu un krievu valodā.
Tieši šeit mācītājs E. Gliks 1689. gadā pabeidza pirmo pilno Bībeles tulkojumu latviešu valodā un publicēja to 1694. gadā. Grāmata kļuva par tautas alfabētu un ceļvedi gadsimtiem ilgi.
Iepazīsiet "Bībeles ceļu" no pašiem pirmsākumiem, no E. Glika tulkotās Bībeles līdz mūsdienu izdevumiem. Muzeja ekspozīcijā ir Bībeles 40 pasaules valodās, dažādi sprediķi un dziesmu grāmatu izdevumi. Jums būs iespēja palasīt tekstus vecajā rakstībā un sajust valodas attīstību gadsimtu gaitā.
Turpat, netālu no mācītāja mājas, zaļo E. Glika ozoli - viņš tos iestādīja noslēdzot darbu pie Vecās un Jaunās derības tulkojuma latviešu valodā.
Turpat, netālu no mācītāja mājas, zaļo E. Glika ozoli - viņš tos iestādīja noslēdzot darbu pie Vecās un Jaunās derības tulkojuma latviešu valodā.
Pēc tam apmeklēsim Alūksnes muzeju. Pašā Alūksnes sirdī, pie gleznainā Alūksnes ezera, atrodas Alūksnes Jaunā pils un tai piegulošais Alūksnes muižas parks. Pašlaik pili apsaimnieko Alūksnes muzejs un Dabas muzejs "Vides labirinti".
Alūksnes Jaunā pils celta 1859. - 1863. gados pēc barona Aleksandra fon Fītinghofa pasūtījuma un kļuva par vienu no izcilākajiem Tjūdoru neogotikas stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Ēkas parādes fasāde ar centrālajām telpām un atpūtas terasi vērsta uz ezeru un kopto ainavu parku. Virs galvenās ieejas pilī atrodas Fītinghofu dzimtas ģerbonis, bet pils iekštelpās atrodami dažādu arhitektūras stilu sienu un griestu gleznojumi.
Alūksnes muzejs iepazīstinās ar Alūksnes pilsētas un tās apkārtnes kultūrvēsturisko mantojumu. Muzejā var aplūkot dažādas izstādes un pastāvīgās ekspozīcijas:
Alūksnes vēstures un arheoloģijas ekspozīcija "Laikmetu mielasts";
Ekspozīcija "Fītinghofu zelta dzīsla Alūksnē";
Izstāde "Leo. Kokle. Mākslinieka istaba";
Ekspozīcija "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba";
Ekspozīcija "Skulptūras un citi nesenās pagātnes liecinieki";
Izstāde "No trimdas Latvijā - Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras";
J. Medmana privāto mēbeļu izstāde "19. gadsimta muižkungu guļamistaba";
Izstāde "100 vēstures mirkļi Alūksnē". Kā arī pagaidu izstādes.
Alūksnes vēstures un arheoloģijas ekspozīcija "Laikmetu mielasts";
Ekspozīcija "Fītinghofu zelta dzīsla Alūksnē";
Izstāde "Leo. Kokle. Mākslinieka istaba";
Ekspozīcija "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba";
Ekspozīcija "Skulptūras un citi nesenās pagātnes liecinieki";
Izstāde "No trimdas Latvijā - Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras";
J. Medmana privāto mēbeļu izstāde "19. gadsimta muižkungu guļamistaba";
Izstāde "100 vēstures mirkļi Alūksnē". Kā arī pagaidu izstādes.
Tālāk ekskursija kājām pa Alūksnes nozīmīgākajās vietām, kas slēpj brīnišķīgus pārsteigumus. Izstaigāsim Alūksnes parku, kura izcelsme saistās ar 18. gadsimta otro pusi, kad Alūksnes muiža piederēja baronam fon Fītinghofam-Šēlam. Mūsdienās parks ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas kultūras un vēstures pieminekļiem, tas ir bagātākais ar mazajām arhitektūras formām Latvijā. Kā dārgumi parkā dzirkstī Aleksandra paviljons, Granīta obelisks, Putnu paviljons, Eola templis, Pomonas templis, mauzolejs, čukstošā laterna un strūklakas.
Tālāk ceļš aizvedīs pie Alūksnes ezera, kas pilsētu ar Marijas salu un Tempļa kalnu savieno ar diviem koka tiltiem. Marijas salā (Pils salā) aplūkosim Livonijas ordeņa pils drupas, kas šodien liecina par tā laika notikumiem. 1342. gadā Alūksnes ezera lielākajā salā Livonijas ordenis uzcēla nocietinātu pili - Marienburgas pili, kuru ar cietzemi savienoja 120 metrus garš koka tilts ar paceļamu daļu. Ordeņa pils sastāvēja no galvenās pils un dienvidu priekšpils, kuras apjoza aizsargvaļņi, pili regulāri labiekārtoja un paplašināja līdz pat 17. gadsimta beigām. Tā bija viena no lielākajām pilīm Latvijas teritorijas austrumu daļā, kas atradās Livonijas ordeņa pārziņā. Ziemeļu kara laikā 1702. gadā atkāpšanās laikā zviedri Marienburgas pili uzspridzināja, lai to neiegūtu krievi. Kopš tā laika neviens to neatjaunoja. Tagad Livonijas ordeņa pilsdrupu teritorijā ir atjaunots Dienvidu tornis, kura senie mūri naktīs tiek izgaismoti, radot īpašu noskaņu.
Pastaigas noslēgumā uzkāpsim Tempļa kalnā, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Tempļa kalns ir sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Kalna galā redzēsiet granīta rotondu - Slavas templi, ko 1807. gadā lika uzcelt barons fon Fītinghofs, un apbrīnosiet gleznaino skatu uz ezeru, Marijas salu un Alūksnes Jauno pili ar parku. Tāpat gleznainajā Tempļa kalna parkā var ne tikai uzņemt skaistas fotogrāfijas, bet arī uzkāpt Alūksnes augstākajā punktā - 37,8 metrus augstajā skatu tornī. Tieši šī vieta padara Alūksni par Latvijas augstāko pilsētu!..
Tālāk ceļš aizvedīs pie Alūksnes ezera, kas pilsētu ar Marijas salu un Tempļa kalnu savieno ar diviem koka tiltiem. Marijas salā (Pils salā) aplūkosim Livonijas ordeņa pils drupas, kas šodien liecina par tā laika notikumiem. 1342. gadā Alūksnes ezera lielākajā salā Livonijas ordenis uzcēla nocietinātu pili - Marienburgas pili, kuru ar cietzemi savienoja 120 metrus garš koka tilts ar paceļamu daļu. Ordeņa pils sastāvēja no galvenās pils un dienvidu priekšpils, kuras apjoza aizsargvaļņi, pili regulāri labiekārtoja un paplašināja līdz pat 17. gadsimta beigām. Tā bija viena no lielākajām pilīm Latvijas teritorijas austrumu daļā, kas atradās Livonijas ordeņa pārziņā. Ziemeļu kara laikā 1702. gadā atkāpšanās laikā zviedri Marienburgas pili uzspridzināja, lai to neiegūtu krievi. Kopš tā laika neviens to neatjaunoja. Tagad Livonijas ordeņa pilsdrupu teritorijā ir atjaunots Dienvidu tornis, kura senie mūri naktīs tiek izgaismoti, radot īpašu noskaņu.
Pastaigas noslēgumā uzkāpsim Tempļa kalnā, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Tempļa kalns ir sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Kalna galā redzēsiet granīta rotondu - Slavas templi, ko 1807. gadā lika uzcelt barons fon Fītinghofs, un apbrīnosiet gleznaino skatu uz ezeru, Marijas salu un Alūksnes Jauno pili ar parku. Tāpat gleznainajā Tempļa kalna parkā var ne tikai uzņemt skaistas fotogrāfijas, bet arī uzkāpt Alūksnes augstākajā punktā - 37,8 metrus augstajā skatu tornī. Tieši šī vieta padara Alūksni par Latvijas augstāko pilsētu!..
Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā.
Ceļojumu turpinām uz dvīņu pilsētām Valku/ Valgu
Valka/ Valga - viena no sešām pilsētām pasaulē, kur caur centru iet valsts robeža. Latvijas pilsēta Valka ir Valkas novada administratīvais centrs, kurā dzīvo aptuveni 4 550 cilvēku. Pilsētas platība ir 14,2 km².
Igaunijas pilsēta Valga ir Valgas apriņķa administratīvais centrs, kurā dzīvo aptuveni 12 450 iedzīvotāju. Pilsētas platība ir 16,5 km².
Pirmo reizi vēstures avotos Valka/ Valga ir minēta Livonijas ordeņa Rīgas parādu grāmatas dokumentos 1286. gadā. Tad tā bija maza, bet vienota pilsēta un saucās Valk.
1584. gada 11. jūnijā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs piešķīra Valkai pilsētas tiesības. Šī diena tiek uzskatīta par Valkas dzimšanas dienu.
Valkas pilsētas vienotība saglabājās līdz 1920.gadam, līdz brīdim, kad Krievijas karaspēks atkal vēlējās Latviju pievienot Krievijai. Spiediens bija tik spēcīgs, ka Latvijai nācās lūgt palīdzību Igaunijai, un Krievijas intervence tika veiksmīgi atvairīta.
1584. gada 11. jūnijā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs piešķīra Valkai pilsētas tiesības. Šī diena tiek uzskatīta par Valkas dzimšanas dienu.
Valkas pilsētas vienotība saglabājās līdz 1920.gadam, līdz brīdim, kad Krievijas karaspēks atkal vēlējās Latviju pievienot Krievijai. Spiediens bija tik spēcīgs, ka Latvijai nācās lūgt palīdzību Igaunijai, un Krievijas intervence tika veiksmīgi atvairīta.
Latvijai un Igaunijai atkarību iegūstot, Valkas piederība kļuva par galveno strīdus ābolu starp divām valstīm. Līdz 1920. gadam Ērģemes (Härgmäe) un Valkas apkārtnē nepastāvēja konkrētās valsts robežas. Tā kā pilsētas iedzīvotāji pēc tautības sadalījās daudz maz uz pusi - latvieši un igauņi, likās pat, ka labu risinājumu nav. Strīdu sāka risināt starptautiskā komisija britu pulkveža Stīvena Džordza Talenta vadībā. S. Dž. Talents pieņēma "Zālamana lēmumu" dalīt pilsētu starp divām valstīm pa Varžupītes (Konnaoja) asi un tā 1920. gadā arī dzima dvīņu pilsēta Valka/Valga. Kopš tā laika un, līdz šai dienai Igaunijas un Latvijas robeža iet cauri pilsētai, tas arī ir Valkas/ Valgas nozīmīgākais apskates objekts!
No 2007. gada 21. decembra, kad Latvija un Igaunija pievienojās Šengenas zonai, pilsēta atkal ir "vienota": nav robežkontroles, pilsētā darbojas Latvijas un Igaunijas kaimiņattiecību programma, lai gan katrai no abām daļām ir savas pārvaldes struktūras.
Interesanti zināt! Mūsdienās daudzi valcēnieši strādā Igaunijā, un vienīgā abu pilsēta slimnīca joprojām atrodas Igaunijas pusē. Valga ir starptautisks dzelzceļa satiksmes centrs! Tā kā Valkā nav dzelzceļa stacijas, pienākošie pasažieru vilcieni no Latvijas ienāk Valgā, kur atrodas to galastacija.
Interesanti zināt! Mūsdienās daudzi valcēnieši strādā Igaunijā, un vienīgā abu pilsēta slimnīca joprojām atrodas Igaunijas pusē. Valga ir starptautisks dzelzceļa satiksmes centrs! Tā kā Valkā nav dzelzceļa stacijas, pienākošie pasažieru vilcieni no Latvijas ienāk Valgā, kur atrodas to galastacija.
Ekskursija kājām pa Valkas/ Valgas vēsturisko centru. Izstaigāsim latviešu Valkas centrālās ieliņas, kas izskatās diezgan koptas un ārēji nekādā ziņā nav sliktākas par igauņu kaimiņieni. Pašā pilsētas centrā aplūkosim monumentu "Veltījums Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei" un apbrīnosim Valkas-Lugažu Evaņģēliski luterisko baznīcu, kuras nosaukums vēsturiskajos avotos pirmo reizi sastopams 1477. gadā. Baznīca tika pārbūvēta 1729. un 1755. gadā nodegušās baznīcas vietā. Stilistiski baznīca ir būvēta kā bazilikas tipa dievnams. Baznīcas ārējais izskats ir vienkāršs un askētisks, agrāk tika dēvēta par zemnieku dievnamu.
Pēc tam dodamies uz Latvijas un Igaunijas valstu robežu, vietu, kur jums būs unikāla iespēja, atrodoties pilsētas centrā, vienlaikus atrasties divās valstīs - stāvēt ar vienu kāju Latvijā, bet ar otru Igaunijā, vienā rokā turēt saldējumu "saldējums", bet citā saldējumu "jäätis". Un pavērojiet, kurā rokā saldējums izkusīs ātrāk - Latvijas ziemeļos vai Igaunijas dienvidos. Ieklausieties, kādā valodā, latviešu vai igauņu, kurkst vardes Varžupītē, pavērojiet, kādā virzienā tek Pedeles upe - upe, kas nepārtraukti šķērso robežu. Un nofotografējieties atmiņai pie robežstaba ar Eiropas Savienības zīmi "sākas Latvija" un "sākas Igaunija"!
Tālāk dosimies uz Igaunijas pilsētas Valgas centrālo laukumu, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā sirdī un apvieno pilsētas abas puses - Valku un Valgu - vienotā veselumā. Laukumā pilsētniekiem tiek piedāvātas daudzas atpūtas un aktivitāšu iespējas. Šeit varat spēlēt ielu basketbolu un galda tenisu. Īpaši populāri ir oriģinālie soliņi un krāsains bērnu rotaļu laukums. Netālu no centrālā laukuma redzēsim Valgas vecāko ēku - bijušo valsts iestāžu novada namu un apbrīnosim Sv. Jāņa luterāņu baznīcu. Baznīca tika uzcelta 1816. gadā saskaņā ar arhitekta K. Hāberlanda projektu, un tā ir vienīgā ovālā baznīca Igaunijā. Pēc tam aplūkosim 1864. - 1866. gadā celto rātsnamu, kas ir viens no spilgtākajiem koka arhitektūras piemēriem Igaunijā. Kesk ielas alejā pabūsim pie piemiņas zīmes Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam Stefanam Batorijam, kurš 1584. gadā piešķīra Valgai pilsētas tiesības.
Kā arī apmeklēsim Igaunijas lielveikalu "Valgas Selver".
Brīvais laiks
Vakarpusē izbraucam uz Rīgu
Pa ceļam kafijas pauze
Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā
Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* Alūksnes nozīmīgāko vietu apskates ekskursija ar vietējo gidu - 1.50 EUR personai
* Valkas/ Valgas vēsturiskā centra apskates ekskursija ar vietējo gidu - 2.00 EUR personai
* ieejas biļetes:
Ernsta Glika Bībeles muzejs - pieaugušajiem 2.00 EUR, bērniem, pensionāriem 1.00 EUR
Alūksnes muzejs - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem, pensionāriem 4.00 EUR
Alūksnes skatu tornis - apmeklētājam 1.00 EUR
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!
View the embedded image gallery online at:
http://santur.com.lv/index.php/lv/kolektiviem-latvija/1117-37#sigFreeId203378a413