Līvānu Stikla un amatniecības centrs – viena no senākajām pilīm Latvijā-Krustpils pils – Likteņdārzs – gleznainās Kokneses viduslaiku pilsdrupas

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 25.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

7.00 izbraucam no Rīgas

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Līvānos

Apmeklējam Līvānu Stikla un amatniecības centru. Līvānu pilsēta vienmēr bijusi slavena ar stikla pūtēju prasmēm. Tūristi medīja slaveno Līvānu stiklu, dažos eksemplāros ražotās kristāla vāzes pasūtīja dāvināšanai, bet Latvijā Līvānu stikla izstrādājumi bija gandrīz katrā mājā. Diemžēl, Līvānu stikla rūpnīcas sen vairs nav, vāciešiem pārdotais uzņēmums bankrotēja pirms desmit gadiem. Bet unikālā stikla izstrādājumu kolekcija palika - to izpirka pilsēta.
Mūsdienās Līvānu Stikla un amatniecības centrs ir oāze tiem cilvēkiem, kuri vēlas uzzināt Latgales amatniecības vēsturi un tās attīstību līdz mūsdienām, baudīt mākslas vērtības un saņemt pozitīvu enerģiju harmoniski sakārtotā vidē.
Visās varavīksnes krāsās zaigojošais Līvānu Stikla un amatniecības centrs ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijā. Stikla muzejs iepazīstinās ar Līvānu stikla fabrikas vēsturi un stikla izstrādājumu ražošanu kopš 1887. gada. Šobrīd muzeja kolekcijā ir 4000 unikāli dažāda veida stikla izstrādājumi. Tāpat būs iespēja noskatīties dokumentālās filmas par stikla ražošanas procesu un uzspēlēt interaktīvu spēli.
Gadsimtiem apgarotā klētī apmeklēsiet ekspozīciju "Amatnieki Latgalē 19. - 20. gadsimtā", kas iepazīstina ar galvenajām amatniecības nozarēm. Aplūkosiet darbarīkus un priekšmetus, kurus skāruši cilvēki ar "zelta rokām" - amatnieki. Tāpat izstāžu zālē būs apskatāma Latvijas rekordgarā, unikāla 94 metrus garā tautiskā josta.
Izstāžu zālē apskatīsiet vietējo un starptautisko mākslinieku un amatnieku darbus.
16. gadsimta vecajā barona Līvena muižas velvju pagrabā tiek dota iespēja apskatīt nelielu ekspozīciju ar vēsturiskām liecībām (fotogrāfijām, aprakstiem, pilsētas iedzīvotāju atmiņām) par plūdiem Līvānos un tās apkārtnē.
Ikviens varēs apmeklēt stikla pūšanas darbnīcu. Savulaik Līvāni tika dēvēti par stiklinieku pilsētu, taču līdz ar rūpnīcas slēgšanu tika pārtraukta vairāk nekā 100 gadus senā stikla pūšanas tradīcija. Lai Līvānos atkal spīdētu stikls, no jauna izveidota stikla pūšanas darbnīca. Darbnīcā būs iespēja kaut nedaudz ieskatīties stikla izstrādājumu tapšanas procesā.
Stikla un amatniecības centra telpās varēsiet iegādāties arī suvenīrus.

Ceļojumu turpinām uz Jēkabpili

Apmeklēsim Krustpils pili (latīņu: castrum Cruxburgh, vācu: Kreutzburg (Kreicburga)). Jēkabpilī Daugavas ielejas labajā krastā atrodas viena no senākajām Latvijā pilīm, pirmo reizi vēstures hronikās minēta 1237. gadā. Saskaņā ar galveno versiju Kreicburgas pili licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps Nikolajs fon Nauens kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili.
Sabrūkot Livonijas Konfederācijai 1561. gadā, Kreicburgas pils formāli pārgāja Polijas karaļa īpašumā. Kopš tā laika pilsēta un pils bija daļa no Pārdaugavas Livonijas hercogistes Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvā. 1585. gadā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs Kreicburgas pili ar pilsnovadu uzdāvināja vienam no savas armijas komandieriem Nikolajam III Korfam. Šajā laikā pils bija sagrauta, zaudējusi savu viduslaiku cietokšņa funkciju, tādēļ pārveidota par muižas centru. Baronu fon Korfu dzimta Krustpils pilī saimniekoja vairāk kā 300 gadus, līdz 20. gadsimta sākumam.
Pēc pirmās Polijas-Lietuvas ūnijas dalīšanas 1772. gadā pilsēta un pils kļuva par Krievijas impērijas daļu.
1864. gadā pils muižā bija 46 ēkas, to skaitā klētis, kalpu mājas, staļļi, kūtis, alus darītava un citas ēkas. Kopumā 19. gadsimtā pils bija ārkārtīgi attīstīta. Pils tornī bija uzstādīta ūdens cisterna un to pārveidoja par ūdenstorni, bet pilī ievilka ūdensvadu, ierīkoja ūdens tualeti. 1902. gadā pilī ievilka telefona līniju.
Pēc Latvijas valsts izveidošanas 1918. gadā pils vāciskais nosaukums tika iztulkots latviski, un tā kļuva pazīstama kā Krustpils pils.
Kopš 1996. gada Krustpils pilī atrodas Jēkabpils Vēstures muzejs, viens no vecākajiem Latvijas pašvaldību muzejiem, dibināts 1920. gadā. Muzeja krātuvēs ir gandrīz 40 000 vērtīgu eksponātu. Staigājot pa labiekārtoto un atjaunoto pili, varēsiet iepazīties ar tās vēsturi, apmeklēt mākslas izstādes, apskatīt pastāvīgās ekspozīcijas, kā arī pagrabā tuvāk apskatīt senākās pils mūra daļas ar velvi.
No pils vārtu torņa skatu laukuma pavērsies lielisks skats uz Krustpils luterāņu baznīcu, pils saimniecības ēkām, parku, bet pāri Daugavai - Jēkabpils vecpilsētas panorāma.
Runā, ka Krustpils pilij ir savs spoks. Šeit nereti redz meitenes kalponītes figūru pelēcīgi brūnā linu kleitā, dzirdami čuksti un klauvējieni. To esot dzirdējuši gan drosmīgie karotāji, gan muzeja darbinieki un pils apmeklētāji.

Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā.

Ceļš tālāk ved uz Koknesi

Dosimies pastaigā pa Likteņdārzu. Ar visas Latvijas tautas atbalstu salas Koknesē ir tapis Likteņdārzs kā dāvana Latvijai 100-tajā dzimšanas dienā. Likteņdārzs ir dabā veidots simbols tautas nemitīgai atjaunotnei un izaugsmei - te satiekas gan cilvēka, gan valsts pagātne, tagadne un nākotne.
Likteņdārzā apvienojas lieliska ainavu arhitektūra ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu. Tautas dārzu veido ābeļu aleja un bruģakmens ceļš, kas ved uz ozolu ieskautu amfiteātri, publisku daudzfunkcionālu ēku, Virtuālo atmiņu māju ar digitālo taku un Lielo kalnu. Ikvienu sagaida Sirdsakmens un citi objekti. No skatu terases paveras skaists skats uz Daugavu un Kokneses baznīcu.
Likteņdārzs top tikai par ziedojumiem. Katrs iestādītais koks un ieklātais akmens ir stāsts par kādu cilvēku vai veselu dzimtu Latvijas vēsturē.
Dārzu iecienījuši ekskursanti, ģimenes un kāzu viesi. Šeit notiek arī kultūras un atpūtas pasākumi.

Pēc tam aplūkosim Kokneses viduslaiku pilsdrupas. Kokneses rakstiskos avotos pirmoreiz minēta Indriķa hronikas aprakstā kā Kukenois senpilsēta ar ķēniņu Viesceķi (rex Vesceka de Kukenois), kura kristītais vārds, iespējams, bija Vjačeslavs (Vjačko). 1207. gadā Kokneses ķēniņš lauza sadarbību ar lietuviešiem un polockiešiem, kļūdams par Rīgas bīskapa Alberta vasali. Rīgas arhibīskapa mūra pils celtniecība pie Pērses ietekas Daugavā tika uzsākta 1209. gadā, neilgā laikā tapa milzu pils ar priekšpili un nocietinātu pilsētu tai līdzās.
1229. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs fon Nauens pili izlēņoja Tīzenhauzenu dzimtai, kuru pārziņā tā bija līdz 1395. gadam. Tīzenhauzeni kļuva slaveni ar savām ķildām ar Rīgas arhibīskapiem: 1292. gadā Hanss Tīzenhauzens ievilināja pilī arhibīskapu Johanu II fon Fehti un, gaidot izpirkuma maksu, ieslodzīja viņu pagrabā, par ko tika izslēgts no baznīcas. Par ieslodzīto 1295. - 1300. gados kļuva arī arhibīskapa pēctecis Johans III fon Šverīns.
1277. gadā Kokenhusena saņēma pilsētas tiesības un drīz pēc tam pievienojās Hanzas savienībai.
1397. gadā Kokenhusenu atkal pievienoja Rīgas arhibīskapijai. 1420. gadā Kokenhusenas pils kļuva par Rīgas arhibīskapa vasaras rezidenci, bet pārējā laikā arhibīskaps uzturējās galvenokārt Raunas pilī. 1529. gadā Kokenhusena kļuva par arhibīskapa Tomasa Šēninga pastāvīgo rezidenci. Tajā uzturējās arī arhibīskapa galms, pie kam 800 - 900 cilvēku ik nedēļas maizei un alum vien patērējuši 3900 pūru labības.
Reformācijas gados arhibīskapi pameta dumpīgo Rīgu un beidzot apmetās Kokenhusenā, kur kala arī monētas. 1556. gadā Livonijas ordeņa bruņinieki šeit aplenca pēdējo katoļu Rīgas arhibīskapu un saņēma gūstā.
1561. gadā Livonijas kara laikā pilsētu ieņēma poļu-lietuviešu karaspēks, pārdēvējot to par Kokenhuzu.
Kokenhuzas pils bija viena no lielākajām un nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā, tāpēc tā vairākkārt kļuva par krievu, lietuviešu, poļu un zviedru strīdu un bruņotas cīņas objektu, pārejot no vienām rokām citās.
Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gadā Kokenhuzu iekaroja Saksijas armija, kas to uzspridzināja, atkāpjoties zviedru pārspēka priekšā. Pēc tam Kokenhuza zaudēja pilsētas statusu un pils vairs netika atjaunota.
Līdz 1966. gadam Kokneses pilsdrupas atradās augstu kalnā, uz zemesraga Daugavas un Pērses upju satecē, un izskatījās ļoti majestātiski. Bet pēc Pļaviņas HES ūdenskrātuves izbūves ūdens līmenis stipri pacēlās, un tagad upes ūdeņi skalojas tieši pie pils mūriem.
Ar Kokneses vēsturi un kādreizējo Kokneses pils veidolu varēsiet iepazīties paviljonā, kas atrodas pie ieejas pilsdrupās.
Kokneses viduslaiku pilsdrupas joprojām ir viena no gleznainākajām vietām Latvijā. Šodien šī ir ideāla vieta romantiskai pastaigai vai foto sesijai. Pilī bieži notiek pasākumi, festivāli un koncerti.

19.00 izbraucam uz Rīgu

Vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Līvānu Stikla un amatniecības centrs:
apmeklējums - pieaugušajiem 4.00 EUR, bērniem, pensionāriem 2.00 EUR (cenā iekļauta ekspozīcijas "Līvānu stikla muzejs", vēstures ekspozīcijas "Amatnieki Latgalē 19. - 20. gadsimtā", izstāžu zāles un velvju pagraba apmeklējums)
stikla pūšanas darbnīcas apmeklējums - apmeklētājam 4.00 EUR. Darbnīcas apmeklējums ilgst 15 - 25 minūtes grupās līdz 17 cilvēkiem centra darbinieka vadībā
gida pakalpojumi:
ekskursija ekspozīciju zālē "Līvānu stikla muzejs" - 30.00 EUR grupai
ekskursija ekspozīciju zālē "Amatnieki Latgalē 19. - 20. gadsimtā" - 30.00 EUR grupai

Krustpils pils:
pils kompleksa apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem, pensionāriem 4.00 EUR (cenā iekļauts Krustpils pils 2. stāva un skatu torņa apmeklējums, ekspozīcijas par Jēkabpils pilsētas vēsturi, muižas virtuves ekspozīcijas un izstāžu apskate)
gida pakalpojumi - 40.00 EUR grupai

Likteņdārzs:
ieeja par ziedojumu - apmeklētājam no 1.00 EUR
gida pakalpojumi - grupai 70.00 EUR

Kokneses viduslaiku pilsdrupas - pieaugušajiem 2.00 EUR, bērniem, pensionāriem 1.50 EUR