Jaunpils vēsturiskais šarms – zemnieku saimniecība "Rūķīšu tēja" – Dobele-"Latvijas ceriņu galvaspilsēta"

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 23.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

9.00 izbraucam no Rīgas

Ierodamies Jaunpilī

Apmeklējam Jaunpils pili. Pils (vācu: Schloß Neuenburg) celta 1301. gadā kā Livonijas ordeņa cietoksnis pēc mestra Gotfrīda fon Roges pavēles.
No 1576. līdz 1920. gadam pils piederēja vācu baronu fon der Reku dzimtai. Šī dzimta pili pārvaldīja gandrīz 350 gadus.
Ir daudz leģendu par bezbailīgo Matiasu fon der Reki, pils īpašnieku 16. gadsimtā. Poļu-zviedru kara laikā Salaspils kaujā viņš cīnījās duelī ar pašu Zviedrijas karali Kārli IX. Pēc dueļa Matiasa rokās nokļuva krāšņais karaļa sudraba zobens un karaļa cepure. Šīs vērtīgās lietas pilī glabājās līdz Pirmajam pasaules karam, bet tad, diemžēl, pazuda. Pēc šīs kaujas uz Jaunpili tika nogādāti ap 300 zviedru karagūstekņu, kuri muižā veica dažādus saimnieciska rakstura un celtniecības darbus. Netālu no pils šodien atrodas Zviedru mūris, kura nosaukums cēlies no karagūstekņu celtnieku vārdiem.
17. gadsimta beigās senais cietoksnis tika pārbūvēts par muižu ar visām ērtībām. Viena no dzimtas pārstāvēm, kas 18. gadsimtā dzīvoja pilī, bija dzejniece Elīza fon der Reke.
1920. gadā pils nonāca Latvijas Republikas īpašumā.
Tagad pilī atrodas Jaunpils muzejs, Amatu māja, kultūras nams, Jaunpils bibliotēka, viduslaiku krogs un viesnīca.
Jaunpils pils ir viena no nedaudzajām Livonijas ordeņa bruņinieku pilīm Latvijā, kas līdz mūsdienām saglabājusi savu sākotnējo izskatu gandrīz nemainīgu. Tas ir labākais nocietinātās ūdens pils-cietokšņa paraugs, ko no trim pusēm ieskauj dzirnavu dīķis. Pilī saglabājies sākotnējais plānojums un aizsardzības sistēma. Pilī ir pagalms un krustejas. Saglabājies 15. gadsimta sākuma apaļais stūra tornis, pils pamatstāvs bez logiem, šauras akmens kāpnes, vairākus metrus biezas sienas un zemas velves.
Pils vecākajā apdzīvotajā daļā atrodas Jaunpils muzejs, kas stāsta par pašu Jaunpils pili un tās īpašnieku dzīvi un likteņiem, Jaunpils novadu un tā iemītniekiem. Muzeja izstāžu zālēs aplūkosiet Livonijas ordeņa piļu - Jaunpils un Dobeles maketus, ieroču un bruņu kopijas, arheoloģiskos atradumus, monētu kolekciju. Noslēpumaini viduslaiku pakāpieni ved uz izstāžu zāli, kur apskatāmi profesionālu vietējo mākslinieku, amatnieku darbi un dārzkopju ziedu izstādes.

Pēc tam aplūkosim Jaunpils ūdensdzirnavas, kas ir viena no pils kompleksa ēkām un atrodas Jaunpils parkā, ko 18. gadsimtā izveidoja barona fon der Rekes valdīšanas laikā. Dzirnavas uzceltas 1802. gadā. 1905. gadā tajās izcēlās ugunsgrēks, taču tās tika atjaunotas un nodotas ekspluatācijā. Kopš 2016. gada dzirnavas ir Jaunpils pagasta īpašums. Mūsdienās vecās ūdensdzirnavas ar labi saglabājušos aprīkojumu ir atvērts tūrisma objekts, kurā var iepazīties ar dzirnavu darbu un graudu pārstrādes procesu.

Iepazīsimies arī ar Jaunpils evaņģēliski luterisko baznīcu. Baznīcas celtniecība sākusies 1592. gadā, par ko liecina metāla plāksnītē iekaltais skaitlis. Un tā ir viena no pirmajām Kurzemes hercogistē celtajām baznīcām. Tornis celts 1750. gadā. Baznīcas zvans izgatavots 1760. gadā, to atlējis vācu meistars E. Fr. Fechter, tepat Kurzemes hercogistē. Baznīca tika pārbūvēta un paplašināta 1849. - 1854. gados. Dievnama altāris un kancele tiek uzskatīti par izciliem manierisma stila paraugiem. No baznīcas torņa augstumiem paveras lielisks skats uz Jaunpils kultūrvēsturisko centru un gleznaino apkārtni.

Ekskursija un tējas degustācija zemnieku saimniecībā "Rūķīšu tēja". Zemnieku saimniecība "Rūķīšu tēja" ir viens no lielākajiem Latvijā audzēto ārstniecības augu ražotājiem.
Saimniecība produkcijas kvalitāti nodrošina, audzējot un ievācot augus tepat savā saimniecībā un veicot rūpīgu žāvēšanas, uzglabāšanas un fasēšanas procesu. Ražošanas procesā netiek izmantoti aromatizētāji, krāsvielas vai biezinātāji. Plašais tēju klāsts nupat ir papildināts arī ar ogu produkciju - ievārījumiem, sīrupiem un sulām, kas gatavotas pēc mājas tradicionālās receptes.
Ekskursijas laikā varēsiet apskatīt pie mājas augošus ārstniecības augus, redzēt, kā tie tiek žāvēti tējai un iepazīties ar tējas pagatavošanas procesu. Saimnieki pacienās jūs ar gardu tēju, kā arī varēsiet uzklausīt ieteikumus tējas izvēlē.
Ražotnes veikaliņā Interesantiem būs iespēja arī iegādāties produkciju par iepriecinošām cenām.

Ceļš tālāk ved uz Dobeli

Dobele (līdz 1917. gadam Doblen) - pilsēta ar aptuveni 8 700 iedzīvotājiem, Dobeles novada administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Zemgalē Bērzes upes krastā Dobeles krātera iekšpusē.
Nosaukums Doblen pirmo reizi minēts 1254. gada 4. aprīļa Zemgales dalīšanas līgumā starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni.
Tomēr vēl pirms tam šeit bija seno zemgaļu novads. Upes līkumā atradās zemgaļu koka pils, kurā atradās viens no seno zemgaļu administratīvajiem centriem. Pils vairākkārt minēta Livonijas atskaņu hronikas nostāstos par kaujām, kas notikušas 13. gadsimtā starp vietējiem iedzīvotājiem un vācu bruņiniekiem. No 1279. līdz 1289. gadam Dobeles pils izturēja sešus ienaidnieka aplenkumus. Vācu krustnešiem nepadevušies, Dobeles lepnie zemgaļi pēc sīvām cīņām 1290. gadā pameta savu pili un pārcēlās uz Raktes pilskalnu Lietuvā.
No 1335. līdz 1347. gadam zemgaļu koka pils vietā Livonijas ordenis uzcēla savu mūra pili. Apkārt tai izveidojās apdzīvota vieta. 15. gadsimta beigās Dobeles iedzīvotāju skaits kļuva tik liels, ka Bērzes upes kreisajā krastā tika uzcelta baznīca. Pie baznīcas izveidojās tirgus laukums, dzīvoja tirgotāji un amatnieki.
1562. gadā Livonija beidza pastāvēt. Apdzīvotā vieta Dobele tiek iekļauta Kurzemes hercogistē un kļūst par apriņķa centru. 17. gadsimtā Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā šeit tika uzceltas ūdensdzirnavas, kokzāģētava un linu kalte.
18. gadsimtā Ziemeļu kara un Lielā mēra laikā no 1710. līdz 1713. gadam bojā gāja gandrīz visi Dobeles iedzīvotāji, izglābās tikai pilskunga Ofenberga ģimene, kura bija iebarikadējusies pilī. Pēc 1729. gada pils vairs netika apdzīvota un pamazām sabruka.
1795. gadā Dobele kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu.
1917. gadā Dobelei piešķīra pilsētas tiesības.
Kopš 1927. gada Dobelē piestāja dzelzceļa līnijas Jelgava - Liepāja vilcieni.
20. gadsimta otrajā pusē Dobelē tika atvērtas vairākas rūpnīcas, pateicoties kurām pilsēta ir atpazīstama līdz mūsdienām. Darbojas uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks", sadzīves ķīmijas rūpnīca "Spodrība", sveču fabrika "Baltic Candles". Šeit atrodas arī Latvijas Lauksaimniecības institūts.
Dobele jau izsenis ir pazīstama kā saulainākā vieta Latvijā, kā ceriņu, ābolu un majestātisku sniegavīru pilsēta.

Vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* Dobeles apskates ekskursija ar vietējo gidu - 1.50 EUR personai

* ieejas biļetes:

Jaunpils pils:
Jaunpils muzeja apmeklējums - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem, pensionāriem 3.50 EUR
informatīva ekskursija pa pili - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem 2.00 EUR
teatralizētā ekskursija "Ar pils atslēgas glabātāju" - pieaugušajiem 7.00 EUR, bērniem 5.00 EUR

Jaunpils evaņģēliski luteriskā baznīca - apmeklējums par ziedojumu

Saimniecība "Rūķīšu tēja": ekskursija un tēju degustācija - apmeklētājam 3.00 EUR

Pētera Upīša Dārzkopības muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 10.00 EUR, bērniem, pensionāriem 7.00 EUR
gida pakalpojumi - 50.00 EUR grupai

Dobeles evaņģēliski luteriskā baznīca - apmeklējums par ziedojumu