Pilsēta Latgales sirdī-Rēzekne un ievērojamākās vietas senajā Latgales pilsētā Ludzā

Latgales gerbons

 Ceļojuma ilgums - 1 diena

 Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

 Cena 21.00 EUR personai

 Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

6.00 izbraucam no Rīgas

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Rēzeknes pilsētā

Rēzekne (Rositten, Rzežyca) ir pilsēta Latvijas austrumos ar aptuveni 27 600 iedzīvotājiem, Rēzeknes novada administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Latgales augstienes ziemeļu nogāzē, to mēdz dēvēt par "Latgales sirdi".
Pils kalnā līdz 13.gadsimtam atradās latgaliešu apmetne. 1285.gadā Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms Šuborgs šeit no laukakmeņiem uzcēla labi nocietinātu pili - cietoksni, nosaucot to par Rositten. Cietoksnim vairākkārt uzbruka krievi, lietuvieši, poļi. Līdz 17.gadsimtam pils tika tik ļoti sagrauta, ka to nesāka atjaunot.
Livonijas kara rezultātā 1582.gadā Rosittena kļuva par Polijas un Lietuvas ūnijas daļu. 1772.gadā, pēc Polijas pirmās sadalīšanas, Rosittena nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Sākotnēji Pleskavas guberņā, 1777.gadā pilsēta kļuva par Polockas guberņas daļu, bet no 1802.gada pilsēta kļuvusi par vienu no Vitebskas guberņas apgabala centriem. Spēcīgs impulss Rēzeknes attīstībai bija Sanktpēterburgas-Varšavas ceļa izbūve 1836.gadā, vēlāk arī dzelzceļa līnijām Sanktpēterburga-Varšava 1860.gadā un Ventspils-Ribinska 1904.gadā.
1917.gadā Pirmā Latgales latviešu kongresa dalībnieki pieņēma vēsturisku lēmumu atdalīties no Vitebskas guberņas un pievienoties Vidzemei un Kurzemei, lai izveidotu neatkarīgu Latvijas valsti.
1939.gadā Rēzeknē iedzīvotāju skaits sasniedza 13,3 tūkstošus. Pilsētas iedzīvotāji galvenokārt bija nodarbināti mazos rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumos, daudzi no viņiem strādāja uz dzelzceļa. Tieši pirmās Latvijas Republikas gados Rēzekne kļuva par atzītu Latgales reģiona kultūras centru.
Otrā pasaules kara laikā gandrīz 80% Rēzeknes sabiedrisko un dzīvojamo ēku tika sagrautas, tāpēc pēc kara pilsēta tika uzcelta pilnīgi no jauna.
Šodien Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs. Tā ir daudznacionāla un daudzvalodu pilsēta, kurā dažādu tautību pārstāvji mierīgi pastāv līdzās. Tas ir nozīmīgs dzelzceļa un autotransporta mezgls, sava veida vārti starp austrumiem un rietumiem.

Dosimies pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru. Maršruts atklās Rēzeknes un tās nozīmīgāko objektu vēsturi, veicot loku gan mūsdienu, gan senākajās pilsētas daļās. Galvenās apskates vietas: 19. - 20.gadsimtu sarkano ķieģeļu ēkas Latgales ielā, Livonijas ordeņa pilsdrupas, piemineklis Latgales atbrīvotājiem "Latgale Māra", 1936. - 1939.gados uzceltā Sāpju Dievmātes katoļu baznīca neoromantisma stilā, Zaļā sinagoga - viena no vecākajām pilsētas koka ēkām, kas celta 1845.gadā, 1887. - 1902.gados celtā Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle neogotikas stilā, 1846.gadā uzceltā Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgā baznīca, skolēnu interešu izglītības centrs "Zeimuļs" tika atvērti 2012.gadā, Latgales vēstniecība "GORS" - pirmā akustiskā koncertzāle Latvijā, kas tika atvērta 2013. gadā, 1938.gadā tika iesvētīta neogotikas stilā celtā Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca, 1895.gadā tika uzcelts Sv. Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams.

Tālāk ceļš ved uz Ludzas novadu. Šī ir skaista ezeriem un mežiem bagāta zeme Latvijas austrumos, kuru latgaliešu ciltis izvēlējās jau 1.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Par to liecina 14 senās apmetnes, vairāk nekā 25 pilskalni un aptuveni 70 apbedījumu vietas.

Ierodamies Ludzas pilsētā

Ludza - pilsēta, kas atrodas Latgales austrumos, Ludzas novada administratīvais centrs ar aptuveni 7670 iedzīvotājiem. Pilsētas dabiskā robeža ir četri ezeri: Lielais Ludzas, Dunakļu, Zvirgzdenes un Runtortas, bet pilsētas iekšienē ir Mazais Ludzas ezers.
Senos laikos starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru pakalnā bija izbūvēta latgaļu koka pils, lai aizsargātu apkārtnes robežas, bet ap pili sāka augt aktīva un bagāta pilsēta, kurai tika dots nosaukums Ludza par godu pils īpašnieka meitai Lūcijai.
Pirmo reizi Ludzas pilsētas nosaukums ir atrodams Ipatija hronikā, kur runā par kņaza Rjurika dēla dzimšanu un kristīšanu 1177.gadā.
1399.gadā latgaļu koka pils vietā krustneši uzcēla spēcīgu pili, lai aizsargātu Livonijas ordeņa austrumu robežas. Tā bija trīsstāvu akmens celtne ar 6 torņiem, 3 vārtiem, 2 priekšpilīm. Ludzas pils palika Livonijas ordeņa valdījumā līdz tā likvidācijai 1561.gadā.
1481.gadā Maskavas lielkņaza Ivana III karaspēks iebruka Livonijā un daļēji nopostīja arī Ludzas pili. Tikai 1525.gadā Livonijas ordenim izdevās to atjaunot. Tomēr 1552.gadā pili atkal iznīcināja krievu karaspēks.
Livonijas kara laikā 1561.gada novembrī Livonijas ordeņa mestrs Gothards fon Ketlers ar Lietuvas lielkņazu un Polijas karali Sigismundu II Augustu parakstīja Viļņas ūniju, saskaņā ar kuru Ludza nonāca Lietuvas lielkņazistes pakļautībā. 1566.gadā šajā teritorijā tika izveidota Pārdaugavas hercogiste.
Pēc Ļubļinas savienības noslēgšanas 1569.gadā starp Polijas karalisti un Lietuvas lielkņazisti tika izveidota jauna valsts - Polijas-Lietuvas ūnija, kurā līdz 1772.gadam atradās Ludza.
1577.gada jūlijā Ludzas pili bez cīņas ieņēma krievu karaspēks Ivana Briesmīgā personīgajā vadībā. 1582.gada 15.janvārī starp Polijas-Lietuvas ūniju un Krievijas valsti tika noslēgts Jamzapoļskas miera līgums, kas noslēdza Livonijas karu. Ludzas pils tika atdota Polijas-Lietuvas ūnijai, un Ludza kļuva par daļu no Vendenas vojevodistes (Pārdaugavas Livonijas hercogistes). 1629.gadā Vendenas vojevodiste ar centru Ludzā tika nosaukta par Inflantijas vojevodisti (Inflantijas vaivadija).
1625.gadā poļu-zviedru kara laikā Ludzas pili ieņēma Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa armijas daļa, un palika Zviedrijas īpašumā līdz 1629.gada septembrim.
Kārtējo reizi Ludza cieta no karadarbības krievu-poļu kara laikā 1654. - 1667.gados. Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēka uzbrukuma laikā 1654.gada novembra beigās Ludzas pils tika ieņemta triecienā. Ludza palika Krievijas valsts pakļautībā līdz Andrusovas pamiera parakstīšanai 1667.gadā, kas noslēdza karu ar Inflantijas vojevodistes atgriešanos Polijas-Lietuvas ūnijā.
1772.gadā pēc Polijas pirmās sadalīšanas Ludza kļuva par Krievijas impērijas daļu. 1777.gadā, kad Latgali pievienoja Krievijai, Ludza kļuva par apriņķa centru, lielu tirdzniecības centru un izauga par otro lielāko pilsētu Latgalē pēc Daugavpils.
Neatkarīgās Latvijas laikā 20.gadsimta 20. un 30.gados Ludza bija ekonomiski un sabiedriski aktīva pilsēta ar 238 uzņēmumiem, 356 veikaliņiem, skaistu Romas katoļu baznīcu, ģimnāziju, dzelzceļa staciju un muzeju. Taču 1938.gada lielajā pilsētas ugunsgrēkā un pēc tam kara laikā pilsēta zaudēja gandrīz visu savu koka arhitektūru un stratēģiski svarīgās ēkas.
Mūsdienās pilsētas seja un tās nākotne iezīmējas uz svarīgu ceļu un notikumu krustošanās, tradīciju, ikdienas dzīves, kultūras un mākslas mijiedarbības fona.

Ekskursija pa pilsētu "Atklāj Ludzu!". Pastaigas laikā, vērojot un baudot, uzzināsiet visu par vecpilsētu un paņemsiet līdzi senos Ludzas noslēpumus. Ludzas vēsturiskais centrs - šauras ieliņas, 19.gadsimtā celtās vienstāvu un divstāvu koka un ķieģeļu mājas ar slēgtiem pagalmiem ir neatņemama pilsētas ainavas daļa, bet tās vecpilsēta ir viens no pieciem pilsētbūvniecības pieminekļiem valstī. Aplūkosiet galvenos pilsētas apskates objektus: pareizticīgo Ludzas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas katedrāle, kas celta 1845.gadā pēc A. Zaharova projekta, 1977.gadā uzstādīto 800 gadu jubilejai veltīto piemiņas akmeni, Ludzas Lielo sinagogu - vecāko koka sinagogu Baltijas valstīs, Pilsētas parku - galveno pilsētas centra zaļo zonu, kas 19.gadsimta otrajā pusē tika veidota kā dārzs, Sērojošo māti - Otrā pasaules karā kritušajiem 9 karavīriem veltīto pieminekli, Dievmātes skulptūru - Leona Tomašicka 1934.gadā veidoto Svētās Marijas, Māras zemes karalienes statuju, Karņicku kapelu - 1738.gadā uzcelto Eversmuižas grāfu Karņicku lūgšanu un atdusas vietu, pieminekli L. Tomašickim, Zvanu torni, Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcu - 1995.gadā atjaunoto balto baznīcu un Ludzas XIV gadsimta beigu viduslaiku pils drupas.
Pusdienas latgaļu gaumē "Latgaļu kukņā".
Ludzas novadpētniecības muzeja apmeklējums. Muzejs atrodas ģenerālmajora, kara ar Napoleonu varoņa Jakova Kulņeva mājā. Muzeja vēstures ekspozīcijā vēsta par Ludzas vēsturi no aizvēsturiskiem laikiem līdz mūsdienām. Apmeklējuši dabas ekspozīciju, iegūsiet informāciju par putniem un dzīvniekiem, kuri sastopami Latgales četros biotopos: ezeros, mežos, pļavās, purvos.
Izstāžu zālē pastāvīgi notiek mākslas un amatniecības izstādes.
Interesanta ir arī brīvdabas ekspozīcija, kas sniedz priekšstatu par Latgales ciema ēkām un sadzīvi.
Ekskursija pa Ludzas amatnieku centru. Ludzas pilskalna pakājē izveidotajā Amatnieku centrā gids seno latgaļu tērpā pastāstīs par latgaļu dzīvi senos laikos, tikumiem un vērtībām, par amatniecības lomu ģimenes sētas dzīvē, ierādīs kādreizējos zemnieka sētā darītos darbus. Savukārt meistari ierādīs dažādu seno amatnieku arodu prasmes, aicinot apmeklētājus aktīvi līdzdarboties. Izstāžu zālē varēsiet aplūkot novada meistaru darbu izstādes. Ekskursijas nobeigumā neliels cienasts latgaļu gaumē - zāļu tēja, rudzu maize ar medu vai ievārījumu.
Salonā varēsiet iegādāties aptuveni 70 amatnieku darbus (keramika, audumi, kalumi, rokdarbi, koka izstrādājumi). Kā arī iespējams pasūtīt jebkura Latvijas novada tautas tērpu, apģērbus no lina un vilnas. Centrs regulāri organizē amatnieku gadatirgus.
Brauciens ar koka plostu pa Mazo Ludzas ezeru, no kura paveras lieliska vecpilsētas panorāma. 

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Ekskursija ar vietējo gidu pa pilsētu "Atklāj Ludzu!" - 40.00 EUR grupai

Ludzas novadpētniecības muzejs:
visu ekspozīciju un izstāžu apmeklēšana - pieaugušajiem 2.00 EUR, pensionāriem 1.50 EUR, bērniem 1.00 EUR
muzeja gida pakapojumi - 20.00 EUR grupai
 
Ekskursija pa Ludzas amatnieku centru - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem līdz 12 gadiem un pensionāriem 2.00 EUR. Biļetes cenā iekļauts cienasts - zāļu tēja, rudzu maize ar medu vai ievārījumu
 
Brauciens ar koka plostu pa Mazo Ludzas ezeru - 60.00 EUR grupai
 
Pusdienas "Latgaļu kukņā" - personai 8.00 EUR

 

 

Rezekne Ludza