Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Rēzekne-"pilsēta Latgales sirdī" – Ludza-ne vien Latgales vecākā pilsēta, bet arī vienīgā pilsēta, kuru ieskauj pieci ezeri!..

Latgales gerbons

 Ceļojuma ilgums - 1 diena

 Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

 Cena no 27.00 EUR personai

 Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

6.00 izbraucam no Rīgas

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Rēzeknē

Rēzekne (vācu: Rositten, poļu: Rzeżyca, krievu: Режица) ir pilsēta Latvijas austrumos ar aptuveni 26 480 iedzīvotājiem, Rēzeknes novada administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Latgales augstienes ziemeļu nogāzē, to mēdz dēvēt par "Latgales sirdi".
Pēc vēsturnieku domām 10. - 11. gadsimtā kalnā Rēzeknes upes krastā atradies nocietināts seno latgaļu pilskalns. 1285.gadā Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms Šuborgs šeit no laukakmeņiem uzcēla labi nocietinātu pili - cietoksni, nosaucot to par Rositten. Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā iznīcināja zviedri 1656. - 1660. gados. Pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja.
Livonijas kara rezultātā 1582. gadā Rosittena kļuva par Polijas un Lietuvas ūnijas daļu.
1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas Rositza kļuva par Krievijas Impērijas daļu, un sākotnēji bija Pleskavas guberņas Daugavas provinces sastāvā. 1773. gadā tai tika piešķirtas apriņķa pilsētas tiesības. 1777. gadā tā nokļuva Polockas guberņas sastāvā, 1802. gadā Rositza kļuva par Vitebskas guberņas apriņķa centru. Rositzas attīstību būtiski ietekmēja 1836. gadā izbūvētā šoseja Sanktpēterburga - Varšava, bet vēlāk - 1860. gadā arī dzelzceļa līnija Sanktpēterburga-Varšava un 1904. gadā - dzelzceļa līnija Vindava (Ventspils) - Maskava.
1917. gada aprīlī Rēzeknē notika Pirmais Latgales latviešu kongress, kurā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem.
Pēc Pirmā pasaules kara un brīvības cīņām, 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija Rīgas miera līgumā ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgales teritoriju. Tieši pirmās Latvijas Republikas gados Rēzekne kļuva par atzītu Latgales novada kultūras centru.
Pēc Otrā pasaules kara Rēzekne sāka veidoties kā nozīmīgs reģionālais rūpniecības centrs. Pilsēta kļuva par galveno dzelzceļa un autotransporta mezglu, sava veida vārtiem starp austrumiem un rietumiem.
Šodien Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs. Tā ir daudznacionāla un daudzvalodu pilsēta, kurā līdzās sadzīvo dažādu tautību pārstāvji. Šī ir pilsēta, kurai neatkārtojamu šarmu piešķir sirmā senatnīguma un progresīvās šodienas mijiedarbība.
 
Ekskursija "Pilsēta Latgales sirdī", kuras laikā iepazīsies ar ievērojamākajām apskates vietām, ēkām un vēsturiskiem notikumiem, kas raksturīgi tikai Rēzeknei un novadam kopumā.
Ekskursija sāksies ar stāstījumu par Rēzeknes vēsturiskajiem pavērsieniem pilskalna pakājē, turpināsies ar leģendu par pilskalnu, aizvedīs līdz vēsturiskajai Latgales ielai un vienai no pilsētas baznīcām. Maršruts vedīs pa pilsētas vēsturiskajām ielām, kā arī garām jauniem laukumiem un pēdējās desmitgades laikā uzceltiem vides objektiem. Ekskursija noslēgsies ar stāstījumu par mūsdienu Rēzekni pie Olimpiskā centra "Rēzekne" vai "Zeimuļa" tornī ar panorāmas skatu.
Ekskursijas laikā redzēsiet ievērojamākās pilsētas vietasLivonijas ordeņa pilsdrupas; pieminekli Latgales atbrīvotājiem "Vienoti Latvijai", kas veltīts Latvijas neatkarības cīņu 1918. - 1920. gados dalībniekiem; 19. un 20. gadsimtu sarkano ķieģeļu ēkas Latgales ielā; 1887. - 1902. gados celto Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāli neogotikas stilā; Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru "Zeimuļs", kas tika atvērts 2012. gadā; Zaļo sinagogu - vienu no vecākajām pilsētas koka ēkām, kas celta 1845. gadā; pieminekli "Latgales kongresam - 100"; 1936. - 1939. gados uzcelto Sāpju Dievmātes katoļu baznīco neoromantisma stilā; Mākslas namu - kokgriezumiem bagātīgi rotātu ēku, kas būvēta eklektikas stilā 19. gadsimta pēdējā ceturksnī; 1846. gadā iesvētīto Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīcu, kas savu vēsturisko un grezno interjeru saglabājusi līdz mūsdienām; Latgales vēstniecību "GORS" - pirmu akustisku koncertzāli Latvijā, kas tika atvērta 2013. gadā; Sv. Trīsvienības evaņģēliski luterisko baznīcu, kas celta no sarkaniem ķieģeļiem neogotikas stilā 1933. - 1935. gados; Latgales kultūrvēsturiskā muzeja skvērā pieminekli Antonam Kukojam; gājēju promenādi Rēzeknes upes krastā; 1895. gadā uzcelto Sv. Nikolaja vecticībnieku lūgšanu namu; 2020. gadā atklāto Olimpisko centru "Rēzekne"; senās Rēzeknes vaibstus atklājošus ēku sienu gleznojumus un daudz ko citu.
 
Pēc tam ekskursija Latgales vēstniecībā "GORS". Latgales vēstniecība "GORS" ir pirmā augsta līmeņa akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, viena no nozīmīgākajām kultūras celtnēm Latvijā 2013. gadā.
Kopš 2013. gada Latgales vēstniecība "GORS" ir kļuvusi par jaunu Rēzeknes un Latgales simbolu, pasākumu centru ar bagātīgu kultūras programmu - koncertiem, izstādēm, kino, kā arī labāko semināru un konferenču norises vietu. Tās pastāvēšanas laikā koncertzālē ir uzstājušies gan pasaules līmeņa izpildītāji, gan Latvijas zvaigznes - operdziedātājas Kristīne Opolais un Elīna Garanča, maestro Raimonds Pauls, dziedātāji Intars Busulis, Valērijs Meladze, Nikolajs Baskovs, Vera Brežņeva, ērģelniece Iveta Apkalna, Ņujorkas baleta "Complexions" zvaigznes, kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un daudzi citi. Koncertzāles "GORS" skatuve šodien kļuvusi par ikgadējo starptautisko festivālu - ērģeļmūzikas ORGANismi, Baroka dienu, kā arī balvas "Boņuks" par ieguldījumu latgaliešu kultūrā pasniegšanas vietu.
Ekskursijas laikā dosieties emocionālā, izglītojošā un izklaidējošā ceļojumā pa Latgales vēstniecības "GORS" ēku. Šī ir unikāla iespēja ielūkoties aizkulisēs, apmeklēt divas akustiskās koncertzāles, mēģinājumu zāles, ģērbtuves un citas telpas, kur parasti nenokļūst kultūras pasākumu apmeklētāji, sajust īpašo auru telpās, kurās notiek muzikāli un dramatiski priekšnesumi (opera, balets, mūzikli), simfoniskās mūzikas, koru un kamermūzikas koncerti, amatierkolektīvu izrādes un izklaides pasākumi.
Ekskursijas noslēgumā izbaudīsiet skaisto skatu, kas paveras no Latgales vēstniecības "GORS" jumta terases.
 
Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā.
 
Tālāk ceļš ved uz Ludzu

Ludza (vācu: Ludsen, krievu: Люцин, poļu: Lucyn) ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām, atrodas valsts austrumos, Ludzas novada administratīvais centrs ar aptuveni 7 300 iedzīvotājiem. Pilsētas administratīvajā teritorijā ir četri ezeri: Lielais Ludzas ezers, Dunakļu ezers, Zvirgzdenes ezers un Runtortas ezers. Un pilsētā atrodas Mazais Ludzas ezers.
Senatnē starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru tika uzcelta latgaļu koka pils, tai apkārt sāka augt darbīga un turīga pilsētiņa, kuru pēcāk nodēvēja pils ķēniņa meitas Lūcijas vārdā par Ludzu.
13. gadsimtā Ludza atradās Lotigolas zemē, kas bija strīdus novads starp Livonijas ordeņa, Polockas kņazu un Lietuvas kunigaišu pārvaldītajām teritorijām.
1399. gadā latgaļu koka pils vietā krustneši uzcēla varenu pili, lai aizsargātu Livonijas ordeņa austrumu robežas. Tā bija trīs stāvu mūra celtne ar 6 torņiem, 3 vārtiem un 2 priekšpilīm.
Pēc Livonijas kara Ludza ar pārējo Latgali tika pievienota Pārdaugavas hercogistei, kas bija Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvdaļa. Pēc poļu-zviedru kara 1629. gadā Ludza ietilpa Inflantijas vaivadijā.
Valdnieka, Krievijas cara Alekseja Mihailoviča, karagājiena laikā 1654. gadā Ludzas pils tika aplenkta, bet ieņemta tikai pēc papildspēku ierašanās un parakšanās zem tās mūriem. Aplenkšanas laikā pili stipri saspridzināja, ka iznīcināja daļu cietokšņa sienas.
Pēc Ziemeļu kara 18. gadsimta sākumā no pils bija palikušas tikai drupas. 1765. gadā apdzīvotā vieta pie pils tika pārdēvēta par miestu.
1772. gadā pēc Polijas-Lietuvas ūnijas pirmās dalīšanas Ludzu pievienoja Krievijas impērijas Pleskavas guberņai. 1777. gadā Ludza kļuva par apriņķa centru. 1778. gadā Ludzu pievienoja Polockas guberņai. 1796. gadā Ludzas apriņķi un pilsētu iekļāva Baltkrievijas guberņā, savukārt to sadalot 1802. gadā, Ludzu ar apriņķi iekļāva Vitebskas guberņā.
19. gadsimta 1. ceturksnī Ludzā stipri pieauga tirdzniecības nozīme, tā kļuva par tirdzniecības centru un izauga par otru lielāko pilsētu Latgales reģionā pēc Daugavpils.
1920. gada 11. augustā Rīgā tika parakstīts Rīgas miera līgums ar Padomju Krieviju, saskaņā ar kuru Ludza nonāca Latvijas Republikas sastāvā.
Mūsdienās kontrastējošā Latgales pilsēta Ludza ir viena no iecienītākajām vietējo iedzīvotāju un tūristu atpūtas vietām. Pilsētas seja un tās nākotne iezīmējas uz svarīgu ceļu un notikumu krustošanās, tradīciju, ikdienas dzīves, kultūras un mākslas mijiedarbības fona.

Ekskursija pa Ludzas Amatnieku centru, kas dibināts 2006. gadā ar mērķi kopt un saglabāt seno latgaļu arodu prasmes un amatniecības tradīcijas. Ludzas vecpilsētas sirdī, bijušās linu noliktavas ēkas divos stāvos izvietotas darbnīcas, amatnieku veikals un minimuzejs, kas apvienoti ar zīmolu Ludzas amatnieku centrs.
Gids latgaļu tautastērpā pastāstīs par seno cilšu dzīvesveidu, amatniecības vēsturi, senajiem tikumiem un vērtībām. Pirmā stāva izstāžu un tirdzniecības zālē varēsiet apbrīnot vietējo keramikas, aušanas, pīšanas, izšūšanas un citu tradicionālo amatu meistaru veikumus. Uzkāpjot otrajā stāvā, apskatīsiet tautastērpus un darbnīcu. Savukārt meistari ierādīs dažādu seno amatnieku arodu prasmes, aicinot apmeklētājus aktīvi līdzdarboties. Ekskursijas nobeigumā neliels cienasts - zāļu tēja, rupjmaize ar medu vai ievārījumu.
Amatniecības veikalā iespējams iegādāties ap 70 amatnieku darinājumu (keramika, audumi, kalumi, rokdarbi, koka izstrādājumi). Patiesiem vērtību cienītājiem tiek piedāvātas individuālas konsultācijas un tautas tērpu izgatavošana no vilnas vai lina pēc viņu vēlmēm.

Pēc tam pilsētas apskates ekskursija "Atklāj Ludzu!". Pastaigas laikā, skatoties un baudot, uzzināsiet visu par pilsētu un paņemsiet līdzi Ludzas senos noslēpumus.
Redzēsiet Latgales senāko pilsētu gleznainā apvidū ar lielisku vecpilsētu, kas celta starp ezeriem, ar viduslaiku pili pilsētas centrā, baznīcu kalna galā un skaistām koka un ķieģeļu vienstāvu un divstāvu mājām ar slēgtiem pagalmiem uz šaurām ieliņām.
Apbrīnosim Ludzas Svētās Marijas aizmigšanas pareizticīgo katedrāli, kas celta 1845. gadā krievu klasicisma stilā pēc arhitekta Andreja Zaharova projekta. Baznīca ir valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis, kas celta krusta veidā ar Toskānas ordeņa kolonām.
Pabūsim pie piemiņas akmeņa, kas uzstādīts 1977. gadā par godu pilsētas 800. gadadienai.
Aplūkosim Ludzas Lielo sinagogu - vecāko koka sinagogu Baltijas valstīs. Tā celta 1800. gadā kā koka ēka, kas apšūta ar sarkaniem ķieģeļiem. Šī ir viena no 7 sinagogām, kas savulaik darbojās Ludzā, viena no retajām sinagogām Eiropā, kas celta 19. gadsimtā.
Kāpjot augšup līdz Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcai, redzēsim 1934. gadā Leona Tomašicka radīto Vissvētākās Jaunavas Marijas - Māras zemes karalienes statuju un blakus statujai esošo pieminekli L. Tomašickim. Apmeklēsim Eversmuižas grāfu, poļu muižnieku Karņicku dzimtas kapelu. Šī ir neliela koka ēka, kas celta 1738. gadā ar konusveida jumtu un krustu uz tā. Pēc pilsētas ugunsgrēka 1938. gadā kapela kādu laiku kalpoja kā draudzes lūgšanu nams. Blakus kapelai redzēsim zvanu torni, kuram arī brīnumainā kārtā izdevās izbēgt no ugunsgrēka.
Apmeklēsim Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcu. Lai stiprinātu katolicismu Latgalē, pirmo katoļu baznīcu šajā kalnā 1678. gadā uzcēla poļi. Tā nodega un tās vietā 1738. gadā tika uzcelta lielākā un skaistākā koka baroka baznīca Latvijā. 1938. gada 11. jūnijā baznīca nodega lielajā pilsētas ugunsgrēkā, un tikai 1995. gadā ticīgajiem durvis vēra atjaunotā baltā baznīca, kuru varam apbrīnot šodien. Ir vērts apskatīt dievnama populārā sakrālās mākslas meistara Jāņa Bārdas gleznotās Krusta ceļu gleznas. Vērtīgas ir arī senlaicīgās koka skulptūras, centrālā altārglezna, kā arī jauno un talantīgo vietējo mākslinieku darbi - Andra Misāna sānu altāru gleznas un Andra Prikuļa veidotie koka altāri.
Blakus baznīcai apskatīsim Ludzas viduslaiku pilsdrupas. 1399. gadā kalnā starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru vācu krustneši uzcēla varenu pili, lai aizsargātu Livonijas ordeņa austrumu robežas. Tā bija trīs stāvu mūra celtne ar 6 torņiem, 3 vārtiem un 2 priekšpilīm. Pils tika celta no pelēkiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem, rotāta ar melniem glazētiem ķieģeļiem. Ar seno pili, tās iemītniekiem un apburto princesi saistās daudzas skaistas leģendas, par kurām gids pastāstīs ekskursijas laikā. Mūsdienās pilskalns ar pilsdrupām, no kura paveras skaistākā pilsētas panorāma, ir pilsētnieku un pilsētas viesu iecienīta atpūtas vieta.
Noslēgumā dosimies pastaigā pa brīnišķīgo pilsētas parku, kas sevī apvieno senas, 19. gadsimtā dibinātas zaļās zonas šarmu ar mūsdienu dārznieku un ainavu dizaineru brīnišķīgo darbu. Parka malā aplūkosim pieminekli "Sērojošā māte", par godu 9 karavīriem, kas krita kaujās par Ludzu 1944. gadā. Pastaigas laikā varēsiet pasēdēt uz soliņa pie dīķa vai nofotografēties uz speciāla soliņa - "Mīlētāju soliņa".

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* Apskates ekskursija "Pilsēta Latgales sirdī" ar vietējo gidu - 2.00 EUR personai

* Ekskursija pa Latgales vēstiecību "GORS" ar vietējo gidu - 2.00 EUR personai

* Ekskursija pa Ludzas amatnieku centru - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem līdz 12 gadiem un pensionāriem 2.00 EUR. Biļetes cenā iekļauts cienasts - zāļu tēja, rudzu maize ar medu vai ievārījumu

* Ekskursija ar vietējo gidu pa pilsētu "Atklāj Ludzu!" - 1.50 EUR personai

* Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca - apmeklējums par ziedojumu