Latgales pērle-Preiļi – Latvijas svētā vieta-Aglona – "Vīna pagrabs" – neparastā Daugavpils pilsēta – "Latgales sirds"-Rēzeknes pilsēta un senā Latgales pilsēta-Ludza

Latgales gerbonsCeļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 64.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

1.diena - Rīga – Preiļi – Aglona – zemnieku saimniecība "Kalni" – Daugavpils

6.30 izbraucam no Rīgas

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Preiļos

Dosimies pastaigā pa Preiļu muižas kompleksu un parku. Līdz mūsdienām saglabājušos ainavu dārza veidolu Preiļu parks ieguva 19.gadsimta vidū un joprojām ir viens no slavenākajiem parkiem Latvijā. Parka platība ir 41,2 ha, no kuriem apmēram 13 ha aizņem dīķi un kanāli, šeit aug 25 koku un krūmu sugu, ieskaitot daudzus gadsimtus vecus kokus.
Preiļu muižas kompleksa teritorijā atrodas Borhu pils - izcils 19.gadsimta muižas arhitektūras piemērs Latgalē, kā arī stipri bojāti staļļi, sardzes māja, trīs vārti un 1817.gada kapela.
1979.gadā parkā tika uzbūvēta jauna koka skatuve 4000 skatītājiem. Kopš 2015.gada decembra norit Borhu pils atjaunošanas darbi.

Pēc tam apmeklēsim miniatūro leļļu karaļvalsti, kas sevī ietver leļļu galeriju, karaļnama ģērbtuvi un mājas pagalmā divas miniatūras pilis ar grezniem tornīšiem, tiltiem un ūdensdzirnavām.
Leļļu galerijā paveras pasaku un fantāzijas pasaule, kur plauktos daiļojas dažādas lelles - mākslinieces Jeļenas Mihailovas autordarbi. Pašlaik Jeļenai ir aptuveni 300 leļļu un katra ir izgatavota vienā eksemplārā. Jāatzīmē, ka galerijā nav "vienkārši lelles", tās izgatavotas ar humora devu un izvietotas dažādu žanru ainās. Viss šeit ir kā dzīvē - kaislības, izklaide, koķetēšana un intrigas karaļa galmā, rūķi, čigānu apmetne un harēms, ikdienas ainiņas, pirāti un cirka mākslinieki. Ir arī atpazīstami varoņi: Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs Krievijas caru tērpos, Baraks Obama Napoleona laika virsnieka formā, daži angļu monarhi un citi.
Uz karalistes fona var nofotografēties senos tērpos. Ģērbtuvē ir aptuveni 350 greznu sieviešu, bērnu un vīriešu visdažādāko izmēru tērpu. Parūkas, cepures, cimdi, zobeni, mūzikas instrumenti palīdz pilnībā iemiesoties karaļos un karalienēs, prinčos vai princesēs.

Ceļš tālāk ved uz Aglonu

Apmeklēsim Aglonas bazilikukas tiek uzskatīta par svētceļojumu un katolicisma centru Latvijā. Nozīmīgākie svētki Aglonas bazilikā tiek svinēti katru gadu 15.augustā - Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena, kad šeit ierodas vairāk nekā 150 000 svētceļnieku. 1980.gadā, Aglonas dievnamam svinot savu 200 gadu jubileju, pāvests Jānis Pāvils II piešķīra tai titulu "bazilika minoris" ("mazā bazilika").
1699.gadā pēc muižnieku Evas un Dadziborga Šostovicku ielūguma šeit ieradās Dominikānas ordeņa mūki no Viļņas, kuri gleznainā vietā starp Cirīšu un Egles ezeriem uzcēla pirmo koka baznīcu. No 1768. līdz 1789.gadam vecās baznīcas vietā tika uzcelta Viļņas baroka stila ķieģeļu baznīca un tai piegulošā klostera ēka. Baznīca tika uzcelta par godu Dievmātes Debesbraukšanai, un virs galvenā altāra atrodas svētbilde "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte", ko 17.gadsimtā darinājis nezināms mākslinieks.
Vēlā baroka stilā celto sniegbalto baziliku rotā divi aptuveni 60 metrus augsti torņi. Iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas dekorētas ar rokoko stila rotājumiem. Bazilikas iekšējā apdare tika veikta 17. - 19.gadsimtā. Kancele, ērģeles un biktssols ir no 18.gadsimta beigām. Baznīcas priekšmeti datēti ar 18.gadsimtu, sānu altāri tika uzstādīti 19.gadsimta sākumā. Bazilikā atrodas liela gleznu, skulptūru un mākslas priekšmetu kolekcija.
Pieminot leģendu, ka pirmais Lietuvas karalis Mindaugs ir apglabāts Aglonā, netālu no Aglonas bazilikas viņam tika uzstādīts piemineklis.
 
Pēc tam apmeklējam Aglonas maizes muzeju. Apmeklētājus sagaida pati saimniece latgaliešu tautas tērpā, ar latgaliešu tautas dziesmām un latgalisku uzrunu. Viesu uzņemšanai sagatavots teatralizēts uzvedums par maizi un tās tapšanas procesu. Muzejā iedegtas sveces, uz galda māla krūkā kūp zāļu tēja, un uz linu galdauta smaržo rudzu maizīte.
Šeit iepazīsiet senas rotaļas, kas saistītas ar graudiem un maizi, dzirdēsiet, kā šalc vārpas un čīkst dzirnakmeņi, varēsiet pārbaudīt savus spēkus roku dzirnavu griešanā vai pilnas graudu sētuves turēšanā. Muzejā ir savākts simtiem lietu, kas saistītas ar graudu pārstrādi un maizes cepšanu: spriguļus, lizes, abras un daudz kas citus.
Un noteikti nogaršosiet svaigu maizi un izbaudīsiet zāļu tēju. Tāpat varēsiet iegādāties Aglonas maizi vai konditorejas izstrādājumus.
Pusdienas Aglonas maizes muzejā - varēsiet nogaršot latgaliešu ēdienus un alkoholisko dzērienu - šmakovku.

Ceļojumu turpinām uz zemnieku saimniecību "Kalni"

Mājas vīna degustēšana "Vīna pagrabā". Vīna ražošanai Preiļu novadā ir senas tradīcijas. Vēl grāfu Borhu dzimtas laikā, kas šeit dzīvoja 500 gadus, no vietējām izejvielām darināja savu vīnu. Izrakumu laikā pagrabos tika atrastas ozolkoka vīna mucas. Zemnieku saimniecība "Kalni" turpina šīs vīnkopības tradīcijas pēc senām receptēm.
Vispirms jūs dosieties pastaigā pa brīnišķīgu dārzu, kur katrā stūrī ir savs stāsts. Dzirdiet stāstu par to, kā vīns dzimst, kā izveidot savu zīmolu, apmeklēsiet ražošanas telpas un pagrabus, kur gatavina vīnu. Tad tiksiet uzaicināti uz degustāciju, kur piedāvās trīs veidu vīnus - vīnogu, aveņu un jāņogu.
Varēsiet iegādāties līdzņemšanai vīnu un dažāda veida piparkūkas. Īpašais piedāvājums: "Aveņu vīns".

Tālāk, dodamies uz Daugavpili

Daugavpils ir otra lielākā pilsēta Latvijā pēc Rīgas, kas padara to par nozīmīgu ekonomiko, kultūras un tūrisma centru. Daugavpils ir arī lielākā pilsēta Latgalē, tās kultūras, izglītības un rūpniecības centrs. Pilsēta atrodas Daugavas abos krastos, tikai 25 km attālumā no Lietuvas un 35 km no Baltkrievijas. Livonijas ordenis seno Dinaburgu nodibināja 13.gadsimtā Daugavas upes krastos 19 km augšpus pa straumei no pašreizējās pilsētas. 1275.gadā Livonijas ordeņa maģistrs barons Ernsts fon Rasburgs uzcēla akmens Dinaburgas pili, kas kļuva par komturejas centru. Dažus gadus vēlāk Lietuvas lielkņaza Vīteņa uzbrukums bija veiksmīgs, un Dinaburgas pils pirmo reizi tika sagrauta. 1313.gadā ordeņa mestrs Gerhards fon Jorke atjaunoja Dinaburgas pili. 1481.gadā Livonijas-Maskavijas kara laikā pili iekaroja Ivana III krievu karaspēks, tomēr vēlāk tas bija spiests atkāpās.
Livonijas kara pirmajā posmā 1559.gadā Livonijas ordenis Dinaburgas pili ieķīlāja Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam Sigismundam II Augustam, un tā kļuva par Lietuvas lielkņazistes daļu. Livonijas kara trešajā posmā 1577.gada jūlijā seno pili sagrāva Krievijas cara Ivana IV karaspēks. Poļu-zviedru kara laikā no 1600. līdz 1629.gadam zviedri divas reizes iekaroja Dinaburgu, bet katru reizi to atdeva atpakaļ Polijas-Lietuvas ūnijai. Krievu-zviedru kara laikā 1656. - 1658.gados Dinaburgu iekaroja Krievijas armija cara Alekseja Mihailoviča vadībā, kurš pārdēvēja pilsētu par Borisogļebsku. 1666.gadā krievu-poļu kara laikā pie Borisogļebskas lietuviešu uzbrukums tika atvairīts, tomēr Andrusovas pamiera rezultātā pilsēta atkal kļuva par Polijas-Lietuvas ūnijas daļu.
Pēc pirmās Polijas dalīšanas 1772.gadā Dinaburga tika iekļauta Krievijas impērijas Pleskavas guberņā, kopš 1802.gada tā ir pilsēta Vitebskas guberņā. No 1810. līdz 1878.gadam pilsētā tiek būvēts tiem laikiem moderns Dinaburgas cietoksnis. Jaunu nozīmi pilsēta ieguva ar Sanktpēterburgas - Varšavas dzelzceļa posmu izbūvi 1860. - 1862.gadā, līniju no Rīgas 1861.gadā, no Vitebskas 1866.gadā un no Radvilišķiem 1873.gadā. 1893.gada 14.janvārī ar imperatora Aleksandra III dekrētu Dinaburgas pilsēta tika pārdēvēta par Dvinsku.
Pēc Oktobra revolūcijas 1917.gada 31.decembrī, saskaņā ar Krievijas PFSR Tautas komisāru padomes lēmumu Vitebskas guberņas Dvinskas apriņķis tika nodots Iskolata republikai. 1918.gada 18.februārī Dvinsku okupēja vācu karaspēks. Pēc novembra revolūcijas Vācijā 1918.gada 9.decembrī vācu karaspēks atstāja pilsētu bez cīņas par labu Sarkanajai armijai. 1918.gada 17.decembrī tika izdots manifests par Latvijas padomju republikas dibināšanu, un Dvinska kļuva tās par daļu. Poļu-padomju kara laikā cīņās pie Dvinskas 1920.gada 3.janvārī pilsētu tiešā triecienā ieņēma poļu karaspēks. Saskaņā ar Rīgas miera līgumu ar Padomju Krieviju 1920.gada 11.augustā pilsēta un novads tika nodoti neatkarīgajai Latvijai. Tajā pašā gadā pilsēta tika pārdēvēta par Daugavpili.

Apmeklējam Daugavpils cietoksni - vienīgo 19.gadsimta Austrumeiropas cietoksni, kas saglabājies gandrīz sākotnējā formā. Cietoksnis, kurš dažādos laikos dēvēts arī par Dinaburgas cietoksni un Dvinskas cietoksni, ir nozīmīgākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis un viens no pilsētas simboliem. Dažādos laikos šajā izcilajā nocietinājumā bija izvietotas dažādu varas iestāžu armijas. Cietokšņa kopējā platība pārsniedz 150 hektārus.
Cietoksnis tika celts no 1810. līdz 1878.gadam Dinaburgā. Tā celtniecība sākās Napoleona iebrukuma priekšvakarā, un 1812.gadā joprojām nepabeigtais cietoksnis veiksmīgi izturēja uguns kristības, atvairot pirmos Napoleona armijas uzbrukumus. Līdz 19.gadsimta vidum Dinaburgas cietoksnis bija viens no Krievijas impērijas pirmās klases cietokšņiem, taču jau turpmākās celtniecības laikā tas sāka zaudēt savu nozīmi un kļuva par otrās šķiras cietoksni. Kad celtniecība 1878. gadā tika pabeigta, tas jau tika uzskatīts par novecojušu un kļuva par pēdējo Eiropā uzbūvēto bastiona tipa cietoksni.
Šodien Daugavpils cietoksnis strauji attīstās, un katru gadu tas piesaista arvien vairāk tūristu no Latvijas, kā arī no citām valstīm. Aplūkosiet cietokšņa iekšpusi, kur joprojām ir 80 ēkas, kuras savieno 10 ielas. Kultūras un informācijas centrā varēsiet iepazīties ar Daugavpils cietokšņa vēsturi un attīstību un apskatīt cietoksnim veltīto ekspozīciju.

Pēc tam dosimies pastaigā pa Daugavpils vēsturisko centru, kas ir valsts nozīmes pilsētvides attīstības piemineklis. Šī pieminekļa unikalitāte ir tajā, ka pilsēta gandrīz pilnībā tika atjaunota īsā laikā - 19.gadsimta laikā. Redzēsim daudzu arhitektūras stilu ēkas: jūgendstila, Krievijas impērijas, "Latgales baroka" (sarkano ķieģeļu ēkas) un daudzas cita. Izstaigāsim Rīgas gājēju ielu, kā arī apmeklēsim Baznīcu kalnu - unikālu vietu, kur līdzās pastāv četru konfesiju baznīcas.

Iekārtojamies viesnīcā Park Hotel "Latgola"

Brīvais laiks

 

2.diena – Daugavpils – Rēzekne – Ludza – Rīga

Brokastis viesnīcā

Ceļojumu turpinām uz Rēzekni

Rēzekne (Rositten, Rzežyca) ir pilsēta Latvijas austrumos ar aptuveni 27 600 iedzīvotājiem, Rēzeknes novada administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Latgales augstienes ziemeļu nogāzē, to mēdz dēvēt par "Latgales sirdi".
Pils kalnā līdz 13.gadsimtam atradās latgaliešu apmetne. 1285.gadā Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms Šuborgs šeit no laukakmeņiem uzcēla labi nocietinātu pili - cietoksni, nosaucot to par Rositten. Cietoksnim vairākkārt uzbruka krievi, lietuvieši, poļi. Līdz 17.gadsimtam pils tika tik ļoti sagrauta, ka to nesāka atjaunot.
Livonijas kara rezultātā 1582.gadā Rosittena kļuva par Polijas un Lietuvas ūnijas daļu. 1772.gadā, pēc Polijas pirmās sadalīšanas, Rosittena nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Sākotnēji Pleskavas guberņā, 1777.gadā pilsēta kļuva par Polockas guberņas daļu, bet no 1802.gada pilsēta kļuvusi par vienu no Vitebskas guberņas apgabala centriem. Spēcīgs impulss Rēzeknes attīstībai bija Sanktpēterburgas-Varšavas ceļa izbūve 1836.gadā, vēlāk arī dzelzceļa līnijām Sanktpēterburga-Varšava 1860.gadā un Ventspils-Ribinska 1904.gadā.
1917.gadā Pirmā Latgales latviešu kongresa dalībnieki pieņēma vēsturisku lēmumu atdalīties no Vitebskas guberņas un pievienoties Vidzemei un Kurzemei, lai izveidotu neatkarīgu Latvijas valsti.
1939.gadā Rēzeknē iedzīvotāju skaits sasniedza 13,3 tūkstošus. Pilsētas iedzīvotāji galvenokārt bija nodarbināti mazos rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumos, daudzi no viņiem strādāja uz dzelzceļa. Tieši pirmās Latvijas Republikas gados Rēzekne kļuva par atzītu Latgales reģiona kultūras centru.
Otrā pasaules kara laikā gandrīz 80% Rēzeknes sabiedrisko un dzīvojamo ēku tika sagrautas, tāpēc pēc kara pilsēta tika uzcelta pilnīgi no jauna.
Šodien Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs. Tā ir daudznacionāla un daudzvalodu pilsēta, kurā dažādu tautību pārstāvji mierīgi pastāv līdzās. Tas ir nozīmīgs dzelzceļa un autotransporta mezgls, sava veida vārti starp austrumiem un rietumiem.

Dosimies pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru. Maršruts atklās Rēzeknes un tās nozīmīgāko objektu vēsturi, veicot loku gan mūsdienu, gan senākajās pilsētas daļās. Galvenās apskates vietas: 19. - 20.gadsimtu sarkano ķieģeļu ēkas Latgales ielā, Livonijas ordeņa pilsdrupas, piemineklis Latgales atbrīvotājiem "Latgale Māra", 1936. - 1939.gados uzceltā Sāpju Dievmātes katoļu baznīca neoromantisma stilā, Zaļā sinagoga - viena no vecākajām pilsētas koka ēkām, kas celta 1845.gadā, 1887. - 1902.gados celtā Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle neogotikas stilā, 1846.gadā uzceltā Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgā baznīca, skolēnu interešu izglītības centrs "Zeimuļs" tika atvērti 2012.gadā, Latgales vēstniecība "GORS" - pirmā akustiskā koncertzāle Latvijā, kas tika atvērta 2013. gadā, 1938.gadā tika iesvētīta neogotikas stilā celtā Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca, 1895.gadā tika uzcelts Sv. Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams.

Tālāk ceļš ved uz Ludzas novadu. Šī ir skaista ezeriem un mežiem bagāta zeme Latvijas austrumos, kuru latgaliešu ciltis izvēlējās jau 1.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Par to liecina 14 senās apmetnes, vairāk nekā 25 pilskalni un aptuveni 70 apbedījumu vietas.

Ierodamies Ludzā

Ludza - pilsēta, kas atrodas Latgales austrumos, Ludzas novada administratīvais centrs ar aptuveni 7670 iedzīvotājiem. Pilsētas dabiskā robeža ir četri ezeri: Lielais Ludzas, Dunakļu, Zvirgzdenes un Runtortas, bet pilsētas iekšienē ir Mazais Ludzas ezers.
Senos laikos starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru pakalnā bija izbūvēta latgaļu koka pils, lai aizsargātu apkārtnes robežas, bet ap pili sāka augt aktīva un bagāta pilsēta, kurai tika dots nosaukums Ludza par godu pils īpašnieka meitai Lūcijai.
Pirmo reizi Ludzas pilsētas nosaukums ir atrodams Ipatija hronikā, kur runā par kņaza Rjurika dēla dzimšanu un kristīšanu 1177.gadā.
1399.gadā latgaļu koka pils vietā krustneši uzcēla spēcīgu pili, lai aizsargātu Livonijas ordeņa austrumu robežas. Tā bija trīsstāvu akmens celtne ar 6 torņiem, 3 vārtiem, 2 priekšpilīm. Ludzas pils palika Livonijas ordeņa valdījumā līdz tā likvidācijai 1561.gadā.
1481.gadā Maskavas lielkņaza Ivana III karaspēks iebruka Livonijā un daļēji nopostīja arī Ludzas pili. Tikai 1525.gadā Livonijas ordenim izdevās to atjaunot. Tomēr 1552.gadā pili atkal iznīcināja krievu karaspēks.
Livonijas kara laikā 1561.gada novembrī Livonijas ordeņa mestrs Gothards fon Ketlers ar Lietuvas lielkņazu un Polijas karali Sigismundu II Augustu parakstīja Viļņas ūniju, saskaņā ar kuru Ludza nonāca Lietuvas lielkņazistes pakļautībā. 1566.gadā šajā teritorijā tika izveidota Pārdaugavas hercogiste.
Pēc Ļubļinas savienības noslēgšanas 1569.gadā starp Polijas karalisti un Lietuvas lielkņazisti tika izveidota jauna valsts - Polijas-Lietuvas ūnija, kurā līdz 1772.gadam atradās Ludza.
1577.gada jūlijā Ludzas pili bez cīņas ieņēma krievu karaspēks Ivana Briesmīgā personīgajā vadībā. 1582.gada 15.janvārī starp Polijas-Lietuvas ūniju un Krievijas valsti tika noslēgts Jamzapoļskas miera līgums, kas noslēdza Livonijas karu. Ludzas pils tika atdota Polijas-Lietuvas ūnijai, un Ludza kļuva par daļu no Vendenas vojevodistes (Pārdaugavas Livonijas hercogistes). 1629.gadā Vendenas vojevodiste ar centru Ludzā tika nosaukta par Inflantijas vojevodisti (Inflantijas vaivadija).
1625.gadā poļu-zviedru kara laikā Ludzas pili ieņēma Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa armijas daļa, un palika Zviedrijas īpašumā līdz 1629.gada septembrim.
Kārtējo reizi Ludza cieta no karadarbības krievu-poļu kara laikā 1654. - 1667.gados. Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēka uzbrukuma laikā 1654.gada novembra beigās Ludzas pils tika ieņemta triecienā. Ludza palika Krievijas valsts pakļautībā līdz Andrusovas pamiera parakstīšanai 1667.gadā, kas noslēdza karu ar Inflantijas vojevodistes atgriešanos Polijas-Lietuvas ūnijā.
1772.gadā pēc Polijas pirmās sadalīšanas Ludza kļuva par Krievijas impērijas daļu. 1777.gadā, kad Latgali pievienoja Krievijai, Ludza kļuva par apriņķa centru, lielu tirdzniecības centru un izauga par otro lielāko pilsētu Latgalē pēc Daugavpils.
Neatkarīgās Latvijas laikā 20.gadsimta 20. un 30.gados Ludza bija ekonomiski un sabiedriski aktīva pilsēta ar 238 uzņēmumiem, 356 veikaliņiem, skaistu Romas katoļu baznīcu, ģimnāziju, dzelzceļa staciju un muzeju. Taču 1938.gada lielajā pilsētas ugunsgrēkā un pēc tam kara laikā pilsēta zaudēja gandrīz visu savu koka arhitektūru un stratēģiski svarīgās ēkas.
Mūsdienās pilsētas seja un tās nākotne iezīmējas uz svarīgu ceļu un notikumu krustošanās, tradīciju, ikdienas dzīves, kultūras un mākslas mijiedarbības fona.

Ekskursija pa pilsētu "Atklāj Ludzu!". Pastaigas laikā, vērojot un baudot, uzzināsiet visu par vecpilsētu un paņemsiet līdzi senos Ludzas noslēpumus. Ludzas vēsturiskais centrs - šauras ieliņas, 19.gadsimtā celtās vienstāvu un divstāvu koka un ķieģeļu mājas ar slēgtiem pagalmiem ir neatņemama pilsētas ainavas daļa, bet tās vecpilsēta ir viens no pieciem pilsētbūvniecības pieminekļiem valstī. Aplūkosiet galvenos pilsētas apskates objektus: pareizticīgo Ludzas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas katedrāle, kas celta 1845.gadā pēc A. Zaharova projekta, 1977.gadā uzstādīto 800 gadu jubilejai veltīto piemiņas akmeni, Ludzas Lielo sinagogu - vecāko koka sinagogu Baltijas valstīs, Pilsētas parku - galveno pilsētas centra zaļo zonu, kas 19.gadsimta otrajā pusē tika veidota kā dārzs, Sērojošo māti - Otrā pasaules karā kritušajiem 9 karavīriem veltīto pieminekli, Dievmātes skulptūru - Leona Tomašicka 1934.gadā veidoto Svētās Marijas, Māras zemes karalienes statuju, Karņicku kapelu - 1738.gadā uzcelto Eversmuižas grāfu Karņicku lūgšanu un atdusas vietu, pieminekli L. Tomašickim, Zvanu torni, Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcu - 1995.gadā atjaunoto balto baznīcu un Ludzas XIV gadsimta beigu viduslaiku pils drupas.
Pusdienas latgaļu gaumē "Latgaļu kukņā".
Ludzas novadpētniecības muzeja apmeklējums. Muzejs atrodas ģenerālmajora, kara ar Napoleonu varoņa Jakova Kulņeva mājā. Muzeja vēstures ekspozīcijā vēsta par Ludzas vēsturi no aizvēsturiskiem laikiem līdz mūsdienām. Apmeklējuši dabas ekspozīciju, iegūsiet informāciju par putniem un dzīvniekiem, kuri sastopami Latgales četros biotopos: ezeros, mežos, pļavās, purvos.
Izstāžu zālē pastāvīgi notiek mākslas un amatniecības izstādes.
Interesanta ir arī brīvdabas ekspozīcija, kas sniedz priekšstatu par Latgales ciema ēkām un sadzīvi.
Ekskursija pa Ludzas amatnieku centru. Ludzas pilskalna pakājē izveidotajā Amatnieku centrā gids seno latgaļu tērpā pastāstīs par latgaļu dzīvi senos laikos, tikumiem un vērtībām, par amatniecības lomu ģimenes sētas dzīvē, ierādīs kādreizējos zemnieka sētā darītos darbus. Savukārt meistari ierādīs dažādu seno amatnieku arodu prasmes, aicinot apmeklētājus aktīvi līdzdarboties. Izstāžu zālē varēsiet aplūkot novada meistaru darbu izstādes. Ekskursijas nobeigumā neliels cienasts latgaļu gaumē - zāļu tēja, rudzu maize ar medu vai ievārījumu.
Salonā varēsiet iegādāties aptuveni 70 amatnieku darbus (keramika, audumi, kalumi, rokdarbi, koka izstrādājumi). Kā arī iespējams pasūtīt jebkura Latvijas novada tautas tērpu, apģērbus no lina un vilnas. Centrs regulāri organizē amatnieku gadatirgus.
Brauciens ar koka plostu pa Mazo Ludzas ezeru, no kura paveras lieliska vecpilsētas panorāma. 

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts viesnīcā Park Hotel "Latgola" *** ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Leļļu karaļvalsts - apmeklētājiem 2.00 EUR. Tērpu īre fotosesijai bērniem līdz 16 gadiem 3.00 EUR, pieaugušajiem 5.00 EUR

Aglonas bazilika - ieeja par ziedojumu
ekskursija - pieaugušajiem 1.50 EUR, bērniem 1.00 EUR

Aglonas maizes muzejs - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem 4.00 EUR
Pusdienas maizes muzejā - 12.00 EUR

Mājas vīna degustēšana "Vīna pagrabā" - apmeklētājam 4.00 EUR

Ekskursija ar vietējo gidu pa Daugavpils cietoksni - 38.00 EUR grupai

Ekskursija ar vietējo gidu pa pilsētu "Atklāj Ludzu!" - 40.00 EUR grupai

Ludzas novadpētniecības muzejs:
visu ekspozīciju un izstāžu apmeklēšana - pieaugušajiem 2.00 EUR, pensionāriem 1.50 EUR, bērniem 1.00 EUR
muzeja gida pakapojumi - 20.00 EUR grupai
 
Ekskursija pa Ludzas amatnieku centru - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem līdz 12 gadiem un pensionāriem 2.00 EUR. Biļetes cenā iekļauts cienasts - zāļu tēja, rudzu maize ar medu vai ievārījumu
 
Brauciens ar koka plostu pa Mazo Ludzas ezeru - 60.00 EUR grupai
 
Pusdienas "Latgaļu kukņā" - personai 8.00 EUR
 
 

 

2 dienu celojums Latgale