Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
Liepāja-"pilsēta, kurā piedzimst vējš" – Jūrkalnes stāvkrasts – Kuldīga-Kurzemes pērle!.. – Ventspils-pilsēta, kas neatstāj vienaldzīgu – gleznainais Kolkasrags-divu jūru satikšanās vieta!.. – Pūrciema Baltā kāpa
Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts
Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens
Cena no 89.00 EUR personai
Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!
1. diena – Rīga – Liepāja – Jūrkalne – Kuldīga – Ventspils
6.00 izbraucam no Rīgas
Pa ceļam kafijas pauze
Ierodamies Liepājā
Liepāja (līdz 1917. gadam Libava) ir lielākā pilsēta vēsturiskajā Kurzemes novadā un nozīmīga neaizsalstoša osta Baltijas jūras piekrastē. Tā ir trešā lielākā pilsēta Latvijā ar aptuveni 68 000 iedzīvotājiem.
Pilsētas viduslaiku nosaukums (villa Liva - "Līvu ciems") liecina, ka senatnē šeit dzīvojusi Baltijas somu tauta - lībieši.
Pirmo reizi apdzīvotās vietas nosaukums hronikā minēts 1253. gada 4. aprīlī, ierakstā par zemes dalīšanu starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapu. Livas osta pirmo reizi minēta 1263. gadā. Tā bija Grobiņas fogta īpašums un nozīmīgs punkts ceļā no Vācu ordeņa rezidences Marienburgā uz Livonijas ordeņa rezidenci Rīgā. Tā kā Liva nebija nocietināta un atradās tuvu kareivīgajai Lietuvas lielkņazistei - ordeņa ienaidniekiem - tad tā nevarēja cerēt uz strauju izaugsmi. Tirdzniecība šajā ostā bija visai pieticīga un 15. gadsimtā aprobežojās ar kokmateriālu, gaļas, zivju un sviesta izvešanu uz dažām ziemeļaustrumu vācu pilsētām.
Pārmaiņas Līvu piemeklēja līdz ar ordeņa laika beigām. Pēdējais Vācu ordeņa mestrs Livonijā Gothards Ketlers 1560. gadā par 50 000 guldeņiem ieķīlāja Grobiņas novadu (ieskaitot Livu) Prūsijas hercogam Albrehtam. Prūsijas valdīšanas laikā apdzīvotā vieta tika pārdēvēta par Libau. Prūsija Libau Kurzemes hercogam atdeva pusgadsimtu vēlāk, 1609. gadā, kad jaunākais no Gotharda fon Ketlera dēliem Vilhelms apprecējās ar Prūsijas princesi Sofiju fon Hoencollerni, saņemot pūrā iepriekš ieķīlāto Grobiņu un Pilteni.
1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs fon Ketlers Libavai dāvāja pilsētas tiesības. Šis datums tiek uzskatīts par Liepājas oficiālo dibināšanas dienu.
Libavas ekonomiskā uzplaukuma periods bija 17. gadsimta vidus un otrā puse, kad tika celta osta. 18. gadsimtā Libava sāka ieņemt izdevīgo starpnieka vietu starp Polijas-Lietuvas ūniju, Prūsiju un Krieviju. Tirdzniecības apjoms kļuva aizvien daudzveidīgāks.
1795. gadā Kurzemes hercogiste, ieskaitot Libavu, nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Kopš tā laika pilsēta sāka attīstīties kā liela tirdzniecības osta un 1831. gadā ieguva pirmās klases ostas tiesības. Tika atklāta Libavas-Romni dzelzceļa līnija, kuras garums pārsniedza 1000 km. Liels stimuls pilsētas attīstībai bija Libavas cietokšņa un militārās ostas celtniecība. 1899. gadā Libava kļuva par pirmo pilsētu Baltijā, kurā sāka kursēt elektriskais tramvajs, kas arī mūsdienās ir nozīmīgs pārvietošanās līdzeklis.
1919. gadā Liepāja sešus mēnešus pildīja Latvijas galvaspilsētas lomu.
Pēc Latvijas nonākšanas Padomju Savienības ietekmes sfērā 1939. gada beigās Liepāja turpmākos divus gadus kļuva par padomju flotes tālāko rietumu bāzi, bet vēlāk - par nozīmīgu vācu karaspēka militāro sakaru centru. 1945. gadā PSRS Liepājas jūras kara flotes bāze bija viena no lielākajām Baltijas jūrā.
Mūsdienās Liepāju pazīst kā "pilsētu, kurā piedzimst vējš", iespējams, pastāvīgās jūras brīzes dēļ. Imanta Kalniņa sarakstītā dziesma "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir kļuvusi par pilsētas himnu.
Ekskursija uz Karostas cietumu - vienīgo tūristiem atvērto militāro cietumu Eiropā. Kā liecina aptaujas, Karostas cietums atzīts par apbrīnojamāko un neparastāko viesnīcu pasaulē!..
Liepājas garnizona cietums celts 1900. gadā un līdz pat 1997. gadam kalpoja kā militārpersonu disciplinārsodu izciešanas vieta. Jau no pirmajiem pastāvēšanas gadiem tā bija drūma vieta, šeit tika lauzti cilvēku likteņi un apspiests brīvais gars. Mainījās vara, un līdz ar to mainījās arī ieslodzītie, kuru vidū bija revolucionāri, cara armijas jūrnieki un jaunākie virsnieki, vācu Vērmahta dezertieri, Staļina laika tautas ienaidnieki, padomju un Latvijas armiju karavīri, kā arī citi nepakļāvīgie. Pēdējie ieslodzītie uzrakstus uz kameru sienām atstāja salīdzinoši nesen - 1997. gadā. Visā cietuma pastāvēšanas vēsturē nevienam nav izdevies izbēgt no tā sienām.
Ekskursijas laikā apmeklēsiet cietumu, kas kopš cara laikiem nav īpaši mainījies, uzzināsiet Karostas vēsturi un interesantus notikumus no cietumnieku dzīves, aplūkosiet kameras un karceri, kā arī cietuma muzeja ekspozīcijas, kas stāsta par Otro pasaules karu, padomju laiku, Atmodu Liepājā.
Ekskursija ar šova elementiem ir pasākums tiem, kuri nevēlas piedalīties parastā ekskursijā.
Pēc ekskursijas būs iespēja uzlaikot pagātnes tēlus - pārģērbties vēsturiskos tērpos un nofotografēties.
Cietuma suvenīru veikaliņā atradīsiet oriģinālus cietuma suvenīrus, kā arī Liepājā un Latvijā ražotus amatniecības izstrādājumus dažādām gaumēm.
Autentiski atjaunotā padomju laika cietuma bufetē varēsiet sevi palutināt ar siltiem pīrādziņiem un aromātisku kafiju, palasīt padomju presi vai noskatīties 16 minūšu garu filmu par Karostu. Par jūsu labsajūtu parūpēsies īsta padomju laiku bufetniece.
Izstaigāsim Zivju ielu, kas savu nosaukumu ieguvusi no kādreizējā Libavas zivju tirgus. Apskatīsim galerijas "Romas dārzs" pagalmu, 19. gadsimta ēku, kas sākotnēji bija iecerēta kā tirdzniecības pasāža un kurā bija tajos laikos populārs romantisks pagalms. Tagad ēkā atrodas viesnīca, veikali un biroji, restorāns un mākslas galerija.
Apmeklēsim Latvijas mūziķu Slavas aleju, kur ikviens var ielikt savu roku populāra mūziķa plaukstas nospiedumā. Kopumā alejā redzēsim 39 plāksnes ar mūziķu plaukstu atlējumiem bronzā un 12 plāksnes ar mūzikas grupām. Šeit pat ievērības vērta ir arī Latvijā lielākā ģitāra.
Iepazīsimies ar Sv. Jāzepa katedrāli, kas ir lielākais katoļu dievnams Kurzemē ar greznu interjeru. 1747. gadā šajā vietā tika uzcelta neliela mūra baznīca. Ar laiku vecā baznīca kļuva par šauru, un tā vietā tika uzbūvēts daudz plašāks dievnams neoromānikas stilā. Ēka celta no tā sauktajiem Dancigas ķieģeļiem, kas piegādāti no Vācijas.
Apskatīsim Liepājas Pētertirgus jūgendstila paviljonu, kas tika atklāts 1910. gadā un joprojām tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem tirgus paviljoniem Eiropā.
Aplūkosim Sv. Annas evaņģēliski luterisko baznīcu - senāko Liepājas dievnamu, kas pirmo reizi rakstos minēts 1508. gadā. Baznīca ir vairākkārt pārbūvēta, tagad tā ir lielisks 19. gadsimta beigu neogotikas paraugs. Baznīcas lielākais dārgums ir 9,7 metrus augstais un 5,8 metrus platais koka altāris, kas tapis 1697. gadā. Dievnamā atrodas arī trešās lielākās ērģeles Latvijā.
Kungu ielā redzēsim vienu no vecākajām ēkām pilsētā, tautā sauktu par Pētera I namu. Šeit 1697.gadā, pirms ceļojuma uz Rietumeiropu, uzturējās (inkognito) Krievijas cars Pēteris I. Blakus atrodas birģermeistara Šrēdera nams, celts 1699. gadā, kurā Ziemeļu kara laikā esot uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Apmeklēsim Amatnieku namu, kas zem sava jumta vienkopus pulcē 16 dažādus Kurzemes novada amatniekus. Šeit apbrīnosim garākās dzintara krelles Latvijā. Tās ir 123 metrus garas un 19,5 kg smagas. Krelles ir izgatavotas no gandrīz 17 000 dzintara gabaliņiem, ko dāvinājuši pilsētai liepājnieki.
Izstaigāsim Lielo un Graudu ielas, kas lepojas ar greznajām galvenokārt 20. gadsimta sākumā celtajām jūgendstila ēkām.
Apbrīnosim koncertzāli "Lielais dzintars", kas tika atklāta 2015. gadā. Ēka saņēmusi vairākus prestižus starptautiskus apbalvojumus par izcilo akustiku, moderno dizainu un daudzfunkcionalitāti.
Iepazīsimies ar Liepājas promenādi, kas ir lieliska vieta pastaigai gar Tirdzniecības kanālā pietauvotajiem zvejnieku šoneriem un jahtām. Promenādi rotā Dzintara pulkstenis, kas veidots no neskaitāmiem pilsētas iedzīvotāju saziedotajiem dzintara gabaliņiem. Uz promenādes atrodas vairākas izcilas kafejnīcas un restorāni, populārs mūzikas klubs un pat diennakts sporta klubs.
Ceļojumu turpinām uz Jūrkalni
Apbrīnosim Jūrkalnes stāvkrastu. Jūrkalne - tā ir viena no gleznainākajām jūras piekrastēm Latvijā, kas lepojas ar klusu, civilizācijas neskartu smilšu pludmali un 20 metrus augstu krasta krauju.
No laivas formas skatu laukuma paveras lieliska ainava uz Jūrkalnes pludmali, bet tās patiesais skaistums jāvēro no stāvkrasta. No kraujas uz pludmali ved kāpnes, kuras jau vairākkārt nācies atjaunot, jo spēcīgo vētru laikā krasts ievērojami atkāpjas.
Jūrkalnē ir aktīva nogruvuma tipa stāvkrasts, tāpēc tieši šeit novērojama lielākā krasta erozija. Jūrkalnes apkaimē jūrā jau ieskalots tik daudz smilšu, cik visā Latvijā kopumā!.. Ir novērots, ka gada laikā piekraste zaudē vairākus metrus.
Senāk dēvētā par Feliksbergu jeb Laimīgo kalnu, Jūrkalne joprojām dara laimīgus gan mierīgas atpūtas, gan ūdenssporta cienītājus.
Ceļš tālāk ved uz Kuldīgu
Kuldīga (līdz 1917. gadam Goldingena) - pilsēta, Kuldīgas novada administratīvais centrs ar aptuveni 10 100 iedzīvotājiem, atrodas Kurzemē pie Alekšupītes ietekas Ventā.
Šīs zemes ir zināmas kopš seniem laikiem. Ap 1. gadu tūkstoša beigām Ventas kreisajā krastā ticis izveidots Veckuldīgas pilskalns. Iespējams, ka jau 10. gadsimta sākumā vikingu sāgā minētā kuršu pilsēta ir bijusi tagadējā Kuldīga.
1242. gadā Vācu ordenis devās karagājienā uz Kursu un kauju laikā krustneši nodedzināja Kuldīgas pilskalnu. Pēc Kuldīgas iekarošanas Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Grīningens 1242. - 1245. gados šeit uzcēla Goldingenas mūra pili. 1355. gadā rakstos Goldingena tiek dēvēta par pilsētu. 1368. gadā tā tiek minēta Hanzas savienības dokumentos. 14. gadsimta vidū pilsētai tika piešķirts ģerbonis ar Svētās Katrīnas attēlu.
Pēc Livonijas ordeņa sabrukuma un Kurzemes hercogistes izveidošanās 1561. gadā Goldingena kļuva par vienu no Kurzemes hercogu rezidencēm. No 1596. līdz 1617. gadam Goldingena bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta.
1795. gadā pēc Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā Goldingena kļuva par Kurzemes guberņas apriņķa pilsētu. 19. gadsimta otrajā pusē pilsētā sāka veidoties nelieli rūpniecības uzņēmumi. Daži no tiem pārtapa par rūpnīcām ar vairāk nekā 100 darbiniekiem. Vēl pilsētā tika ražoti sērkociņi, adatas, cigāri, ziepes, degvīns, liķieri un minerālūdens.
Šodien Kuldīga var dēvēt par Rietumlatvijas pērli. Atšķirībā no daudzām citām Latvijas pilsētām, Kuldīgas centrs neskaitāmo karu un ugunsgrēku laikā izglābās no postījumiem. Šeit ir saglabājusies sākotnējā koka arhitektūra, kas tiek datēta pat ar 16. - 17. gadsimtu. Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs Ventas senlejā ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Pāriesim pāri Kuldīgas tiltam, kurš ir trešais garākais ķieģeļu velvju tilts Eiropā. Tilts pār Ventu kuldīdzniekiem kalpo kopš 1874. gada. 164 metrus garais ar septiņiem laidumiem, ķieģeļu velvēm un laukakmeņu balstiem uzbūvētais tilts bija ne tikai lielākais un greznākais Latvijā, bet arī viens no modernākajiem Eiropā.
Apskatīsim 1735. gadā no sagruvušās hercoga pils palikušajiem akmeņiem celto pilssarga namiņu uz terases, vienīgā palikušā Kuldīgas pils mūra fragmenta. Senos laikos šeit dzīvoja pēdējais pils sargs Bofemēls.
Izstaigāsim Pilsētas dārzu, kas atrodas Kuldīgas senākajā daļā, bijušās Livonijas ordeņa rezidences vietā, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai mūru fragmenti un pagraba velve. Tagad tas ir kopts dārzs ar ziediem, atjaunots dīķis ar strūklaku, izveidoti gājēju celiņi, izbūvēta lapene un skatu laukums. Parkā atrodas 22 tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūras. Bet Ventas krastā paceļas īsta koka arhitektūras pērle - vecā Bangerta villa. Kopš 1940. gada ēkā atrodas Kuldīgas novada muzejs.
Pastaigājoties pa Kuldīgas vecpilsētu, redzēsim unikālu, ārkārtīgi labi saglabājušos un vienīgo Baltijā 17. - 18. gadsimta mazpilsētas plānojuma ēku ansambli, kas atrodas Alekšupītes krastos. Upe tek cauri pašam vecpilsētas centram, tieši gar daudzu māju pamatiem, veidojot ielu savdabību, un tāpēc Kuldīgu dēvē par Latvijas Venēciju.
Apbrīnosim Alekšupītes ūdenskritumu, kas šobrīd ir augstākais ūdenskritums valstī. Tā augstums ir 4,15 metri, bet platums - 8 metri. Virs ūdenskrituma ir tilts, kā arī dzirnavu dambis. Tiek uzskatīts, ka tas būvēts 13. gadsimtā vienlaikus ar pili.
Iepazīsimies ar Sv. Katrīnas evaņģēliski luterisko baznīcu - Kuldīgas vecāko baznīcu, kas nosaukta pilsētas aizbildnes Svētās Katrīnas vārdā. Šajā vietā baznīca atradās jau 1252. gadā, bet vēlāk tā tika pārbūvēta. Šajā baznīcā tika kristīts Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers, šeit notika arī viņa kāzas ar Brandenburgas princesi Luīzi Šarloti.
Aplūkosim kādreizējā Kuldīgas birģermeistara Stafenhāgena namu, kas celts 17. gadsimtā. Leģenda vēsta, ka 1701. gadā, kad zviedru karalis Kārlis XII viesojās Kuldīgā, viņš birģermeistaram atstāja milzu lādi (2 x 2,5 metri), kas pēc restaurācijas ir apskatāma arī šodien.
Apskatīsim "Hercoga galma aptieku", 1622. gadā pildrežģu tehnikā būvēto ēku.
Iepazīsimies ar vecāko koka māju Kurzemē, kas celta tālajā 1670. gadā!..
Apmeklēsim Rātslaukumu, kas bija galvenā pilsētnieku pulcēšanās vieta un soda izpildes vieta, jo laukuma stūrī bija uzstādīts kauna stabs. Blakus laukumam 17. gadsimtā celtais vecais rātsnams nesen tika atjaunots, un tagad tajā atrodas Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs. Blakus ēkai atrodas piemineklis izcilajam novadniekam aktierim Ēvaldam Valteram. Apskatīsim arī Jauno rātsnamu, ko 19. gadsimta otrajā pusē cēla saskaņā ar arhitekta Oto Dīces projektu. Šodien Kuldīgas novada pašvaldība ir vienīgā Latvijā, kas darbojas vēsturiskajā rātsnama ēkā.
Apbrīnosim Sv.Trīsvienības katoļu baznīcu, kas celta 1640. gadā pēc Polijas karaļa pieprasījuma, tā apstiprinot Hercogu Jēkabu par Kurzemes hercoga troņa mantinieku. Baznīca tika būvēta ar vienkāršu ārējo arhitektūru, kas veidota itāļu renesanses ietekmē. Savukārt interjers ir grezns, dekorēts ar 17. gadsimta skulptūrām un ornamentiem.
Pastaigāsimies pa skaisto seno promenādi - Liepājas ielu. Savdabīga, dažādos gadsimtos celtu ēku ieskauta gājēju iela, kas brīnišķīgi parāda ēku arhitektūras stilu attīstību 17. - 20. gadsimtos, īpašu uzmanību pievēršot māju durvīm un virsgaismas lodziņiem, kas šeit ir īpaši bagātas ar krāšņām detaļām.
Brīvais laiks. Laiks vakariņām pilsētas centrā.
Vakarpusē dodamies uz Ventspili
Ventspils (līdz 1917. gadam Vindava) ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, ostas pilsēta Baltijas jūras krastā, netālu no Ventas ietekas. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 33 380.
1253. gadā uzrakstītajā līgumā par Kurzemes ziemeļu daļas sadalīšanu ir pieminēta apdzīvota vieta Ventavas zemē. Winda kā Livonijas ordeņa pils Ventas grīvā pirmoreiz minēta 1290. gadā. No 1369. gada saglabājies pirmais Ventspils zīmogs un ģerbonis, bet pilsētas tiesības pieminētas kādā 1378. gada dokumentā. Livonijas ordeņa laikos Ventspils bija zināma kā ostas pilsēta, tā kļuva par Hanzas savienības locekli.
1561. gadā Ventspils kļuva par Kurzemes hercogistes daļu. Pilsētas ziedu laiki bija Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1642. - 1681. gados. Tad Ventas upes grīvā tika uzcelta liela kuģu būvētava, ap pilsētu sāka būvēt ieroču darbnīcas, domnas, salpetra un ķieģeļu manufaktūras, sāka attīstīties tirdzniecība ar Rietumeiropu, galvenokārt ar Holandi. No Ventspils hercoga kuģi devās uz hercogistes kolonijām - Gambiju un Tobāgo salu.
1795. gadā pilsēta kā visa Kurzeme tika iekļauta Krievijas impērijā. 19. gadsimta beigās Krievija nolēma pilsētā būvēt modernu ostu, vienlaikus tur izbūvējot dzelzceļa līniju Maskava-Ventspils. Ventspils pilsēta osta no vietējas nozīmes kļūst par nozīmīgu impērijas ostu.
Ļoti nozīmīgi Ventspils attīstībai ir 20. gadsimta 60. un 70. gadi, kad pilsēta kļūst par lielāko ostu Padomju Savienībā Krievijas naftas un ogļu eksportam pa Baltijas jūru.
Mūsdienās Ventspils ir pilsēta, pret kuru nevar izturēties vienaldzīgi. Tā ir kā maza valsts valstī. Lai sajustu Eiropas elpu, nav jābrauc uz ārzemēm - to visu var atrast Ventspilī!..
Iekārtojamies viesnīcā "Dzintarjūra" ***
Brīvais laiks
2. diena – Ventspils – Kolkasrags – Pūrciema Baltā kāpa – Rīga
Brokastis viesnīcā
Lielajā laukumā apbrīnosim unikālos pilsētbūvniecības objektus - koncertzāles "Latvija" ēku un strūklaku "Frigate "Valzivs"". Konkursā "Labākā būve Latvijā 2019" nominācijā "Publiskā jaunbūve" uzvarēja Ventspils Lielais laukums, Ventspils Muzikālā vidusskola un koncertzāles "Latvija" ēka.
Pēc tam aplūkosim Ventspils ziedu pulksteni. Pulksteņa diametrs ir 5 metri, tam ir stundu, minūšu un sekunžu rādītāji. Ziedu pulkstenis zvana katru stundu. Pulksteņa pamatni vasarā veido aptuveni 2500 puķu stādu, savukārt ziemā to rotā sala izturīgi augi un īpašs apgaismojums.
Jaunpilsētas laukumā redzēsim vienu no Ventspils brīnumiem - ziedu skulptūru "Bobslejisti". Kompozīcijā pamatā ir īstas bobsleja ragavas, kuras uz starta stumj četri no ziediem veidoti bobslejisti. Tāpat laukumam īpašu noskaņu piešķir strūklaka "Saules laiviņas". Strūklaka ūdeni izsmidzina smalku pilienu veidā, tā, ka saulainās dienās apmeklētāji var vērot varavīksni ap septiņām slīpēta akmens peldošām laiviņām.
Tālāk dosimies pa Ventspils vecpilsētu, kur šauras ieliņas, vēsturiskas ēkas un trīs laukumi - rātslaukums, Tirgus laukums un Vecpilsētas laukums, savijas ar mūsdienu arhitektūru. No viduslaiku ēkām vecpilsētā saglabājusies tikai 13. gadsimta Livonijas ordeņa pils. Ventspils kā tirdzniecības osta strauji attīstījās Kurzemes hercogistes ziedu laikos, tāpēc visaktīvākā būvniecība norisinājās tagadējā Tirgus laukuma teritorijā, kur saglabājušās daudzas 17. gadsimta bijušo noliktavu ēkas. Pēc Tirgus laukuma rekonstrukcijas 2009. gadā tirgus ieguva jaunu akmens segumu, ar kuru iezīmētas vietas, kur atradās tirgus saimniecības ēkas, un 18. gadsimta pamatu kontūras. Apskatīsim uzbūvēto "Tirgus aku" ar pilsētas ģerboņiem un zvanu torni ar unikālu pulksteni.
Blakus Tirgus laukumam, Skolas ielā, apskatīsim Amatu māju, kas atklāta 2007. gadā Kurzemes hercogistes 18. gadsimta vecākajā skolas ēkā. Savukārt Tirgus un Skolas ielu krustojumā apbrīnosim Ventspils vecāko dzīvojamo ēku, kas celta 1646. gadā.
Rātslaukumā apskatīsim ēku, kurā 1850. gadā bija ierīkots Rātsnams, bet kopš 2006. gada atvērta Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja. Apbrīnosim 1835. gadā vēlā klasicisma stilā celto Sv. Nikolaja evaņģēliski luterisko baznīcu. Turpat netālu apskatīsim rekonstruēto Ventspils Galveno bibliotēku un 1954. gadā uzstādīto pieminekli leģendārajam Sarkanās armijas latviešu strēlnieku divīzijas komandierim Jānim Fabriciusam.
Pastaigāsimies pa Ostas ielas promenādi, vienu no skaistākajām krastmalām Latvijā. Ventas krastmalu rotā daudzkrāsainas "Ventspils govju" skulptūras, pieminekļi, strūklakas un ziedu kompozīcijas. Krastmalā, netālu no Livonijas ordeņa pils, atrodas piemineklis Latvijas kuģniecības pamatlicējam Krišjānim Valdemāram. Šī ir ļoti iecienīta vieta, kur pilsētas viesi fotografējas.
Pēc tam apmeklēsim Livonijas ordeņa pili (vēsturiskais nosaukums vācu valodā Schloß Windau) - vienu no pilsētas atpazīstamākajiem simboliem. Livonijas ordeņa pils ir viens no vecākajiem viduslaiku cietokšņiem Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Pirmo vēsturiskajos dokumentos pils minēta 1290. gadā, kas tiek uzskatīts par Ventspils pilsētas dibināšanas gadu.
Livonijas ordeņa pils savas galvenās arhitektūras iezīmes ieguvusi pēc būvdarbiem 14. gadsimta pirmajā pusē. 1995. gadā sākās vērienīga pils arheoloģiskā izpēte un restaurācija, kuras laikā tika saglabātas gan 14. gadsimta nišas un 15. gadsimta sienu gleznojumi, kā arī 17. gadsimta durvju ailas un 19. gadsimta pagalma sarkano ķieģeļu galerija.
Mūsdienās pilī atrodas Ventspils muzejs, kas atzīts par vienu no modernākajiem Baltijā. Muzejā ir apskatāma unikāla digitālā izstāde "Dzīvā vēsture", kas stāsta par pils, pilsētas un ostas vēsturi. Vizuāli efektīga ir tēlu galerija "Spoku pagrabs". Pilī ir atklāta arī cietuma ekspozīcija "Kroņa maizē". Iepriekš piesakoties var izmēģināt roku šaušanā ar loku vai arī izšaut no īsta lielgabala.
Livonijas ordeņa pilī visu gadu notiek dažādi pasākumi: regulāri notiek koncerti, tematiskas vēstures un mākslas izstādes.
Šeit apmeklētājus gaida mājīgs pils krogs "Melnais sivēns" ar senu interjeru.
Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā.
Tālāk, apmeklējam Piejūras brīvdabas muzeju. Muzejs dibināts 1954. gadā, lai saglabātu Ziemeļkurzemes piejūras zvejniekciemu un zemnieku viensētu senās tradīcijas. Šobrīd muzejs Ventspilī ir otrs lielākais brīvdabas muzejs Latvijā, kurā apskatāma zvejnieku sēta, dzīvojamās un saimniecības ēkas, kūpinātavas, makšķerēšanas inventārs, tīklu būdas, laivas, kā arī Ziemeļkurzemes zemnieku sēta, dzīvojamās ēkas, vējdzirnavas no Užavas pagasta un citi novadam raksturīgi eksponāti. Muzeja jaunākais ieguvums ir 1874. gadā celtā Smiltnieku māja.
Muzeja teritorija ir 4 ha liela. Šeit atrodas Baltijas valstīs lielākā enkuru kolekcija ar vairāk kā 140 eksponātiem no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Piejūras muzejā no lielākajiem enkuriem ir izveidots Enkuru ceļš - enkuri novietoti gar parka takām.
Tūrisma sezonas laikā muzejā savas prasmes rāda kalējs, audēja un citi amatnieki. Piejūras muzejā regulāri notiek interesanti pasākumi: Pilsētas svētku laikā Amatu diena, Pagastu diena, kā arī gadskārtu latviešu pagānu svētku svinēšana un slāvu meteņi "Masļeņica". Muzejā pastāvīgi atvērtas dažādas tematiskas mākslas un vēstures izstādes.
Īpašas sajūtas sagādās brauciens ar vilcieniņu Mazbānītis. Ventspils Mazbānītis jeb šaursliežu dzelzceļš ar 600 mm platumu ir Piejūras brīvdabas muzeja apmeklētāju iecienīta izklaide.
Šo dzelzceļu Pirmā pasaules kara laikā izbūvēja vācu karavīri. Tā savienoja Ventspili ar zvejnieku ciemiem. Tvaika lokomotīve tika uzbūvēta 1916. gadā Vācijā, tā sver 9 tonnas un spēj sasniegt ātrumu līdz 20 km/h.
Mūsdienās divas lokomotīves ar otrās un trešās klases vagoniem, kā arī ar iecienītajiem vaļējiem vagoniem, vizina tūristus Jūrmalas parkā pa 1,4 km garo Riņķa līniju un pa 3 km garo Kalna līniju, kas ved uz Ventspils piedzīvojumu parku.
Mazbānītis lēnām velk vagonus pa trasi, pa ceļam tā pasažieri apskatīs enkuru izstādi, stacijas vēsturisko ēku, depo un pieturu kopijas.
Noslēgumā pastaigāsimies pa Ventspils Dienvidu molu. Uz Dienvidu mola izveidota labiekārtota promenāde ar skatu laukumu pie pašas bākas. Šī ir lieliska vieta pastaigām, kuru laikā var apbrīnot saulrietu, varenos jūras viļņus vētras laikā, kā arī vērot lielu kuģu ienākšanu ostā.
Pie mola uz paaugstinājuma apskatei izvietoti interesanti objekti - zvejas kuģi "Azova" un "Grots". Šeit ir arī 4 metrus augsts krēsls, kas izveidots no milzīgu enkuru ķēžu posmiem. No skatu torņa 19 metrus virs jūras līmeņa ar speciāla binokļa palīdzību var redzēt jūru, ostu un pilsētu.
Uz mola uzstādītā 4 metrus augstā un 7 metrus garā skulptūra "Govs-matrozis", kas stāv uz sava kuģa, sirsnīgi sagaida viesus, kas Ventspilī ierodas no jūras puses, kā arī sveic Dienvidu mola apmeklētājus.
Atvadāmies no Ventspils un izbraucam uz vienu no skaistākajām vietām Latvijā - Kolkasragu
Kolkasrags ir visizteiktākais zemes rags Latvijas piekrastē, vieta, kur satiekas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņi. No Kolkasraga uz ziemeļaustrumiem stiepjas aptuveni 6 - 7 km gara un 2 metrus dziļa sēre, kuras pamatā ir dolomīta sēklis. Sēres galā atrodas Kolkas bāka, kura uz mākslīgi izveidotas salas tika uzcelta 1884. gadā, bet kopš 1985. gada šī bāka darbojas automātiski.
Jūra pie Kolkasraga sēkļiem ir neskaitāmu kuģu bojāejas vieta, tā ir bīstama vieta kuģošanai. Pirms izejas uz krastu ir trīs akmens plākšņu arka, uz kuras ir uzraksts “Jūras paņemtiem”.
Kolkasrags pavasarī ir ideāla vieta gājputnu vērošanai, vasarā paradīze atpūtai pie jūras, savukārt rudenī un ziemā šeit var sajust dabas spēku. Rags ir unikāla vieta, kur vērot saullēktu un saulrietu jūrā. Tā ir arī vieta, kur sākas ceļojums pa Slīteres nacionālo parku.
Dodoties pastaigā pa Kolkasraga priežu taku, izbaudiet brīnišķīgo gaisu un vērojiet, kā Mazā jūra satiekas ar lielo - Baltijas jūru.
Tūristu ērtībām Kolkasragā iekārtots apmeklētāju centrs, kurā var iegādāties vietējos suvenīrus, darbojas vasaras kafejnīca.
Tālāk izbraucam aplūkot Pūrciema Balto kāpu
Dosimies pastaigā pa Pūrciema Baltās kāpas taku. Valsts mežu teritorijā, kas stiepjas gar Rīgas jūras līča piekrasti, aptuveni 500 metrus no jūras atrodas īpaši aizsargājamā Pūrciema Baltā kāpa.
Pastaigai pa kāpu izveidota 900 metrus gara taka, kas aprīkota ar koka laipām un skatu laukumiem ainavas baudīšanai. Taka gar Pilsupītes stāvajiem krastiem vijas augšup un lejup un paver skaistus skatus uz trim balto smilšu atsegumiem. Lielākais no tiem ir Pūrciema Baltā kāpa, kas sasniedz 20 metru augstumu. Pirms aptuveni 6000 gadiem izveidojusies kāpa ir ne tikai visiem pieejams dabas piemineklis, bet arī arheoloģijas piemineklis. Tieši šeit, takas tuvumā, tika atrastas akmens laikmeta apmetnes liecības.
Dabas mīļotāji varēs novērtēt Pūrciema Baltās kāpas neskarto dabas ainavu un pašas dabas radīto mierīgo gaisotni!..
Mājup brauksim gar Rīgas jūras līci, caur maziem, klusiem un skaistiem zvejnieku ciematiņiem
Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā
Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts viesnīcā "Dzintarjūra" *** divvietīgos numuros ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* Liepājas vecpilsētas apskates ekskursija vietējā gida pavadībā - 3.00 EUR personai
* Kudīgas apskates ekskursija vietējā gida pavadībā - 2.00 EUR personai
* Ventspils apskates ekskursija vietējā gida pavadībā - 3.00 EUR personai
* ieejas biļetes:
Karostas cietums:
ekskursija pa cietumu - pieaugušajiem 7.00 EUR, bērniem, pensionāriem 3.50 EUR
ekskursija pa cietumu ar šova elementiem - pieaugušjiem 8.00 EUR, bērniem, pensionāriem 4.50 EUR
Ventspils pils:
apmeklējums - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem, pensionāriem 1.50 EUR
gida pakalpojumi 40.00 EUR grupai
Piejūras brīvdabas muzejs - pieaugušajiem 2.00 EUR, bērniem 1.00 EUR
"Mazbānītis" - biļetes cena vienam braucienam "Riņķa līnijā" pieaugušajiem 2.00 EUR, bērniem 1.00 EUR
http://santur.com.lv/index.php/lv/kolektiviem-latvija/1165-45#sigFreeIdd2ba594fb5