Raunas viduslaiku pilsdrupas – Raunas Staburags – "Siera ražotne" – Smiltenes muižas komplekss – gleznainā Alūksnes pilsēta – dvīņu pilsētas Valka/ Valga – Ķoņu dzirnavas – kaņepju saimniecība "Adzelvieši" – Dikļu pils – Valmieras ievērojamākās vietas

Titul VidzemeCeļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena 59.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes  bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

1.diena – Raunas viduslaiku pilsdrupas – Raunas Staburags – siera un makaronu ražošanas uzņēmums SIA "Siera ražotne" – Smiltenes muižas komplekss – Alūksne – Valka/ Valga

7.00 izbraucam no Rīgas

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Raunā

Aplūkosim Raunas (Roneburgas) viduslaiku pilsdrupas. Vēstures avotos Roneburgas pils pirmo reizi minēta 1381.gadā, taču vēsturnieki uzskata, ka pils ir bijusi krietni agrāk. 13.gadsimta literatūrā ir minēts, ka pili 1262.gadā uzcēla Rīgas arhibīskaps Alberts II. Bet citā hronikā pils celtniecība tiek piedēvēta arhibīskapam Johanam I, kurš valdīja no 1273. līdz 1284.gadam.
Roneburgas pils tika uzcelta uz augsta kalna. Lēzenās kalna nogāzes tika izveidotas stāvākas, bet no austrumu un dienvidu pusēm tika izrakti dziļi grāvji. Cietoksni ieskāva gredzenveida siena ar vairākiem torņiem. Pils ēku kompleksā bija galvenā pils un trīs priekšpilis: ziemeļu, rietumu un dienvidu. Galvenā rezidence bija iespaidīga ēka, kuras garums bijis 47,5 metri, platums - 35,7 metri. Pils bija Rīgas arhibīskapu rezidence, šeit viņi rada patvērumu konfliktu laikā ar rīdziniekiem vai Vācu ordeņa bruņiniekiem. Miera laikā arhibīskapi izmantoja pili kā dzīvesvietu.
Visā pastāvēšanas laikā Roneburgas pils tika nopostīta deviņas reizes, te bija vācu, zviedru, poļu un krievu armijas. Ziemeļu kara laikā 1700. - 1721.gados pils tika pilnībā sagrauta.
Pirmie pilsdrupu konservācijas darbi sākās tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā, un turpmākajos gados tika veikts nopietns darbu komplekss. Tika labiekārtota teritorija ap pilsdrupām un iekšpusē. Viens no torņiem tika daļēji atjaunots, torņa augšējā stāvā iekārtots skatu laukums.

Pēc tam apmeklēsim Raunas Staburagu. Dabas taka aizvedīs līdz raudošajai klintij, kas ir unikāls pēcleduslaikmeta perioda dabas veidojums. Raunas upes labā krasta nogāzē redzēsim savdabīgo ģeoloģisko veidojumu - Staburaga klinti. Raunas Staburags ir šūnakmens klints, kuras augstums ir 4,5 metri, platums - 17 metri. Tas veidojies, sūnām pārkaļķojoties kalcija karbonātu saturošajā avota ūdenī vairāku gadsimtu garumā. Avots, kas plūst pāri Staburagam, turpina to audzēt arī mūsdienās. Klintī ir 1,1 metrus augsta un 1,3 metrus dziļa niša, kurā ieplūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi. Kopējais kāpņveidīgās klints garums ir 35 metri. Klints ir klāta ar vairāk nekā simts aizsargājamo aļģu un sūnu sugām. Šis ir vienīgais šāda veida dabas objekts Latvijā pēc Daugavas Staburaga applūdināšanas.

Tālāk ekskursija siera un makaronu ražošanas uzņēmumā SIA "Siera ražotne". Sierotava Raunā ir Ceriņu ģimenes uzņēmums, kas vairāk nekā 13 gadus klientiem piedāvā 25 augstas kvalitātes produktus: sieru, sviestu un makaronus.
Starp sieriem īpašu vietu ieņem Latvijā iemīļotais "Zaļais siers", kura viena no sastāvdaļām - sierāboliņš, tiek audzēts pašu dārzā. Pēc sierāboliņa pievienošanas produkts iegūst raksturīgo Zaļajam sieram garšu, krāsu un smaržu.
Uzņēmums ražo arī rīvējamo "Zaļo sieru", "Zelta sviestu", beramo sieru "Ķiplociņš", kā arī beramo sieru ar zaļumiem (garšvielām), pikantos knapsieriņus, 16 veidu makaronus un 4 veidu mājās nūdeles. Visi produkti ir roku darbs. 2017.gadā Raunas novadā SIA "Siera ražotne" saņēma veiksmīgas uzņēmējdarbības nomināciju "Gada veiksminieks uzņēmējdarbībā 2017".
Ekskursijas laikā būs iespēja apskatīt uzņēmumu un iepazīties ar ražošanas procesu.
Produkciju var iegādāties uz vietas. Uzņēmums lepojas, ka daudzus makaronu veidus var iegādāties veikalā bez iepakojuma, nosverot tos līdzi paņemtajā traukā.

Ceļojumu turpinām uz Smilteni

Ekskursija pa Smiltenes muižas kompleksu un kārumu degustācija. Muižas komplekss atrodas kalnā, kuru no divām pusēm ieskauj Abula upe, bet no trešās puses Vidusezers. Šo teritoriju dēvē par Kalnamuižu.
Muižas ēka celta 1767. - 1771.gados. Toreiz muižas ēkas īpašnieks bija Vidzemes ģenerālgubernators G. Brauns. Vēlāk to pārdeva Rīgas tirgotājam Bandavam. 1893.gadā Smiltenes muižu nopirka firsta Līvena māte, lai to uzdāvinātu savam dēlam Paulam Līvenam. Ar šo laiku sākās firsta Paula Līvena valdīšanas gadi, kad Smiltene ļoti strauji attīstījās.
Kalnamuižā ir saglabājušās vairākas ēkas: muižas pārvaldnieka māja, ledus pagrabs, mednieku māja, stallis, skābbarības tornis, klēts ar seniem vējrāžiem, Vācu ordeņa pilsdrupas ar siera namiņu - 1763.gadā celtais sierūzis. Vācu ordeņa pils celta 1370.gadā, tā piederēja Rīgas arhibīskapam. Mūsdienās saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti stāvā Vidusezera krasta nogāzes augšdaļā.
Pēc ekskursijas muižas firsta madāmas Lilī vai gida vadībā dosimies nobaudīt dažādus kārumus, kurus jums būs sarūpējusi firsta madāma.

Ceļš tālāk ved uz Alūksni

Alūksne ir zaļu pauguru, skaistu dārzu un parku pilsēta, kas atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienē, netālu no Alūksnes ezera. Visticamāk pilsētas nosaukums cēlies no latgaļu vārda "olūksna" - meža strauts.
1284.gadā pirmo reizi Pleskavas hronikās minēta Livonijas ordeņa pils Marienburga, kas atradās uz Alūksnes ezera salas. 1342.gadā Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena vadībā tika nojaukta senā koka pils un pabeigta ordeņa mūra pils celtniecība, kas kalpoja tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Pleskavu aizsardzībai. Pilsēta, kas izauga blakus pilij, kļuva pazīstama arī kā Marienburga. Un līdz 1917.gadam to sauca par Marienburgu (Marijas pils).
Livonijas kara laikā 1560.gadā pilsētu iekaroja uz laiku iekaroja Krievijas cara Ivana Bargā karaspēks. 1582.gadā Marienburga tika iekļauta Polijas-Lietuvas ūnijā. Poļu-zviedru kara rezultātā saskaņā ar Altmarkas pamieru 1629.gadā pilsēta tika nodota zviedriem. 1658.gadā Krievu-zviedru kara laikā Marienburgu ieņēma krievu karaspēks. 1661.gadā saskaņā ar Kardisas miera līgumu pilsēta tika nodota zviedriem.
Interesants fakts! 1683.gadā Ernsts Gliks, vācu luterāņu mācītājs, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu un krievu valodā, nodibināja pirmās skolas Vidzemē, kurās mācības notika latviešu valodā.
Ziemeļu kara laikā 1702.gadā Pētera I krievu armija iekaroja Marienburgu. 1704.gadā krievu militārā vadība sagūstīja mācītāju Ernstu Gliku un viņa ģimeni, tajā skaitā viņa audžumeitu Martu Skavronsku (Krūzi), kas kļuva par pirmā Krievijas imperatora Pētera I mīļāko un vēlāk sievu. 1724.gadā viņa tika kronēta par Krievijas imperatori kā Katrīna I.

Apmeklēsim Ernsta Glika Bībeles muzeju. Šis ir vienīgais muzejs Latvijā un Baltijā, kur glabājas pirmais latviešu valodā tulkotais Bībeles izdevums. Muzejs ir veltīts Ernstam Glikam (1652 - 1705) mācītājam un teologam, Bībeles skolotājam latviešu un krievu valodā.
Iepazīsiet "Bībeles ceļu" no paša sākuma, sākot no Ernsta Glika tulkotās Bībeles līdz pat mūsdienu izdevumiem. Muzeja ekspozīcijā ir Bībeles 40 pasaules valodās, dažādi sprediķi un dziesmu grāmatu izdevumi. Iespēja palasīt tekstus vecajā rakstībā un izjust valodas attīstību gadsimtu gaitā.

Pēc tam izstaigāsim Alūksnes parku. Parka veidošana sākās 18.gadsimta otrajā pusē. 19.gadsimta sākumā, atbilstoši tā laika modes tendencēm, parks tika pārveidots angļu stilā. Tādējādi tika izveidots skaistākais parks Vidzemē ar visplašāko koku un stādījumu kolekciju, un četru gadu laikā tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā. Parks ir īpašs ar saviem arhitektūras objektiem. Apskatei parkā tiek piedāvāti arī 21.gadsimta mākslas darbi, kas tika izveidoti 2001.gada vasarā akmens skulptūru simpozijā Zvārtavā.

Vēlāk apskatīsim Livonijas ordeņa pilsdrupas. 1342.gadā lielākajā Alūksnes ezera salā, Marijas salā (Pilssalā), Livonijas ordenis uzcēla cietoksni, ko ar krastu savienoja koka tilts ar paceļamu daļu. Pils tika iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā, tāpēc tā ieguva nosaukumu - Marienburga. Pils sastāvēja no galvenās pils un dienvidu priekšpils. Visu pili apjoza laukakmeņu siena ar astoņiem sargtorņiem. Pils tika regulāri uzlabota un paplašināta līdz 17.gadsimta beigām. Tā bija viena no lielākajām pilīm Livonijas ordeņa pārvaldītās teritorijas austrumu daļā. Ordeņa pils pastāvēja līdz Ziemeļu karam, kad sakautais zviedru karaspēks uzspridzināja tās centrālo daļu un padevās, bet krievu karaspēks to iznīcināja pilnībā.
Šodien par tā laika notikumiem liecina Livonijas ordeņa pilsdrupas Marijas salā, kas ar diviem koka tiltiem ir savienota ar ezera krastu - Alūksnes centru un Tempļa kalnu. Uz skatuves pie pilsdrupām notiek dažādi publiski pasākumi.

Tad uzkāpsim Tempļa kalnā, kas ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis. Šis ir sens latgaliešu pilskalns un senpilsētas vieta. Tempļa kalna parks padara Alūksni par Latvijas augstāko pilsētu! Kalna galā redzēsiet granīta rotondu - Slavas templi, kuru 1807.gadā lika uzcelt barons fon Fitinghofs, un apbrīnosiet gleznainu skatu uz ezeru, Marijas salu, Alūksnes jauno pili ar parku.

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Valku/ Valgu

Valka/ Valga - viena no sešām pilsētām pasaulē, kur caur centru iet valsts robeža. Latvijas pilsēta Valka ir Valkas novada administratīvais centrs, kurā dzīvo aptuveni 4550 cilvēku. Pilsētas platība ir 14,2 km². Igaunijas pilsēta Valga ir Valgas apriņķa administratīvais centrs, kurā dzīvo aptuveni 12 450 iedzīvotāju. Pilsētas platība ir 16,5 km².
Pirmo reizi vēstures avotos Valka/ Valga ir minēta Livonijas ordeņa Rīgas parādu grāmatas dokumentos 1286.gadā. Tad tā bija maza, bet vienota pilsēta.
1584.gada 11.jūnijā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs piešķīra Valkai pilsētas tiesības. Šī diena tiek uzskatīta par Valkas dzimšanas dienu.
Valkas pilsētas vienotība saglabājās līdz 1920.gadam, līdz brīdim, kad Krievijas karaspēks atkal vēlējās Latviju pievienot Krievijai. Spiediens bija ļoti spēcīgs, un Latvijai nācās lūgt palīdzību pie Igaunijas. Pēc veiksmīgas Krievijas intervences atvairīšanas, kā pateicības zīmi, Igaunija papildus militārās operācijas izmaksu atlīdzināšanai kā prēmiju saņēma lielu Valkas pilsētas ziemeļaustrumu daļu. 1920.gada 1.jūlijā pilsēta tika sadalīta divās daļās - Valkā un Valgā. Kopš tā laika un, līdz šai dienai Igaunijas un Latvijas robeža iet cauri pilsētai, tas arī ir Valkas/ Valgas nozīmīgākais apskates objekts!
Kopš 2007.gada 21.decembra, pēc tam, kad Latvija un Igaunija pievienojās Šengenas zonai, pilsēta atkal ir "vienota": nav robežkontroles, pilsētā darbojas Latvijas un Igaunijas kaimiņattiecību programma, lai gan katrai no abām daļām ir savas pārvaldes struktūras.
Interesanti zināt! Mūsdienās daudzi valcēnieši strādā Igaunijā, un vienīgā abu pilsēta slimnīca joprojām atrodas Igaunijas pusē. Valga ir starptautisks dzelzceļa satiksmes centrs! Tā kā Valkā nav dzelzceļa stacijas, pienākošie pasažieru vilcieni no Latvijas ienāk Valgā, kur atrodas to galastacija.

Dosimies pastaigā pa Valkas/ Valgas vēsturisko centru. Izstaigāsim Valku un tās centrālās ielas, kas izskatās diezgan koptas un ārēji nekādā ziņā nav sliktākas par igauņu kaimiņieni.
Apmeklēsim Valkas-Lugažu Evaņģēliski luterisko baznīcu, kuras nosaukums vēsturiskajos avotos pirmo reizi sastopams 1477.gadā. Baznīca tika atjaunota 1729. un 1755.gadā uzcelta nodegušās baznīcas vietā. Tā uzcelta bazilikas stilā, un tajā ir vērojamas gotikas, klasicisma un baroka, kā arī nacionālā romantisma stilu iezīmes. Mūsdienās baznīca pilda ne tikai dievnama pienākumus, bet tās tornis kalpo kā arī pilsētas skatu tornis. Apmēram no 7 stāvu ēkas augstuma aplūkosim brīnišķīgu skatu gan uz Valku Latvijā, gan uz Valgu Igaunijā.
Tad dodamies uz Latvijas un Igaunijas valsts robežu, vietu, kur jums būs unikāla iespēja, atrodoties pilsētas centrā, vienlaikus atrasties divās valstīs - stāvēt ar vienu kāju Latvijā, bet ar otru Igaunijā, vienā rokā turēt saldējumu "saldējums", bet citā saldējumu "jäätis". Un pavērojiet, kurā rokā saldējums izkusīs ātrāk - Latvijas ziemeļos vai Igaunijas dienvidos. Ieklausieties, kādā valodā, latviešu vai igauņu, kurkst vardes Varžupītē, pavērojiet, kādā virzienā tek Pedeles upe - upe, kas nepārtraukti šķērso robežu. Un nofotografējieties atmiņai pie robežstaba ar Eiropas Savienības zīmi "sākas Latvija" un "sākas Igaunija"!
Pēc tam dosimies uz Igaunijas pilsētas Valgas centrālo laukumu, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā sirdī un apvieno pilsētas abas puses - Valku un Valgu - vienotā veselumā. Laukumā pilsētniekiem tiek piedāvātas daudzas atpūtas un aktivitāšu iespējas. Šeit varat spēlēt ielu basketbolu un galda tenisu. Īpaši populāri ir oriģinālie soliņi un krāsains bērnu rotaļu laukums.
Netālu no centrālā laukuma redzēsim Valgas vecāko ēku - bijušo valsts iestāžu novada namu un Sv. Jāņa luterāņu baznīcu. Baznīca tika uzcelta 1816.gadā saskaņā ar arhitekta K. Hāberlanda projektu, un tā ir vienīgā ovālā baznīca Igaunijā. Šeit ir saglabājušās reti sastopamas ērģeles to sākotnējā formā un tās ir vienīgais Igaunijā saglabājies Frīdriha Ladegasta būvētais mūzikas instruments.
Tālāk redzēsim 1865.gadā uzcelto rātsnamu. Tā ir vienstāva ēka ar stāvu jumtu, mansarda logiem un tornīti. Rātsnams ir viens no visspilgtākajiem eklektiskās koka arhitektūras piemēriem Igaunijā. Un aplūkosim rātsnama rajonu, kas ir vecākā apdzīvotā vieta pilsētā.

Iekārtojamies hostelī igauņu Valgā

Brīvais laiks

 

2.diena – Valka/ Valga – Ķoņu dzirnavas – kaņepju saimniecība "Adzelvieši" – Dikļu pils – Valmiera – Rīga

Izbraucam no hosteļa

Brokastis Valkā

Pēc tam izbraucam uz Ķoņiem

Ekskursija pa Ķoņu dzirnavām, kuras aptuveni pirms 210 gadiem uzbūvēja barons Džems fon Menzenkampfs.
Šodien dzirnavas ir viens no pirmajiem mehāniskajiem uzņēmumiem laukos un ar saglabātajām iekārtām ieņem unikālu vietu Latvijā. Ķoņu dzirnavas ir vienīgā vieta Latvijā, kur vienkopus maļ graudus, vērpj vilnu, šuj segas un spilvenus.
Ekskursijas laikā varēs izsekot graudu ceļam, kā tie pārtop par miltiem. Redzēsiet kā strādā uz retro stila mašīnām, kuras vēl joprojām ir darba kārtībā un veic savu darbu - plucina, kārš, vērpj un satin vilnas dziju šķeterēs. Apmeklētāji nokļūs arī rokdarbu darbnīcā, kur varēs ne tikai aplūkot, bet arī iegādāties brīnišķīgus aitu vilnas izstrādājumus, kas gatavoti no šeit pat dzirnavās pārstrādātās vilnas. Aitu vilnas segas lina pārvalkā ir patīkamas gan ziemā, gan vasarā, jo ir elpojošas - tajās nekad nav karsti vai auksti.
Ķoņu dzirnavās ierīkota arī līdz 1,5 km gara pastaigu taka "Ķonīši" gar Rūjas upes krastu.
 
Tālāk ceļš ved uz saimniecību "Adzelvieši"

Ekskursija pa kaņepju saimniecību "Adzelvieši". Saimniecībā, netālu no Burtnieku ezera, varēsiet izsekot ceļu, kādu veic kaņepes no lauka līdz galdam. Saimniecībā "Adzelvieši" audzē sējas kaņepes, no kuru sēklām ražo kaņepju sviestu, aizdara rupjo malumu un kaņepju eļļu. Kā garšo kaņepes? - mazliet kā rieksti un stipri.
"Adzelviešiem" ir sena vēsture, un rakstos tā minēta jau 1542.gadā. Vairākas saimniecības ēkas ir saglabājušās no seniem laikiem. Pie simtgadīgās klēts eksponēti seni kaņepju šķiedras apstrādes instrumenti.
Ekskursijas laikā varēsiet iepazīt saimniecību, uzzināt par kaņepju audzēšanu un pārstrādi, aplūkot kaņepju šķiedras vēsturisko apstrādi un, protams, nobaudīt dažādus gardumus.

Ceļojumu turpinām uz Dikļiem

Apmeklēsim Dikļu pili. Pils neobaroka stilā tika uzcelta 1896.gadā, kad muiža piederēja baronam Paulam fon Volfam. Pilī, vienā no nedaudzajiem pils muižu kompleksiem Vidzemē, ir saglabājies salīdzinoši daudz oriģinālas iekšējās apdares. Tajā atrodas lieliska seno krāsniņu un kamīnu kolekcija.
Dikļu muižas ansambļa otra būtiskākā sastāvdaļa ir klēts, kas ir vecāka par pili un celta 18.gadsimta beigās vēlīnā klasicisma formās ar Vidzemes klētīm neraksturīgu majestātisku portiku.
Dikļu, muižas ēkas papildina 20 hektāru liels parks. Blakus pilij atrodas dīķis, kuram esot ozolkoka grīda. Aiz dīķa sākas Mazbriedes upe, kuras gravās ierīkots ainavu parks. 20.gadsimta 60.-tajos gados, apsekojot parku, tajā atklāja apmēram 20 eksotisku koku.
Dikļu pils tika atjaunota 2003.gadā. Pašlaik pilī ir iekārtota viesnīca, restorāns, SPA, kā arī telpas tiek piedāvātas dažādiem pasākumiem.

Pēc tam dodamies uz Valmieru

Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Dažādos gadsimtos pilsētas nosaukums dokumentos tiek rakstīts atšķirīgi - Wolmaria, Wolmar, Waldemer, Wolmar. Nosaukuma izcelsmei ir divas versijas: viena ir saistīta ar Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kuru 1212.gadā Rīgas bīskaps Alberts iecēla par fogtu šajā teritorijā. Otra versija ir saistīta ar Dānijas karali Valdemāru, kuram no debesīm sūtītais karogs palīdzēja uzvarēt kādā no cīņām ar Livonijas iedzīvotājiem.
1224.gadā Valmiera nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārziņā, kuri šeit lika pamatus akmens pilij. Tiek uzskatīts, ka Valmiera par pilsētu sāka veidoties 1283.gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Villekens fon Endorps vadīja Valmieras pils un Sv. Sīmaņa baznīcas celtniecību. 1323.gadā Valmiera pirmo reizi tiek minēta kā pilsēta, kurai ir sava pārvalde. Ekonomisko uzplaukumu Valmiera sasniedza 14. un 15.gadsimtā, un, kļuvusi par nozīmīgu tirdzniecības centru, pilsēta kļuva par Hanzas savienības locekli. 14. - 16.gadsimtos Valmiera bija tipiska, ar akmens sienām veidota viduslaiku pilsēta, kurā regulāri notika Livonijas pilsētu un landtāgu sanāksmes. 16., 17. un 18.gadsimtā kari starp Krieviju, Zviedriju un Polijas-Lietuvas ūniju, kā arī mēra epidēmijas un daudzie ugunsgrēki sagādāja Valmierai daudz nepatikšanu. Tā kļūst par parastu pilsētiņu. Situācija sāka uzlaboties tikai pēc 1785.gada, kad Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. Pilsētas ekonomisko situāciju uzlaboja 1899.gadā uzbūvētā Rīgas - Pēterburgas dzelzceļa līnija, kas gāja caur Valmieru. 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā Valmierā tika atvērtas nozīmīgas izglītības iestādes, darbojās vairāki mazie uzņēmumi. 1928.gadā Valmierā tika atvērta dziļurbuma aka, no kuras sāka iegūt slaveno Valmieras minerālūdeni. Otrais pasaules karš Valmierai kļuva par triecienu. 1944.gadā trešdaļa pilsētas tika pilnībā iznīcināta, pilsētas centrs nodega.
No 1960. līdz 2000.gadam Valmiera strauji aug, gan ekonomiskajā nozīmē, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Valmiera attīstās daudz straujāk nekā citas Vidzemes pilsētas, tā nostiprinās kā Vidzemes nozīmīgākā pilsēta.

Dosimies pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru. Izstaigāsim Rīgas ielu - pilsētas centrālo ielu. Apmeklēsim Dzirnavu ezeriņu, kas sākotnēji bijis daļa no viduslaiku Valmieras aizsardzības sistēmas, ko veidoja Rātes upītes dambji un slūžas. Ejot gar ezeru, redzēsim dažādas skulptūras un pieminekļus. Īpaša uzmanība jāpievērš Jansona darbam "Saules pulkstenis" un netālu esošajam neparastam labirintam. Tālākās pastaigas laikā nonāksim tieši uz Karātavu kalna. Viduslaikos šīs gleznainās, mierīgās vietas sauca par "bendes laukiem", bet netālu esošajā kalnā tika izpildīti nāvessodi. 1919.gadā Karātavu kalnā tika nošauti un apglabāti 11 komunistiski domājoši jaunieši. 1949.gadā šeit tika atvērts memoriāls.
Tālāk dosimies uz mazo un burvīgo Valmieras vecpilsētu. Tās centrā redzēsim Valmieras vēstures simbolu - Svētā Sīmaņa baznīcu, kas uzcelta 1283.gadā. Netālu no tās aplūkosim 13.gadsimta Livonijas ordeņa viduslaiku pils drupas. Starp pils drupām iekārtojies Valmieras muzejs - pilsētas vēstures krātuve. Muzeja komplekss atrodas astoņās 18. - 21.gadsimtu koka un mūra ēkās. Muzeja teritorijā starp koka ēkām redzēsim otru vecāko aptieku Latvijā, kas darbojās no 1755. līdz 1965.gadam.
Uzkāpsim arī Valterkalniņā, no kura paveras viens no ainaviskākajiem skatiem uz Gauju, Kazu krācēm, centrālo tiltu un pilsētu.

Pēc tam apmeklēsim Valmieras muzeju, kas ir valsts arheoloģijas piemineklis un izvietots 8 ēkās pils drupu teritorijā. Valmieras muzejs ir viena no nozīmīgākajām vēstures vērtību krātuvēm Vidzemē. Tajā ir aptuveni 60 000 vēstures, mākslas, arheoloģisko priekšmetu, fotogrāfijas un dokumenti, kas iegūti no dažādām vietām reģionā. Lielākās mākslas kolekcijas ir Teodora Ūdera, Jāņa Kalmītes, Rūdolfa Valdemāra Vītola un Pētera Postaža darbi. Rekonstruētajā Izstāžu namā un Rūdolfa Vītola vārdā nosauktajā izstāžu zālē katru gadu var apskatīt vairāk nekā divdesmit mākslas darbu, kā arī apmeklēt tematiskas, vēstures un kolekciju izstādes.

Vēlāk aplūkosim Valmieras Svētā Sīmaņa luterāņu baznīcu - pilsētas vērtīgāko vēstures un arhitektūras pieminekli. Baznīca tika uzcelta 1283.gadā un pieņemts, ka baznīcas nosaukums saistīts ar tās iesvētīšanu Simjūda (Sīmaņa un Jūdas) dienā - 28.oktobrī. Tā joprojām saglabā savu viduslaiku izskatu, kas veidots jauktā stilā, apvienojot romānikas un agrīnās gotikas stilus. Bet tās baroka tornis tika uzcelts 18.gadsimta vidū.
Pie ieejas Svētā Sīmaņa baznīcā redzēsiet pīlāra ķēdes fragmentu, uz kura līdz 19.gadsimta sākumam tika sodīti cilvēki, kas nepakļāvās sava laika likumiem. Atgādinot par Livonijas karu, baznīcas ziemeļu sienā tika iemūrēti divi akmens serdeņi, kas to iznīcināja. Baznīcā atrodas ievērojamu 15. - 16.gadsimta pilsoņu kapu plāksnes, slavenā Eiropas meistara F. Ladegasta 1886.gadā radītās ērģeles un vēsturiski nozīmīgās kanceles un 1730.gada ērģeļu luktu gleznojumi. Izstāžu zālē, kas atrodas baznīcas tornī, varēsiet apskatīt interesantas izstādes, bet no atjaunotā baznīcas skatu laukuma - apbrīnojamo Valmieras panorāmu.

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts hostelī
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Ekskursija uzņēmumā SIA "Siera ražotne" - apmeklētājam 1.00 EUR

Ekskursija pa Smiltenes muižas kompleksu un cienasts, degustācija - apmeklētājam 4.00 EUR

Ernsta Glika Bībeles muzejs - pieaugušajiem 1.50 EUR, bērniem 0.75 EUR

Valkas-Lugažu Evaņģēliski luteriskā baznīca - apmeklējums par ziedojumu

Ekskursija Ķoņu dzirnavās - apmeklētājam 1.50 EUR

Kaņepju saimniecība "Adzelvieši" - apmeklētājam 3.00 EUR

Dikļu pils:
pils apskate - pieaugušajiem 2.00 EUR, bērniem 1.50 EUR
Dikļu pils parka apmeklēšana - bez maksas
gida pakalpojumi Dikļu pils un parka apskatei - pieaugušajiem 4.00 EUR, bērniem 3.00 EUR

Valmieras muzejs: biļete muzeja izstāžu zāles un pastāvīgajās ekspozīcijas apmeklēšanai - pieaugušajiem 1.40 EUR, bērniem ieeja bezmaksas

Valmieras Svētā Sīmaņa luterāņu baznīca - apmeklējums par ziedojumu

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

2 dienu celojums Vidzeme