Madona - pilsēta, Madonas novada administratīvais centrs ar aptuveni 6660 iedzīvotājiem, kas atrodas pašā Vidzemes sirdī.
Madonas muiža jeb Biržu muiža, domājams, radās 17. gadsimtā. Pastāv versija, saskaņā ar kuru nosaukums cēlies no vācu vārda "Modohn" - maiņa, jo šeit notika tirdzniecība starp Vidzemes un Latgales iedzīvotājiem.
Madona aktīvi attīstīties sāka 19. - 20. gadsimtu mijā. 1903. gadā šeit tika ierīkota šaursliežu dzelzceļa līnija, kas savienoja Stukmaņus (tagad Pļaviņas) un Valku.
1921. gada pavasarī Madonai, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedza tūkstoti, piešķīra miesta pašvaldības tiesības. Kopš 1925. gada Madona ir Madonas novada centrs. 1926. gada 7. jūnijā Madonai piešķīra pilsētas tiesības un tas liecina, ka Madona ir viena no jaunākajām pilsētām Latvijā.
Mūsdienās Madona piesaista tūristus ar unikālām gleznainām ainavām un pauguraino reljefu. Pilsētai cauri plūst mazas upītes un strautiņi ar skaistām gravām. Madonai, atšķirībā no lielo pilsētu burzmas, raksturīgs apbrīnojams miers, tā ir bagāta ar zaļiem parkiem, košiem apstādījumiem un strūklakām. Pilsēta ir arī viens no populārākajiem aktīvā ziemas sporta veidu centriem Latvijā, tāpēc mēdz teikt, ka Madona ir Latvijas ziemas galvaspilsēta. Interesants ir fakts, ka Madonas pilsēta ir viena no augstākajām vietām Latvijā - tā atrodas no 122 līdz 193 metriem virs jūras līmeņa.

Ekskursija kājām pa Madonu. Dodoties ekskursijā ar vietējo gidu pa Madonu, varēsiet sajust pilsētas šarmu, izjust tās topogrāfiju un dzirdēt interesantus stāstus. Ekskursijas laikā uzzināsiet par Biržu muižu un uzzināsiet, kā dzelzceļš ir saistīts ar šīs teritorijas attīstību. Noskaidrosiet, kāpēc Madona ir Latvijas ziemas galvaspilsēta un kāpēc pilsētas simbols ir gailis. Redzēsiet Madonas strūklakas, Mīlestības gravu un pavisam nedaudz izjutīsiet pilsētiņas ikdienas ritmu.

Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā.

Ceļojumu turpinām uz Koknesi

Dosimies pastaigā pa Likteņdārzu. Ar visas Latvijas tautas atbalstu salas Koknesē ir tapis Likteņdārzs kā dāvana Latvijai 100-tajā dzimšanas dienā. Likteņdārzs ir dabā veidots simbols tautas nemitīgai atjaunotnei un izaugsmei - te satiekas gan cilvēka, gan valsts pagātne, tagadne un nākotne.
Likteņdārzā apvienojas lieliska ainavu arhitektūra ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu. Tautas dārzu veido ābeļu aleja un bruģakmens ceļš, kas ved uz ozolu ieskautu amfiteātri, publisku daudzfunkcionālu ēku, Virtuālo atmiņu māju ar digitālo taku un Lielo kalnu. Ikvienu sagaida Sirdsakmens un citi objekti. No skatu terases paveras skaists skats uz Daugavu un Kokneses baznīcu.
Likteņdārzs top tikai par ziedojumiem. Katrs iestādītais koks un ieklātais akmens ir stāsts par kādu cilvēku vai veselu dzimtu Latvijas vēsturē.
Dārzu iecienījuši ekskursanti, ģimenes un kāzu viesi. Šeit notiek arī kultūras un atpūtas pasākumi.

Pēc tam aplūkosim Kokneses viduslaiku pilsdrupas. Kokneses rakstiskos avotos pirmoreiz minēta Indriķa hronikas aprakstā kā Kukenois senpilsēta ar ķēniņu Viesceķi (rex Vesceka de Kukenois), kura kristītais vārds, iespējams, bija Vjačeslavs (Vjačko). 1207. gadā Kokneses ķēniņš lauza sadarbību ar lietuviešiem un polockiešiem, kļūdams par Rīgas bīskapa Alberta vasali. Rīgas arhibīskapa mūra pils celtniecība pie Pērses ietekas Daugavā tika uzsākta 1209. gadā, neilgā laikā tapa milzu pils ar priekšpili un nocietinātu pilsētu tai līdzās.
1229. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs fon Nauens pili izlēņoja Tīzenhauzenu dzimtai, kuru pārziņā tā bija līdz 1395. gadam. Tīzenhauzeni kļuva slaveni ar savām ķildām ar Rīgas arhibīskapiem: 1292. gadā Hanss Tīzenhauzens ievilināja pilī arhibīskapu Johanu II fon Fehti un, gaidot izpirkuma maksu, ieslodzīja viņu pagrabā, par ko tika izslēgts no baznīcas. Par ieslodzīto 1295. - 1300. gados kļuva arī arhibīskapa pēctecis Johans III fon Šverīns.
1277. gadā Kokenhusena saņēma pilsētas tiesības un drīz pēc tam pievienojās Hanzas savienībai.
1397. gadā Kokenhusenu atkal pievienoja Rīgas arhibīskapijai. 1420. gadā Kokenhusenas pils kļuva par Rīgas arhibīskapa vasaras rezidenci, bet pārējā laikā arhibīskaps uzturējās galvenokārt Raunas pilī. 1529. gadā Kokenhusena kļuva par arhibīskapa Tomasa Šēninga pastāvīgo rezidenci. Tajā uzturējās arī arhibīskapa galms, pie kam 800 - 900 cilvēku ik nedēļas maizei un alum vien patērējuši 3900 pūru labības.
Reformācijas gados arhibīskapi pameta dumpīgo Rīgu un beidzot apmetās Kokenhusenā, kur kala arī monētas. 1556. gadā Livonijas ordeņa bruņinieki šeit aplenca pēdējo katoļu Rīgas arhibīskapu un saņēma gūstā.
1561. gadā Livonijas kara laikā pilsētu ieņēma poļu-lietuviešu karaspēks, pārdēvējot to par Kokenhuzu.
Kokenhuzas pils bija viena no lielākajām un nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā, tāpēc tā vairākkārt kļuva par krievu, lietuviešu, poļu un zviedru strīdu un bruņotas cīņas objektu, pārejot no vienām rokām citās.
Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gadā Kokenhuzu iekaroja Saksijas armija, kas to uzspridzināja, atkāpjoties zviedru pārspēka priekšā. Pēc tam Kokenhuza zaudēja pilsētas statusu un pils vairs netika atjaunota.
Līdz 1966. gadam Kokneses pilsdrupas atradās augstu kalnā, uz zemesraga Daugavas un Pērses upju satecē, un izskatījās ļoti majestātiski. Bet pēc Pļaviņas HES ūdenskrātuves izbūves ūdens līmenis stipri pacēlās, un tagad upes ūdeņi skalojas tieši pie pils mūriem.
Ar Kokneses vēsturi un kādreizējo Kokneses pils veidolu varēsiet iepazīties paviljonā, kas atrodas pie ieejas pilsdrupās.
Kokneses viduslaiku pilsdrupas joprojām ir viena no gleznainākajām vietām Latvijā. Šodien šī ir ideāla vieta romantiskai pastaigai vai foto sesijai. Pilī bieži notiek pasākumi, festivāli un koncerti.

19.00 izbraucam uz Rīgu

Vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* Madonas apskates ekskursija ar vietējo gidu - 1.00 EUR personai

* ieejas biļetes:

Cesvaines pils:
apmeklējums - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem, pensionāriem 2.50 EUR
ekskursija pa pili un muižas kompleksu - 70.00 EUR grupai

Likteņdārzs:
ieeja par ziedojumu - apmeklētājam no 1.00 EUR
gida pakalpojumi - grupai 70.00 EUR

Kokneses viduslaiku pilsdrupas - pieaugušajiem 2.00 EUR, bērniem, pensionāriem 1.50 EUR