Liepāja (līdz 1917. gadam Libava) ir lielākā pilsēta vēsturiskajā Kurzemes novadā un nozīmīga neaizsalstoša osta Baltijas jūras piekrastē. Tā ir trešā lielākā pilsēta Latvijā ar aptuveni 68 000 iedzīvotājiem.
Pilsētas viduslaiku nosaukums (villa Liva - "Līvu ciems") liecina, ka senatnē šeit dzīvojusi Baltijas somu tauta - lībieši.
Pirmo reizi apdzīvotās vietas nosaukums hronikā minēts 1253. gada 4. aprīlī, ierakstā par zemes dalīšanu starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapu. Livas osta pirmo reizi minēta 1263. gadā. Tā bija Grobiņas fogta īpašums un nozīmīgs punkts ceļā no Vācu ordeņa rezidences Marienburgā uz Livonijas ordeņa rezidenci Rīgā. Tā kā Liva nebija nocietināta un atradās tuvu kareivīgajai Lietuvas lielkņazistei - ordeņa ienaidniekiem - tad tā nevarēja cerēt uz strauju izaugsmi. Tirdzniecība šajā ostā bija visai pieticīga un 15. gadsimtā aprobežojās ar kokmateriālu, gaļas, zivju un sviesta izvešanu uz dažām ziemeļaustrumu vācu pilsētām.
Pārmaiņas Līvu piemeklēja līdz ar ordeņa laika beigām. Pēdējais Vācu ordeņa mestrs Livonijā Gothards Ketlers 1560. gadā par 50 000 guldeņiem ieķīlāja Grobiņas novadu (ieskaitot Livu) Prūsijas hercogam Albrehtam. Prūsijas valdīšanas laikā apdzīvotā vieta tika pārdēvēta par Libau. Prūsija Libau Kurzemes hercogam atdeva pusgadsimtu vēlāk, 1609. gadā, kad jaunākais no Gotharda fon Ketlera dēliem Vilhelms apprecējās ar Prūsijas princesi Sofiju fon Hoencollerni, saņemot pūrā iepriekš ieķīlāto Grobiņu un Pilteni.
1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs fon Ketlers Libavai dāvāja pilsētas tiesības. Šis datums tiek uzskatīts par Liepājas oficiālo dibināšanas dienu.
Libavas ekonomiskā uzplaukuma periods bija 17. gadsimta vidus un otrā puse, kad tika celta osta. 18. gadsimtā Libava sāka ieņemt izdevīgo starpnieka vietu starp Polijas-Lietuvas ūniju, Prūsiju un Krieviju. Tirdzniecības apjoms kļuva aizvien daudzveidīgāks.
1795. gadā Kurzemes hercogiste, ieskaitot Libavu, nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Kopš tā laika pilsēta sāka attīstīties kā liela tirdzniecības osta un 1831. gadā ieguva pirmās klases ostas tiesības. Tika atklāta Libavas-Romni dzelzceļa līnija, kuras garums pārsniedza 1000 km. Liels stimuls pilsētas attīstībai bija Libavas cietokšņa un militārās ostas celtniecība. 1899. gadā Libava kļuva par pirmo pilsētu Baltijā, kurā sāka kursēt elektriskais tramvajs, kas arī mūsdienās ir nozīmīgs pārvietošanās līdzeklis.
1919. gadā Liepāja sešus mēnešus pildīja Latvijas galvaspilsētas lomu.
Pēc Latvijas nonākšanas Padomju Savienības ietekmes sfērā 1939. gada beigās Liepāja turpmākos divus gadus kļuva par padomju flotes tālāko rietumu bāzi, bet vēlāk - par nozīmīgu vācu karaspēka militāro sakaru centru. 1945. gadā PSRS Liepājas jūras kara flotes bāze bija viena no lielākajām Baltijas jūrā.
Mūsdienās Liepāju pazīst kā "pilsētu, kurā piedzimst vējš", iespējams, pastāvīgās jūras brīzes dēļ. Imanta Kalniņa sarakstītā dziesma "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir kļuvusi par pilsētas himnu.

Pēc tam, ekskursija uz Karostas cietumu - vienīgo tūristiem atvērto militāro cietumu Eiropā. Kā liecina aptaujas, Karostas cietums atzīts par apbrīnojamāko un neparastāko viesnīcu pasaulē!..
Liepājas garnizona cietums celts 1900. gadā un līdz pat 1997. gadam kalpoja kā militārpersonu disciplinārsodu izciešanas vieta. Jau no pirmajiem pastāvēšanas gadiem tā bija drūma vieta, šeit tika lauzti cilvēku likteņi un apspiests brīvais gars. Mainījās vara, un līdz ar to mainījās arī ieslodzītie, kuru vidū bija revolucionāri, cara armijas jūrnieki un jaunākie virsnieki, vācu Vērmahta dezertieri, Staļina laika tautas ienaidnieki, padomju un Latvijas armiju karavīri, kā arī citi nepakļāvīgie. Pēdējie ieslodzītie uzrakstus uz kameru sienām atstāja salīdzinoši nesen - 1997. gadā. Visā cietuma pastāvēšanas vēsturē nevienam nav izdevies izbēgt no tā sienām.
Ekskursijas laikā apmeklēsiet cietumu, kas kopš cara laikiem nav īpaši mainījies, uzzināsiet Karostas vēsturi un interesantus notikumus no cietumnieku dzīves, aplūkosiet kameras un karceri, kā arī cietuma muzeja ekspozīcijas, kas stāsta par Otro pasaules karu, padomju laiku, Atmodu Liepājā.
Ekskursija ar šova elementiem ir pasākums tiem, kuri nevēlas piedalīties parastā ekskursijā.
Pēc ekskursijas būs iespēja uzlaikot pagātnes tēlus - pārģērbties vēsturiskos tērpos un nofotografēties.
Cietuma suvenīru veikaliņā atradīsiet oriģinālus cietuma suvenīrus, kā arī Liepājā un Latvijā ražotus amatniecības izstrādājumus dažādām gaumēm.
Autentiski atjaunotā padomju laika cietuma bufetē varēsiet sevi palutināt ar siltiem pīrādziņiem un aromātisku kafiju, palasīt padomju presi vai noskatīties 16 minūšu garu filmu par Karostu. Par jūsu labsajūtu parūpēsies īsta padomju laiku bufetniece.

Ceļojumu turpinām uz Jūrkalni

Apbrīnosim Jūrkalnes stāvkrastu. Jūrkalne - tā ir viena no gleznainākajām jūras piekrastēm Latvijā, kas lepojas ar klusu, civilizācijas neskartu smilšu pludmali un 20 metrus augstu krasta krauju.
No laivas formas skatu laukuma paveras lieliska ainava uz Jūrkalnes pludmali, bet tās patiesais skaistums jāvēro no stāvkrasta. No kraujas uz pludmali ved kāpnes, kuras jau vairākkārt nācies atjaunot, jo spēcīgo vētru laikā krasts ievērojami atkāpjas.
Jūrkalnē ir aktīva nogruvuma tipa stāvkrasts, tāpēc tieši šeit novērojama lielākā krasta erozija. Jūrkalnes apkaimē jūrā jau ieskalots tik daudz smilšu, cik visā Latvijā kopumā!.. Ir novērots, ka gada laikā piekraste zaudē vairākus metrus.
Senāk dēvētā par Feliksbergu jeb Laimīgo kalnu, Jūrkalne joprojām dara laimīgus gan mierīgas atpūtas, gan ūdenssporta cienītājus.