Cēsis (līdz 1917. gadam Wenden) ir pilsēta Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs ar aptuveni 15 000 iedzīvotājiem. Gar pilsētu plūst Gaujas upe.
Cēsis - trešā vecākā pilsēta Latvijā ar vairāk nekā 800 gadu senu vēsturi. Tieši Riekstu kalnā, kur 11. gadsimtā apmetās pirmie zināmie Cēsu iedzīvotāji vendi, sākas pilsētas vēsture. 1206. gadā vendi pārgāja kristīgajā ticībā un kļuva par Livonijas pavalstniekiem. 1208. gadā vendu koka pils kļuva par nelielas Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku vienības mītnes vietu. 1213. gadā Rīgas bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis noslēdza vienošanos par iekaroto zemju sadali. Tā rezultātā ordenis saņēma Vendenu un lielas teritorijas uz dienvidaustrumiem no tās, un pretī vendu pilskalnam sāka celt mūra pili. Ap 1220. gadu ordeņa bruņinieki uzcēla Vendenas pili, kas kļuva par spēcīgāko cietoksni Livonijā. Kopš 1237. gada vācu Vendenas pils bija viens no galvenajiem Livonijas ordeņa centriem un tā mestru rezidence. 13. gadsimta beigās tika uzcelta Sv. Jāņa baznīca, kas kļuva par Livonijas ordeņa galveno dievnamu. Straujākā pilsētas attīstība sākās Livonijas laikā, kad Vendene kļuva par Livonijas galvaspilsētu un galveno Vidzemes attīstības centru. 1323. gadā Vendena saņēma pilsētas tiesības, un kopš 1367. gada tā ir Hanzas savienības dalības pilsētu. 1472. gadā Vendenā tika atvērta naudas kaltuves, kur vienlīdz ar Rīgu tika kaltas pirmās Livonijas ordeņa monētas. Vendena ir vienīgā pilsēta Livonijā, kur izgatavojas zelta un sudraba monētas ar uzrakstu (Moneta Wendes vai Moneta Wenden).
Livonijas kara laikā 1559. - 1560. gadā Krievijas cara Ivana IV karaspēks nopostīja Vendenes pilsētu, bet pili neieņēma. 1566. gadā pēc Livonijas bruņniecības padošanās akta parakstīšanas Vendena tika iekļauta Lietuvas lielkņazistei piederošās Pārdaugavas hercogistes sastāvā. 1577. gada vasarā Vendenas pils pakļāvās Livonijas karalim Magnusam. Drīz pēc tam pilsētu atkal ielenca cara Ivana IV vadītais karaspēks, bet pilsētnieki nolēma pils vārtus neatvērt. Pēc piecu dienu ilgas bombardēšanas aptuveni 300 cilvēku pilī izdarīja masveida pašnāvību, uzspridzinoties ar četrām mucām šaujampulvera. 1582. gadā pēc Livonijas kara beigām Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs piešķīra Vendenai tādas pašas tiesības kā Rīgai. 1598. gadā Vendena kļuva par Polijas-Lietuvas ūnijas pārvaldītās Pārdaugavas hercogistes Vendenas vaivadijas galveno pilsētu.
Vendena no visām Livonijas pilsētām visilgāk palika katoliska, līdz pat pāriešanai Zviedrijas varā 1625. gadā.
Ziemeļu kara laikā 1703. gadā krievu karaspēks ieņēma Vendenu, un tā tika pievienota Krievijai.
Jau 19.gadsimta beigās Cēsis kļuva par kultūras pasākumu, mākslas un atpūtas centru. Arī mūsdienās Cēsis ir svarīgs kultūras centrs ne tikai Vidzemes reģionā, bet visā Latvijā. Cēsu kultūrvēsturiskais mantojums ir Cēsu viduslaiku pils, vecpilsēta ar saglabājušos ielu tīklu ar akmens un koka ēkām, Gaujas upes krastos uzceltās koka savrupmājas, kā arī senās muižas.
Par Latvijas karoga dzimteni tiek uzskatītas Cēsis. Atskaņu hronikā pieminēta cēsinieku armija, kas Rīgas kaujā 1279.gadā devās zem sarkanbaltsarkanā karoga. Latvijas valsts pirmais karogs apskatāms Cēsu Jaunajā pilī.

Ekskursija kājām pa Cēsu vecpilsētu, kuras laikā redzēsiet vienu no pievilcīgākajām viduslaiku pilsētām Latvijā un uzzināsiet šīs apbrīnojamās pilsētas vēsturi. Dzirdēsiet senas leģendas, kuru pamatā ir Livonijas ordeņa Vendenas pils un vendu apdzīvotais Riekstukalns, uzzināsiet pilsētas ēku vēsturi, apskatīsiet pilsētas laukumus, baznīcas un parkus.
Pabūsim uz Vienības laukuma - galvenā no pilsētas laukumiem. Tam blakus atrodas viesnīca, kafejnīcas, veikali, bankas, tiesa un citas cēsniekiem nozīmīgas iestādes. Laukumā apskatāms Uzvaras piemineklis, kas 1925. gadā uzstādīts Latvijas brīvības cīņu laikā kritušo Latvijas un Igaunijas karavīru piemiņai. Caur viduslaiku Raunas vārtiem nokļūsim pašā vecpilsētas sirdī. Mūsdienās par pilsētas mūra vārtiem liecina pamatu un virszemes fragmentu rekonstrukcija, kas rada zināmu priekšstatu par viduslaiku mūri, vārtu lielumu un pamatīgumu.
Viduslaikos ap Vendenas pili un Sv. Jāņa baznīcu viena blakus otras visos virzienos parādījās šauras, līkumainas ieliņas ar amatnieku darbnīcām un tirgotāju veikaliem. Neskatoties uz to, ka daudzo karadarbību un atkārtotu ugunsgrēku rezultātā Cēsu viduslaiku apbūve pilnībā izzuda, pilsētas vēsturiskā centra plānojums ir palicis gandrīz nemainīgs. Mūsdienās vecpilsētā var apskatīt lielāko daļu Cēsu vēsturiski un arhitektoniski izcilāko ēku: 1767. gadā celto Rātsnamu, 1788. gadā celto Tirdzniecības namu, 18. gadsimta Harmonijas namu un citus... Šo un citu ēku pirmajos stāvos atrodas nelieli veikaliņi un dažādas radošās darbnīcas. Mājām ir unikāli iekšpagalmi, skvēri un laukumi.
Apmeklēsim Rožu laukumu - kādreizējo pilsētas tirgus laukumu kopš 13. gadsimta. Šeit varēsiet aplūkot Matiasa Jansona skulptūru "Senās Cēsis" un apbrīnot Cēsu dominanti - 1281. - 1284. gadā celto Sv. Jāņa baznīcu. No 1582. līdz 1621. gadam tā bija galvenā katoļu baznīca Livonijas bīskapijā, bet no 1621. gada kļuva par luterāņu baznīcu. Baznīcā ir apglabāti vairāki Livonijas valstsvīri - ordeņa mestri un bīskapi, bruņinieki. Šī ir lielākā viduslaiku bazilika Latvijā ārpus Rīgas.
Apmeklēsim Līvu laukumu, kas 13. gadsimta pirmajā pusē bija vienīgais tirgus laukums pilsētā. Mūsdienās laukumu rotā strūklaka, kuras vietā 13. gadsimtā atradās aka "Lejas Šķimbēgs" (šķimbēgs senvācu valodā nozīmē dzidrais strauts). Blakus laukumam redzēsiet 18. gadsimtā celto Komtešu namu jeb tautā saukto Princešu namu.
Izstaigāsim Cēsu pils kompleksu, kas ar savu vēsturisko un romantisko izskatu aizrauj un apbur gan cēsniekus, gan pilsētas viesus. Šeit nelielā teritorijā atrodas vairāki unikāli dažādu laikmetu vēstures liecinieki. Viens no mīklainākajiem un noslēpumainākajiem senvēstures laikmeta pieminekļiem ir seno vendu pils Riekstukalnā. Netālu atrodas Zobenbrāļu ordeņa 13. gadsimta sākumā celtā pils. Viduslaikos Vendenas pils bija viens no nozīmīgākajiem Vācu ordeņa bastioniem Baltijā, bet šobrīd tās ir iespaidīgākās un vislabāk saglabājušās viduslaiku pilsdrupas Latvijā. Savukārt Cēsu pilsmuižas ēku komplekss ar Jauno pili kā centrālo objektu, kā arī labiekārtotie pils parks un Maija parks iepazīstinās ar 18. un 19. gadsimta romantisma laikmeta iezīmēm. Pils parka ziemeļaustrumu pusē aplūkosiet 1845. gadā neobizantiešu stilā uzcelto Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīcu. Baznīcas dārzā atrodas Cēsu pilsmuižas īpašnieku Zīversu dzimtas kapenes.

Pēc tam apmeklēsim Cēsu Jauno pili (Cēsu Vēstures un mākslas muzejs). Cēsu Jaunā pils kopā ar pilsmuižas vēsturiskā centra teritoriju un Livonijas ordeņa viduslaiku pilsdrupām veido vienu no pašiem nozīmīgākajiem un romantiskākajiem Vidzemes reģiona un Austrumbaltijas kultūrvēsturiskajiem objektiem.
Cēsu pilsmuižas kungu dzīvojamā māja jeb Cēsu Jaunā pils 18. gadsimtā iebūvēta viduslaiku pils nocietinājumu sistēmā - torņa un vārtu aizsardzības ēkas vietā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas uzplauka, atrodoties senās Baltijas vācu dzimtas grāfu Zīversu īpašumā.
Kopš 1949. gada Jaunajā pilī iekārtots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Interjeru ekspozīcija stāsta par Jaunās pils un pilsmuižas īpašnieku grāfu Zīversu dzimtas vēsturi un iepazīstina ar interjeru kultūru 18. - 19. gadsimtā kā baltvācu kultūras mantojuma būtiskāko sastāvdaļu. Te iespējams aplūkot uz Lielā salona sienām restaurēto gleznieciski augstvērtīgo rožu motīvu brīvrokas gleznojumu, kā arī bīdermeijera stila interjera apdares paraugu Kafijas istabā. Otra ekspozīcija "Cēsis - Latvijas vēstures simbols" interaktīvā veidā aicina apmeklētāju izstaigāt cauri gadsimtiem un iepazīstina ar nozīmīgiem faktiem un notikumiem, kuri atstājuši savu ietekmi ne vien uz Cēsīm, bet arī uz Latvijas un pat visas Eiropas vēsturi. Pilī ir arī īpaša telpa ģimenēm un telpa mainīgām izstādēm. Savukārt pils apmeklētāju centrā atrodas Cēsu iecienītākais suvenīru veikals.
Varēsiet uzkāpt Lademahera tornī, kurš ir uzskatāms par vienu no pirmajiem neogotikas piemēriem Latvijas muižu arhitektūrā, un no tā paveras brīnišķīgs skats uz pilsdrupām un Gaujas Nacionālā parka mežu ieskauto pilsētu. 1988. gadā tornī uzvilktais sarkanbaltsarkanais karogs lepni apliecina, ka Cēsis ir Latvijas nacionālā karoga dzimtene.

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* Cēsu vecpilsētas apskates ekskursija ar vietējo gidu - 2.50 EUR personai

* ieejas biļetes

Cēsu Jaunā pils (Cēsu Vēstures un mākslas muzejs):
apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 4.00 EUR
ekskursija pa Cēsu Jauno pili - 70.00 EUR grupai
ekskursija pa Cēsu Viduslaiku pili - 70.00 EUR grupai
Lademahera torņa apmeklējums - pieaugušajiem 3.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 2.00 EUR

Siguldas Jaunā pils - pieaugušajiem 4.50 EUR, skolēniem, pensionāriem 2.50 EUR
Livonijas ordeņa Siguldas pilsdrupas - pieaugušajiem 2.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 1.00 EUR
kompleksā biļete abu piļu apmeklēšanai - pieaugušajiem 6.00 EUR, skolēniem 3.00 EUR

Siguldas evaņģēliski luteriskā baznīca - apmeklējums par ziedojumu