Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Rokišķi-sena pilsēta, kas slavena ar Rokišķu muižu, Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīcu un savdabīgiem arhitektūras pieminekļiem – Stelmužes ozols un Stelmužes Kunga Jēzus Kristus krusta baznīca – "ezeru pilsēta" Zarasi

Aukstaitijas gerbonisCeļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 27.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

7.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Rokišķos

Apmeklējam Rokišķu muižu. Muižas komplekss, kurā ietilpst 16 objekti (muižas māja, parks ar dīķiem un saimniecības ēkām), ir viens no izcilākajiem klasicisma un historisma ansambļiem Lietuvā.
Muižas ziedu laiki bija 18. gadsimta beigās, kad par muižas īpašnieku kļuva slavenas muižnieku dzimtas pēctecis Ignāts Tīzenhauzens. Tieši tad, 1801. gadā, tika uzcelta jaunā muižas pils klasicisma stilā. Tā bija vienstāva mūra ēka ar mezonīnu. Ēkā tika akcentēts centrālais apjoms, kuru rotā masīvs četru kolonnu portiks, augšpusē - trīsstūrveida frontons. Blakus atradās mūra mājas apkalpotājiem, apkārt pilij tika izveidots 16 ha plašs parks ar dīķiem. Tajā pašā laikā tika pārbūvēts arī Rokišķu galvenais pilsētas laukums.
Šīs muižas skaistums un lieliskais parks iedvesmoja nākamo īpašnieku Konstantīnu Tīzenhauzenu radīt un studēt zinātni. Būdams dedzīgs ornitologs, viņš ne tikai pētīja un preparēja putnus, bet arī gleznoja brīnišķīgus attēlus. 19. gadsimta vidū Konstantīns pilsētu pārvērta par zinātnes centru: nodibināja dabas izpētes centru, oranžērijā un siltumnīcās iestādīja daudz tropu augu.
1880. gadā pēc grāfa Reinolda Tīzenhauzena nāves par muižas īpašnieci kļuva viņa māsa Marija Preždiecka-Tīzenhauzena. 1905. gadā Jonas Preždieckis muižas pili pārbūvēja: tika piebūvēts otrais stāvs, veikta telpu iekšējā pārbūve, mainīta fasāde. Pils ieguva neobaroka un neogotikas iezīmes. Un muižas ansambļa svarīgākais akcents tagad bija skaistā pils, ko ieskauj vecs 28 ha plašs parks ar dīķiem un unikālām radiālām alejām.
No 1940. gada (ar pārtraukumiem) muižā atrodas Rokišķu novada muzejs, kurā ir uzkrāti aptuveni 90 tūkstoši eksponātu. Šeit glabājas unikāli Rokišķu novada kultūras un vēstures materiāli: daudzveidīgi arheoloģiskie atradumi, senas grāmatas, dokumenti un iespieddarbi, dažādu periodu monētas un banknotes, tēlotājmākslas un lietišķās mākslas eksponāti, vērtīga grāfu apģērbu kolekcija, muižas arhīvs, fotogrāfijas, senās un mūsdienu tautas mākslas kolekcija, kurā ievērojamu vietu ieņem Lietuvas slavenākā un nepārspējamā kokgriezēja Liongina Šepka koka skulptūras.
Mūsdienās Rokišķu muiža ir kļuvusi par tūristu pievilkšanas centru, dažādu izstāžu norises vietu, bet Ziemassvētku laikā - par Ziemassvētku vecīša rezidenci!

Pēc tam Rokišķu vecpilsētas apskates ekskursija ar Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīcas apmeklējumu. No Rokišķu muižas dodamies uz vecpilsētu. Izstaigāsim dīķu ieskauto Tīzenhauzenu aleju. Aiz labajā pusē esošā dīķa ir saglabājusies ļoti interesanta bijušās Rokišķu muižas alus darītavas ēka un kādreizējā Krošinsku dzimtas muižas teritorija. Kreisajā pusē esošajā dīķī, kad tas nav aizsalis, peld divi melnie gulbji Lita un Latas, kurus 2011. gadā pilsētai dāvināja sadarbības partneris Latvijā - Cēsu pilsēta.
Apmeklēsim unikālo un pievilcīgo Neatkarības laukumu - vienīgo klasisko šāda veida pilsētbūvniecības pieminekli Lietuvā. 1931. gadā laukumā tika uzcelts Lietuvas neatkarības desmitajai gadadienai veltīts piemineklis, no kura laukums vēlāk ieguva savu nosaukumu. Bet, 1999. gadā, kad pilsēta svinēja 500 gadu jubileju, tika uzstādīta skulptūra "Arka".
Vecpilsētas centrs ir Tīzenhauzenu aizsāktās grandiozās pārbūves rezultāts. Pēc viņu iniciatīvas šeit tika uzceltas iepirkšanās pasāžas, viesnīcas, alus darītava, ķieģeļu fabrika, dzirnavas, slimnīca un skola. 19. gadsimta beigās galvenajam laukumam piegulošās teritorijas bija tik blīvi apbūvētas, ka jauniem objektiem vienkārši vairs neatlika vietas. Visi šie objekti izvietoti regulāra taisnstūra formā, kur vienā pusē ir pati Rokišķu muiža, bet otrā - Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīca.
Rokišķi mūsdienās - apgleznotu slēģu pilsēta. Tāpēc noteikti ielūkosimies kādā no ielām, kur atrodas koka mājas ar krāsainiem slēģiem. Šī "brīvdabas galerija" veiksmīgi darbojas kopš 2003. gada, priecējot gan pilsētas iedzīvotājus, gan tās viesus!
Un, protams, neaizmirstamu iespaidu atstās Rokišķu Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīca, kas celta 1866. - 1885. gados. Baznīca kopā ar zvanu torni un kapelu veido vienu no skaistākajiem neogotikas ansambļiem Lietuvā. Pirmo arhitektūras projektu sagatavoja Prūsijas vācietis Frīdrihs Gustavs fon Šahts. Vēlāk austrietis Georgs Verners no Tiroles, toreizējais Vīnes galvenais arhitekts, veica būtiskus grozījumus projektā. Runā, ka baznīcas celtniecība izmaksāja vairāk nekā vienu miljonu cara zelta rubļu. Celtniecības iniciators bija grāfs R. Tīzenhauzens, pēc kura nāves darbi turpinājās viņa māsas M. Preždieckas-Tīzenhauzenas vadībā.
Baznīca apmeklētājus pārsteidz ar slavenu Eiropas meistaru darbiem: franču tēlnieks Plāsida Pousila-Rusande veidojis apzeltīto centrālo altāri, austriešu tēlnieks Oto Kēnigs lējis Tīzenhauzenu bronzas skulptūras, beļģu tēlnieks Bonnārs Žirardo veidojis bareljefus, latviešu izcelsmes kalējs izgatavojis greznus vārtus, slaveno beļģu meistaru brāļu Gojeru darbnīcās tapuši kokgriezumi, austriešu stiklinieki izgatavoja unikālas vitrāžas, vācu uzņēmuma "Walcker" amatnieki izveidoja un uzstādīja krāšņas ērģeles, poļu amatnieki dekorēja interjeru ar bronzas detaļām, zvanu torņa zvani bija lieti Varšavā uzņēmumā "Zwoliński".
Tūristiem apskatei ir atvērta baznīcas kripta, kurā atdusas trīs Rokišķu apkaimē savulaik valdījušo dzimtu pārstāvju - kņazu Krošinsku, grāfu Tīzenhauzenu un grāfu Preždiecku pīšļi.

Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā. Ja esat ieradušies Lietuvā atpūsties un gūt jaunus patīkamus iespaidus, jums jāizmēģina un jānovērtē lietuviešu nacionālās virtuves garšīgie un tajā pašā laikā ne pārāk dārgie ēdieni.

Ceļojumu turpinām uz Stelmužes ciemu

Apbrīnosim Stelmužes ozolu - Lietuvas slavenāko dabas pieminekli un vienu no vecākajiem ozoliem Eiropā. Tiek uzskatīts, ka tā vecums ir 1000 - 1500 gadi, bet varbūt arī visi 2000 gadi. Ozola augstums ir 23 metri, stumbra diametrs 3,5 metri, apkārtmērs zemes līmenī 13,5 metri (lai aptvertu stumbru nepieciešami 8 - 9 vīrieši).
Stelmužes ozols ir pārdzīvojis daudzus vēsturiskus laikmetus apkaimes vēsturē, iespējams, redzējis Lietuvas kunigaišus, krustnešus un zobenbrāļus. Dobumā atrastās cilvēka skelets un franču šautene liecina, ka tas, iespējams, bijis kāda Napoleona armijas kareivja slēptuve, kad viņš bēga no Krievijas.
Par ozolu klīst leģendas un stāsti. Tika uzskatīts, ka caur dobumu var nolaisties pazemes pasaulē, ka zem tā saknēm var būt dārgumi, bet zem zariem senatnē ir degusi Svētā uguns. Nav precīzi zināms, kas noticis ar ozola galotni. Leģenda vēsta, ka dzimtcilvēki ar to aizšķērsojuši ceļu ļaunam karalim, lai tas nevarētu pabraukt garām.
Tagad Stelmužes ozols atrodas aiz nožogojuma, kuram nedrīkst kāpt pāri. Tas aizsargā koka saknes, lai pagarinātu tā ilgmūžību.
Pie ozola atrodas informācijas stends. Apmeklētāji stendā var iekļūt it kā ejot koka stumbrā, bet esot tajā apjaust tā izmēru un palasīt par ozolu.

Pēc tam apmeklēsim Stelmužes Kunga Jēzus Kristus krusta baznīcu. Netālu no Stelmužes ozola atrodas viena no Aukštaitijas pērlēm, viena no vecākajām koka baznīcām Lietuvā.
Vēstures avoti vēsta, ka baznīca ir celta 1650. gadā pēc muižā dzīvojošo vācu baronu fon Berkenu iniciatīvas vietējo protestantu vajadzībām. 1713. gadā dievnamu pārbūvēja baroni fon Felkerzāmi, kuriem tajā laikā piederēja Stelmužes muiža. Un tā simtiem gadu Stelmužes baznīca bija daļa no Kurzemes hercogistes. Pašā baznīcā atrodas neliels vairogs ar Felkerzāmu dzimtas ģerboni, bet kriptā zem baznīcas apglabāti Stelmužes muižas īpašnieki.
Koka baznīcas ēka ir arhitektūras piemineklis ar klasicisma iezīmēm. Kad ieiet baznīcā, pārsteidz tās unikālais interjers. Skatienus vienkārši piekaļ ar unikāliem baroka stila kokgriezumiem dekorētā kancele un ne mazāk iespaidīgais altāris ar krustā sistā Jēzus tēlu. Daudzstūru kancele paceļas virs bagātīgi izgrebta ornamentāla staba, kas imitē palmas stumbru, ar 12 apustuļu bareljefiem un grebumiem augu motīvu formā. Jumtiņu rotā eņģeļu figūras, kas tur rokās Kristus ciešanu simbolus. Pastāv versija, ka šo vērtīgo ansambli veidojuši latviešu amatnieki, kuri izmantojuši tikai cirvi, kaltu un tikai dažas naglas.
1997. gadā Kunga Jēzus Kristus krusta katoļu baznīcā tika ierīkots Stelmužes baznīcas mākslas muzejs.
Baznīcas pagalmā atrodas 17. gadsimta vidū celtais koka zvanu tornis ar atvērtu galeriju un 17. gadsimta sākumā atlietiem zvaniem. Zvanu tornī ir vēl viena muzeja izstāde, kas veltīta Stelmužes muižas vēsturei.

Tālāk ceļš ved uz "ezeru pilsētu" Zarasiem

Dosimies nelielā pastaigā pa pilsētas centrālo daļu. Zarasi ir pilsēta Lietuvas ziemeļaustrumos, Zarasu apgabala administratīvais centrs ar aptuveni 5 940 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas gleznainā vietā, starp septiņiem ezeriem (Zarasas, Zarasaitis un citiem), cauri pilsētai iet šoseja Kauņa - Daugavpils, 143 km attālumā no Viļņas.
Zarasi - piešķirts Lietuvas pirmās kultūras galvaspilsētas tituls, ir kūrorta zonas statuss, atzīta par makšķernieku paradīzi, izvēlēta par vienu no pievilcīgākajām ūdenstūrisma vietām un paradīzi zemes virsū. Zarasu novads piedāvā gleznainas ainavas, drošus un mierīgus priežu silus un vairāk nekā trīs simtus ezeru, kas izkaisīti visā reģionā. Šī ir lieliska vieta, kur uzlabot veselību, vienlaikus atklājot savvaļas dabu, izbaudot svaigo gaisu un ūdens priekus. Zarasi ir sen pazīstami kā Lietuvas Šveice, un gaida ikvienu, kas nolemj ienirst lieliskā ceļojumā pa šo novadu!
Ierodoties Zarasos, apmeklēsim panorāmas skatu laipu un Zarasu ezera krastmalu. 2011. gadā Zarasos tika iekārtots unikāls, kuram nav analoga Lietuvā, skatu laukums, no kura no dažādiem skatu punktiem varēsiet apbrīnot Zarasas ezeru ar salām, strūklaku tā centrā un pastaigu taku, kas ieskauj ezeru. Arhitektūras celtne ir iespaidīga - 34 metru diametrā apļveida koka laipa, kas pacelta 17 metru augstumā. 2012. gadā tā tika iekļauts Eiropas publiskās telpas balvas kandidātu sarakstā.
No panorāmas laipas, nokāpjot pa kāpnēm uz krastmalu, varēsiet pastaigāties pa taciņu, kas iet apkārt Zarasas ezeram, vai ērti pasēdēt uz soliņiem un apbrīnot ūdenskrātuves ainavu. Zarasas ezera krasts 1,4 km garumā savieno panorāmas laipu un Zarasas ezera Lielo salu. Siltajā sezonā iedzīvotāji un pilsētas viesi labprāt pastaigājas gar ezera krastmalu, šeit var apbrīnot krasta tuvumā esošo strūklaku, laipiņas, iznomāt laivu, bet bērniem rotaļāties spēļu laukumā.

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana

* Rokišķu novada muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem, pensionāriem 2.50 EUR
gida pakalpojumi - 40.00 EUR grupai

* Rokišķu vecpilsētas apskates ekskursija ar Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīcas apmeklējumu ar vietējo gidu - 1.50 EUR personai

* Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīca - apmeklējums par ziedojumu

* Stelmužes baznīcas mākslas muzejs Kunga Jēzus Kristus krusta baznīcā - pieaugušajiem 1.50 EUR, bērniem, pensionāriem 0.50 EUR

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!