Kuršu kāpas-pārsteidzošs vēja un Baltijas jūras viļņu un cilvēku veidojums!..

Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 117.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss, viesu nams un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

1. diena – Rīga – Jodkrante un Raganu kalns – Nagļu dabas rezervāts – Nida – Jodkrante

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Klaipēdā

No Klaipēdas Jaunās pārceltuves ar prāmi pārceļamies uz Kuršu kāpām

Tikai dažas minūtes ar prāmi, un no Klaipēdas nokļūsiet īstā paradīzē - Kuršu kāpās un Klaipēdas pilsētas daļā ar nosaukumu Smiltīnē.

Apbrīnojot Kuršu kāpu skaistās ainavas, ceļojumu turpinām uz Jodkranti

Pēc tam dodamies uz Nidu

Nida - kūrortciems Kuršu kāpās Lietuvā, Neringas pilsētas daļa, Neringas pašvaldības administratīvais centrs, ar aptuveni 2 385 iedzīvotājiem.
Nida atrodas Baltijas jūras un Kuršu jomas krastā, smilšainās Kuršu kāpas centrālajā daļā, 4 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala robežas un 50 km no Klaipēdas.
Sākotnēji Nidā, tāpat kā visā Kuršu kāpā, dzīvoja baltu cilts kurši. Pirmo reizi apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu minēta 1385. gadā Vācu ordeņa hronikās. Tikai toreizējā Nida atradās apmēram 5 km uz dienvidiem no pašreizējā ciema. 1525. gadā zvejnieku ciems kļuva par Prūsijas hercogistes daļu un dažus gadus vēlāk saņēma Magdeburgas tiesības. Otrā Nidas apdzīvotā vieta no 1675. līdz 1730. gadam atradās 2 km uz dienvidiem no tagadējās vietas, tuvāk Baltijas jūrai. Ceļojošo kāpu draudu dēļ, 1732. gadā ciems tika pārvietots uz pašreizējo atrašanās vietu.
Austrumprūsijas laikā šeit kursēja pasta ceļš, kas darbojās līdz 1833. gadam. 1874. gadā uz Urbo kāpas tika uzbūvēta Nidas bāka. 19. gadsimta beigās - 20. gadsimta gadsimta sākumā slaveniem māksliniekiem un rakstniekiem patika vasaras sezonas pavadīt kūrortciemā. Nidā viesojās arī Nobela prēmijas laureāts vācu rakstnieks Tomass Manns, kuru saviļņoja Kuršu kāpu skaistums un pat nolēma zvejnieku ciemā iegādāties lauku māju.
Līdz 1919. gadam Nida bija Austrumprūsijas daļa. Saskaņā ar Versaļas miera līgumu 1920. gadā Kuršu kāpas ziemeļu daļa kopā ar Klaipēdas apgabalu tika nodota Antantes jurisdikcijā, bet 1923. gadā šo teritoriju anektēja Lietuva. 1939. gada martā Nidu anektēja Vācija, bet pēc Otrā pasaules kara tā nonāca Lietuvas PSR sastāvā. 20. gadsimta 70. gados Nida kļuva par padomju partijas nomenklatūras slēgtu kūrortu.
Šodien Nida ir elitārs kūrorts, kurš katru vasaru uzņem aptuveni 300 000 tūristu no visas pasaules. Kūrortā ir attīstīta gastronomiskā infrastruktūra, daudz dažādu cenu kategoriju viesnīcu un 5 interesanti muzeji. Turklāt ir plašs pārgājienu taku un veloceliņu tīkls. Ciemā un tā apkārtnē var redzēt kāpas, vienas no augstākajām Eiropā. Bet Nidas pludmale atbilst "Zilā karoga" statusam.

Ekskursija kājām pa elitāro kūrortciemu Nidu. Staigājoties pa Nidas ieliņām, redzēsiet košas mājiņas ar dakstiņu un salmu jumtiem, koptus pagalmus ar labiekārtotām puķu dobēm. Šeit ir saglabājies daudz interesantu senu ēkas ar Kuršu kāpu viensētām raksturīgiem dekoratīviem elementiem.
Apmeklēsim Kristīgās palīdzības baznīcu par godu Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Šī ir pirmā un vienīgā Romas katoļu baznīca Neringā, kas oficiāli atklāta 2003. gadā.
Apskatīsim 1874. gadā celto 29,3 metrus augsto Nidas bāku, kas paceļas smilšainā Urbas kalna galā.
Apbrīnosim unikālo ekspozīciju "Dzīve Kuršu kāpās 19. gadsimta vidū". 56 lelles, kas izgatavotas no porcelāna un ietērptas tā laika drēbēs, būvē kuģus, makšķerē, nes sienu, brauc pasta vagonā, iegūst dzintaru, bēg no smiltīm pārklātajām mājām, bet "pa līci" kuģo 13 koka buru laivas!..
Apskatīsim 1927. gadā celto Nidas etnogrāfisko zvejnieka sētu.
Pabūsim pie UNESCO Piemiņas akmens - piemiņas zīmes, kas atgādina un aicina saglabāt un sargāt Kuršu kāpu kultūrainavu.
Krastmalā apbrīnosim Kuršu kāpu vēstures muzeja krājumā esošos 82 vējrāžus. Nidas simbols - kursenieku vimpeļi (vāciski: Kurenwimpel) - savdabīgi vējrāži, ko Kuršu jomas zvejnieki uzstādīja uz zvejas buru laivu - kurēnu mastiem kā dekorāciju, kā arī lai norādītu, ka laiva piederējusi kādai konkrētai zvejnieku dzimtai.
Nidas centrālajā laukumā apbrīnosim bronzas skulptūru "Neringa" - jūras viļņos peldošu sievieti Neringu, leģendas varoni, kas skaidro Kuršu kāpu rašanos.
Pabūsim pie skulptūras, kas veltīta Lietuvas bardu dziesmu pamatlicēja Vītauta Ķernaģa piemiņai.
Apbrīnosim skulptūru "Jūratė ir Kastytis", kurā attēlota slavenās leģendas varoņu - dievietes Jūrates un zvejnieka Kastīša, mīlas aina.
Aplūkosim evaņģēliski luterisko baznīcu, kas celta 1888. gadā no sarkaniem ķieģeļiem neogotikas stilā. Blakus baznīcai atrodas Nidas etnogrāfiskā 19. - 20. gadsimtu kapsēta. Kapsētā līdz mūsdienām ir saglabājušies oriģinālas formas kapu zīmes - krikšti (lietuviski: krikštai), kas cirsti no koka. Kriskšti ir viena no vecākajām kapu pieminekļu formām, kas raksturīga tikai kurseniekiem Kuršu kāpā.
Pēc tam redzēsim 1867. gadā celto Hermaņa Blodes muzeju-viesnīcu un rakstnieka Tomasa Manna māju, tagad muzeju, kurā viņš pavadīja vasaras sezonas 1930. - 1932. gados.

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Jodrakntes ciemu

Brīvais laiks

2. diena – Jodkrante – Nida: Kuršu kāpu vēstures muzejs, etnogrāfiskā zvejnieka sēta, Nidas bāka, Mizgiru ģimenes dzintara muzejs un Pārnidas kāpa – Rīga

Brokastis viesu namā "Ąžuolynas"

Pēc tam dodamies uz Nidas ciemu

Apmeklēsim Kuršu kāpu vēstures muzeju. 1969. gadā muzejs durvis vēra tolaik slēgtās Nidas evaņģēliski luteriskās baznīcas ēkā. Muzeja ekspozīcija, ko ierobežoja tā laika ideoloģiskās vadlīnijas, neatspoguļoja Kuršu kāpu vēstures spilgtākos aspektus. 1989. gadā pēc baznīcas atdošanas ticīgajiem ekspozīcija tika demontēta. Pēc tam 1995. - 2002. gados īrētās telpās bija izvietota Kuršu kāpu iedzīvotāju amatniecības izstāde. Un tikai 2002. gadā muzejs atrada savu mājvietu jaunbūvētā celtnē Nidā, Pamares ielā.
Šodien muzeja jaunā ekspozīcija iepazīstina ar Kuršu kāpu iedzīvotāju tradīcijām un amatniecību (vārnu ķeršanu pārtikai, zvejas rīkiem, laivu modeļiem). Apmeklētāju uzmanību īpaši piesaista manekens, kas demonstrē īpatnēju, šeit raksturīgu zivju ķeršanas paņēmienu.
Vērtīga izstādes daļa ir unikālie atradumi, kas atklāti arheoloģiskajos izrakumos Nidas akmens laikmeta ciematā 1974. - 1978. gados: koka laivas daļa, māla podi, akmens cirvji un daudz kas cits.
Viens no spilgtākajiem muzeja akcentiem ir Nidas pasta stacijas vēsture un 1785. gadā tās īpašniekam Frīdriham Kazimiram Kuvertam izsniegtā licence par tiesībām brūvēt alu krodziņā-pasta stacijā. Ekspozīcijā atspoguļots Nidas vēstures veiksmīgais posmu līdz 1833. gadam, kad šeit viesojās daudzi Eiropas kultūras elites pārstāvji, Prūsijas karalis Frederiks Viljams III un karaliene Luīze. Izstādītie dokumenti, fotogrāfijas un kartes iepazīstina apmeklētājus ar Eiropas nozīmes pasta ceļu vēsturi, kura daļa no 17. gadsimta vidus līdz 1833. gadam šķērsoja Kuršu kāpas.

Apmeklēsim etnogrāfisko zvejnieka sētu. Tā ir tipiska Kuršu kāpu zvejnieku dzīvojamā māja ar piebūvēm, kas atrodas līča krastā, vecās Nidas dienvidu daļā, bijušā Hakena ciema teritorijā.
Viensētu 1927. gadā uzcēla vietējie amatnieki. Tā sastāvēja no divām savstarpēji savienotām mājām, un tas bija diezgan raksturīgi laikam, kad ģimenes atvase apprecējās un jaunā ģimene apmetās blakus vecākiem, pievienojot jaunu mājas daļu.
Ledus iešanas laikā 1970. gadā īpašums tika stipri bojāts. Spēcīga dienvidaustrumu vēja ietekmē ledus krāvumi atradās bīstami tuvu mājai, un tajā gulošajam īpašniekam nācās piedzīvot, iespējams, visnegaidītāko "ceļojumu" ar māju!..
1973. gadā Klaipēdas restauratori atjaunoja gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkas. Mājā no līča puses tika izvietota ekspozīcija, kas iepazīstina apmeklētājus ar 19. gadsimta beigu - 20. gadsimta sākuma Kuršu kāpu zvejnieku mājai raksturīgo interjeru un dzīvesveidu. Sētas-muzeja telpas ir aprīkotas tā, lai atspoguļotu seno zvejnieku dzīves atmosfēru.
2017. gadā etnogrāfiskās sētas ekspozīcija pirmo reizi tika atjaunota, izmantojot modernas inovatīvas iekārtas, dažādus vizuālos risinājumus un radošās instalācijas, lai apmeklētājs varētu sajust seno iedzīvotāju klātbūtni.
Šeit redzēsiet autentiskus sadzīves priekšmetus, zvejnieka ģimenes apģērbus, zvejas rīkus, senu buru laivu - kūrēnu, zvejnieku laivu individuālos identifikācijas simbolus - kursenieku vimpeļus, kas kādreiz tika stiprināti laivu mastiem, un daudz ko citu.

Apmeklēsim Nidas bāku (lietuviski: Nidos švyturys) - piekrastes bāku Kuršu kāpā Nidas ciemā, kas atrodas aptuveni 900 metrus no Baltijas jūras uz smilšainā Urbas kalna 79 metrus virs jūras līmeņa.
Uz bāku ved akmens celiņš no 200 pakāpieniem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Šos akmens pakāpienus lika franču karavīri, kurus vācieši saņēma gūstā 1870. - 1871.gados.
Pirmās bākas celtniecība sākās 19. gadsimta otrajā pusē pēc Austrumprūsijas pievienošanas Vācijas impērijai. 27 metrus augstajam sarkano ķieģeļu tornim bija sešstūra forma un tas tika uzstādīts 51,4 metrus augstā Urbas kalna augšā. Bāka sāka darboties 1874. gada 24. oktobrī. Bākas gaisma bija redzama aptuveni 20 jūras jūdžu (apmēram 37 km) attālumā.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā, vācu karaspēkam atkāpjoties, Nidas bāku uzspridzināja, bet jau 1945. gadā to pārbūvēja un saveda darba kārtībā. 1953. gadā bāka tika rekonstruēta un pilnībā atjaunota.
Pašreizējā Nidas bāka, kuras augstums ir 29,3 metri, ir cilindrisks dzelzsbetona tornis ar horizontālām sarkanbaltsarkanām svītrām, balkonu un luktura telpu. Bāka darbojas automātiskā režīmā, bez pastāvīga apkalpojošā personāla. Baltās gaismas signāli tiek sūtīti tikai naktī un ir redzami 22 jūras jūdžu (apmēram 41 km) attālumā.
1991.gadā Nidas bāka tika iesvētīta un saņēma zvejnieku aizbildņa Svētā Pētera vārdu.
No Nidas bākas skatu laukuma paveras neticama Kuršu kāpu panorāma: uz Nidas ciemu, Kuršu jomu, Pārnidas kāpu, Baltijas jūru. Tikai no tāda augstuma, skatoties uz divu jūru ieskautajām Kuršu kāpām, var apzināties to unikalitāti un trauslumu!..
Noejot līdz Urbas kalna pakājes dienvidu virzienam, redzēsiet atklātu skatu laukumu, no kura paveras skats uz Pārnidas kāpu un priežu mežu. Tūristu ērtībām šeit ir uzstādīti stacionāri binokļi.

Brīvais laiks. Laiks pusdienām Nidas centrā. Starp citu, Nidā ir daudz vietu, kur var iegādāties dzintara izstrādājumus un nopirkt vietējās kūpinātas zivis.

Pēc tam, ekskursija uz Mizgiru ģimenes dzintara muzeju. 2021. gadā Nidā durvis vēra jauns Virdžīnijas un Kazimira Mizgiru veidotais dzintara muzejs.
Muzejā dzintars tiek parādīts caur dažādiem mākslas veidiem, bet zinātniskās daļa par to tiek pasniegtas interaktīvā veidā. Muzeja galvenā koncepcija ir dzintara koku mežs un upe. Plūstošā upe ir muzeja koncepcijas virziens - dzintara ceļš no dabas uz kultūru.
Izstādei unikālu raksturu piešķir apjomīga retu dzintara un dzintara izstrādājumu kolekcija, ko papildina virtuāls stāsts par dzintara veidošanos.
Uz speciāli aprīkotiem ekrāniem tiek demonstrēta 3D filma par dzintara veidošanos, bet uz iekšējā multimediju tilta - Kuršu kāpu veidošanās.
Izstādē ir integrēta telpā, kurā, izmantojot mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, var uzzināt par dzintara fiziskajām un ārstnieciskajām īpašībām. Uz skārienjūtīgiem ekrāniem izveidota dzintara enciklopēdija. Muzejā apskatāms dzintars no dažādām pasaules valstīm.
Galerijā otrajā stāvā ir apskatāmi Lietuvas un citu valstu profesionālu autoru darbi.
Muzeja veikalā varēsiet iegādāties arī rotaslietas un citus mākslas darbus, kas izgatavoti no “Saules akmens”.

Noslēgumā uzkāpsim Pārnidas kāpā. Cik vien tālu var redzēt - ūdens, smiltis un priedes!.. Tādi skati paveras no skatu laukuma Pārnidas kāpā Nidā.
Šī neapšaubāmi ir viena no iespaidīgākajām vietām plaša horizonta cienītājiem. No Pārnidas kāpas virsotnes paveras skaists un neaizmirstams skats uz Kuršu jomu un Baltijas jūru, redzama Kuršu kāpu platākā vieta - Bulviķa rags, planieristu kāpa, Urbo un Anģu kalni, kas pilnībā klāti ar priežu mežiem, kuru pakājē izkaisīti Nidas daudzkrāsainie namiņi. Labos laikapstākļos otrpus Kuršu kāpu var redzēt Ventes raga zemesragu.
Pārnidas kāpu, kas paceļas 52 metru augstumā, rotā 1995. gadā uzstādītais saules pulkstenis-kalendārs. Saules pulkstenis ir 13,8 metrus augsts slīpēta akmens obelisks, no kura krītošā ēna kalpo kā pulksteņa rādītājs. Uz blakus esošiem ar granīta plāksnēm klātajiem pakāpieniem izkaltas stundu un pusstundu atzīmes, kā mēnešu atzīmes, bet laukuma malās uzstādītas četras skulpturālas figūras - saulgriežiem un ekvinokcijām. Obeliskā iegravētas zīmes un svētku piktogrammas, kas ņemtas no 17. gadsimta rūnu kalendāra.
Tāpat uz Pārnidas kāpas redzēsiet bronzas skulptūra "Pret vēju", uzstādītu vienam no slavenākajiem 20. gadsimta eksistenciālistiem Žanam Polam Sartram, kurš Neringā viesojās 1965. gada jūlijā. Būtisks arguments skulptūras celtniecībai bija filozofa frāzes, ar kurām viņš vislabāk raksturo Kuršu kāpu ainavu: "Jūtos tā, it kā stāvētu paradīzes priekškambarī" un "Pirmo reizi mākoņi ir man zem kājām"!..
Pārnidas kāpa - vienīgā vieta Lietuvā, kur var redzēt, kā saule "paceļas" no ūdens un "krīt" ūdenī!..

Vakarpusē dodamies uz Smiltīni

No Jaunās pārceltuves Smiltīnē ar prāmi pārceļamies atpakaļ uz Klaipēdu

Izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* prāmis uz Kuršu kāpām (biļete turp - atpakaļ)
* autobusa pārcelšana ar prāmi
* Kuršu kāpu nacionālā parka ekoloģiskais nodoklis
* nakts viesu namā "Ąžuolynas" divvietīgos, trīsvietīgos un četrvietīgos numuros ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana

* Ekskursija ar autobusu un kājām pa Kuršu kāpām ar vietējo gidu - 8.00 EUR personai (cenā iekļauta ekskursija pa Jodkranti, Raganu kalnu, Nagļu dabas rezervāta izziņu taku un Nidu)

* ieejas biļetes:

Nagļu dabas rezervāta izziņu taka - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem 2.00 EUR

Kuršu kāpu vēstures muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 1.00 EUR, bērniem 0.50 EUR
gida pakalpojumi - 24.00 EUR grupai

Etnogrāfiskā zvejnieka sēta:
apmeklējums - pieaugušajiem 2.00 EUR, bērniem 1.00 EUR
gida pakalpojumi - 24.00 EUR grupai

Nidas bāka - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem, pensionāriem 3.00 EUR

Ekskursija Mizgiru ģimenes dzintara muzejā: pieaugušajiem 9.00 EUR, bērniem, pensionāriem 4.50 EUR

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!