Kuršu kāpas-pārsteidzošs vēja un Baltijas jūras viļņu veidojums!... – Klaipēda

Kursu kapa gerbonisCeļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 115.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

1.diena – Rīga – Jodkrante un Raganu kalns – "Nagļu" dabas rezervāts un Mirušās kāpas – Nida – ceļojums ar jūras buru kuģi-jahtu "Lana"

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Klaipēdas ostā

Ar prāmi pārceļamies uz Kuršu kāpām

Kuršu kāpas ir smilšaina pussala, kas atdala Baltijas jūru no Kuršu līča. Kāpu garums ir 98 km, platums no 400 metriem līdz 3,8 km. Kuršu kāpas Lietuvas pusē ir 52 km garas. To lielāko daļu aizņem Neringas pilsēta, kas apvieno 5 kūrortciemus: Nidu, Jodkranti, Pervalku, Preilu un Alksnīni. Neringā dzīvo aptuveni 3500 iedzīvotāju. Šis nacionālais dabas rezervāts ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tikai šeit var redzēt "klejojošas" kāpas un dzirdēt, kā "klusi" dzied smiltis zem un čukst simtgadīgas priedes. Šeit - tīrākais jūras gaiss, unikālās "zilā karoga" pludmales, vienas no augstākajām kāpām Eiropā, sēņu un ogu bagāti meži, bet savvaļas dzīvnieki gandrīz nebaidās no cilvēka.

Turpinām ceļojumu, baudot krāšņo Kuršu kāpu dabu, uz Jodkranti

Dosimies pastaigā pa Jodkrantes kūrortu (liet. Juodkrantė, vācu Schwarzort), Neringas pilsētas daļa, Jodkrantes apkaimes administratīvais centrs. Jodkrante ir otrā lielākā apdzīvotā vieta pēc Nidas Kuršu kāpas Lietuvas daļā. Iedzīvotāju skaits ir aptuveni 900 cilvēku. Ciema nosaukums tiek tulkots kā "melnā piekraste".
Jodkranti (vācu Schwarzort - Melna vieta) kā vietu pirmo reizi min Vācu ordeņa bruņinieki 1429.gadā. Sākotnēji ciems atradās pie Baltijas jūras, apmēram 2,5 km no pašreizējās atrašanās vietas. 17.gadsimta sākumā mēra un kustīgo smilšu kāpu dēļ Jodkrante zaudēja gandrīz visus iedzīvotājus. 17.gadsimta 80.gados ciems pārcēlās uz pašreizējo vietu Kuršu līča krastā.
18.gadsimta vidū Jodkrante kļuva slavena kā kūrorts, tika padziļināts līča ūdensceļš, sāka kursēt tvaikoņi no Mēmeles. Apmēram šajā pašā laikā izrakumu laikā tika atrasti dzintara paraugi. 1860.gadā tika dibināts uzņēmums "Stantien & Becker", dzintara ieguvei uz ziemeļiem no ciema. Arī tas veicināja ciema attīstību.
Šodien Jodkrante piesaista tūristus ar savu ļoti skaisto un košo dabu. Šajā nelielajā zemes gabalā atrodas viens no gleznainākajiem pasaules nostūriem, kura svaigajā gaisā valda miers un mierīgums.
Pastaigas pa kūrortu laikā redzēsim: 19.gadsimta beigu - 20.gadsimta sākuma vēsturiskas ēkas, savrupmājas un tradicionālā vietējā stila zvejnieku viensētas, 1885.gadā uzcelto evaņģēliski luterisko baznīcu, kas pazīstama arī kā Asīzes Sv. Franciska baznīca, krastmalu, 1997.gadā izveidoto skulptūru parku "Zeme un Ūdens" un Raganu kalnu.

Apmeklēsim Raganu kalnu un apbrīnosim daudzās lietuviešu kalēju un kokgriezēju veidotās skulptūras. Blakus Jodkrantes ciemam ir 42 metrus augsta smilšu kāpa, saukta par Raganu kalnu. Tiek uzskatīts, ka tā bija svēta vieta pagāniem - kuršiem, kuri šeit pielūdza savas dievības. Inkvizīcijas laikos šeit rituālus izpildīja raganas, kuras noteiktā laika posmā mēģināja šeit ierasties no visas Eiropas! 19. - 20.gadsimta mijā Raganu kalnā plaši tika svinēti vasaras saulgrieži. Kopš 1979.gada periodiski Raganu kalnā ierodas kalēji un kokgriezēji.

Tālāk ceļš ved uz "Nagļu" dabas rezervātu

Pastaigāsimies pa "Nagļu" dabas rezervāta taku. Dabas lieguma "Nagļi" platība ir 1699 ha. Tas izstiepies  starp Jodkranti un Pervalku 9 km garumā un 2 ks platumā. Rezervāta teritorijā ir kāpas - Agilos (52 metrus augsta) un Vingio (48 metrus augsta). Šeit ir Pelēkās jeb Mirušās kāpas - apraktu ciemu vietas. Laika posmā no 1675. līdz 1854.gadam, pūšot rietumu vējiem, smiltis ieputināja četrus ciemus.
Šeit dabiskā veģetācija mijas ar iespaidīgām ieplakām un gravām, kas izveidojušās spēcīgu rietumu vēju rezultātā. Dažās vietās atklājas gadsimtiem vecu meža augsnes fragmenti, kas pārklāti ar smiltīm. "Nagļu" rezervāts ir sava veida Kuršu kāpu dabā notiekošo procesu hronika. Dabas liegumam ir nozīmīga vēsturiskā, estētiskā un zinātniskā vērtība.
Ejot pa 1,1 km garo izzinošo taku, redzēsiet ar smilšainiem augiem apaugušas pelēkās kāpas, kas atgādina tuksneša ainavas. Iepazīsieties arī ar retām Lietuvas Sarkanajā grāmatā ierakstītajām dzīvnieku un augu sugām, uzzināsiet, kādus briesmīgus noslēpumus glabā smilšu kāpas. Taka iet cauri Nagļu (Agila) kāpai, kas veidojusies, vējam pūšot smiltis, no 17.gadsimta. Uzkāpjot 50 metrus augstajā kāpas grēdā, apbrīnosiet iespaidīgo Baltijas jūras un Kuršu līča panorāmu.

Izbraucam uz Kuršu kāpas galvaspilsētu - Nidu

Ekskursija pa kūrortu Nida. Nida ir kūrortpilsētiņa Kuršu kāpās Lietuvā, daļa no Neringas pilsētas, Nidas apkaimes administratīvais centrs. Iedzīvotāju skaits - aptuveni 1200 iedzīvotāju. Nida atrodas Baltijas jūras un Kuršu līča krastā, smilšainās Kuršu kāpas centrālajā daļā, 4 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala robežas un 50 km no Klaipēdas.
Sākotnēji Nidā, tāpat kā visā Kuršu kāpā, dzīvoja baltu cilts kurši. Pirmo reizi apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu minēta 1385.gadā Teitoņu ordeņa hronikās, bet toreizējā Nida atradās apmēram divus kilometrus uz dienvidiem no pašreizējā ciema. 1529.gadā pilsēta ieguva Magdeburgas tiesības. Ceļojošo kāpu draudu dēļ, 1732.gadā ciems tika pārvietots uz pašreizējo atrašanās vietu. 1874.gadā uz Urbo kāpas tika uzbūvēta Nidas bāka. Līdz 1919.gadam Nida bija Austrumprūsijas daļa. Saskaņā ar Versaļas miera līgumu 1920.gadā Kuršu kāpas ziemeļu daļa kopā ar Klaipēdas apgabalu tika nodota Antantes jurisdikcijā, bet 1923.gadā šo teritoriju anektēja Lietuva. 1939. gada martā Nidu anektēja Vācija, un pēc Otrā pasaules kara tā nonāca Lietuvas PSR sastāvā. Padomju laikā 1961.gadā Nida un citi ciemi Lietuvas pusē tika apvienoti Neringas pilsētā. Kopš 1990.gada Nida ir neatkarīgās Lietuvas sastāvdaļa.
Šodien Nida ir Kuršu kāpas galvaspilsēta un elitāra kūrortpilsētiņa. Šī ir īsta paradīze starp gadsimtiem senām priedēm: košas mājiņas ar dakstiņu un salmu jumtiem, kopti pagalmi ar labiekārtotām puķu dobēm. Pilsētiņu no vienas puses apskalo saldūdens līcis, bet otrā - Baltijas jūras sāļie ūdeņi, augstas smilšu kāpas un slaidās smaržīgās priedes, kas pietuvojušās pie pašas pludmales.
Nidā ir saglabājušās daudz interesantu senu ēku ar tipiskiem Kuršu kāpu viensētām raksturīgiem dekoratīviem elementiem un 1888.gadā celtā evaņģēliski luteriskā baznīca. Blakus baznīcai atrodas veci kapi, kur saglabājusies daļa 19. un 20.gadsimta reģiona unikālās etnogrāfiskās tradīcijas - no koka dēļiem izgriezti pieminekļi -"krikštai". To veidi atspoguļo seno lietuviešu paražas un pasaules uzskatu. Nidas simbols - "Kuršu vimpeļi" (Kurenwimpel) - krāšņi izgriezti karogi, kas raksturīgi vietējām Kuršu kāpā dzīvojošām ģimenēm.
Nidā atrodas Kuršu kāpas vēstures muzejs, Nidas zvejnieka etnogrāfiskā sēta, privātais dzintara muzejs-galerija, Hermaņa Blodes muzejs-viesnīca un vācu rakstnieka Tomasa Manna māja-muzejs.
Nidas pludmale atbilst "Zilā karoga" statusam.
Pilsētiņā varēsiet iegādāties dzintara izstrādājumus un kūpinātas zivis.

Pēc tam, iepazīšanās ceļojums ar jūras buru kuģi-jahtu "Lana" gar Nidas krastu, lielajām kāpām (Parnidžu kāpa un Lielā kāpa), gar ūdens robežu ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Brauciena ilgums ir 1 stunda.
"Lana" - jūras buru kuģis-jahta neapšaubāmi ir flagmanis ne tikai Kuršu līcī, bet visā Baltijas reģionā. Tās izmēri ir iespaidīgi - garums 18 metri, platums - 5,5 metri, mastu augstums - 20 metri, ļauj droši peldēties ne tikai Kuršu līcī, bet arī jūrā. Vienā reizē var būt līdz 50 pasažieriem. Kuģī ir telpas pasažieriem, strādā VIP bārs-restorāns.

Iekārtojamies viesnīcā

Brīvais laiks

 

2.diena – Nida: Kuršu kāpu vēstures muzejs, Nidas zvejnieka etnogrāfiskā sēta un Nidas bāka – Parnidžu kāpa – Klaipēda – Rīga

Brokastis viesnīcā

Dodamies uz Kuršu kāpu vēstures muzeju. Kopš 2002.gada muzejs atrodas jaunā ēkā Nidā, Pamares ielā. Jaunā ekspozīcija iepazīstina ar Kuršu kāpu iedzīvotāju tradīcijām un amatniecību (vārnu ķeršana pārtikai, makšķerēšanas piederumi, laivu modeļi). Apmeklētāju uzmanību īpaši piesaista manekens, kas demonstrē īpašu makšķerēšanas veidu.. Vērtīgākā ekspozīcijas daļa ir unikālie atradumi, kas atrasti Nidā akmens laikmeta apmetnes arheoloģisko izrakumu laikā - koka laivas daļa, māla podi, akmens cirvji un daudz kas cits.
Viens no ekspozīcijas visspilgtākajiem akcentiem, kas atspoguļo veiksmīgo periodu Nidas vēsture līdz 1833.gadam - pasta stacijas vēsture Nidā un 1785.gadā izsniegtā licence par tiesībām brūvēt alu krodziņā-pastā tās īpašniekam Frīdriham Kazimiram Kuvertam. Izstādītie dokumenti, fotogrāfijas un kartes apmeklētājus iepazīstina ar Eiropas nozīmes pasta ceļa vēsturi, kuras daļa no 17.gadsimta vidus līdz 1833.gadam šķērsoja Kuršu kāpas.

Pēc tam apmeklēsim Nidas zvejnieka etnogrāfisko sētu, kas ir tipisks Kuršu kāpu zvejnieku īpašums, atrodas līča krastā, vecās Nidas dienvidu daļā, bijušā Hakena ciema teritorijā.
Viensētu 1927.gadā uzcēla vietējie amatnieki. Tā sastāvēja no divām savstarpēji savienotām mājām, un tas bija diezgan raksturīgi laikam, kad ģimenes atvase apprecējās un jaunā ģimene apmetās blakus vecākiem, pievienojot jaunu mājas daļu.
Ledus iešanas laikā 1970.gadā īpašums tika stipri bojāts. Spēcīga dienvidaustrumu vēja ietekmē ledus krāvumi atradās bīstami tuvu mājai, un tajā gulošajam īpašniekam nācās piedzīvot, iespējams, visnegaidītāko "ceļojumu" ar māju.
1973.gadā Klaipēdas restauratori atjaunoja gan dzīvojamās ēkas, gan saimniecības ēkas. Mājā no līča puses tika izvietota ekspozīcija, kas iepazīstina apmeklētājus ar 19.gadsimta beigu - 20.gadsimta sākuma Kuršu kāpu zvejnieku namam raksturīgo interjeru un dzīvesveidu. Sētas-muzeja telpas ir aprīkotas tā, lai atspoguļotu seno zvejnieku dzīves atmosfēru.
2017.gadā etnogrāfiskās sētas ekspozīcija pirmo reizi tika atjaunota, izmantojot modernas inovatīvas iekārtas, dažādus vizuālos risinājumus un radošās instalācijas, lai apmeklētājs varētu sajust seno iedzīvotāju klātbūtni.

Tālāk apmeklējam Nidas bāku Urbas kalnā. Bāka atrodas apmēram 900 metru attālumā no jūras, 79 metrus virs jūras līmeņa. Uz to ved akmens celiņš no 200 pakāpieniem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Šos akmens pakāpienus lika franču karavīri, kurus vācieši saņēma gūstā 1870. - 1871.gados.
Pirmās Nidas bākas būvniecība sākās 19.gadsimta otrajā pusē pēc Austrumprūsijas pievienošanas Vācijas impērijai. 27 metrus augstajam sarkano ķieģeļu tornim bija sešstūra forma, un tas tika uzstādīts 51,4 metrus augstā Urbas smilšainā kalna augšā. Bākas gaisma bija redzama apmēram 37 km attālumā.
Otrā pasaules kara beigās 1944.gadā, atkāpjoties vācu karaspēkam, Nidas bāku uzspridzināja, bet jau 1945.gadā to atjaunoja un saveda darba kārtībā. 1953.gadā bāka tika rekonstruēta un beidzot pilnībā atjaunota.
Pašreizējā Nidas bāka, kuras augstums ir 29,3 metri, ir cilindrisks dzelzsbetona tornis ar horizontālām sarkanbaltsarkanām svītrām, balkonu un luktura telpu. Tas nosūta baltas gaismas signālus, kas redzami jūrā 41 km attālumā. Bāka darbojas automātiskā režīmā, bez pastāvīga apkalpojošā personāla.
1991.gadā Nidas bāka tika iesvētīta un saņēma zvejnieku aizbildņa Svētā Pētera vārdu.
Uzkāpsim Nidas bākā un apbrīnosim satriecošo Kuršu kāpu, Baltijas jūras, Kuršu līča un Nidas panorāmu.

Brīvais laiks

Tālāk ceļš ved pie Parnidžu kāpas

Uzkāpsim līdz Parnidžu kāpas skatu laukumam. 52 metrus augsto kāpu rotā 1995.gadā uzstādītais 13,8 metru augstais saules pulkstenis - kalendārs. No šejienes paveras skaists skats uz Kuršu līci un Baltijas jūru, brīnišķīgo zaļo klejojošo kāpu panorāma, redzama pati augstākā pussalas kāpa - 68 metrus augstā Sklanditoju, priežu siliem klātie Urbo un Anģu kalni, kuru pakājē ir izkaisīti Nidas namiņi. Parnidžu kāpa - vienīgā vieta Lietuvā, no kuras var redzēt, kā saule "paceļas" no ūdens un "krīt" ūdenī. Sava izskata dēļ šī vieta tiek dēvēta par "Lietuvas Sahāru".

Turpinām ceļojumu, baudot skaistās Kuršu kāpu dabas ainavas, uz Klaipēdu

Ar prāmi pārceļamies uz pilsētu

Klaipēda, pēc iedzīvotāju skaita, ir trešā lielākā Lietuvas pilsēta, kas atrodas Lietuvas rietumu daļā, vietā, kur saplūst Baltijas jūra un Kuršu līcis. Klaipēdas osta ir liela un neaizsalstoša. Kuršu apdzīvotās vietas mūsdienu pilsētas teritorijā ir zināmas no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. 1252.gadā Livonijas ordenis uzbūvēja Mēmelburgas pili, bet pēc tam, 1252. - 1253.gados, lika pamatus pilsētai. Apmēram 1258.gadā Mēmelei piešķīra Lībekas pilsētas tiesības. Kopš 1384.gada pilsēta bija Vācu ordeņa atbalsta punkts militārajās operācijās pret lietuviešiem, vairākkārt tika iznīcināta. Melnas miera līguma rezultātā 1422.gadā, Mēmele palika krustnešiem. 1525.gadā Mēmele iekļāvās Prūsijas hercogistē, Zviedrijas Karalistei no 1629. līdz 1635. gadam, 1701.gadā iekļāvās Prūsijas karalistē. Septiņgadu kara laikā pilsēta atradās Krievijas impērijas pakļautībā. 1757. - 1871.gados pilsēta atkal nonāca Prūsijas karalistē. 1871.gadā Mēmele kļuva par Vācijas impērijas vistālāk uz ziemeļiem esošo pilsētu. No 1919. līdz 1922.gadam Mēmeles apgabals kļuva par Antantes protektorātu. 1923.gada 16.februārī Antantes vēstnieku padome akceptēja teritorijas iekļaušanu Lietuvā. Pēc apgabala nodošanas, Mēmeles pilsēta tika pārdēvēta par Klaipēdu. 1939.gada 20.martā Vācija uzstādīja Lietuvai ultimātu par Klaipēdas atdošanu Vācijai, Lietuva bija spiesta pieņemt. No 1939. līdz 1945.gadam Klaipēdas apgabals ietilpa Vācijā. 1945.gada augustā saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumu Klaipēdas apgabals tika nodots Lietuvas PSR. Šodien Klaipēda ir galvenā Lietuvas osta, ar labi attīstītu tūrisma infrastruktūru, un pludmales nav sliktākas kā Palangā.

Dosimies pastaigā pa vecpilsētu. Senās Klaipēdas glītais vācu stils piesaista ar savu unikālo arhitektūru. Laipni sagaida ieliņas, bruģētas ar lieliem bruģakmeņiem, sakopti pagalmi, daudzkrāsainas pildrežģu mājas ar dakstiņu jumtiem un senas noliktavas. Izstaigāsim gleznaino Danes upes krastmalu, apbrīnosim burinieku "Meridiāns". Apmeklēsim Teātra laukumu ar Tāravas Anniņas skulptūru. Redzēsim arī pieminekļus un skulptūras, kas atdzīvina vecpilsētas ainu.

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* prāmis uz Kuršu kāpām (biļete turp - atpakaļ)
* autobusa pārcelšana ar prāmi
* Kuršu kāpu nacionālā parka ekoloģiskais nodoklis
* nakts Kuršu kāpās tūristu klases viesnīcā vai viesu namā ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

"Nagļu" dabas rezervāta taka - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem 2.00 EUR

Ekskursija ar vietējo gidu pa Nidu - 2.00 EUR personai

Iepazīšanās ceļojums ar jūras buru kuģi-jahtu "Lana" - 12.00 EUR personai

Kuršu kāpu vēstures muzejs - pieaugušajiem 1.00 EUR, bērniem 0.50 EUR

Nidas zvejnieka etnogrāfiskā sēta - pieaugušajiem 2.00 EUR, bērniem 1.00 EUR

Nidas bāka - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem 3.00 EUR

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

Klaipeda

Kursu-kapa