Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Sirmā un teiksmainā Viļņa-burvīgā Lietuvas galvaspilsēta – ezeru ieskautie un leģendām apvītie senie Traķi – Galves ezera baltais gulbis-Užutraķu pils – Eņģeļu pakalns

Vilnas aprinkis

 Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

 Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

 Cena no 78.00 EUR personai

 Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas! 

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

1. diena – Rīga – Viļņa – viesu nams "Trakai"

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Viļņā

Viļņa (lietuviski: Vilnius) ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar aptuveni 581 400 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas Lietuvas galējos dienvidaustrumos, pie Neres un Viļņas upes sateces vietā, 32 km no Baltkrievijas robežas.
Viļņa pirmo reizi minēta 1323. gadā kā Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina galvaspilsēta.
Leģenda vēsta, ka reiz dižkunigaitis Ģedimins desmit jūdžu attālumā no tā laika galvaspilsētas Traķiem devies medībās. Medības izrādījās veiksmīgas, tika nomedīts milzīgs vērsis. Laiks bija vēls, tāpēc mājupceļā dižkunigaitis Ģedimins apstājās nakšņot Šventaragis ielejā. Sapnī viņš redzēja bruņās tērptu milzīgu vilku, kurš stāvēja kalna virsotnē un gaudoja tik skaļi kā tūkstoš vilku. No rīta dižkunigaitis lūdza pagānu priesteri Lizdeiķi izskaidrot sapni. Lizdeiķis viņam atbildēja: "Dižkunigaiti, dzelzs vilks, nozīmē: šeit stāvēs galvaspilsēta, vilka bruņas nozīmē, ka tās cietoksnis būs neieņemams, un tūkstoš vilku gaudošana saka, ka šīs pilsētas slava būs dzirdama tālu pasaulē". Un Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins nekavējoties nosūtīja turp cilvēkus un uzcēla vienu pili Šventaraga ielejā - Lejas pili, bet otru - Augšas pili uz liela kalna un deva šīm pilīm nosaukumu - Viļņa. Tā kā sākotnējā pilsētas apbūve notika Viļņas upes krastos, tad arī pilsētas nosaukums cēlies no upes nosaukuma.
14. - 18. gadsimtos Viļņa bija galvenā Lietuvas lielkņazistes pilsēta. 1387. gadā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jagailis piešķīra Viļņai Magdeburgas tiesības. No 1503. līdz 1522. gadam pilsētā tika uzcelti aizsardzības mūri ar deviņiem vārtiem un trīs torņiem. Savu uzplaukumu Viļņa sasniedza Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Sigismunda I valdīšanas laikā, kad 1544. gadā Viļņa kļuva par karaļa galma pilsētu. Pilsēta pastāvīgi auga un attīstījās. 1579. gadā pilsētā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs nodibināja Jēzus biedrības (jezuītu) akadēmiju, kas vēlāk kļuva par Viļņas Universitāti. Tādējādi Viļņa kļuva par pirmo Lietuvas lielkņazistes universitātes pilsētu un tās lielāko zinātnes un kultūras centru.
Pēc trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1795. gadā Viļņa nokļuva Krievijas impērijas sastāvā. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1918. gadam pilsētu ieņēma vācu karaspēks. 1918. gada 16. februārī Viļņā tika parakstīts Lietuvas valsts neatkarības akts. No 1920. līdz 1939. gadam pilsēta ar nosaukumu Vilna bija Polijas sastāvā. No 1940. līdz 1991. gadam, ar pārtraukumu vācu okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. - 1944. gados, Viļņa bija Lietuvas PSR galvaspilsēta. 1991. gada 6. septembrī PSRS Valsts padome atzina Lietuvas neatkarību.
Mūsdienu Viļņa ir Lietuvas administratīvais, kultūras un politiskais centrs. Dzīve te rit pilnā sparā jebkurā diennakts laikā, un šīs pilsētas neticami omulīgā atmosfēra vienkārši apbur!.. Gandrīz katrs tūrists, kurš nokļuvis Lietuvas galvaspilsētā, iemīlas šajā skaistajā pilsētā un sapņo šeit atgriezties vēlreiz. Viļņas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Ekskursija kājām pa Viļņas vecpilsētu un Užupi. Ekskursiju sāksim Viļņas nozīmīgākajā vietā - Katedrāles laukumā, no kura pavērsies skaists skats uz Ģedimina kalnu un Ģedimina torni. Šeit iepazīsimies ar Viļņas Sv. Staņislava un Sv. Vladislava arhikatedrālo baziliku - nozīmīgāko katoļu baznīcu Lietuvā. Kristīgā baznīca tika uzcelta 15. gadsimtā pagānu svētnīcas vietā. Jau kopš katedrāles uzcelšanas, tajā svinīgi kronēja Lietuvas dižkunigaišus, bet kriptos tika apglabāti ievērojami Lietuvas lielkņazistes cilvēki. Blakus katedrālei redzēsim 57 metrus zvanu torni, kas celts Lejaspils aizsardzības torņa vietā 16. - 18. gadsimtos. Aplūkosim pieminekli Lietuvas dižkunigaitim Ģediminam un apbrīnosim Lietuvas lielkņazistes valdnieku pili.
Tālāk apskatīsim bonifratu klostera ansambli un Sv. Krusta katoļu baznīcu, kas uzcelta baroka stilā 1635. gadā. Pēc tam apbrīnosim Prezidenta pili, majestātisku 14. gadsimta klasicisma ēku.
Aplūkosim 1579. gadā dibinātās Viļņas universitātes ansambli, kas ir viens no vecākajiem Austrumeiropā. Ansamblis sastāv no divpadsmit ēkām, kas savienotas viena ar otru ar vairākām ēkām, Svēto Jāņu baznīcu un zvanu torni. Ēkas celtas arhitektūras stilos no gotikas un renesanses līdz barokam un klasicismam.
Iziesim pa Literatu ielu - vienu no Viļņas vizītkartēm. Ielas sienas rotātas maziem tēlnieku un mākslinieku darbiem no koka, keramikas, metāla un citiem materiāliem.
Apbrīnosim 1495. - 1500. gadā celtās Sv. Annas katoļu baznīcas skaistumu, kas ir īsts šedevrs krāšņā gotikas stilā, kā arī Svēto Asīzes Franciska un Bernardīna baznīcu, kas ir viens no spilgtākajiem Viļņas gotikas paraugiem, 17. - 18. gadsimtos iegūstot renesanses un baroka arhitektūras iezīmes.
Dosimies pastaigā pa Užupi - apkaimi, ko no vecpilsētas atdala Viļņas upe, tāpēc kopš seniem laikiem to sauc par apkaimi pāri upei - Užupis (burtiski - Aizupe). Mūsdienās Užupe, viena no vecākajām pilsētas apkaimēm, ir dzīva un plaukstoša mākslinieku un mākslas sala, bohēmiskais Viļņas Monmartrs. Un ne tikai!.. Užupei ir sava valūta, himna, muita, konstitūcija, prezidents, bīskaps, goda pilsoņi, vēstnieki un konsuli 320 pasaules pilsētās, karnevāli un aizbildnis - bronzas Eņģelis. Pastaigas laikā uzlādēsieties ar Užupes maģisko enerģiju, redzēsiet bronzas eņģeļa ar tauri skulptūru, Užupes konstitūciju, Nāriņas skulptūru, Galera - mākslas galeriju, Tibetas kvartālu, Jonas Mekas melnrakstu, bijušā mēra nams, mākslinieku mājokļi un darba vietas un daudz kas cits...
Tālāk apskatīsim Visšķīstākās Dievmātes debesīs uzņemšanas pareizticīgo katedrāli, vienu no vecākajām kristiešu baznīcām Viļņā, ko Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds 1346. gadā uzcēla saskaņā ar leģendu savas sievas vajadzībām. Un svētās mocekles Paraskevas Pjatnicas pareizticīgo baznīcu - celtu neobizantiskajā stilā 1865. gadā.
Apmeklēsim Rātslaukumu, ko ieskauj izsmalcinātas senas dzīvojamās ēkas un rātsnama ēka. Iepazīsimies ar 1799. gadā klasiskā stilā pārbūvēto Viļņas rātsnamu ar gotisko 15. gadsimta Mazās ģildes ēku un 16. gadsimta sākuma Lielās ģildes ēku.
Apbrīnosim 1606. - 1616. gadā baroka stilā celto Sv. Kazimira katoļu baznīcu par godu Lietuvas aizbildnim Svētajam Kazimiram. Baznīcu rotā majestātisks karaliskais kronis.
Izstaigāsim Ebreju kvartālu, kurā joprojām jūtams senu laikmetu nospiedums, uzzināsiet tā sarežģīto vēsturi un apskatīsiet neparastākās vietas.
Aplūkosim 1902. gadā celto Lietuvas Nacionālās filharmonijas ēku, kuras kupols veidots pēc Parīzes Lielās operas parauga, bet ēkas krāšņā fasāde ir izklāta ar rustiem un bagātīgi dekorēta.
Apbrīnosim Viļņas baroka pērli - 1761. gadā celtos krāšņos baziliāņu vārtus, kas ietilpst grieķu katoļu Sv. Trīsvienības baznīcas un bijušā baziliāņu klostera ansamblī.
Apskatīsim 1638. - 1640. gads Viļņas baroka stilā celto Sv. Gara katedrāli. Sv. Gara baznīca ir Viļņas pareizticīgo Sv. Gara klostera galvenais dievnams un nozīmīgākā pareizticīgo baznīca Lietuvā. Šeit apglabātas Viļņas svēto mocekļu Antonija, Jāņa un Eistahija pīšļi.
Noslēgumā iepazīsimies ar valsts aizsargājamo kultūras mantojuma objektu - Sv. Terēzes baznīcu, bijušajām karmelītu klostera ēkām un Aušras vārtiem ar kapliču. Apbrīnosim agrīnā baroka stilā celto Sv. Terēzes katoļu baznīcu. Apmeklēsim vienu no galvenajiem Viļņas simboliem - Aušras vārtus, Rītausmas vārtus (lietuviski: Aušros vartai), kas uzbūvēti gotikas stilā 1503. - 1522. gados. No pilsētas pusē virs vārtiem 1671. gadā karmelītu mūki uzcēla kapliču, īpaši Dievmātes svētbildei. Redzēsiet brīnumaino svētbildi un uzklausiet stāstu par Viļņas aizstāvi, kura piepilda vietējo iedzīvotāju un ceļotāju vēlmes.
 
Pusdienas izklaides un atpūtas centrā "Belmontas". 1838. gadā celtās franču ūdensdzirnavas "Belmontas" pārtrauca darboties tikai 20. gadsimta vidū. Šī unikālā kompleksa atjaunošanas darbi sākās 2001. gadā.
Šobrīd izklaides un atpūtas centra "Belmontas" sakoptā teritorija, atjaunotās ēkas un ar etnogrāfiskiem un antīkiem eksponātiem un mēbelēm papildinātās zāles parāda Lietuvas iedzīvotāju sadzīvi, viņu vaļaspriekus un gaumi 19. gadsimta sākumā.
Viļņas iedzīvotāji un galvaspilsētas viesi īpaši iecienījuši vasaras kafejnīcu "Belmonto kriokliai" ar unikālu skatu uz skaļo ūdenskritumu un krodziņu "Joanos Carinovos smuklė", kur varēsiet nobaudīt un novērtēt gardus lietuviešu nacionālās virtuves ēdienus un vietējo alu "Belmontas".
Vasarā durvis atver vasaras restorāns "Amfiteatras", kas atrodas straujās pie Viļņas upes, devušās nosaukumu Lietuvas galvaspilsētai.

Pēc tam apmeklēsim Lietuvas Nacionālo muzeju "Lietuvas lielkņazistes valdnieku pils". Lietuvas valdnieku pils, saukta arī par Lietuvas lielkņazistes valdnieku pili, no 15. gadsimta līdz 17. gadsimta pirmajai pusei bija Lietuvas lielkņazistes politiskais, diplomātiskais, administratīvais un kultūras centrs.
19. gadsimta sākumā pēc cariskās Krievijas rīkojuma Lietuvas valdnieku pils tika iznīcināta.
2000. gadā Lietuvas Republikas Seims pieņēma likumu par valdnieku pils rekonstrukciju un tās valstisko nozīmīgumu. 2013. gadā apmeklētājiem tika atvērtas divas no četrām valdnieku pils ēkām, kurās atradās Lietuvas Nacionālais muzejs "Lietuvas lielkņazu pils", kas darbojās kopš 2009. gada.
Muzejā varēsiet izstaigāt četrus galvenos maršrutus, kas atspoguļo šīs vēsturiskās rezidences funkcijas.
I maršrutā ir iekļauta pils vēstures un arhitektūras attīstības ekspozīcija, šeit apskatāms liels skaits arheoloģisko atradumu, maketu, kā arī ikonogrāfijas materiālu.
II maršruts, kas ietver atjaunoto vēsturisko pils reprezentatīvo interjeru, apmeklētājus iepazīstinās ar reprezentatīvām dzīvojamām telpām ar atjaunotiem interjeriem vēlās gotikas, renesanses un agrīnā baroka stilā, kā arī ar īpašu dārglietu glabātuvi.
III maršrutā ietilpst ceremoniju zāle un trīs izstādes: ieroču kolekcija, sadzīves priekšmeti, mūzikas instrumenti. Šeit var apskatīt pils nocietinājumus, kā arī ieročus. Cita ekspozīcija stāsta par pils iedzīvotāju ikdienu. Šeit apmeklētāji uzzinās par pils virtuvi, pils iemītnieku gastronomiskajiem paradumiem. Blakus telpās var iepazīties ar muzikālo mantojumu un muzicēšanas tradīcijām.
IV maršrutā ietilpst muzeja izstāžu centrs, kurā tiek rīkotas nacionālas un starptautiskas nozīmes izstādes.
Mūsdienās Valdnieku pils ir viena no populārākajām vietām biznesa, zinātnes un kultūras pasākumu organizēšanai. Reprezentācijas zāle, renesanses stila viesistaba, var uzņemt līdz pat 500 cilvēkiem, bet iespaidīgajā pils iekšpagalmā var ietilpt līdz 2000 cilvēkiem.

Vēlāk, uzkāpsim Ģedimina kalnā un apmeklēsim Ģedimina torni, kas ir vēstures, kultūras un arhitektūras piemineklis, valstiskuma un nacionālās cīņas par Lietuvas neatkarību simbols.
(Uz Ģedimina torni var uzbraukt ar funikulieri no Lietuvas Nacionālā muzeja "Lietuvas lielkņazistes valdnieku pils" slēgtā pagalma vai ar kājām pa Pilskalna nogāzi no Šventaragis laukuma pa 1895. -1896. gados ieklāto spirālveida bruģētu celiņu)
Šis ir vienīgais saglabājies Augšpils aizsardzības tornis, kas celts 15. gadsimta sākumā Lietuvas lielkņaza Vītauta laikā. Tornis atrodas Pilskalna rietumu daļā, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un paceļas 48 metru augstumā (143 metri virs jūras līmeņa). Trīs stāvu tornim ir astoņstūra formas (apakšējā daļa četrstūraina), 20 metrus augsts, celts no neslīpētiem laukakmeņiem akmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem. Pilskalna tornim piekļaujas Augšpils drupas - dienvidu torņa pamats un aizsargmūra fragments.
Mūsdienās Ģedimina tornis ir visapmeklētākā Lietuvas Nacionālā muzeja nodaļa. Torņa ekspozīcija iepazīstina ar Viļņas kā Lietuvas lielkņazistes politiskā centra vēsturi.
Kāpjot pa torņa šauro vītņu kāpņu stāviem pakāpieniem, stāvu pa stāvam, iepazīsieties ar Viļņas piļu teritorijas attīstības posmiem. Ekspozīcijā apskatīsiet arī izstādītos baltu rotājumus un svarīgākos militāros atribūtus.
Otrajā stāvā atrodas interaktīva ekspozīcija "Laika lente Ģedimina torņa logos". Tā ļauj pārdzīvot krustnešu uzbrukumu, redzēt pilsētas uzplaukumu renesanses laikā un salīdzināt šo skatu ar Augšējās un Lejas pils panorāmu 1795. gadā, kad tās zaudēja savu politisko nozīmi. Ekspozīcijā vispirms ir skati no torņa logiem, bet pēc tam paša torņa no 14. līdz pat 21. gadsimtam. Šis ir ceļojums-pārdzīvojums, kas palīdzēs sajust laika elpu.
Trešajā stāvā apmeklētāji varēs izdzīvot Baltijas ceļa dalībnieku emocijas - šo iespaidīgo miermīlīgo akciju, kas norisinājās 1989. gada vasarā, kad kopīgās brīvības tieksmēs gandrīz 2 miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja milzīgu dzīvo ķēdi no Viļņas līdz Tallinai.
Noslēgumā uz torņa jumta Jūs gaida skatu laukums, no kura viss Viļņas vēsturiskais centrs paveras kā uz delnas, bet virs galvas plīvo Lietuvas karogs, atgādinot, ka Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina tornis ir Viļņas un līdz ar to visas Lietuvas simbols!..

Vakarpusē dodamies uz Jovarišķu ciemu 

Iekārtojamies viesu namā "Trakai"
 
Vakariņas. Brīvais laiks.
 
 
2. diena – viesu nams "Trakai" – Traķi – Užutraķu pils – Eņģeļu pakalns – Rīga

Brokastis viesu namā "Trakai"

Ceļojumu turpinām uz Traķiem

Traķi (lietuviski: Trakai) ir pilsēta Viļņas apriņķī, Traķu apgabala pašpārvaldes centrs ar aptuveni 5 900 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas 27 km uz rietumiem no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas.
Traķi ir viena no ievērojamākajām un neaizmirstamākajām Lietuvas pilsētām, kas slavena ar savu brīnišķīgo ainavu un leģendāro Traķu pili, pilsētas apkārtnē ir aptuveni 200 ezeru.
Senā apdzīvotā vieta radās viduslaikos, kad pilsētas teritorijā tika uzceltas divas pilis, kas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām. Toreiz Traķi bija spēcīga un majestātiska Lietuvas lielkņaza rezidence.
Kā vēsta leģenda, Lietuvas dižkunigaišu dinastijas aizsācējs Ģedimins, medījot mežā, uzgājis viļņainu līdzenumu ieskautu gleznainu kalnu. Dabas skaistuma savaldzināts, viņš pavēlēja šeit uzbūvēt pili. Drīz pils tika uzcelta, un lielkņazistes galvaspilsēta tika pārcelta no Kernaves uz Senajiem Traķiem.
Mainoties valdnieku paaudzēm, Senie Traķi pārgāja mīļotā Ģedimina dēla dižkunigaiša Ķēstuta rokās. Dižkunigaiša Ķēstuta laulībā ar daiļo bijušo vaideloti Birutu Senajā Traķu pilī dzimis topošais Lietuvas valdnieks, Lietuvas dižkunigaitis Vītauts. Tieši viņš Lietuvai piešķīra spožumu un slavu, paplašinot valsts robežas no Baltijas līdz Melnajai jūrai.
13. - 14. gadsimti negaidīti atnesa pilsētai jaunus draudus. Lietuviešu zemes sāka nežēlīgi iekarot Vācu ordeņa bruņinieki. Līdz ar kristietības sludināšanu viņi sāka izlaupīt valsti, nogalināt iedzīvotājus un sagrābt zemes. Lietuvas lielkņazistes iedzīvotājiem un valdniekiem vajadzēja nostiprināt savas aizsardzības pozīcijas un apmesties drošākās vietās.
Jaunas aizsardzības pils celtniecībai Lietuvas dižkunigaitis Ķēstutis izvēlējās ezeru un pakalnu ieskautu pussalu - tagadējo Traķu pilsētas atrašanās vietu.
Pēc pils uzcelšanas uz pussalas, vēlāk pils uzcelšanas arī uz salas, kā arī pilnveidojot aizsardzības būvju sistēmu, valdnieka rezidence no Senajiem Traķiem tika pārcelta uz mūsdienu Traķiem. Tā 14. gadsimta otrajā pusē izauga tagadējā Traķu pilsēta. Pirmo reizi Traķi vācu hronikās minēti 1337. gadā. Šis gads tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas gadu. 1409. gadā Traķiem piešķīra pilsētas tiesības.
Traķi jau sen ir daudznacionāla pilsēta. Gadsimtiem ilgi šeit ir dzīvojuši lietuvieši, karaīmi, tatāri, krievi, poļi un ebreji. Katrai no tautībām šeit bija atļauts praktizēt savu reliģiju, kopt savas tradīcijas un kultūru. Lielu ietekmi uz pilsētas attīstību atstāja karaīmi un tatāri, kurus 14. gadsimta beigās pēc kariem ar Zelta ordu no Krimas atvedis Lietuvas dižkunigaitis Vītauts.
1991. gadā šajā rajonā tika izveidots Traķu vēsturiskais nacionālais parks ar mērķi aizsargāt Traķu pils apbūvi uz ezera salas, Traķu pilsētas seno apbūvi un tās iedzīvotāju - karaīmu un tatāru dzīves vidi, kā arī apkārtējo ezeru un dabas vērtības.
Mūsdienās Traķi ir pazīstami ne tikai ar savu seno pagātni. Šī ir pilsēta, kas apvieno viduslaiku arhitektūru ar mūsdienu tūrisma infrastruktūru.

Ekskursija kājām "Pa Traķu vecpilsētu un pilīm". Traķi priecē ar savu unikālo ezera ainavu un viduslaikos būvēto un 20. gadsimtā no drupām atjaunoto piļu kompleksu. Veco Traķu pussalas pils un Jauno Traķu salas pils ir reģiona vizītkarte, kas atspoguļo ne tikai Lietuvas iedzīvotāju materiālo - arhitektūras, bet arī garīgo mantojumu. Galu galā, kad radās Lietuvas valsts, Traķi bija viena no politiski un militāri nozīmīgākajām pilsētām.
Ekskursijas laikā aplūkosiet Vissvētākās Jaunavas Marijas Parādīšanās baziliku, ko 1409. gadā sāka celt par Lietuvas lielkņaza Vītauta līdzekļiem. Bazilikai ir neregulāra taisnstūra forma, tajā harmoniski savijas gotikas un baroka iezīmes. Uz baznīcas sienām atklātie fresku fragmenti atgādina Bizantijas periodam raksturīgo stilu, kas izmantots arī Traķu pilī uz salas. Baznīcas galvenajā altārī nu jau sešus gadsimtus glabājas ne tikai Traķu, bet visas Lietuvas galvenais dārgums - Traķu Dievmātes svētbilde, kas slavena ar saviem brīnumiem un žēlastību. Aplūkosim Traķu pilsētas aizbildņa Sv. Jāņa Nepomuka stabveida kapelu, vienu no nozīmīgākajiem pilsētas akcentiem, kas 18. gadsimtā tika uzstādīts kādreizējā Rātslaukuma centrā. Apskatīsim 18. gadsimta beigās pussalas pils teritorijā dibināto dominikāņu klosteri. Klostera komplekss sastāvēja no 11 cellēm, sakristejas, skolas, zvanu torņa, ēdamzāles ar virtuvi, staļļa, kā arī sakņu dārziem un puķu dobēm, kuras kopa mūki. Apmeklēsim Veco Traķu pussalas pili, kas atrodas pussalā pilsētas centrā pie piekrastes pakalna starp Galves un Lukas ezeriem. Pils, ko uz pussalas 14. gadsimta beigās uzcēla Lietuvas dižkunigaitis Ķēstutis, savulaik bija viena no lielākajām kastelas tipa pilīm Lietuvā un aizņēma 4 ha platību, iespējams, tāpēc to sauca arī par Lielo. Pastaigāsimies pa Karaīmu ielu - "Mazā pilsētiņa", kas ir absolūti unikāla vieta Lietuvā, veidojusies pārsvarā 15. gadsimtā, kad Lietuvas dižkunigaitis Vītauts pirms 600 gadiem ieveda karaīmus Lietuvā. Leģenda vēsta, ka, būvējot savas mājas, karaīmi vienu no logiem veltījuši Dievam, otru - valdniekam Vītautam, bet trešo - pašam saimniekam. Apskatīsim 19. gadsimta Traķu kenasu - vecāko Lietuvā un vienu no trim karaīmu reliģiskajiem namiem, kas darbojas pasaulē! Un apmeklēsim Jauno Traķu salas pili.
Traķu ezerpils ir uzskatāma par viduslaiku aizsardzības šedevru, vienīgo ūdens pili Austrumeiropā.
Pili būvēt uzsāka Lietuvas dižkunigaitis Ķēstutis, bet pabeidza viņa dēls - Lietuvas dižkunigaitis Vītauts. 14. - 15. gadsimtā uz vienas no daudzajām Galves ezera salām būvētā pils atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, to no visām pusēm sargā ūdens.
1409. gada Lietuvas dižkunigaitis Vītauts uz šejieni pārcēla valsts galvaspilsētu, te tika glabāta Lietuvas metrika (valsts arhīvs) un Valsts kase. Ar sarkaniem ķieģeļiem apdarinātā varenā pils ilgstoši bija Lietuvas liekņazistes dižkunigaišu rezidence, kultūras centrs.
Mūsdienās Traķu salas pils centrālajā ēkā atrodas Traķu vēstures muzejs, ir iespēja izstaigāt seno pili, apskatīt tās interjeru un daudzos interesantos eksponātus. Papildu 16 ekspozīciju zāles ir ierīkotas citā pils daļā - kazemātos, no šāviņiem aizsargātā nocietinājumā. Bijušo kazemātu zālēs var apskatīt bagātīgu lietišķās mākslas kolekciju - pīpes, pulksteņus, mēbeles, izstrādājumus no porcelāna, stikla un kaula. Šeit ir arī daudz monētu, medaļu, senu karšu, medību trofeju, rotaslietu, sadzīves priekšmetu, bruņinieku bruņu un ieroču, kā arī vērtīgas gleznas. Pavisam kopā muzeja fondos uzskaitīti gandrīz 400 tūkstoši eksponātu.

Pēc tam apmeklēsim S. Šapšala vārdā nosaukto karaīmu etnogrāfisko muzeju. Šī ir vienīgā karaīmu kultūru reprezentējošā vieta Lietuvā. Kopš 1967. gada strādājošajā karaīmu tautas muzejā apmeklētāji var iepazīties ar šīs īpatnējās tautas vēsturi, unikālo valodu un reliģiju.
Muzeja ekspozīciju veido vairāk nekā 300 priekšmeti. Šeit var apskatīt visdažādākos eksponātus - sākot ar Ēģiptes karaīmu kāzu līgumu un beidzot ar austrumu ieroču kolekciju. Karaīmu tautas vēsturi, sadzīvi un ieražas atspoguļo fotogrāfijas, rokdarbi, apģērbs un aksesuāri.
Seraja Šapšala bija 19. - 20. gadsimtu mijā dzīvojošs slavens zinātnieks un kolekcionārs, kurš interesējās par Austrumu tautu, sevišķi karaīmu, kultūru, plaši pazīstams karaīmu sabiedriskais aktīvists. 1927. gadā Traķos notikušajā karaīmu kongresā viņš tika ievēlēts par kopienas vadītāju un viņam tika piešķirts hachan - augstākais karaīmu garīdznieka tituls.
2011. gadā, pieminot S. Šapšala nāves 50. gadadienu, viņa vārdā tika nosaukts muzejs.

Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā. Ja esat ieradušies Lietuvā atpūsties un gūt jaunus patīkamus iespaidus, jums jāizmēģina un jānovērtē lietuviešu nacionālās virtuves garšīgie un tajā pašā laikā ne pārāk dārgie ēdieni, noteikti jānogaršo karaīmu pīrāgi - kibinai. Par šo ārkārtīgi populāro ēdienu Lietuvai jābūt pateicīgai Lietuvas dižkunigaitim Vītautam. Tieši viņš pirms 600 gadiem atveda uz Lietuvu karaīmus, un viņi atveda kibinus. Pārsteidzoši ir tas, ka Lietuvā dzīvoja ne vairāk kā divi līdz trīs tūkstoši karaīmu, bet viņu kibinai miermīlīgi iekaroja visu valsti!

Tālāk ceļš ved uz grāfu Tiškeviču īpašumu pie Galves ezera

Ekskursija pa Užutraķu muižu ar grezno pili, sauktu par Galves ezera balto gulbi. Užutraķu muiža ir viena no skaistākajām un vislabāk saglabātajām Lietuvas muižām. Galves ezera krastā izvietotais atjaunotais muižas pils un parka ansamblis ļauj sajust 19. gadsimta Lietuvas muižniecības dzīves garu.
Rakstiskajos avotos Užutraķu pussala minēta jau 14. gadsimtā, kad šeit valdīja tatāru dižciltīgie. Dažādos laikos pussalas zemes, dēvētas par "Aļģirda salu", piederēja dažādiem īpašniekiem.
Iedvesmojoties no Traķu unikālās ainavas, Užutraķu muižu 20. gadsimta sākumā izveidoja grāfs Jozefs Tiškevičs un viņa sieva Jadviga.
Pili iekārtota Luija XVI stilā ieturētā interjerā, to veidojis poļu arhitekts Jozefs Huss. Ēkas ezera pusē ir terase ar atvērtiem paviljoniem, no kuriem paveras pasakains skats uz Traķu pili. Parku plānojis slavenais franču ainavu arhitekts Eduārs Fransuā Andrē. Tas bija jauktā stilā parks ar daudziem augiem, dekorēts ar seno skulptūru kopijām. Šeit joprojām aug gandrīz simts dažādu formu koku un krūmu sugas, no kurām vairāk nekā puse ir īpaši atvestas tajā laikā topošajam parkam.
Mūsdienās muižu var sasniegt pa sauszemi. Taču grāfu Tiškeviču ģimene šo maršrutu neizmantoja - viņi uz pussalu tika nogādāti ar plostu pa kanālu starp Galves un Skaista ezeru, pie kura dzīvoja pārcēlājs. Sauszemes ceļš tolaik bija paredzēts tikai un vienīgi saimnieciskām vajadzībām, tāpēc to iesauca par Kartupeļu ceļu. Pa to nebrauca arī Tiškeviču ģimenes viesi, kuri devās uz bieži rīkotām pieņemšanām, ģimenes tikšanām vai draudzīgām dzīrēm.
Užutraķu muiža pirms Otrā pasaules kara piederēja grāfu Tiškeviču ģimenei.
Ekskursijas laikā pa Užutraķu muižu varēsiet iepazīties ar muižas vēsturi un Tiškeviču dzimtu. Uzzināsiet, kā pils izskatījās agrāk, redzēsiet tās pašreizējo izskatu un varēsiet apbrīnot ne tikai pili ieskaujošo parku, puķu dobes, skulptūras un skaisto āra terasi, bet arī skatu no tās. Izstaigāsiet 80 ha plašo Užutraķu parku, iepazīstieties ar tā floru un faunu un parku veidošanas un atjaunošanas mākslu.

Ceļojumu turpinām uz Budos ciemu
 
Dosimies pastaigā pa Eņģeļu pakalnu. Eņģeļu koka skulptūru parks tika izveidots 2009. gadā. Šajā izlolotajā, tautas dievbijības un garīguma, vietā atrodas daudza eņģeļu koka skulptūras, skaisti kalti saules krusti un dzīvības koki, kas rotāti ar valsts simboliem. 4,3 ha platībā sveicienus debesīs sūta vairāk nekā 40 lieli un mazi koka eņģeļi, no ozolkoka izcirstas kapelas. Katrs no kalna eņģeļiem iemieso kādu no dzīves patiesībām, vispārcilvēciskām vai kristīgām vērtībām.
Eņģeļu formā šeit ir iemūžināti: Dzīve, Patiesība, Miers, Dvēseles miers, Līdzjūtība, Pašupurēšanās, Mīlestība, Veselība, Prieks, Pateicība, Cerība... Ir eņģeļi, kas aizsargā ģimeni, arī zinātnes, garīgā miera, Baltijas ceļa un daudzi citi sargātāji.

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts viesu namā "Trakai" ar vakariņām un brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* Ekskursija ar vietējo gidu pa Viļņas vecpilsētu un Užupi - 8.00 EUR personai

* Lietuvas Nacionālais muzejs "Lietuvas lielkņazistes valdnieku pils":
apmeklējums - pieaugušajiem 13.00 EUR, bērniem, pensionāriem 6.50 EUR
gida pakalpojumi - 60.00 EUR grupai

* Funikulieris uz Ģedimina kalnu:
uzbraukšana un nobraukšana - 2.00 EUR personai
uzbraukšana vai nobraukšana uz vienu pusi - 1.00 EUR personai

* Ģedimina tornis:
apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem, pensionāriem 3.00 EUR
apmeklējums (no 1. aprīļa līdz 30. septembrim) - pieaugušajiem 8.00 EUR, bērniem, pensionāriem 4.00 EUR
gida pakalpojumi - 30.00 EUR grupai

* Ekskursija "Pa Traķu vecpilsētu un pilīm" ar vietējo gidu - 5.00 EUR personai + ieejas biļete Traķu ezerpilī

* Traķu ezera pils:
apmeklējums - pieaugušajiem 10.00 EUR, bērniem, pensionāriem 5.00 EUR
apmeklējums (no 1. maija līdz 30. septembrim) - pieaugušajiem 12.00 EUR, bērniem, pensionāriem 6.00 EUR
gida pakalpojumi - 80.00 EUR grupai

* S. Šapšala vārdā nosauktais karaīmu etnogrāfiskais muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem, pensionāriem 3.00 EUR
apmeklējums (no 1. maija līdz 30. septembrim) - pieaugušajiem 8.00 EUR, bērniem, pensionāriem 4.00 EUR
gida pakalpojumi - 60.00 EUR grupai

* Užutraķu muiža:
Užutraķu pils apmeklējums - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem, pensionāriem 1.50 EUR
ekskursija ar vietējo gidu pa Užutraķu muižu - 160.00 EUR grupai

 
 
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!