Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Birštonas skatu tornis – gleznainā kūrortpilsēta Birštona – Kauņa-"Lietuvas sirds"

Kaunas aprinkis 2

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 29.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobussun ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

5.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Nemunas loku reģionālajā parkā

Uzkāpsiet Birštonas skatu tornī. Šī skatu torņu "karaliene" ir augstākā Lietuvā. Debesīs virs Nemunas loku reģionālā parka tas sniedzas 51 metra augstumā. Tērauda metāla konstrukcija ir dekorēta ar lapegles paneļiem un trīsstūrveida lodziņiem. Torņa taisnstūra forma ar gandrīz caurskatāmu slīpu jumtu turpina lietuviešu arhitektūras tradīciju, atgādinot veco koka pils torņu formu un baznīcas zvanu torņu arhitektūru.
Līdz šim Nemunas loku ainavu varēja redzēt tikai no gaisa balona, planiera vai fotogrāfijās, taču tagad šo visu skaistumu var baudīt no Birštonas torņa skatu laukuma, kas atrodas 45 metru augstumā. Tornis ir uzcelts uz Škevoņu grēdas, tāpēc, uzkāpjot līdz skatu laukumam, jūs faktiski atradīsieties 137 metru augstumā virs jūras līmeņa.
Nav viegli uzkāpt tornī bez apstāšanās, tāpēc apmeklētājiem paredzētas 6 atpūtas vietas. Kāpiens bez apstāšanās līdz galvenajam skatu laukumam aizņem apmēram 7 minūtes. Pārvarot torņa 300 pakāpienus, apmeklētājiem pavērsies elpu aizraujoša ainava. No putna lidojuma redzēsiet unikālo dabu - brīnumainos Nemunas lokus, šķitīs, ka atrodaties starp divām Nemunām, kas tek vien 200 metru attālumā. Skatam paveras Nemunas ieleja, nogāzes un gravas, mežs, un pati Birštona.
Neaizmirstiet par ērtiem apaviem - tas atvieglos kāpšanu!

Pēc tam dodamies uz Birštonu

Birštona - balneoloģiska kūrortpilsēta Lietuvā, Kauņas apriņķī, Birštonas pašvaldības administratīvais centrs ar aptuveni 3 030 iedzīvotāju. Birštona atrodas vienā no skaistākajiem Nemunas upes lokiem, Lietuvas dienvidu daļā, 90 km no Viļņas un 39 km no Kauņas.
Birštonas vēsture aizsākās 14. gadsimtā, kad uz augsta 40 metru kalna Nemunas upes līkumā tika uzcelta koka Birštonas pils, kas bija Traķu kunigaitijas aizsardzības sistēmas daļa. 1401. gadā nocietinājums kļuva par Lietuvas dižkunigaiša medību muižu.
Kopš 15. gadsimta sākuma Birštona tiek pieminēta kā Lietuvas augstmaņu medību vieta, kuru ļoti mīlēja Vītauts Dižais, Kazimirs IV Jagellons ar dēliem un Lietuvas dižkunigaiša Aleksandra Jagellona sieva Maskavijas Helēna. 15. - 16. gadsimtā šeit pastāvīgi viesojās Lietuvas muižniecības pārstāvji, ieradās dažādu valstu vēstnieki un viesi, notika dzīres un medības. 1539. gadā Birštona saņēma priviliģētas pilsētas statusu. Taču pēc tam, kad beidzās dižkunigaitijas Jagellonu dinastijas valdīšana un sākās blakus esošās Prienu pilsētas izaugsme, Birštona zaudēja savu nozīmi.
Kopš viduslaikiem pazīstamās apdzīvotās vietas attīstība sākās 1846. gadā, kad tika atklāti minerālūdens avoti. Pēc ilgiem pētījumiem un birokrātiskām procedūrām 1854. gada beigās Krievijas iekšlietu ministrs parakstīja atļauju Birštonas kūrorta izveidei. Jau nākamajā gadā tika uzcelta pirmā slimnīca, un 1860. gadā Birštona saņēma balneoloģiskā kūrorta tiesības. Laika gaitā Birštona kļuva plaši pazīstama visā Krievijas impērijā. Pirms Pirmā pasaules kara slimnīcās darbojās 72 pirtis, tika uzceltas 3 viesnīcas ar 200 istabām.
Pirmā pasaules kara laikā kūrorts stipri cieta, un tam draudēja pilnīga panīkšana. Bažīdamies par šo situāciju, Lietuvas Sarkanais Krusts 1924. gadā noslēdza līgumu ar Veselības departamentu un apņēmās modernizēt kūrortu. Nozīmīgākais notikums Lietuvas kurortoloģijas vēsturē bija dūņu terapijas sākums Birštonā. 1927. gadā tika uzceltas dubļu dziedinātavas, kas, rotātas ar Sarkanā Krusta emblēmu, darbojas vēl šodien.
Otrā pasaules kara laikā Birštonai izdevās izvairīties no lieliem satricinājumiem - cieta tikai kūrmāja. 20. gadsimta 60. gados sākās jaunu sanatoriju celtniecība - apmeklētājiem durvis vēra sanatorijas "Tulpė", "Spalis" un "Versmė".
Birštonā joprojām darbojas vecākā minerālūdens pildīšanas rūpnīca Lietuvā, kas savu darbību sāka 1924. gadā, kad minerālūdeņu "Vytautas" un "Birutė" dzeršana bija ārkārtīgi populāra.
Mūsdienās Birštona ir starptautisks kūrorts, kas slavens ar savu unikālo dabu, Nemunas loku skaistumu, minerālūdens avotiem un karalisko ģimeņu vēsturi. Kūrorts ir dāsni apveltīts ar dabas resursiem: bagātīgiem minerālūdens avotiem, ārstnieciskām dūņām, tīru gaisu un veselīgu klimatu. Kūrorts lepojas ar broma minerālūdeni, kas ir atzīts un augstu novērtēts visā Eiropā. Birštonas sanatorijas un SPA centri piedāvā visu nepieciešamo pilnvērtīgai, komfortablai atpūtai un kvalitatīvai ārstēšanai.

Ekskursija kājām pa Birštonu, kuras laikā sajutīsiet unikālo karaliskā kūrorta garu un garšu, iepazīsiet tā vēsturi un galvenos apskates objektus.
Ekskursiju sāksim pie Birštonas Tūrisma informācijas centra, ēkas, kas pieder vienam no starpkaru Lietuvas burvīgākajiem koka arhitektūras ansambļiem, apvienojot tradicionālos dekoratīvos risinājumus un mūsdienīgumu.
Netālu no Vītauta parka apmeklēsim vienu no vecākajām kūrmājām Lietuvā. Kopš atvēršanas 1855. gadā tā atšķīrās no līdzīgām iestādēm: tajā nebija azartspēļu vai bankas filiāles, taču notika klasiskās mūzikas koncerti.
Blakus kūrmājai redzēsim baltu, skaistu ēku - minerālūdens avotu "Birutė". Siltā laikā no mītiskas būtnes mutes tek minerālūdens.
Vecā Vitauta parka teritorijā dzeltenā namiņā varēsiet nobaudīt svaigu minerālūdeni. Šī minerālūdens telpa tiek apgādāta ar vidējas mineralizācijas ūdeni no 125 metru dziļuma, tā sastāvs ir līdzīgs vēsturiskajam "Vytautas".
Apmeklēsim Vītauta kalnu - vienu no Lietuvas slavenākajiem un augstākajiem pilskalniem. Šeit savulaik atradās koka cietoksnis, kas aizstāvēja Traķu kunigaitiju no krustnešu uzbrukumiem. Pārvarot pa kāpnēm 40 metru nogāzi, varēsiet atvilkt elpu atpūtas laukumā. No tās paveras skaista panorāma uz Birštonu un Nemunas lokiem.
Starp Vītauta kalnu un Nemunas krastmalu redzēsim 30 tonnu smagu pieminekli dižkunigaitim Vītautam Dižajam, ko no gaiši rozā granīta cēlis tēlnieks Ģedimins Jokūbonis. Tēlnieks iedzīvināja daudzu birštoniešu ideju - "atgriezt" Vītautu zirga mugurā uz viņa medību vietām.
Dosimies pastaigā gar Nemunas krastmalu, kas laika gaitā ir pārvērtusies par Birštonas galveno divu kilometru promenādi. Atkarībā no gadalaika krastmalu ieskauj ziedu smarža vai ziedošu koku aromāts. Ejot pa krastmalu, redzēsiet minerālūdens paviljonu "Birutes vila", vēsturisko sanatoriju "Tulpė" un ar Sarkanā Krusta ģerboni rotātās dūņu dziedinātavas.
Apmeklēsim neparastu brīvdabas veselības kompleksu - "Kneipa dārzu". "Ūdens dziedē visu, ūdens dara brīnumus, profilakse ir labāka par ārstēšanu" - tā ir unikāla veselības filozofija, kuru 19. gadsimtā radīja un pilnveidoja vācu priesteris Sebastians Kneipps. Pēc S. Kneippa domām, viņa sistēma norūda ķermeni un garu, stiprina imūnsistēmu. Tā pamatā ir pieci elementi - ūdens, kustība, ārstniecības augi, harmonija un veselīgs uzturs. "Kneipa dārzs" Birštonā ir aprīkots saskaņā ar šiem principiem!
Apbrīnosim Padujas Sv. Antonija katoļu baznīcu, kas celta no sarkaniem ķieģeļiem neogotikas stilā 1903. - 1909. gadā. Baznīca ir trīs jomu dievnams ar zvanu torni galvenās fasādes vidū.
Apmeklēsim Jona Basanaviča laukumu un apskatīsim 1939. gadā uzcelto krūšutēlu J. Basanavičam, nacionālās atmodas dalībniekam, kurš 1918. gada 16. februārī parakstīja Lietuvas Neatkarības aktu.
Dosimies pastaigā pa Birštonas centrālo pilsētas parku, kas tika iekārtots meža vietā 25 ha platībā, nenocērtot nevienu koku. Parkā ir daudz pastaigu un sporta taku, rotaļu laukumu, skulptūru un ievērības cienīgu koku. Parka aizraujošākais apskates objekts ir minerālūdens tvaicēšanas tornis "Druskupis", kas rada jūras klimatu 50 - 80 metru rādiusā. Sporta takā pie trenažieriem ir izveidoti bērnu rotaļu laukumi. Kultūras taku rotā astoņas skulptūras, ko veidojuši slaveni lietuviešu mākslinieki. Blakus ir miera zona. Netālu no akmeņiem izbūvēta izglītojoša taka, kas precīzi atkārto slavenos Nemunas lokus, ko ieskauj brīnišķīga daba.

Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā. Ja esat ieradušies Lietuvā atpūsties un gūt jaunus patīkamus iespaidus, jums jāizmēģina un jānovērtē lietuviešu nacionālās virtuves garšīgie un tajā pašā laikā ne pārāk dārgie ēdieni.

Ceļojumu turpinām uz kauņu

Kauņa (lietuviski: Kaunas) ir otrā lielākā un svarīgākā pilsēta Lietuvā ar aptuveni 319 790 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas gandrīz pašā Lietuvas centrā, divu upju - Neres un Nemunas, satecē, 104 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas.
Pirmo reizi apdzīvotas vietas nosaukums, no kuras vēlāk izauga Kauņas pilsēta, tika minēts 1030. gadā, kad tā ietilpa Žemaitijā. Savukārt pirmo reizi rakstveidā pieminēta Marburga Vīganda "Prūsijas zemes hronikā" pie 1361. gada, kad šeit jau atradās ķieģeļu Kauņas pils. 1362. gadā pili pēc aplenkuma iekaroja un iznīcināja Vācu ordenis. Tā bija viena no lielākajām un nozīmīgākajām Vācu bruņinieku militārajām uzvarām 14. gadsimtā pret Lietuvu.
15. gadsimta sākumā Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Kauņas pili pārbūvēja. 1408. gadā dižkunigaitis Vītauts pilsētai piešķīra Magdeburgas tiesības, 1413. gadā tā kļuva par Kauņas apriņķa centru Traķu vojevodistē. 1441. gadā Kauņa pievienojās Hanzas savienībai un spēlēja nozīmīgu lomu Lietuvas lielkņazistes ekonomikā.
17. - 18. gadsimtos karu dēļ Kauņa kā pilsēta panīka. Trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas rezultātā 1795. gadā pilsēta nokļuva Krievijas impērijas sastāvā.
Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā, kad galvaspilsētu Viļņu anektēja Polija, Kauņa kļuva par Lietuvas Republikas pagaidu galvaspilsētu. Šo statusu pilsēta saglabāja līdz 1940. gadam.
Otrā pasaules kara laikā vācu karaspēka vienības ienāca pilsētā 1941. gada 24. jūnija vakarā. Kauņas cietokšņa devītais forts tika pārvērsts par nāves nometni, cietoksnī tika nogalināti vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija citu valstu ebreji.
1944. gada 1. augustā Kauņā ienāca Sarkanās armijas 3. Baltkrievijas frontes 5. armijas vienības. Pēc padomju varas atjaunošanas Lietuvā pilsēta strauji attīstījās un kļuva par nozīmīgu Lietuvas PSR rūpniecības un kultūras centru.
Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Kauņa ir kļuvusi par vienu no visvairāk apmeklētajām Lietuvas pilsētām. Kauņai ir ar ko iepriecināt savus iedzīvotājus un pilsētas viesus. Pilsētai ir gan bagāta pagātne, gan piesātināta tagadne. Kauņa ir ne tikai piepildīta ar unikālu arhitektūru, radošām, kultūras vietām, bet arī ir viena no zaļākajām pilsētām valstī.
Un vēl - Kauņa ir basketbola kluba "Žalgiris" dzimtene, kas viens no spēcīgākajiem Eiropā.
 
Ekskursija kājām "Kauņas vecpilsētas akcenti". Ekskursijas laikā iepazīsiet Kauņas vecpilsētas slavenākās vietas, dzirdēsiet interesantas leģendas un nostāstus.
Ekskursiju sāksim vietā, kur paceļas sarkano ķieģeļu Kauņas pils - vecākā mūra pils Lietuvā. Pils celta 14. gadsimta vidū stratēģiski nozīmīgā vietā Nemunas un Neres upju satecē, lai aizstāvētu Lietuvas zemes no Vācu ordeņa uzbrukumiem. No visa pils kompleksa līdz mūsdienām saglabājusies tikai trešā daļa ēku - divi torņi, mūri, grāvis, uzbērumi, pamati un šaušanas bastions. Šobrīd pilī darbojas Kauņas pilsētas muzeja filiāle.
Pastaigāsimies pa Santakas (no lietuviešu "satece") parku, kas zaļo vietā, kur pie Neres upe ietek Nemunā. Saskaņā ar leģendu, šajā neparasti skaistajā vietā Lietuvas kunigaitis Kunas nodibināja Kauņas pilsētu.
Apskatīsim 16. gadsimta sākumā celto Sv. Mocekļa Jura baznīcas un Bernardīnu klostera ansambli - vienu no retajiem gotikas laika kompleksiem, kas ar minimālām izmaiņām saglabājies Lietuvā.
Apmeklēsim Kauņas vēsturisko sirdi - Rātslaukumu, kas dibināts 15. gadsimta sākumā, kur jau kopš seniem laikiem tiek rīkoti pilsētas pasākumi, festivāli, gadatirgi un koncerti. Laukumu ieskauj vēsturiskas ēkas un daudzi vecpilsētas dievnami. Šī arhitektūras ansambļa dominante ir rātsnams, kura celtniecība aizsākās 1542. gadā. Šī ir viena no vecpilsētas augstākajām ēkām, tās augstums ar zvanu torni ir 53 metri. Baznīca celta gotiskā stilā, taču ne reizi vien pārbūvēta, tāpēc tās arhitektūra ieguvusi renesanses, baroka un klasicisma iezīmes. Šobrīd ēka ar slaido torni, krāsota ziloņkaula krāsā, tēlaini tiek dēvēta par "Balto gulbi". Rātslaukuma ansamblī ietilpst arī: Sv. Trīsvienības baznīca, kas celta Bernardīnu sieviešu klosterī 1624. - 1634. gados vēlās renesanses stilā; 19. gadsimta sākumā celtais Kauņas jātnieku pasta stacijas ēku komplekss; Sv. Franciska Ksavera baznīca vēlīnā baroka stilā un jezuītu klostera ēkas, celtas 18. gadsimtā; Siruta pils - 18. gadsimta vēlā baroka savrupmāja un 16. gadsimta Zabellu māja. Laukumā atrodas piemineklis vienam no Lietuvas slavenākajiem dzejniekiem Maironim, kā arī rakstniekam Motejam Valančūsam.
Tālāk redzēsim Pērkona māja (lietuviski: Perkūno namas) - vienu no iespaidīgākajiem ugunīgās gotikas paraugiem Lietuvā. Ķieģeļu ēku ar bagātīgi dekorētu frontonu un plašiem pagrabiem uzcēla Hanzas savienības tirgotāji 15. gadsimta beigās.
Apbrīnosim Vītauta Dižā baznīcu, vecāko baznīcu pilsētā, kas celta ap 1400. gadu. Dievnams krusta formā ir unikāls lietuviešu gotikai. Leģenda vēsta, ka šo baznīcu pilsētai dāvājis Lietuvas dižkunigaitis Vītauts. Pēc nelaimes, kas ar viņu notika, kad dižkunigaitis tika sakauts kaujā ar Zelta Ordas karaspēku (kaujā pie Vorsklas) un gandrīz noslīka, viņš apņēmās uzcelt baznīcu par godu Jaunavai Marijai pie Nemunas upes.
Aplūkosim Svēto apustuļu Pētera un Pāvila arhikatedrālo baziliku. Baznīcu sāka celt 1413. gadā pēc Lietuvas dižkunigaiša Vītauta iniciatīvas. Šī ir vienīgā gotiskā stila bazilika Lietuvā. Pēc rekonstrukcijas baznīca ieguvusi renesanses un baroka iezīmes. Baznīcā ir deviņi altāri, sakristeja klāta ar kristāla velvēm. Tā ir lielākā katoļu baznīca Lietuvā.
Pastaigāsimies pa skaistāko vecpilsētas ielu - Viļņas ielu (lietuviski: Vilniaus gatvė). Šī senā iela, kas iet cauri Kauņas vēsturiskajam centram, ne tikai glabā gadsimtiem senas arhitektūras un kultūras tradīcijas, bet arī savieno krāsaino Rātslaukumu ar Brīvības aleju (lietuviski: Laisvės alėja). Viļņas iela nav nejauši ieguvusi savu nosaukumu, zināms, ka jau viduslaikos tā bija daļa no trakta, kas savienoja Kauņas kunigaišu pili ar Viļņu. Mūsdienās neparastā bruģakmens seguma iela ir kļuvusi par gājēju ielu. Katra no 16. - 17. gadsimta savrupmājām, kas līdz mūsdienām saglabājušās uz šīs ielas, ir ne tikai vienkāršas ēkas, bet gan īsti arhitektūras šedevri. Ēku pirmajos stāvos atrodas veikali un suvenīru bodītes, restorāni, kafejnīcas un muzeji. Pat unikālās telefona būdiņas norāda uz to, ka ejat pa ielu, kas savieno seno un jauno pilsētas daļu.
 
Brīvais laiks

Noslēgumā dosimies uz Aleksota skatu laukumu. Lai nokļūtu Aleksota kalnā, jāpārvar aptuveni 250 pakāpieni vai jābrauc ar funikulieri. Šis ir transporta līdzeklis, kas tika nodots ekspluatācijā 1935. gadā, joprojām darbojas. Šeit joprojām kursē retie pirmskara vagoni ar koka sēdekļiem, kas tiek izmantoti gan kā saziņas līdzeklis, gan kā izklaide.
Aleksota kalna galā atrodas viena no Kauņas iedzīvotāju iemīļotākajām vietām - Kauņas labākais skatu laukums, no kura lieliski redzams vēsturiskais centrs. Satriecošā vecpilsētas panorāma neatstās vienaldzīgu nevienu tūristu. Un neaizmirstiet paņemt līdzi fotoaparātu: no skatu laukuma var uzņemt brīnišķīgas fotogrāfijas jebkuros laikapstākļos!..

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* Birštonas apskates ekskursija ar vietējo gidu - 3.00 EUR personai

* Ekskursija "Kauņas vecpilsētas akcenti" ar vietējo gidu - 5.00 EUR personai

* Aleksota funikulieris (uz vienu pusi) - pieaugušajiem 1.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 0.50 EUR

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!