Gleznainais kūrorts Birštona – Pažaisles klosteris – Lietuvas sirds-Kauņas pilsēta – romantiskā Panemune, kur Nemunas upes krasti pievelk ar savu vēsturi un neparasto dabas skaistumu!..

Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 68.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

1.diena – Rīga – Birštona – Pažaisles klosteris – Kauņa un Kauņas pils

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Birštonā

Ceļojumu turpinām uz Kauņas ūdenskrātuves reģionālo parku

Apmeklēsim Pažaisles klosteri, kas ir lielākais klosteru komplekss Lietuvā, celts itāļu baroka stilā. Ansamblis tiek uzskatīts par vienu no labākajiem vēlā baroka paraugiem Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, kurā netika veikta gandrīz nekāda pārbūve un rekonstrukcija.
Klosteri 1662.gadā nodibināja Lietuvas lielkņazistes kanclers Kristups Zigmants Pacs kamendulu ordeņa mūkiem.
Intensīvi celtniecība darbi tika veikti līdz 1674.gadam, pēc tam atsākās 1712.gadā, kad notika Pažaisles Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcas iesvētīšana. 1812.gada kara laikā klosteris tika izlaupīts. Pēc poļu sacelšanās apspiešanas 1830. - 1831.gadā, klosteris tika nodots Krievijas Pareizticīgajai baznīcai un pārveidots par Požajskas Debesbraukšanas vīriešu klosteri. Pēc Lietuvas neatkarības iegūšanas klosteris 1920.gadā tika nodots Sv. Kazimira ordeņa māsām. 1948.gadā padomju valdība klosteri slēdza, iekārtojot tajā arhīvu, bet vēlāk psihiatrisko slimnīcu. 1992.gadā kompleksu atdeva Sv. Kazimira ordenim un tajā pašā laikā klosteris tika atjaunots. Klostera teritorijā ir daudz vēstures un kultūras pieminekļu, te ir apglabāts Krievijas impērijas himnas "Dievs, sargi Ķeizaru!" (Боже, Царя храни!) komponists Aleksejs Ļvovs.

Tālāk ceļš ved uz Kauņu

Kauņa ir otrā lielākā un svarīgākā pilsēta Lietuvā, kas atrodas divu upju - Neres un Nemunas, krastos. Pirmoreiz apdzīvotas vietas nosaukums, no kuras vēlāk izauga Kauņas pilsēta, tika minēts 1361.gadā. Pilsētas statusu piešķīra 1408.gadā. Kopš 15.gadsimta vidus Kovno, tā laika Kauņa, bija Hanzas savienībā un spēlēja nozīmīgu lomu Lietuvas Lielkņazistes ekonomikā. 17. un 18.gadsimtos daudzo karu dēļ, dzīve pilsētā pagrima. Trešās Polijas dalīšanas rezultātā 1795.gadā Kauņa nokļuva Krievijas impērijas sastāvā. 1920. - 1940.gados Kauņa kļuva par Lietuvas Republikas pagaidu galvaspilsētu.
Mūsdienās Kauņa ir valsts kultūras un rūpniecības centrs ar apmēram 300 tūkstošiem iedzīvotāju. Kauņa ir Lietuvas sirds, 93% pilsētu iedzīvotāju ir lietuvieši. Pilsēta ir ar bagātu vēsturi, iespaidīgu dabu, daudziem arhitektūras un kultūras pieminekļiem. Un vēl, Kauņa ir viena no spēcīgākā Eiropā basketbola kluba "Žalgiris" dzimtene.

Pusdienas restorānā "Bernelių Užeiga". Restorāns ir slavens ar tradicionālajiem lietuviešu ēdieniem. Izsmalcināta lietuviešu virtuve ar bagātīgu nacionālā mantojuma produktu klāstu.

Pēc tam apmeklēsim Kauņas pili. Neparasti skaistajā vietā, Nemunas un Neres upju satecē, paceļas sarkanu ķieģeļu pils. Vēsturnieki uzskata, ka tas ir vecākais akmens cietoksnis Lietuvā.
Kauņas pils ir pieminēta Marburgas Vīganda "Prūsijas zemes hronikā" pie 1361.gada saistībā ar krustnešu izlūkošanas ekspedīciju. 1362.gadā Vācu ordenis, kā arī pieaicinātie bruņinieki no Bohēmijas, Itālijas, Dānijas, Anglijas, aplenca pili un pēc sīvas cīņas to ieņēma un iznīcināja.
15.gadsimta sākumā Lietuvas dižkunigaitis Vītauts pili pārbūvēja. Rekonstrukcijas rezultātā pils ieguva masīvus stūra torņus, kuru sienu biezums bija 3,5 metri un augstums sasniedza 9 - 10 metrus. Torņi bija četrpakāpju, grīda bija no koka, bet ap teritoriju bija izrakts dziļš aizsarggrāvis.
Pēc Grunvaldes kaujas 1410.gadā, kad tika sagrauti Vācu ordeņa spēki, pils zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Dižkunigaitis Vītauts bieži uzturējās pilī, kā arī uzņēma viesus. Pēc viņa nāves pils kļuva par Kauņas pilsētas stārasta rezidenci, un pilī atradās dažādas administratīvās iestādes. 16.gadsimta sākumā pils tika izmantota kā cietums. 16.gadsimta vidū ap pils dienvidrietumu torni uzbūvēja barbakānu. Barbakāna celtniecība bija saistīta ar nepieciešamību nostiprināt pili Livonijas kara laikā 1558. - 1583.gados. 17.gadsimta pirmajā pusē Neres upe noskaloja pils ziemeļu sienu, 1611.gadā viens tornis sabruka, bet 17. gadsimta 30-tajos gados tika izskalota pils ziemeļu daļa. 19.gadsimtā pils teritorija tika sadalīta nelielās platībās un pārdota. Pirmie nopietnie arheoloģiskie pētījumi Kauņas pilī sākās 1924.gadā. 1930. un 1932.gadā pils teritorija tika attīrīta un nojauca vēlīnā perioda koka celtnes. 1965.gadā tika atvērts muzejs "Kauņas pils".
Mūsdienās no stratēģiski svarīgā viduslaiku Lietuvas objekta joprojām ir palikušas dažas celtnes: apaļš spēcīgs tornis un cietokšņa sienas. Valsts senākā arhitektūras ansambļa apbrīnojamo skaistumu papildina greznas ainavas, kas celtni padara noslēpumaināku. Šodien šeit nenotiek kaujas, bet skan mūzika, tiek rādītas teātra izrādes un rīkoti festivāli. Pilī atrodas Kauņas pilsētas muzeja filiāle, tiek rīkots daudz izglītojošu aktivitāšu.

Vēlāk ekskursija kājām pa Kauņas vēsturisko centru. Iepazīsieties ar pilsētas vēsturi, izjutīsiet viduslaiku gaisotni, apmeklēsiet Kauņas senos objektus, kas kopš viduslaikiem veidoja īpašo pilsētas atmosfēru un padarīja to slavenu Eiropā.
Aplūkosim Kauņas pili - vecāko mūra pili Lietuvā, kas būvēta 14.gadsimta vidū. Pēc tam apbrīnosim 15.gadsimta beigās celto gotisko Sv. Jura baznīcu.
Iepazīsimies ar Svētās Trīsvienības baznīcu, kas celta no 1624. līdz 1634.gadam vēlās renesanses stilā. Apmeklēsim Rātslaukumu. Šeit, pilsētas vēsturiskās daļas centrā, paceļas 16.gadsimta sniegbaltais Kauņas rātsnams. Tālāk pa ceļam atrodas baltakmens Sv. Franciska Ksavera baznīca, 17. - 18.gadsimtu baroka stila celtne. Pēc tam redzēsim Pērkona māju (Perkūno namas), iespaidīgu ēku vēlās "ugunīgās" gotikas stilā, ko 15.gadsimtā uzcēla Hanzas tirgotāji. Apbrīnosim arī Vītauta baznīcu, kas celta 1400.gadā saskaņā ar dižkunigaiša Vītauta Dižā rīkojumu franciskāņu mūkiem. Nākamais apskates objekts ir Sv. apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle - bazilika, kuru sāka būvēt 15.gadsimtā. Šī ir Lietuvā vienīgā gotiskā baznīca bazilikas stilā. Pēc rekonstrukcijas dievnams ieguva renesanses un baroka iezīmes.
Izstaigāsim seno un gleznaino gājēju ielu - Vilniaus gatve. Šeit ir daudz mājīgu mazu kafejnīcu, nelielu veikalu un vēsturisku ēku. Iepazīsimies vēsturisko Prezidenta pili. No 1918. līdz 1940.gadam šeit strādāja un dzīvoja trīs Lietuvas prezidenti.
Dosimies pastaigā pa Laisves (Brīvības) aleju. Šī ir populārākā gājēju iela Kauņā. Aleja ir izveidota 19.gadsimtā, tās garums ir 1,7 km, bet platums 24 - 27 metri. Gar aleju ir sastādītas koku rindas, izveidotas puķu dobes, daudz soliņu atpūtai. Ir plašs veikalu, restorānu, teātru, viesnīcu, muzeju, nakts klubu klāsts. Daudz pieminekļu un senu ēku, kurām ir vēsturiska vērtība.
Apbrīnosim Erceņģeļa Sv. Miķeļa baznīcu. Šī grandiozā baltā akmens katedrāle tika uzcelta 19.gadsimta beigās saskaņā ar Krievijas imperatora Aleksandra II rīkojumu.
Noslēgumā apmeklēsim Vienibes (Vienības) laukumu. Viss šajā laukumā ir veltīts Lietuvas neatkarībai. Tāpat šeit atrodas arī Vītauta Dižā vārdā nosauktais kara muzejs.

Iekārtojamies viesnīcā

Brīvais laiks

2.diena – Kauņa – Raudondvara pils – Seredžus pilskalns – Veļona – Raudones pils – Panemunes pils – Rīga

Brokastis viesnīcā

Dodamies uz romantisko Panemuni, kur Nemunas - šīs lielākās Lietuvas upes krasti pievelk ceļotājus ar savu vēsturi un neparasto dabas skaistumu. Uz lieliskas ainavas fona ir pilis, pilskalni, apbedījumu vietas, muižas!...
Nemunas lejteces labajā krastā vijas viens no vecākajiem valsts ceļiem, kas savulaik izmantots tirdzniecībai starp Lietuvu un Prūsiju. Par šī reģiona militāro pagātni atgādina seno pilskalnu pārpilnība, jo 150 gadus Nemuna bija frontes līnija starp lietuviešiem un krustnešiem.

Ierodamies Raudondvara ciemā

Teatralizēta ekskursija pa Raudondvara pili, kas ir Lietuvas 17.gadsimta sākuma arhitektūras renesanses piemineklis. Pils atrodas Raudondvara ciemā, kas atrodas, Nevēžas upes labā krasta augšējā terasē, netālu no Nevēžas un Nemunas sateces.
Raudondvaris pirmo reizi pieminēts 1392.gadā Vācu ordeņa hronikā kā pagānu kaujas vieta ar krustnešiem. Pili krustneši uzcēla 14.gadsimtā, un tā kļuva par Lietuvas teritorijas daļu 1410.gadā, pēc Grunvaldes kaujas.
1549.gadā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds II Augusts pili uzdāvināja sievai Barbarai Radzivilai, taču 1551.gada 8.maijā viņa nomira. Pēc viņas nāves pils nonāca pie Gintovtiem-Dzevaltovskiem, kas drīz vien to pārdeva Radziviliem.
Pils no jauna tika pārbūvēta 1615.gadā, un 1652.gadā šo pili pārdēvēja par "Sarkano muižu", kas lietuviešu valodā izklausās kā Raudondvaris. Muižas īpašnieks bija Lietuvas lielkņazistes hetmans Janušs Radzivils. Pēc viņa nāves īpašums nonāca viņa brālim Boguslavam, kurš 1653. - 1664.gados pili pārbūvēja, un šādi pils izskatās šobrīd - no sarkaniem ķieģeļiem būvēta taisnstūra, divstāvu ēka ar stūri torni.
1819.gadā īpašumu iegādājās grāfu Tiškeviču dzimta. Poļu sacelšanās laikā 1831.gada maijā īpašumu iznīcināja un nodedzināja cariskās Krievijas armija. Ugunsgrēkā nodega muižas koka ēkas, un grāfs Benedikts Emanuels Tiškevičs sāka celt jaunu akmens muižas ansambli ar lietuviešu arhitekta Jona Margeviča, prūšu arhitekta Jakoba Volera un itālieša Laurusa Cēzara Anikini palīdzību. Grāfu Tiškeviču rezidencē Raudondvarī tika savāktas mākslas darbu, retu grāmatu, eksotisku augu un dzīvnieku kolekcijas.
1923.gadā īpašums tika nodots Lietuvas Republikai un tajā tika izvietots bērnunams. Padomju laikā, 1940.gadā, īpašums tika nacionalizēts un nodots arī bērnunamam. No 1956.gada pilī atradās Aleksandra Stulginska Universitātes lauksaimniecības mehanizācijas filiāle. Stallī bija traktoru stacija. Otrā pasaules kara laikā pils bija stipri cietusi, un tikai 1962. - 1967.gados pēc arhitektu S.Čerkutes un V.Jurkštasa projekta tika atjaunots arhitektūras ansamblis.
Mūsdienās Raudondvara arhitektūras un parka ansamblī ietilpst saglabājusies pils ar torni, divas saimniecības ēkas, oranžērija, ledus pagrabs un parks 3,8 ha platībā. Atjaunotajā muižas kompleksā atrodas grāfu Tiškeviču un Raudondvarī dzimušā slavenā lietuviešu komponista Joza Naujelisa muzejs, bijušajā ledus pagrabā atvērts Kauņas reģiona tūrisma informācijas centrs, oranžērijā - restorāns, bet bijušajā stallī - mākslas inkubators. Muižas teritoriju rotā atjaunoti zaļi zālāji un puķu dobes.

Pēc tam izbraucam uz Seredžus pilsētiņu

Apmeklēsim Seredžus pilskalnu. Pilsētas ziemeļrietumu nomalē, netālu no Nemunas ielejas, Peštves upes kreisajā krastā stāv majestātiskais Seredžus pilskalns. Kopš 19.gadsimta sākuma romantiķu D.Poškas, T.Narbuta, I.Loboiko darbu ietekmē pilskalnu sāka dēvēt par Palemona kalnu. Saskaņā ar 16.gadsimta hronikās pierakstītajām leģendām Romas senators Palemons ar saviem pavadoņiem no Baltijas jūras devās pa Nemunu līdz Dubisas upes grīvai, kur viņi apmetās. Tiek uzskatīts, ka šeit stāvēja Bisena pils, kas tika 1283.gadā tika aplenkta, bet 1294.gadā krustneši to nodedzināja. Tomēr tika konstatēts, ka iepriekš nosauktā pils atradās tuvāk Skirsnemunes ciemam.
Vēsturnieki uzskata, ka šī augstā un stāvā kalna galā 13. - 14.gadsimtā atradās aizsardzības Pieštves pils. Pils, kas, nosaukta minētās upes vārdā, vācu hronikās, tika dēvēta par Pistenu vai Bistenu. Krustneši Pieštves pilij no 1293.gada uzbruka vairākkārt, tomēr tā noturējās līdz 1363.gadam.
Tagad šī vieta ir pārvērtusies par izcilu novērošanas laukumu, no kuras paveras skaisti skati uz Nemunas ieleju un Nemunas un Dubisas sateci.

Tālāk ceļš ved uz Veļonas pilsētiņu

Pastaigāsimies pa pilsētiņu. Veļona - viena no interesantākajām Lietuvas pilsētiņām pirmo reizi minēta 1291.gadā. Veļonas pilskalni tiek uzskatīti par vieniem no varenākajiem Lietuvas aizsardzības kompleksiem cīņā ar krustnešiem. Saskaņā ar rakstiskiem avotiem, Veļonas pils bija nocietināta labāk nekā citi cietokšņi, un tā no visām Nemunas ielejas aizsardzības pilīm tika aizsargāta vispašaizliedzīgāk. Pēc vēsturnieku domām, 14.gadsimtā nekur citur, ne Lietuvā, ne apkārtējās zemēs, ne, šķiet, visā Eiropā, nenotika tādas aizsardzības cīņas un diplomātiski gājieni kā pie Veļonas.
1291.gadā šajā vietā vispirms tiek minētā Junigedas pils, vēlāk, no1315.gada, to sauca par Veļonas pili. 76 gadu laikā, no 1291. līdz 1367.gadam, pils apturēja krustnešu sīvos uzbrukumus, vairākkārt tika nodedzināta un pārbūvēta. Tikai pēc daudzajām cīņām, kas notika gandrīz katru gadu, pēc pils iedzīvotāju lēmuma par atkāpšanos 1367.gadā pils tika nodedzināta pilnībā.
1412.gadā Lietuvas dižkunigaitis Vītauts atjaunoja Veļonas pili. Austrumu kalnā tika uzcelta jauna akmens pils, ko tagad sauc par Miera kalnu. Šī pils kļuva par nozīmīgu tikšanos un sarunu vietu starp Lietuvas dižkunigaiti Vītautu un Polijas karali Jogailu ar Vācu ordeņa maģistriem. 1422.gadā Veļonā tika ratificēts Melnas miera līgums.
Pēc Grunvaldes kaujas Veļona - Žemaitijas stārastija, Lietuvas dižkunigaiša Vītauta īpašums. 16.gadsimtā, Lietuvas lielkņaza un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta valdīšanas laikā, Veļona tiek nodota viņa sievai Barbarai Radzivilai. 1501. - 1507.gados Veļonai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības. Veļonas ģerbonis ir zelta karpa ar trim ilkņiem uz debeszila fona.
Apmeklēsim galvenos Veļonas apskates objektus: seno pilskalnu arheoloģisko kompleksu - Ģedimina kapu un Miera kalnu (lietuviski - Ramybės kalnas). Nemunas un Veļonas upju satecē atrodas Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina kapa vieta. Saskaņā ar leģendu šeit tika apglabāts Ģedimins, kurš gāja bojā pie Veļonas cīņā ar krustnešiem. Pilskalna augšpusē 1925.gadā tika uzcelts obelisks, kas iezīmēja Ģedimina apbedījuma vietu. Otrs pilskalns - Miera kalns atrodas uz rietumiem no pirmā, aiz plaša, līdz 17 metrus dziļa grāvja. Uzskata, ka šajā pilskalnā stāvēja pārbūvētā akmens Veļonas pils. Tālāk aplūkosim 1644.gadā uzcelto Veļonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcu, Veļonas muižkungu māju - 19.gadsimta koka arhitektūras klasicisma stila piemēru un Veļonas parku - vienu no Lietuvā izveidotajiem pirmajiem un visskaistākajiem ainavu parkiem. Veļonas senās daļas centrā apmeklēsim 1930.gadā uzstādīto pieminekli Lietuvas dižkunigaitim Vītautam, pieminekli par godu Veļonas 700.gadadienai, akmeni ar pēdas nospiedumu un Nemunas ielejas skatu laukumu.

Ceļojumu turpinām uz Raudones pilsētiņu

Pēc tam dodamies uz Pilis I ciemu

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Pažaisles klosteris - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem 3.00 EUR

Kauņas pils - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem 1.50 EUR

Ekskursija ar vietējo gidu pa Kauņas vēsturisko centru - 5.00 EUR personai

Ekskursija ar vietējo gidu pa Raudondvara pili - 4.00 EUR personai

Raudones pils:
ekskursija ar vietējo gidu un cienasts pilī - 4.00 EUR
pils torņa apmeklējums - pieaugušajiem 1.50 EUR, bērniem 1.00 EUR

Panemunes pils:
eksursija ar vietējo gidu - 1.50 EUR personai
pils apmeklējums - pieaugušajiem 2.00 EUR, bērniem 1.00 EUR. Cenā ir iekļauts 18.gadsimta virtuves, cietuma, pils torņa un izstādes apmeklējums.

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

{gallery}Birstona_Kauna_Panemune{/gallery}