Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Telši-"Žemaitijas galvaspilsēta" – "Saules pilsēta" Šauļi – iespaidīgais Krustu kalns

Siauliai

 Ceļojuma ilgums - 1 diena

 Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

 Cena no 26.00 EUR personai

 Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

6.30 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Žemaitijas galvaspilsētā - Telšos

Ekskursija kājām pa pilsētu. Telši ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, Telšu apriņķa un Telšu rajona administratīvais centrs ar aptuveni 22 270 iedzīvotājiem. Telši ir arī Žemaitijas galvaspilsēta un Žemaitijas katolicisma centrs. Pilsētas nosaukumu devusi mazā Telšes upīte, kas ietek Mastis ezerā.
Pilsētu, kas atrodas uz septiņiem pauguriem, no rietumiem un austrumiem ieskauj daudzās leģendās pieminētais Mastis ezers. Viena no leģendām vēsta, ka Telšus dibinājis bruņinieks Džiugas, kurš tiek saukts arī par Telši. Vēstures avotos Telši tiek minēti kopš 1450. gada.
Pilsēta ir slavena ar apmeklējamām vietām un unikāliem objektiem: vienīgā Lietuvā pareizticīgā Sv. Mikaloja baznīca kubisma stilā un skaistā Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca, ko 1536. gadā dibināja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds I; Yeshivat Telz, ebreju reliģiskā skola - viena no lielākajiem pasaulē, kur mācījās un savas prasmes uzlaboja rabīni no visas pasaules; mūsdienīgs amfiteātris un Žemaitijas muzejs "Alka"; tirgus laukumā augšup debesīs slejas tornis-pulkstenis ar milzīgu melnu lāci; Katedrāles laukumā cilvēki ar redzes traucējumiem ar savām rokām var "izpētīt" vienīgo Lietuvā pilsētas maketu. Šeit pat atrodas bīskapa rezidence, Telšu bernardīniešu klostera komplekss un 17. gadsimta garīgais seminārs; uz viena no lielākajiem pakalniem atrodas Padujas Sv. Antonija katedrāle, uzcelta 1765. gadā vēlā baroka un klasicisma stilā.
Telši tiek saukti arī par Lāču galvaspilsētu. Lāči te tur "Žemaitijas globusu", rotā tiltus un soliņus gar Mastis ezeru, nemaz nerunājot par citām skulptūrām, kas dāsni izkaisītas pilsētā. Bet, pastaiga gar Mastis krastu, bez šaubām, kļūs vēl interesantāka, ja pa ceļam meklēsiet lācēnus, leģendārā totēma - Žemaitijas lāča, pēdas nospiedumus!..

Pēc tam apmeklēsim "Džiugas namu". Džiugas siera nams ar brīnišķīgo interjeru ir īsta paradīze siera cienītājiem. Šeit varēsiet nogaršot siera "Džiugas" produkciju kopā ar Lietuvas zīmola saldējumu "Dione". Tas ir ilgstoši nogatavināts cietais siers. Telši lepojas ar šo vietu, kur dzimis leģendārais lietuviešu siers "Džiugas".

Tālāk ceļš ved uz "Saules pilsētu" - Šauļiem

Apmeklēsim Haima Frenkeļa villu. Villa tika uzcelta 1908. gadā, kā to bija izplānojis ādas izstrādājumu rūpnīcas īpašnieks Haims Frenkelis. Villai vajadzēja kļūt Frenkeļu ģimenes dzīves vietai. Bet 1920. gadā villā tika iekārtota ebreju privātā ģimnāzija, kas tajā atradās līdz 1940. gadam. Otrā pasaules kara laikā šeit atradās vācu slimnīca, bet pēc kara - padomju slimnīca. 1994. gadā pilī tika atvērts muzejs.
Haima Frenkeļa villa - viena no populārākajām kultūrtūrisma vietām Ziemeļlietuvā. Tā ir jūgendstila celtne, kas apbur ar interjerā saglabājušos koka apdari, grezniem ģipša dekorējumiem, glezniecības fragmentiem.
Divstāvu villā ierīkota stilizēta ekspozīcija "Provinces muiža un pilsēta 19. gadsimta vidū - 20. gadsimta vidū", kas atspoguļo turīgo muižnieku dzīvi, sadzīvi, Frenkeļu kultūras un radošās aktivitātes. Ir ierīkota arī ekspozīcija "Ebreju mantojums Šauļos: tirgotāji Frenkeļi".
Pilī ir divas viesistabas: Zilā un Dzeltenā, trīs izstāžu-interjera telpas, kā arī bibliotēka. Muzeja darbu veic galerijas: "Karaliskā", "Austrumu māksla" un "Muižniecības portreti".
Greznā villa ar parkā atrodošos ekspozīciju, eleganto strūklaku un Tūkstoš rožu rozāriju - lieliska vieta izklaidēm vasarā. Katru gadu šeit notiek Haima Frenkeļa villas starptautiskais vasaras festivāls, tiek rīkotas dažādas izstādes.
 
Tālāk, ekskursija kājām pa pilsētas vēsturisko centru. Šauļi (lietuviski: Šiauliai) ir ceturtā lielākā pilsēta Lietuvā un tās ziemeļrietumu etnogrāfiskā reģiona - Žemaitijas lielākā pilsēta. Iedzīvotāju skaits aptuveni 104 300.
Pilsēta izveidojās uz žemaitu un zemgaļu cilšu robežas, iespējams, jau 11. gadsimtā. Ar pilsētas nosaukumu ir saistīta Livonijas atskaņu hronikā minētā Saules kauja, kas notika 1236. gada 22. septembrī, kad žemaitu un zemgaļu apvienotais karaspēks sakāva apvienoto krustnešu karaspēku.
1522. gadā Šauļi tiek minēti kā pagasta centrs. Kaspara Vopela 1555. gadā sastādītajā Eiropas kartē ir atzīmēta tāda apdzīvota vieta kā Sovli.
1791. gadā Polijas-Lietuvas ūnijas seims pieņēma likumu par brīvajām pilsētām, saskaņā ar kuru Šauļiem tika piešķirtas tiesības uz pašpārvaldi, tika ievēlēts pilsētas maģistrāts un pilsētai tika piešķirts ģerbonis.
1795. gadā, pēc trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas, pilsēta nonāca Krievijas pakļautībā un kļuva par apgabala centru.
Pirmā pasaules kara laikā 1915.gada martā vācu karaspēks iznīcināja 65% ēku.
1918. gadā Šauļos tika izveidota Lietuvā pirmā demokrātiskā pilsētas pārvalde, pilsēta kļuva par nozīmīgu Lietuvas rūpniecības un kultūras centru.
Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada augustā, pilsēta atradās frontes zonā un tika iznīcināti 80% ēku.
Padomju laikos pilsēta attīstījās kā rūpniecības centrs: tika atvērta velosipēdu fabrika "Vairas", televizoru rūpnīca "Tauras" un elektronikas izstrādājumu rūpnīca "Nuklon".
Šodien "Saules pilsēta" Šauļi ir kolorīta, gleznaina un viesmīlīga pilsēta. Pilsētā atrodas Šauļu Universitāte, Šauļu Drāmas teātris un vairāki muzeji. Pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts Lietuvas Republikas Kultūras vērtību reģistrā un to aizsargā valsts.
Pilsētas galvenās apskates vietas: 1617. - 1637. gados celtais renesanses laikmeta arhitektūras piemineklis Sv. apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle. Pilsētas galvenais laukums - Augšāmcelšanās laukums, ap kuru senatnē arī sāka veidoties pilsēta. Šauļu pilsētas administrācijas ēka, ko rotā pulksteņa tornis. Haima Frenkeļa villa, kas celta 1908. gadā saskaņā ar ādas izstrādājumu fabrikas īpašnieka Haima Frenkeļa norādēm. Saules pulksteņa laukums, kas izveidots 1986. gadā atzīmējot Šauļu 750. dzimšanas dienu. Laukuma galvenais akcents ir "Zelta puisēns" - 4 metrus augsta apzeltītas bronzas skulptūra "Strēlnieks". Kādreizējā grāfu Zubovu pils - šobrīd Šauļu universitātes Mākslas fakultāte. 1909. gadā par cariskās Krievijas līdzekļiem celtā Sv. Jura baznīca bizantiešu stilā. Aptieka "Baldriāns" - viena no vecākajām un joprojām strādājošajām aptiekām Lietuvā. 1936. gadā celtā Sv Ignācija no Lojolas baznīca. Laukums ar pulksteni "Gailis" - pilsētas simbols ne tikai dzied, bet arī divas reizes dienā sveic garāmgājējus ar vārdiem "Laipni lūgti Šauļos". Šauļu bulvāris, kas tika atklāts 1975. gadā un kļuva par pirmo gājēju zonu PSRS. Šī gājēju iela, ko iemīlējuši Šauļu iedzīvotāji un tūristi, dekorēta ar oriģinālu mazo arhitektūru, ir daudz veikalu un kafejnīcu. Pastaigājoties pa bulvāri redzēsiet ap 50 interesantu objektu!..
Pilsētas ainu atdzīvina arī daudzi pieminekļi, skulptūras un strūklakas. Īpašu uzmanību piesaista "Dzelzs lapsa", kas kopš 2009. gada atrodas Talkšas ezera krastā. Lietuvas Ginesa rekordu grāmatā teikts, ka tā ir lielākā dzīvnieka skulptūra, kas sver ap 7 tonnām, aptuveni 15 metrus gara un 6,6 metrus augsta.
 
Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā. Ja esat ieradušies Lietuvā atpūsties un gūt jaunus patīkamus iespaidus, jums jāizmēģina un jānovērtē lietuviešu nacionālās virtuves garšīgie un tajā pašā laikā ne pārāk dārgie ēdieni.

Ceļojumu turpinām uz Jurgaiču ciemu

Apmeklēsim Krustu kalnu. 12 km attālumā no Šauļu pilsētas atrodas interesants svētceļojuma punkts - Krustu kalns. Tas ir neliels kalniņš, uz kura uzstādīts milzīgs daudzums lietuviešu krustu, kopā ap 50 tūkstošu.
Iemesls kāpēc radās Krustu kalns līdz galam nav noskaidrots. Pat aptuvenais tā rašanās laiks nav zināms. Dažas versijas attiecas uz 1831. gadu, taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka kalns ir daudz senāks.
Tagad šajā kalnā var redzēt visdažādākos krustus: no milzīgiem, vairākus metrus augstiem koka krustiem, līdz pavisam miniatūriem, kas karājas ķekaros no lielākiem krustiem. 1993. gadā arī Svētais pāvests Jānis Pāvils II šeit uzstādīja krucifiksu, kas ievērojami palielināja tūristu un svētceļnieku skaitu, kas apmeklē šo vietu.
Tautas ticējums vēsta, ka visiem, kas kalnā atstās krustu, uzsmaidīs veiksme!..

Izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
 
* Telšu apskates ekskursija ar vietējo gidu - 2.50 EUR personai
 
* Haima Frenkeļa villa:
apmeklējums - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem, pensionāriem 2.50 EUR
gida pakalpojumi - 40.00 EUR
ekskursija ar audiogidu (krievu un angļu valodā) - apmeklētājiem bezmaksas
 
* Šauļu apskates ekskursija ar vietējo gidu - 3.00 EUR personai

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!