Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
Ukmerģe-viena no vecākajām pilsētām Lietuvā – Kauņa-"Lietuvas sirds": restorāns "Bernelių Užeiga", velnu muzejs un Aleksota skatu laukums – Pažaisles klosteris – Birštonas skatu tornis – gleznainā kūrortpilsēta Birštona
Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts
Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens
Cena no 95.00 EUR personai
Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!
1. diena – Rīga – Ukmerģe – Kauņa: restorāns "Bernelių Užeiga", velnu muzejs, Kauņas vecpilsēta un Aleksota skatu laukums
6.00 izbraucam no Rīgas
Ceļš pa Latviju un Lietuvu
Pa ceļam kafijas pauze
Ierodamies Ukmerģē
Ekskursija kājām pa pilsētas vēsturisko centru. Ukmerģe ir pilsēta Aukštaitijā, Ukmerģes rajona administratīvais centrs ar aptuveni 21 045 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas Sventājas upes krastos Lietuvas centrālajā daļā. Cauri Ukmerģei iet autoceļš Viļņa - Paņeveža un šoseja Kauņa - Daugavpils.
Leģenda vēsta, ka šajos tumšajos mežos tālajā 13. gadsimtā dzīvojusi priesteriene Vilkmerģe (vilka meita). Kādu dienu mežā medījis Lietuvas valdnieka Dausprunga dēls Tautvils, un, kad viņam beidzās bultas, viņam uzbruka vilki. No drošas nāves viņu izglāba Vilkmerģe, skaista maza meitene, kas aizdzina plēsīgos vilkus. Par godu šim notikumam Dausprunga pie Svētājas upes uzcēla pili, kuru nosauca priesterienes vārdā par Vilkmerģi.
Ukmerģe ir viena no vecākajām pilsētām Lietuvā. Ukmerģes oficiālais dibināšanas gads ir 1333. gads, kad tās nosaukums tika minēts Vartberges Hermaņa gadagrāmatā. Tika minēta arī koka pils, kas atradusies uz pilskalna. Pilij vairākkārt uzbruka Livonijas ordenis, līdz beidzot to nodedzināja.
Tieši koka pils pakājē vispirms parādījās apdzīvota vieta, kas pēc tam pārtapa par Vilkmerģes pilsētu. Tikai pirms simts gadiem to pārdēvēja par Ukmerģi.
15. gadsimtā, attīstoties tirdzniecībai, apdzīvotā vieta pārcēlās uz Vilkmerģes upītes labo krastu. Izveidojās jauns tirgus laukums, un uz tuvējā kalna tika uzcelta jauna mūra pils. 18. gadsimta karos pils tika nopostīta, un pati Vilkmerģes pilsēta bija nopietni cietusi ugunsgrēku laikā.
Nākamais nozīmīgais pilsētas attīstībā posms bija 19. gadsimtā, kad caur Ukmerģes centru tika izbūvēti ceļi uz Lietuvas lielajām pilsētām. Tieši šo ceļu krustceles šodien veido pilsētas apkārtni un tiek uzskatīts par arheoloģisko, pilsētbūvniecības pieminekli. 19. gadsimta beigās pilsētas centrā tika uzceltas mūra ēkas neogotikas, neorenesanses, neobaroka un neoklasicisma stilā. Šeit visizplatītākie bija vienstāva koka nami ar mezonīnu, kas pagrieztas uz ielu ar aizmugures fasādēm
Līdzās slavenākajām Lietuvas vecpilsētām ir vērts atzīmēt nepamatoti aizmirsto Ukmerģes vecpilsētu. Pilsēta ir labi saglabājies 18. un 19.gadsimta pilsētbūvniecības piemineklis ar tam laikam raksturīgām celtnēm. Pilsētas vēsturiskā daļa Lietuvas kontekstā izceļas ar to, ka dabas elementi galu galā ietekmēja pilsētas attīstību - pilsēta "mēģināja iespiesties" starp pilskalnu, sargpauguru, Sventājas upi un Vilkmerģes upīti. Pieminēšanas vērtas ir arī skaistās Ukmerģes baznīcas. 2002. gadā Ukmerģes vecpilsēta tika iekļauta Lietuvas nekustamo kultūras vērtību reģistrā.
Brīvais laiks
Ceļojumu turpinām uz Kauņu
17. - 18. gadsimtos karu dēļ Kauņa kā pilsēta panīka. Trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas rezultātā 1795. gadā pilsēta nokļuva Krievijas impērijas sastāvā.
Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā, kad galvaspilsētu Viļņu anektēja Polija, Kauņa kļuva par Lietuvas Republikas pagaidu galvaspilsētu. Šo statusu pilsēta saglabāja līdz 1940. gadam.
Otrā pasaules kara laikā vācu karaspēka vienības ienāca pilsētā 1941. gada 24. jūnija vakarā. Kauņas cietokšņa devītais forts tika pārvērsts par nāves nometni, cietoksnī tika nogalināti vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija citu valstu ebreji.
1944. gada 1. augustā Kauņā ienāca Sarkanās armijas 3. Baltkrievijas frontes 5. armijas vienības. Pēc padomju varas atjaunošanas Lietuvā pilsēta strauji attīstījās un kļuva par nozīmīgu Lietuvas PSR rūpniecības un kultūras centru.
Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Kauņa ir kļuvusi par vienu no visvairāk apmeklētajām Lietuvas pilsētām. Kauņai ir ar ko iepriecināt savus iedzīvotājus un pilsētas viesus. Pilsētai ir gan bagāta pagātne, gan piesātināta tagadne. Kauņa ir ne tikai piepildīta ar unikālu arhitektūru, radošām, kultūras vietām, bet arī ir viena no zaļākajām pilsētām valstī.
Un vēl - Kauņa ir basketbola kluba "Žalgiris" dzimtene, kas viens no spēcīgākajiem Eiropā.
Pēc tam apmeklēsim pasaulē vienīgo velnu muzeju. Muzeja vēsture aizsākās ar lietuviešu mākslinieka Antana Žmuidzinaviča neparasto hobiju vākt velnu maskas un figūriņas. Pirmo velniņu māksliniekam uzdāvināja 1906. gadā, pēc tam Antanas nolēma savākt trīspadsmit velnus. Jo vairāk cilvēku uzzināja par mākslinieka hobiju, jo lielāka kļuva viņa kolekcija. Rezultātā velna duča vietā kolekciju veidoja 260 dažādu veidu un "tautību" velni.
Pēc mākslinieka nāves 1966. gadā viņa dzīvesvietā tika atvērts A. Žmuidzinaviča memoriālais muzejs, kurā bija apskatāma arī viņa savāktā "ļaunuma iemiesojuma" kolekcija. Kolekcija nemitīgi auga, Kauņā turpināja ierasties velniņi no gādīgiem domubiedriem no visas pasaules, tos dāvināja muzeja apmeklētāji. Laika gaitā kolekcija tik ļoti izauga, ka 1982. gadā to no memoriālā muzeja pārcēla uz atsevišķu trīs stāvu ēku.
Šodien Velnu muzejs ir iekļauts pasaules unikālāko muzeju sarakstā. "Velnišķīgajā" kolekcijā ir vairāk nekā 3000 ragainu eksponātu no Lietuvas un visas pasaules - tie ir tēlotājas un lietišķās mākslas darbi, suvenīri un maskas.
Desmitiem tūkstošu apmeklētāju katru gadu ierodas Velnu muzejā, lai tuvāk aplūkotu šo noslēpumaino mitoloģisko būtni un izpētītu tā tēla dažādās formas 70 valstīs. Muzejā jūs sapratīsiet, cik vilinoša ir velna pasaule, jo visas baudas tā vai citādi ir saistītas ar velnu. Šeit jūs noteikti atradīsit eksponātus, kas atspoguļo jūsu rakstura iezīmes!
Mūsdienās ir skaista tradīcija - katrs apmeklētājs var atstāt savu velnēnu kā dāvanu muzejam.
Pastaigāsimies pa Santakas (no lietuviešu "satece") parku, kas zaļo vietā, kur pie Neres upe ietek Nemunā. Saskaņā ar leģendu, šajā neparasti skaistajā vietā Lietuvas kunigaitis Kunas nodibināja Kauņas pilsētu.
Apskatīsim 16. gadsimta sākumā celto Sv. Mocekļa Jura baznīcas un Bernardīnu klostera ansambli - vienu no retajiem gotikas laika kompleksiem, kas ar minimālām izmaiņām saglabājies Lietuvā.
Apmeklēsim Kauņas vēsturisko sirdi - Rātslaukumu, kas dibināts 15. gadsimta sākumā, kur jau kopš seniem laikiem tiek rīkoti pilsētas pasākumi, festivāli, gadatirgi un koncerti. Laukumu ieskauj vēsturiskas ēkas un daudzi vecpilsētas dievnami. Šī arhitektūras ansambļa dominante ir rātsnams, kura celtniecība aizsākās 1542. gadā. Šī ir viena no vecpilsētas augstākajām ēkām, tās augstums ar zvanu torni ir 53 metri. Baznīca celta gotiskā stilā, taču ne reizi vien pārbūvēta, tāpēc tās arhitektūra ieguvusi renesanses, baroka un klasicisma iezīmes. Šobrīd ēka ar slaido torni, krāsota ziloņkaula krāsā, tēlaini tiek dēvēta par "Balto gulbi". Rātslaukuma ansamblī ietilpst arī: Sv. Trīsvienības baznīca, kas celta Bernardīnu sieviešu klosterī 1624. - 1634. gados vēlās renesanses stilā; 19. gadsimta sākumā celtais Kauņas jātnieku pasta stacijas ēku komplekss; Sv. Franciska Ksavera baznīca vēlīnā baroka stilā un jezuītu klostera ēkas, celtas 18. gadsimtā; Siruta pils - 18. gadsimta vēlā baroka savrupmāja un 16. gadsimta Zabellu māja. Laukumā atrodas piemineklis vienam no Lietuvas slavenākajiem dzejniekiem Maironim, kā arī rakstniekam Motejam Valančūsam.
Tālāk redzēsim Pērkona māja (lietuviski: Perkūno namas) - vienu no iespaidīgākajiem ugunīgās gotikas paraugiem Lietuvā. Ķieģeļu ēku ar bagātīgi dekorētu frontonu un plašiem pagrabiem uzcēla Hanzas savienības tirgotāji 15. gadsimta beigās.
Apbrīnosim Vītauta Dižā baznīcu, vecāko baznīcu pilsētā, kas celta ap 1400. gadu. Dievnams krusta formā ir unikāls lietuviešu gotikai. Leģenda vēsta, ka šo baznīcu pilsētai dāvājis Lietuvas dižkunigaitis Vītauts. Pēc nelaimes, kas ar viņu notika, kad dižkunigaitis tika sakauts kaujā ar Zelta Ordas karaspēku (kaujā pie Vorsklas) un gandrīz noslīka, viņš apņēmās uzcelt baznīcu par godu Jaunavai Marijai pie Nemunas upes.
Aplūkosim Svēto apustuļu Pētera un Pāvila arhikatedrālo baziliku. Baznīcu sāka celt 1413. gadā pēc Lietuvas dižkunigaiša Vītauta iniciatīvas. Šī ir vienīgā gotiskā stila bazilika Lietuvā. Pēc rekonstrukcijas baznīca ieguvusi renesanses un baroka iezīmes. Baznīcā ir deviņi altāri, sakristeja klāta ar kristāla velvēm. Tā ir lielākā katoļu baznīca Lietuvā.
Pastaigāsimies pa skaistāko vecpilsētas ielu - Viļņas ielu (lietuviski: Vilniaus gatvė). Šī senā iela, kas iet cauri Kauņas vēsturiskajam centram, ne tikai glabā gadsimtiem senas arhitektūras un kultūras tradīcijas, bet arī savieno krāsaino Rātslaukumu ar Brīvības aleju (lietuviski: Laisvės alėja). Viļņas iela nav nejauši ieguvusi savu nosaukumu, zināms, ka jau viduslaikos tā bija daļa no trakta, kas savienoja Kauņas kunigaišu pili ar Viļņu. Mūsdienās neparastā bruģakmens seguma iela ir kļuvusi par gājēju ielu. Katra no 16. - 17. gadsimta savrupmājām, kas līdz mūsdienām saglabājušās uz šīs ielas, ir ne tikai vienkāršas ēkas, bet gan īsti arhitektūras šedevri. Ēku pirmajos stāvos atrodas veikali un suvenīru bodītes, restorāni, kafejnīcas un muzeji. Pat unikālās telefona būdiņas norāda uz to, ka ejat pa ielu, kas savieno seno un jauno pilsētas daļu.
Noslēgumā dosimies uz Aleksota skatu laukumu. Lai nokļūtu Aleksota kalnā, jāpārvar aptuveni 250 pakāpieni vai jābrauc ar funikulieri. Šis ir transporta līdzeklis, kas tika nodots ekspluatācijā 1935. gadā, joprojām darbojas. Šeit joprojām kursē retie pirmskara vagoni ar koka sēdekļiem, kas tiek izmantoti gan kā saziņas līdzeklis, gan kā izklaide.
Aleksota kalna galā atrodas viena no Kauņas iedzīvotāju iemīļotākajām vietām - Kauņas labākais skatu laukums, no kura lieliski redzams vēsturiskais centrs. Satriecošā vecpilsētas panorāma neatstās vienaldzīgu nevienu tūristu. Un neaizmirstiet paņemt līdzi fotoaparātu: no skatu laukuma var uzņemt brīnišķīgas fotogrāfijas jebkuros laikapstākļos!..
Iekārtojamies viesnīcā "Ibis Kaunas Centre" ***
Brīvais laiks
2. diena – Kauņa – Pažaisles klosteris – Birštonas skatu tornis – Birštona – Rīga
Brokastis viesnīcā
Ceļojumu turpinām uz Kauņas jūras reģionālo parku
Apmeklēsim Pažaisles klosteri - lielāko klosteru kompleksu Lietuvā, kas celts itāļu baroka stilā. Ansamblis tiek uzskatīts par vienu no labākajiem vēlā baroka paraugiem Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, kurā netika veikta gandrīz nekāda pārbūve vai rekonstrukcija.
Pažaisles klosteri 1662. gadā dibināja Lietuvas lielkņazistes kanclers Kristups Zigmants Pacs kamendulu ordeņa mūkiem - vientuļniekiem. Intensīvi būvniecības darbi tika veikta līdz 1674. gadam, pēc tam atsākās 1712. gadā, kad Pažaisles Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcu iesvētīja Viļņas bīskaps Kazimiers Bržostovskis.
1812. gada kara laikā starp Krievijas un Francijas impērijām klosteri izlaupīja francūži. Pēc 1830. - 1831. gada poļu sacelšanās pret Krievijas impērijas varu apspiešanas klosteris tika nodots Krievijas pareizticīgo baznīcai, kura šeit ierīkoja Požajskas Debesbraukšanas klosteri. 1915. gadā pareizticīgo klosteri evakuēja, bet arhīvs tika nogādāts Gruzijā. Līdz 1918. gadam klosterī atradās vācu militārā slimnīca un noliktavas.
Pēc Lietuvas neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 20. gados klosteris tika nodots Svētā Kazimira ordeņa māsām. Klostera dibinātājas bija četras ordeņa māsas no Čikāgas. 1948. gadā padomju administrācija klosteri slēdza, pārvēršot to par arhīvu, bet no 1950. gada par republikānisko psihiatrisko slimnīcu. 1967. - 1991. gados klosteris bija M. K. Čurļoņa vārdā nosauktā Nacionālā mākslas muzeja filiāli. 1992. gadā komplekss tika atdots Svētā Kazimira ordenim, un vienlaikus tika atjaunots klosteris.
Kompleksam ir stingra ass kompozīcija, aleja ved uz ieejas vārtiem, aiz kuriem gara eja starp akmens žogiem ved līdz kariešu apgriešanās laukumam, šeit apmeklētāji izgāja cauri otriem vārtiem, aiz kuriem paveras skats uz monumentālo celtni ar divu torņu fasādi un kupolu. Aiz dievnama atrodas slēgts dārzs ar mājiņām mūkiem un vientuļnieku torni. Ansambļa centrā esošajai baznīcai ir ieliekta divu torņu fasāde. Baznīca ir klāta ar iespaidīga izmēra sešstūra kupolu (13 metru diametrā un 49 metru augstumā), ko vainago eleganta sešstūra laterna.
Klostera komplekss tika būvēts no dedzinātiem ķieģeļiem. Dievnama interjera dekorēšanai tika izmantots smilšakmens, daudzkrāsains Karpatu marmors, koks un krāsainie metāli. Altāra zona un sakristeja ir uzsvērti plaša, sānu padziļinājumos ir četras kapelas, centru izceļ plašums zem kupola. Baznīcas un citu nozīmīgu telpu interjeri ir bagātīgi dekorēti ar plastiskām skulpturālām un ornamentālām kompozīcijām no apmetuma, kā arī monumentālām gleznām. Ansambļa ēkās ir saglabājušās ap 140 dažāda izmēra freskas, sešas Mikelandželo Paloni gleznas, tostarp dibinātāja H. S. Peca un viņa sievas Klāras Izabellas portreti. Viena no krāšņākajām freskām ir kompozīcija "Romualda sapnis".
Klostera teritorijā atrodas daudz vēstures un kultūras pieminekļu, te ir apglabāts Krievijas impērijas himnas "Dievs, sargi Ķeizaru!" (Боже, Царя храни!) komponists Aleksejs Ļvovs.
Tālāk ceļš ved uz Nemunas loku reģionālo parku
Uzkāpsiet Birštonas skatu tornī. Šī skatu torņu "karaliene" ir augstākā Lietuvā. Debesīs virs Nemunas loku reģionālā parka tas sniedzas 51 metra augstumā. Tērauda metāla konstrukcija ir dekorēta ar lapegles paneļiem un trīsstūrveida lodziņiem. Torņa taisnstūra forma ar gandrīz caurskatāmu slīpu jumtu turpina lietuviešu arhitektūras tradīciju, atgādinot veco koka pils torņu formu un baznīcas zvanu torņu arhitektūru.
Līdz šim Nemunas loku ainavu varēja redzēt tikai no gaisa balona, planiera vai fotogrāfijās, taču tagad šo visu skaistumu var baudīt no Birštonas torņa skatu laukuma, kas atrodas 45 metru augstumā. Tornis ir uzcelts uz Škevoņu grēdas, tāpēc, uzkāpjot līdz skatu laukumam, jūs faktiski atradīsieties 137 metru augstumā virs jūras līmeņa.
Nav viegli uzkāpt tornī bez apstāšanās, tāpēc apmeklētājiem paredzētas 6 atpūtas vietas. Kāpiens bez apstāšanās līdz galvenajam skatu laukumam aizņem apmēram 7 minūtes. Pārvarot torņa 300 pakāpienus, apmeklētājiem pavērsies elpu aizraujoša ainava. No putna lidojuma redzēsiet unikālo dabu - brīnumainos Nemunas lokus, šķitīs, ka atrodaties starp divām Nemunām, kas tek vien 200 metru attālumā. Skatam paveras Nemunas ieleja, nogāzes un gravas, mežs, un pati Birštona.
Neaizmirstiet par ērtiem apaviem - tas atvieglos kāpšanu!
Pēc tam dodamies uz Birštonu
Birštona - balneoloģiska kūrortpilsēta Lietuvā, Kauņas apriņķī, Birštonas pašvaldības administratīvais centrs ar aptuveni 3 030 iedzīvotāju. Birštona atrodas vienā no skaistākajiem Nemunas upes lokiem, Lietuvas dienvidu daļā, 90 km no Viļņas un 39 km no Kauņas.
Birštonas vēsture aizsākās 14. gadsimtā, kad uz augsta 40 metru kalna Nemunas upes līkumā tika uzcelta koka Birštonas pils, kas bija Traķu kunigaitijas aizsardzības sistēmas daļa. 1401. gadā nocietinājums kļuva par Lietuvas dižkunigaiša medību muižu.
Kopš 15. gadsimta sākuma Birštona tiek pieminēta kā Lietuvas augstmaņu medību vieta, kuru ļoti mīlēja Vītauts Dižais, Kazimirs IV Jagellons ar dēliem un Lietuvas dižkunigaiša Aleksandra Jagellona sieva Maskavijas Helēna. 15. - 16. gadsimtā šeit pastāvīgi viesojās Lietuvas muižniecības pārstāvji, ieradās dažādu valstu vēstnieki un viesi, notika dzīres un medības. 1539. gadā Birštona saņēma priviliģētas pilsētas statusu. Taču pēc tam, kad beidzās dižkunigaitijas Jagellonu dinastijas valdīšana un sākās blakus esošās Prienu pilsētas izaugsme, Birštona zaudēja savu nozīmi.
Kopš viduslaikiem pazīstamās apdzīvotās vietas attīstība sākās 1846. gadā, kad tika atklāti minerālūdens avoti. Pēc ilgiem pētījumiem un birokrātiskām procedūrām 1854. gada beigās Krievijas iekšlietu ministrs parakstīja atļauju Birštonas kūrorta izveidei. Jau nākamajā gadā tika uzcelta pirmā slimnīca, un 1860. gadā Birštona saņēma balneoloģiskā kūrorta tiesības. Laika gaitā Birštona kļuva plaši pazīstama visā Krievijas impērijā. Pirms Pirmā pasaules kara slimnīcās darbojās 72 pirtis, tika uzceltas 3 viesnīcas ar 200 istabām.
Pirmā pasaules kara laikā kūrorts stipri cieta, un tam draudēja pilnīga panīkšana. Bažīdamies par šo situāciju, Lietuvas Sarkanais Krusts 1924. gadā noslēdza līgumu ar Veselības departamentu un apņēmās modernizēt kūrortu. Nozīmīgākais notikums Lietuvas kurortoloģijas vēsturē bija dūņu terapijas sākums Birštonā. 1927. gadā tika uzceltas dubļu dziedinātavas, kas, rotātas ar Sarkanā Krusta emblēmu, darbojas vēl šodien.
Otrā pasaules kara laikā Birštonai izdevās izvairīties no lieliem satricinājumiem - cieta tikai kūrmāja. 20. gadsimta 60. gados sākās jaunu sanatoriju celtniecība - apmeklētājiem durvis vēra sanatorijas "Tulpė", "Spalis" un "Versmė".
Birštonā joprojām darbojas vecākā minerālūdens pildīšanas rūpnīca Lietuvā, kas savu darbību sāka 1924. gadā, kad minerālūdeņu "Vytautas" un "Birutė" dzeršana bija ārkārtīgi populāra.
Mūsdienās Birštona ir starptautisks kūrorts, kas slavens ar savu unikālo dabu, Nemunas loku skaistumu, minerālūdens avotiem un karalisko ģimeņu vēsturi. Kūrorts ir dāsni apveltīts ar dabas resursiem: bagātīgiem minerālūdens avotiem, ārstnieciskām dūņām, tīru gaisu un veselīgu klimatu. Kūrorts lepojas ar broma minerālūdeni, kas ir atzīts un augstu novērtēts visā Eiropā. Birštonas sanatorijas un SPA centri piedāvā visu nepieciešamo pilnvērtīgai, komfortablai atpūtai un kvalitatīvai ārstēšanai.
Ekskursija kājām pa Birštonu, kuras laikā sajutīsiet unikālo karaliskā kūrorta garu un garšu, iepazīsiet tā vēsturi un galvenos apskates objektus.
Ekskursiju sāksim pie Birštonas Tūrisma informācijas centra, ēkas, kas pieder vienam no starpkaru Lietuvas burvīgākajiem koka arhitektūras ansambļiem, apvienojot tradicionālos dekoratīvos risinājumus un mūsdienīgumu.
Netālu no Vītauta parka apmeklēsim vienu no vecākajām kūrmājām Lietuvā. Kopš atvēršanas 1855. gadā tā atšķīrās no līdzīgām iestādēm: tajā nebija azartspēļu vai bankas filiāles, taču notika klasiskās mūzikas koncerti.
Blakus kūrmājai redzēsim baltu, skaistu ēku - minerālūdens avotu "Birutė". Siltā laikā no mītiskas būtnes mutes tek minerālūdens.
Vecā Vitauta parka teritorijā dzeltenā namiņā varēsiet nobaudīt svaigu minerālūdeni. Šī minerālūdens telpa tiek apgādāta ar vidējas mineralizācijas ūdeni no 125 metru dziļuma, tā sastāvs ir līdzīgs vēsturiskajam "Vytautas".
Apmeklēsim Vītauta kalnu - vienu no Lietuvas slavenākajiem un augstākajiem pilskalniem. Šeit savulaik atradās koka cietoksnis, kas aizstāvēja Traķu kunigaitiju no krustnešu uzbrukumiem. Pārvarot pa kāpnēm 40 metru nogāzi, varēsiet atvilkt elpu atpūtas laukumā. No tās paveras skaista panorāma uz Birštonu un Nemunas lokiem.
Starp Vītauta kalnu un Nemunas krastmalu redzēsim 30 tonnu smagu pieminekli dižkunigaitim Vītautam Dižajam, ko no gaiši rozā granīta cēlis tēlnieks Ģedimins Jokūbonis. Tēlnieks iedzīvināja daudzu birštoniešu ideju - "atgriezt" Vītautu zirga mugurā uz viņa medību vietām.
Dosimies pastaigā gar Nemunas krastmalu, kas laika gaitā ir pārvērtusies par Birštonas galveno divu kilometru promenādi. Atkarībā no gadalaika krastmalu ieskauj ziedu smarža vai ziedošu koku aromāts. Ejot pa krastmalu, redzēsiet minerālūdens paviljonu "Birutes vila", vēsturisko sanatoriju "Tulpė" un ar Sarkanā Krusta ģerboni rotātās dūņu dziedinātavas.
Apmeklēsim neparastu brīvdabas veselības kompleksu - "Kneipa dārzu". "Ūdens dziedē visu, ūdens dara brīnumus, profilakse ir labāka par ārstēšanu" - tā ir unikāla veselības filozofija, kuru 19. gadsimtā radīja un pilnveidoja vācu priesteris Sebastians Kneipps. Pēc S. Kneippa domām, viņa sistēma norūda ķermeni un garu, stiprina imūnsistēmu. Tā pamatā ir pieci elementi - ūdens, kustība, ārstniecības augi, harmonija un veselīgs uzturs. "Kneipa dārzs" Birštonā ir aprīkots saskaņā ar šiem principiem!
Apbrīnosim Padujas Sv. Antonija katoļu baznīcu, kas celta no sarkaniem ķieģeļiem neogotikas stilā 1903. - 1909. gadā. Baznīca ir trīs jomu dievnams ar zvanu torni galvenās fasādes vidū.
Apmeklēsim Jona Basanaviča laukumu un apskatīsim 1939. gadā uzcelto krūšutēlu J. Basanavičam, nacionālās atmodas dalībniekam, kurš 1918. gada 16. februārī parakstīja Lietuvas Neatkarības aktu.
Dosimies pastaigā pa Birštonas centrālo pilsētas parku, kas tika iekārtots meža vietā 25 ha platībā, nenocērtot nevienu koku. Parkā ir daudz pastaigu un sporta taku, rotaļu laukumu, skulptūru un ievērības cienīgu koku. Parka aizraujošākais apskates objekts ir minerālūdens tvaicēšanas tornis "Druskupis", kas rada jūras klimatu 50 - 80 metru rādiusā. Sporta takā pie trenažieriem ir izveidoti bērnu rotaļu laukumi. Kultūras taku rotā astoņas skulptūras, ko veidojuši slaveni lietuviešu mākslinieki. Blakus ir miera zona. Netālu no akmeņiem izbūvēta izglītojoša taka, kas precīzi atkārto slavenos Nemunas lokus, ko ieskauj brīnišķīga daba.
Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā.
Vakarpusē izbraucam uz Rīgu
Ceļš pa Lietuvu un Latviju
Pa ceļam kafijas pauze
Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā
Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts viesnīcā "Ibis Kaunas Centre" *** divvietīgos numuros ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* Ukmerģes apskates ekskursija ar vietējo gidu - 2.50 EUR personai
* Velnu muzejs - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem, pensionāriem 2.50 EUR
* Ekskursija "Kauņas vecpilsētas akcenti" ar vietējo gidu - 5.00 EUR personai
* Aleksota funikulieris (uz vienu pusi) - pieaugušajiem 1.00 EUR, bērniem, pensionāriem 0.50 EUR
* Pažaisles klosteris:
apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem, pensionāriem 3.00 EUR
gida pakalpojumi - 120.00 EUR
* Birštonas apskates ekskursija ar vietējo gidu - 3.00 EUR personai
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!
http://santur.com.lv/index.php/lv/kolektiviem-lietuva/1254-31-2#sigFreeIdf688e9c2bf