Sākumlapa
Lietuva
Kretingas muiža ar skaisto ziemas dārzu – Klaipēdas īpašais šarms – Palanga-"Lietuvas vasaras galvaspilsēta" – atpūtas un izklaides komplekss HBH "Juozo Alus"

Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Kretingas muiža ar skaisto ziemas dārzu – Klaipēdas īpašais šarms – Palanga-"Lietuvas vasaras galvaspilsēta" – atpūtas un izklaides komplekss HBH "Juozo Alus"

Klaipedas aprinkis 2Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 29.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Kretingā

Apmeklējam Kretingas muzeju-Kretingas muižu, ar grāfu Tiškeviču pils, ziemas dārza, muižas pārvaldnieka mājas, ūdensdzirnavu un parka aplūkošanu.
Kretingas muižas komplekss sāka veidoties 16. gadsimtā Žemaitijas vecāko Kesgailu (Kęsgaila) pārvaldīšanas laikā. 1875. gadā grāfs Jāzeps Tiškevičs iegādājās Kretingas muižu un tā kļuva par ģimenes dzīvesvietu, bet pilsētiņa kļuva slavena visā Lietuvā. Nekur citur kā Kretingā tika atklāta Lietuvā pirmā hidroelektrostacija un uzbūvēta pirmā tālruņa līnija un izveidots ziemas dārzs - lielākā privātā siltumnīca Eiropā.
Grāfa meita Marija Tiškevičūte 1898. gadā Kretingā atvēra pirmo lietuviešu bērnudārzu. 1908. gadā grāfs Aleksandrs Tiškevičs bija viens no pirmajiem lietuviešu zemes īpašniekiem, kas Francijā iegādājās sporta automašīnu. Grāfi kolekcionēja mākslas darbus, medību trofejas, numismātikas un citas vērtīgas lietas, muižā bija pat orķestris.
Šobrīd Kretingas muižas teritorija aizņem 43 ha, no kuriem vairāk nekā pusi aizņem parks. Saglabājušās 24 muižas kompleksa ēkas. Kopš 1992. gada Kretingas muzejs ar vairāk nekā 70 000 eksponātiem rūpējas par siltumnīcu un pārējām Kretingas muižas ēkām. Muzeja apmeklētākā vieta ir ziemas dārzs ar 5 000 augiem (t.sk. apmēram 580 eksotisku sugu).
Pašā neoklasicisma stilā celtajā pilī iepazīsieties ar muižas vēsturei un kultūrai veltītu izstādi un arheoloģisko izstādi (aplūkosiet rotaslietas, ieročus, sadzīves priekšmetus).
Muižas pārvaldnieka mājā varēsiet iepazīties ar Kretingas novada vēsturi.
Ūdensdzirnavās aplūkosiet etnogrāfisko izstādo "Pa Saules loku" (Masļeņicas maskas, žemaišu lādes un gultas pārklājus, izrakstītus dvieļus, vērpjamos ratiņus).
Tāpat ir vērts izstaigāt Kretingas muižas parku, vienu no vecākajiem muižas parkiem Lietuvā, kas saglabājies no 16. - 18. gadsimtiem. 23 ha plašais parks rotā restaurētās vēsturiskās muižas ēkas, atjaunotas dažas mazās arhitektūras formas: astronomiskais kalendārs ar saules pulksteni un parka strūklaka. Parkā izveidotas alejas, puķu dobes, akmens dārzi, dāliju, peoniju, tulpju kolekcijas, atjaunoti rožu dārza fragmenti, gājēju celiņi un vietas atpūtai. Vēl Kretingas muižas parkā 8 ha platībā ir saglabājušies trīs Dupultes upes ielejā izbūvēti dīķi. Dīķu krasti mūsdienās ir kretingiešu un pilsētas viesu iecienīta pastaigu vieta.
Kretingas muzejs ir viens no populārākajiem muzejiem Lietuvā, kuru gadā apmeklē vairāk nekā 120 000 cilvēku.

Pēc tam dodamies uz Klaipēdu

Klaipēda (vēsturiski Mēmele, vāciski: Memel, lietuviski: Klaipėda) ir trešā lielākā Lietuvas pilsēta ar aptuveni 150 600 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas valsts rietumu daļā, kur saplūst Baltijas jūra un Kuršu joma. Tā ir viena no lielākajām neaizsalstošajām ostām Baltijas jūras un Kuršu jomas krastos.
Kuršu apmetnes mūsdienu pilsētas teritorijā ir zināmas kopš mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. 1252. gadā Livonijas ordenis šeit uzbūvēja pili Mēmelburgu, bet pēc tam 1252. - 1253. gadā lika pamatus pilsētai. Apmēram 1258. gadā Mēmelei piešķīra Lībekas pilsētas tiesības. Kopš 1384. gada pilsēta bija Vācu ordeņa atbalsta punkts karā pret lietuviešiem un tika vairākkārt iznīcināta. 1422. gadā Melnas miera līguma rezultātā starp Polijas karalisti un Lietuvas lielkņazisti, no vienas puses, un Vācu ordeni, no otras puses, Mēmele palika ordeņa pakļautībā.
No 1525. gada Mēmele piederēja Prūsijas hercogistei, 1629. - 1635. gados Zviedrijai, bet no 1701. gada Prūsijas karalistei. Septiņgadu kara laikā pilsēta atradās Krievijas impērijas pakļautībā, bet 1757. gadā atkal nonāca Prūsijā. 1871. gadā Mēmele kļuva par Vācijas impērijas vistālāk uz ziemeļiem esošo pilsētu.
No 1919. līdz 1922. gadam Mēmele un viss Klaipēdas apgabals kļuva par Antantes protektorātu. 1923. gada 16. februārī Antantes vēstnieku padome nolēma Mēmeles teritoriju nodot Lietuvai. Pēc Mēmeles apgabala nodošanas Mēmeles pilsēta tika pārdēvēta par Klaipēdu. 1939. gada 20. martā Vācija izvirzīja Lietuvai ultimātu, prasot Klaipēdas apgabala atgriešanu, ko Lietuva bija spiesta pieņemt. No 1939. līdz 1945. gadam Klaipēdas reģions bija Vācijas sastāvā.
1945. gada augustā ar Potsdamas konferences lēmumu Klaipēdas apgabals tika nodots Lietuvas PSR. 1987. gadā tika atklāta starptautiska kravas prāmju satiksme no Klaipēdas uz ostu Mukrana Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
1991. gadā Klaipēdas osta tika izveidota, apvienojot tirdzniecības un zvejas ostu. Ostas platība ir 415 ha, akvatorijas platība ir 623 ha. Osta ir aprīkota ar piestātnēm ar kopējo garumu 24,9 km. Osta spēj pārkraut līdz 40 miljoniem tonnu kravu gadā un apkalpo aptuveni 7000 kuģu gadā.
2014. gadā tika atklāts Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) terminālis, ko Lietuva patstāvīgi uzbūvēja tikai 3 gados. Šis ir pirmais šāda veida terminālis Baltijas valstīs, kas nodrošinās Lietuvai enerģētisko neatkarību.
Šodien Klaipēda ir mierīga jūras pilsēta ar bagātu kultūru. Vēsturiskais mantojums to atšķir no citām Lietuvas pilsētām. Šeit joprojām jūtams vāciskais gars, bet ēku arhitektoniskais stils un līkumainās ielas atšķir Klaipēdu no Viļņas vai Kauņas. Pilsētā ir labi attīstīta tūrisma infrastruktūra, un pludmales ne ar ko neatpaliek no Palangas!..

Ekskursija kājām pa Klaipēdas vecpilsētu, kuras laikā ienirsiet senās pilsētas atmosfērā, sajutīsiet tās neatkārtojamo garu un kolorītu, pieskarsieties vēsturei un iepazīsieties ar ievērojamākajiem apskates objektiem.
Ekskursiju sāksim vietā, kur 13. gadsimta beigās Livonijas ordeņa bruņinieki uzcēla Mēmelburgas pili, bet pēc tam nodibināja pilsētu.
Tālāk dosimies pastaigā pa vecpilsētu. Vecpilsētas glītais vācu stils piesaista ar savu unikālo arhitektūru, draudzīgi sagaidīs lieliem bruģakmeņiem klātas ieliņas, daudzkrāsainas pildrežģu mājas ar dakstiņu jumtiem, iekopti pagalmi un senas noliktavas. Šeit visur sagaida pārsteigums: uz mājas jumta sēž skursteņslauķis, noteka lejup lidojoša pūķa veidā, kaķis vārdā Klaipēdis, mācīts dobermanis un mazs bronzas pelēns, kurš, ja pakasīs to aiz auss, piepildīs slepeno vēlēšanos.
Apmeklēsim Teātra laukumu - vienu no populārākajām vietām Klaipēdā. Laukuma galvenais arhitektoniskais akcents ir skaistā vēsturiskā Drāmas teātra ēka, kas celta pirms vairāk nekā divsimt gadiem un tiek uzskatīta par vecāko teātra ēku Lietuvā. Tāpat laukumu rotā 1912. gadā uzstādītā strūklaka, kas veltīta bijušajam pilsētas iedzīvotājam, dzejniekam, Kēnigsbergas universitātes profesoram Simonam Daham. Baskājainās meitenes figūrā ir attēlota viena no dzejnieka S. Daha apdziedātajām varonēm - Anike. Vācu dziesma "Tāravas Anniņa" (vācu: Ännchen von Tharau) vēl šodien dzirdama ne tikai Vācijā, bet arī Šveicē un Austrijā.
Apbrīnosim rātsnamu, kas bija skaistākā ēka pilsētā klasicisma stilā, kurā 1802. gadā viesojās Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III un Krievijas cars Aleksandrs. 1807. gadā, kad Prūsijas galvaspilsēta uz laiku tika pārcelta uz Mēmeli, šeit dzīvoja karaliskā ģimene (karalis Frīdrihs Vilhelms III un viņa sieva karaliene Luīze).
Redzēsim Klaipēdas pastu - skaistu vācu neogotikas stila ēku uzcelto 1893. gadā no sarkanajiem ķieģeļiem. Šīs varenās ēkas 42 metrus augstajā tornī atrodas Lietuvas lielākais mūzikas instruments - kariljons ar 48 zvaniem. Zvani skan nedēļas nogalēs pusdienlaikā, bet dažreiz tiek sarīkoti nelieli koncerti.
Pastaigājoties pa gleznaino Danas upes krastmalu, redzēsim leģendāros tiltus pāri Danes upei un apmeklēsim Klaipēdas vizītkarti - Biržas paceļamo tiltu, kas sadala veco un jauno pilsētu. Šeit, zem tilta, redzēsiet vienu no romantiskākajām un mīļākajām skulptūrām - "Nāriņa".
Apbrīnosim arī burinieku "Meridianas", Klaipēdas galveno jūras simbolu. Šis izskatīgais kuģis tika uzbūvēts Somijā 1948. gadā un, cita starpā, tika nodots kā kontribūcija Padomju Savienībai. Senatnē burinieks kuģoja jūrā un bija mācību kuģis daudziem jūrniekiem. Mūsdienās tas ir restorāns un viens no pilsētas apmeklētākajiem objektiem.
 
Brīvais laiks. Laiks vakariņām pilsētas centrā. Ja esat ieradušies Lietuvā atpūsties un gūt jaunus patīkamus iespaidus, jums jāizmēģina un jānovērtē lietuviešu nacionālās virtuves garšīgie un tajā pašā laikā ne pārāk dārgie ēdieni.

Ceļš tālāk ved uz "Lietuvas vasaras galvaspilsētu" - uz Palangu

Ekskursija kājām pa pilsētu. Palanga ir lielākais Lietuvas kūrorts, simboliski saukts par "Lietuvas vasaras galvaspilsētu". Kūrorts atrodas pie Baltijas jūras, tā krasta līnija, ieskaitot Sventājas ciemu, ir 25 km gara. Pilsētā ir aptuveni 17 000 iedzīvotāju.
Kuršu apmetnes mūsdienu Palangas teritorijā ir zināmas kopš mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. Laikā no 13. līdz 15. gadsimtam Palangas iedzīvotājiem nācās pretoties Vācu bruņiniekiem dienvidos un Livonijas ordenim ziemeļos. 1422. gadā saskaņā ar Melnas līgumu Palangu pievienoja Lietuvas lielkņazistei un tā 15. - 17. gadsimtā bija Lietuvas nozīmīgākā osta.
1824. gadā Palangu nopirka Tiškeviču ģimene. Un tā 19. gadsimta trešajā desmitgadē Palangā sākās grāfu Tiškeviču laikmets. Tika uzceltas pirmās ēkas viesu atpūtai, pie Birutes kalna ierīkots parks, uzcelta grāfa Tiškeviča pils. Tika uzcelts pirmais restorāns, parādījās pirmais teātris, pludmalē tika aprīkotas peldvietas. Un no šī brīža Palanga sāka attīstīties kā kūrorts.
Interesanti zināt!.. No 1919. līdz 1921. gadam Palanga bija Latvijas sastāvdaļa. Tad starp Lietuvu un Latviju izcēlās strīds par Palangas un Sventājas piederību. Strīdu atrisināja starptautiskā šķīrējtiesas komisija, un 1921. gada 21. martā šīs teritorijas tika nodotas Lietuvai.
Mūsdienās Palanga ir viens no populārākajiem kūrortiem Baltijas jūras piekrastē. Šeit top jaunas, modernas privātās villas, viesnīcas, tiek uzlabota kūrorta infrastruktūra. Kūrorts ir kļuvis slavens ar kultūras dzīves tradīcijām. Katru gadu šeit tiek rīkoti dažādi svētki, mūzikas festivāli un izstādes.
Baltijas jūra vienmēr ir ietekmējusi šeit dzīvojošo cilvēku dzīvi un kultūru. Ar to saistās daudzas lietuviešu tautas teikas - par jūras dievietes Jūrates un zvejnieka Kastīša mīlestību, par zvejnieka meitas Egles un zalkšu karaļa Žilvina mīlestību, par milžiem Nagli un Neringu, par priesterienes Birutes romantisko mīlas stāstu!..
Pilsētas galvenās apskates vietas:
Palangas dzintara muzejs, kas atrodas 19. gadsimta beigās celtajā kādreizējā grāfu Tiškeviču pilī.
Birutas parks, viens no skaistākajiem parkiem Ziemeļeiropā, veidots pēc grāfu Tiškeviču pavēles 19. gadsimta beigās.
Leģendām apvītais Birutes kalns, kas paceļas 21 metru virs jūras līmeņa un no kura paveras skaists skats uz šalkojošo jūru.
Grāfu Tiškeviču aleja un kūrorta simbols - Palangas kūrmāja, kas kopš 1877. gada saistīta ar grāfu Tiškeviču dzimtu.
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca, celta 1897. - 1907. gados neogotikas stilā.
Gājēju Jona Basanaviča iela, viena no atpūtnieku iecienītākajām vietām Palangā. Šī ir pilsētas vēsturiskā daļa, kur atrodas daudz senu tradicionālās arhitektūras ēku, kafejnīcu, restorānu un dažādu izklaides vietu.
Jaunums Palangā - modernākais un augstākais panorāmas rats Lietuvā, kas uzstādīts pašā kūrorta centrā. No 40 metru augstuma paveras lielisks skats uz jūru, krastu un pilsētu!
Pilsētas centrā atrodošais Skulptūru parks, kuru šobrīd rotā pazīstamu Lietuvas tēlnieku darbi un vērtīgi Latvijas, Igaunijas, Ukrainas un Armēnijas tēlnieku darbi.
Jaunā Muzikālā strūklaka siltā laikā pārsteidz izklaides cienītājus ar mūzikas, gaismas un ūdens deju.
1961. gadā tika uzstādīta skulptūra "Jūratė ir Kastytis", kas kļuva par vēl vienu kūrorta simbolu.
470 metrus garais jūras mols, kas stiepjas tālu jūrā, ir "Palangos tiltas". No mola paveras lielisks skats uz kāpām, zeltīto pludmali un nebeidzamiem jūras plašumiem. Šeit var klausīties jūras šalkoņā, kaiju saucienos un vakarā tvert jūrā krītošās saules pēdējos starus!..

Brīvais laiks

Ceļojumu turpinām uz Žibininku ciemu

Vakariņas atpūtas un izklaides kompleksā HBH "Juozo Alus". 1995. gada 1. maijā nelielajā Žibininku ciemā HBH alus darītava "Juozo Alus" piepildīja pirmās mucas. Alus cienītājiem pie darītavas tika iekārtots bārs, kurā pie trim galdiņiem varēja nosēsties tikai 18 cilvēki. Bāra popularitāte auga milzīgā ātrumā. Oktobrī tika atvērta jauna zāle, nedaudz vēlāk - trešā, ceturtā, piektā, un tā bez gala!..
Šodien HBH "Juozo Alus" atpūtas un izklaides kompleksā vienlaicīgi var uzņemt un apkalpot 1500 apmeklētājus. Šeit jums piedāvās iestiprināties ar izciliem, tradicionāliem lietuviešu un žemaišu ēdieniem, daudzi no kuriem ir atzīmēti kā "Kulinārais mantojums".
Pēc pusdienām tie, kas vēlēsies, varēs doties pastaigā pa HBH "Veselības un joku taku", ieelpot priežu svaigo gaisu un apskatīt moderno skulptūru parku.

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā ierodamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
 
* Kretingas muzejs: 
muzeja ekspozīcijas apmeklējums: pilī, pārvaldnieka mājā un ūdens dzirnavās - pieaugušajiem 8.00 EUR, pensionāriem 3.00 EUR, bērniem 2.00 EUR. Gida pakalpojumi + 50.00 EUR grupai
ziemas dārza apmeklējums - pieaugušajiem 4.00 EUR, pensionāriem, bērniem 2.00 EUR
ekskursija pa muižas parku - 50.00 EUR grupai
 
* Klaipēdas apskates ekskursija ar vietējo gidu - 3.00 EUR personai
 
* Palangas apskates ekskursija ar vietējo gidu - 3.00 EUR personai

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

View the embedded image gallery online at:
http://santur.com.lv/index.php/lv/kolektiviem-lietuva/242-14#sigFreeId8a0548195c