Apmeklēsim Pažaisles klosteri - lielāko klosteru kompleksu Lietuvā, kas celts itāļu baroka stilā. Ansamblis tiek uzskatīts par vienu no labākajiem vēlā baroka paraugiem Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, kurā netika veikta gandrīz nekāda pārbūve vai rekonstrukcija.
Pažaisles klosteri 1662. gadā dibināja Lietuvas lielkņazistes kanclers Kristups Zigmants Pacs kamendulu ordeņa mūkiem - vientuļniekiem. Intensīvi būvniecības darbi tika veikta līdz 1674. gadam, pēc tam atsākās 1712. gadā, kad Pažaisles Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcu iesvētīja Viļņas bīskaps Kazimiers Bržostovskis.
1812. gada kara laikā starp Krievijas un Francijas impērijām klosteri izlaupīja francūži. Pēc 1830. - 1831. gada poļu sacelšanās pret Krievijas impērijas varu apspiešanas klosteris tika nodots Krievijas pareizticīgo baznīcai, kura šeit ierīkoja Požajskas Debesbraukšanas klosteri. 1915. gadā pareizticīgo klosteri evakuēja, bet arhīvs tika nogādāts Gruzijā. Līdz 1918. gadam klosterī atradās vācu militārā slimnīca un noliktavas.
Pēc Lietuvas neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 20. gados klosteris tika nodots Svētā Kazimira ordeņa māsām. Klostera dibinātājas bija četras ordeņa māsas no Čikāgas. 1948. gadā padomju administrācija klosteri slēdza, pārvēršot to par arhīvu, bet no 1950. gada par republikānisko psihiatrisko slimnīcu. 1967. - 1991. gados klosteris bija M. K. Čurļoņa vārdā nosauktā Nacionālā mākslas muzeja filiāli. 1992. gadā komplekss tika atdots Svētā Kazimira ordenim, un vienlaikus tika atjaunots klosteris.
Kompleksam ir stingra ass kompozīcija, aleja ved uz ieejas vārtiem, aiz kuriem gara eja starp akmens žogiem ved līdz kariešu apgriešanās laukumam, šeit apmeklētāji izgāja cauri otriem vārtiem, aiz kuriem paveras skats uz monumentālo celtni ar divu torņu fasādi un kupolu. Aiz dievnama atrodas slēgts dārzs ar mājiņām mūkiem un vientuļnieku torni. Ansambļa centrā esošajai baznīcai ir ieliekta divu torņu fasāde. Baznīca ir klāta ar iespaidīga izmēra sešstūra kupolu (13 metru diametrā un 49 metru augstumā), ko vainago eleganta sešstūra laterna.
Klostera komplekss tika būvēts no dedzinātiem ķieģeļiem. Dievnama interjera dekorēšanai tika izmantots smilšakmens, daudzkrāsains Karpatu marmors, koks un krāsainie metāli. Altāra zona un sakristeja ir uzsvērti plaša, sānu padziļinājumos ir četras kapelas, centru izceļ plašums zem kupola. Baznīcas un citu nozīmīgu telpu interjeri ir bagātīgi dekorēti ar plastiskām skulpturālām un ornamentālām kompozīcijām no apmetuma, kā arī monumentālām gleznām. Ansambļa ēkās ir saglabājušās ap 140 dažāda izmēra freskas, sešas Mikelandželo Paloni gleznas, tostarp dibinātāja H. S. Peca un viņa sievas Klāras Izabellas portreti. Viena no krāšņākajām freskām ir kompozīcija "Romualda sapnis".
Klostera teritorijā atrodas daudz vēstures un kultūras pieminekļu, te ir apglabāts Krievijas impērijas himnas "Dievs, sargi Ķeizaru!" (Боже, Царя храни!) komponists Aleksejs Ļvovs.

Pusdienas restorānā "Bernelių Užeiga", kas ir viesmīlīgākais restorāns Kauņā un ir gatavs vienlaikus uzņemt līdz pat piecsimt viesu. Šeit tiek gatavots izmantojot vietējos produktus saskaņā ar senām autentiskām receptēm un tehnoloģijām. Daudzi ēdieni ir iekļauti Lietuvas nacionālā mantojuma sarakstā. Būs patīkami izbaudīt tradicionālo virtuvi stilīgā etniskā interjerā.

Pēc tam apmeklēsim pasaulē vienīgo velnu muzeju. Muzeja vēsture aizsākās ar lietuviešu mākslinieka Antana Žmuidzinaviča neparasto hobiju vākt velnu maskas un figūriņas. Pirmo velniņu māksliniekam uzdāvināja 1906. gadā, pēc tam Antanas nolēma savākt trīspadsmit velnus. Jo vairāk cilvēku uzzināja par mākslinieka hobiju, jo lielāka kļuva viņa kolekcija. Rezultātā velna duča vietā kolekciju veidoja 260 dažādu veidu un "tautību" velni.
Pēc mākslinieka nāves 1966. gadā viņa dzīvesvietā tika atvērts A. Žmuidzinaviča memoriālais muzejs, kurā bija apskatāma arī viņa savāktā "ļaunuma iemiesojuma" kolekcija. Kolekcija nemitīgi auga, Kauņā turpināja ierasties velniņi no gādīgiem domubiedriem no visas pasaules, tos dāvināja muzeja apmeklētāji. Laika gaitā kolekcija tik ļoti izauga, ka 1982. gadā to no memoriālā muzeja pārcēla uz atsevišķu trīs stāvu ēku.
Šodien Velnu muzejs ir iekļauts pasaules unikālāko muzeju sarakstā. "Velnišķīgajā" kolekcijā ir vairāk nekā 3000 ragainu eksponātu no Lietuvas un visas pasaules - tie ir tēlotājas un lietišķās mākslas darbi, suvenīri un maskas.
Desmitiem tūkstošu apmeklētāju katru gadu ierodas Velnu muzejā, lai tuvāk aplūkotu šo noslēpumaino mitoloģisko būtni un izpētītu tā tēla dažādās formas 70 valstīs. Muzejā jūs sapratīsiet, cik vilinoša ir velna pasaule, jo visas baudas tā vai citādi ir saistītas ar velnu. Šeit jūs noteikti atradīsit eksponātus, kas atspoguļo jūsu rakstura iezīmes!
Mūsdienās ir skaista tradīcija - katrs apmeklētājs var atstāt savu velnēnu kā dāvanu muzejam.