Neparastā pilsētiņa Švekšna – neatkārtojamas vietas Nemunas deltas reģionālajā parkā – Šilute – Kuršu kāpas-pārsteidzošs vēja un Baltijas jūras viļņu veidojums!.. – Klaipēda

Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens 

Cena no 77.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

1.diena – Rīga – Švekšna – Ventes rags – Minija – Ostadvare – Rusne – Šilute

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies pilsētiņā Švekšna

Dosimies pastaigā pa pilsētiņu. Švekšna ir pilsēta Šilutes rajonā, Švekšnas administratīvais centrs, kurā dzīvo aptuveni 1650 cilvēku. Pilsētas rietumu daļā tek Švekšnales upe. Švekšna tiek pieminēta jau 14.gadsimtā. Apdzīvotā vieta radās pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422.gadā, kad samazinājās Livonijas ordeņa uzbrukumu draudi. 1509.gadā Švekšna piederēja Žemaitijas vecākajam Kesgailim (Kęsgaila). 19.gadsimtā šeit ienāca Plāteru dzimta, tajā laikā lielākie Lietuvas magnāti. Lietuviešu literatūras aizlieguma laikā Švekšna kļuva par vienu no galvenajiem grāmatu kontrabandas centriem.
Švekšnas apmeklētājus jau vairāk nekā simts gadus no tālienes sagaida divas sārtas smailes - tie ir valsts ceturtās augstākās baznīcas 75 metrus augstie torņi. Pilsētas centrā apbrīnosim skaistāko Sv. apustuļa Jēkaba baznīcu, kas celta neogotikas stilā 1905.gadā. Īpaši izcils kompleksa elements ir viadukts, kas stiepjas pāri ielai un savieno baznīcas pagalmu ar izrotātajiem Švekšnas parka vārtiem.
Izstaigāsim Švekšnas muižas kompleksu, kas ir viens no skaistākajiem arhitektūras ansambļiem visā Žemaitijā. 1880.gadā grāfs Adomas Plāters par godu savai sievai uzcēla villu "Genowefa", kuru ieskauj lielisks parks ar jauktā stilā augošiem retu sugu augiem. Abas parka daļas savieno ar vāzēm dekorētas parādes kāpnes. No kāpnēm paveras skaists skats uz lejas terases ūdeņiem. Uz muižas centrālā dīķa salas joprojām atrodas romiešu medību dievietes Diānas skulptūra. Parka galvenajā alejā atjaunots krāšņs Saules pulkstenis, vāze uz pjedestāla, Svētās Marijas skulptūra un skulptūra "Brīvības eņģelis".

Ceļojumu turpinām uz Nemunas deltas reģionālo parku

Ceļš tālāk ved uz Šilutes pilsētu

Šilute ir pilsēta Lietuvas rietumu daļā, Piejūras zemienē, Klaipēdas apriņķī, netālu no Kuršu līča un 8 km attālumā no Rusnes salas. Pilsētā dzīvo aptuveni 15 000 iedzīvotāju. Šilute - Šilutes rajona centrs, Nemunas deltas reģionālā parka direkcija. Caur pilsētu plūst Šišas upe.
Iepriekšējie pilsētas nosaukumi bija: vācu Heidekrūga, lietuviešu Šilokarčema. 1511.gadā to dibināja Georgs Tallats, sākotnēji kā zivju tirgu Prūsijas hercogistes Mazās Lietuvas novadā. Mūsdienās tā ir neliela, tipiska Austrumprūsijas pilsēta. Uz vācu izcelsmi norāda tās arhitektūra: gotika, neogotika, jūgendstils. Sastopamas pildrežģu koka mājas, kas tradicionālas vācu apdzīvotām vietām. Senais iepirkšanās laukums ir saglabājis savu agrāko izskatu. Pilsētas centrā paceļas 1926.gadā uzceltā Šilutes evaņģēliski luteriskā baznīca (augstums līdz torņa virsotnei ir 50 metri, tornī ir 3 zvani un pilsētas pulkstenis, kas sit laiku ik pēc 15 minūtēm). Netālu no Šišas upes atrodas 1818.gadā uzceltā H. Šoja muižas pils.
Šilutē apmeklēšanas vērti ir arī: 1905.gadā uzceltā senā pasta ēka, 1911.gadā uzbūvētais ugunsdzēsēju tornis, 1914.gadā atvērtais dzeltenais viena laiduma metāla arku tilts pār Šišu, 1848.gadā uzceltās tiesas un cietuma ēkas, 1854.gadā celtā Šilutes Svētā Krusta baznīca, 1875.gadā atvērtā dzelzceļa stacija un piecu laidumu dzelzsbetona siju dzelzceļa tilts, 1924.gadā celtā Vidūna ģimnāzija un Šilutes mazo kuģu osta.

Iekārtojamies viesnīcā

Brīvais laiks

2.diena – Šilute – Minija – Nida – Parnidžu kāpa – "Nagļu" dabas rezervāts un Mirušās kāpas – Jodkrante un Raganu kalns – Klaipēda – Rīga

Brokastis viesnīcā

Izbraucam uz Minijas ciema ostu

Neaizmirstams ceļojums ar kuģīti "Forelle-Flicka" no Minijas pa Nemunas deltu un Kuršu līci uz Kuršu kāpām un Lietuvas slaveno kūrortu Nidu!...

Kuršu kāpas ir smilšaina pussala, kas atdala Baltijas jūru no Kuršu līča. Kāpu garums ir 98 km, platums no 400 metriem līdz 3,8 km. Kuršu kāpas Lietuvas pusē ir 52 km gara. To lielāko daļu aizņem Neringas pilsēta, kas apvieno 5 kūrortciemus: Nidu, Jodkranti, Pervalku, Preilu un Alksnīni. Neringā dzīvo aptuveni 3500 iedzīvotāju. Šis nacionālais dabas rezervāts ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tikai šeit var redzēt "klejojošas" kāpas un dzirdēt, kā "klusi" dzied smiltis zem un čukst simtgadīgas priedes. Šeit - tīrākais jūras gaiss, unikālās "zilā karoga" pludmales, vienas no augstākajām kāpām Eiropā, sēņu un ogu bagāti meži, bet savvaļas dzīvnieki gandrīz nebaidās no cilvēka.

Brīvais laiks

Ceļš tālāk ved pie Parnidžu kāpas

Uzkāpsim līdz Parnidžu kāpas skatu laukumam. 52 metrus augsto kāpu rotā 1995.gadā uzstādītais 13,8 metru augstais saules pulkstenis - kalendārs. No šejienes paveras skaists skats uz Kuršu līci un Baltijas jūru, brīnišķīgo zaļo klejojošo kāpu panorāma, redzama pati augstākā pussalas kāpa - 68 metrus augstā Sklanditoju, priežu siliem klātie Urbo un Anģu kalni, kuru pakājē ir izkaisīti Nidas namiņi. Parnidžu kāpa - vienīgā vieta Lietuvā, no kuras var redzēt, kā saule "paceļas" no ūdens un "krīt" ūdenī. Sava izskata dēļ šī vieta tiek dēvēta par "Lietuvas Sahāru".

Pēc tam dodamies uz "Nagļu" dabas rezervātu

Pastaigāsimies pa "Nagļu" dabas rezervāta taku. Dabas lieguma "Nagļi" platība ir 1699 ha. Tas izstiepies  starp Jodkranti un Pervalku 9 km garumā un 2 ks platumā. Rezervāta teritorijā ir kāpas - Agilos (52 metrus augsta) un Vingio (48 metrus augsta). Šeit ir Pelēkās jeb Mirušās kāpas - apraktu ciemu vietas. Laika posmā no 1675. līdz 1854.gadam, pūšot rietumu vējiem, smiltis ieputināja četrus ciemus.
Šeit dabiskā veģetācija mijas ar iespaidīgām ieplakām un gravām, kas izveidojušās spēcīgu rietumu vēju rezultātā. Dažās vietās atklājas gadsimtiem vecu meža augsnes fragmenti, kas pārklāti ar smiltīm. "Nagļu" rezervāts ir sava veida Kuršu kāpu dabā notiekošo procesu hronika. Dabas liegumam ir nozīmīga vēsturiskā, estētiskā un zinātniskā vērtība.
Ejot pa 1,1 km garo izzinošo taku, redzēsiet ar smilšainiem augiem apaugušas pelēkās kāpas, kas atgādina tuksneša ainavas. Iepazīsieties arī ar retām Lietuvas Sarkanajā grāmatā ierakstītajām dzīvnieku un augu sugām, uzzināsiet, kādus briesmīgus noslēpumus glabā smilšu kāpas. Taka iet cauri Nagļu (Agila) kāpai, kas veidojusies, vējam pūšot smiltis, no 17.gadsimta. Uzkāpjot 50 metrus augstajā kāpas grēdā, apbrīnosiet iespaidīgo Baltijas jūras un Kuršu līča panorāmu.

Turpinām ceļojumu uz Jodkranti

Dosimies pastaigā pa Jodkrantes kūrortu (liet. Juodkrantė, vācu Schwarzort), Neringas pilsētas daļa, Jodkrantes apkaimes administratīvais centrs. Jodkrante ir otrā lielākā apdzīvotā vieta pēc Nidas Kuršu kāpas Lietuvas daļā. Iedzīvotāju skaits ir aptuveni 900 cilvēku. Ciema nosaukums tiek tulkots kā "melnā piekraste".
Jodkranti (vācu Schwarzort - Melna vieta) kā vietu pirmo reizi min Vācu ordeņa bruņinieki 1429.gadā. Sākotnēji ciems atradās pie Baltijas jūras, apmēram 2,5 km no pašreizējās atrašanās vietas. 17.gadsimta sākumā mēra un kustīgo smilšu kāpu dēļ Jodkrante zaudēja gandrīz visus iedzīvotājus. 17.gadsimta 80.gados ciems pārcēlās uz pašreizējo vietu Kuršu līča krastā.
18.gadsimta vidū Jodkrante kļuva slavena kā kūrorts, tika padziļināts līča ūdensceļš, sāka kursēt tvaikoņi no Mēmeles. Apmēram šajā pašā laikā izrakumu laikā tika atrasti dzintara paraugi. 1860.gadā tika dibināts uzņēmums "Stantien & Becker", dzintara ieguvei uz ziemeļiem no ciema. Arī tas veicināja ciema attīstību.
Šodien Jodkrante piesaista tūristus ar savu ļoti skaisto un košo dabu. Šajā nelielajā zemes gabalā atrodas viens no gleznainākajiem pasaules nostūriem, kura svaigajā gaisā valda miers un mierīgums.
Pastaigas pa kūrortu laikā redzēsim: 19.gadsimta beigu - 20.gadsimta sākuma vēsturiskas ēkas, savrupmājas un tradicionālā vietējā stila zvejnieku viensētas, 1885.gadā uzcelto evaņģēliski luterisko baznīcu, kas pazīstama arī kā Asīzes Sv. Franciska baznīca, krastmalu, 1997.gadā izveidoto skulptūru parku "Zeme un Ūdens" un Raganu kalnu.

Apmeklēsim Raganu kalnu un apbrīnosim daudzās lietuviešu kalēju un kokgriezēju veidotās skulptūras. Blakus Jodkrantes ciemam ir 42 metrus augsta smilšu kāpa, saukta par Raganu kalnu. Tiek uzskatīts, ka tā bija svēta vieta pagāniem - kuršiem, kuri šeit pielūdza savas dievības. Inkvizīcijas laikos šeit rituālus izpildīja raganas, kuras noteiktā laika posmā mēģināja šeit ierasties no visas Eiropas! 19. - 20.gadsimta mijā Raganu kalnā plaši tika svinēti vasaras saulgrieži. Kopš 1979.gada periodiski Raganu kalnā ierodas kalēji un kokgriezēji.

Pēc tam izbraucam uz Klaipēdu

No Kuršu kāpām ar prāmi pārceļamies uz pilsētu

Klaipēda, pēc iedzīvotāju skaita, ir trešā lielākā Lietuvas pilsēta, kas atrodas Lietuvas rietumu daļā, vietā, kur saplūst Baltijas jūra un Kuršu līcis. Klaipēdas osta ir liela un neaizsalstoša. Kuršu apdzīvotās vietas mūsdienu pilsētas teritorijā ir zināmas no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. 1252.gadā Livonijas ordenis uzbūvēja Mēmelburgas pili, bet pēc tam, 1252. - 1253.gados, lika pamatus pilsētai. Apmēram 1258.gadā Mēmelei piešķīra Lībekas pilsētas tiesības. Kopš 1384.gada pilsēta bija Vācu ordeņa atbalsta punkts militārajās operācijās pret lietuviešiem, vairākkārt tika iznīcināta. Melnas miera līguma rezultātā 1422.gadā, Mēmele palika krustnešiem. 1525.gadā Mēmele iekļāvās Prūsijas hercogistē, Zviedrijas Karalistei no 1629. līdz 1635. gadam, 1701.gadā iekļāvās Prūsijas karalistē. Septiņgadu kara laikā pilsēta atradās Krievijas impērijas pakļautībā. 1757. - 1871.gados pilsēta atkal nonāca Prūsijas karalistē. 1871.gadā Mēmele kļuva par Vācijas impērijas vistālāk uz ziemeļiem esošo pilsētu. No 1919. līdz 1922.gadam Mēmeles apgabals kļuva par Antantes protektorātu. 1923.gada 16.februārī Antantes vēstnieku padome akceptēja teritorijas iekļaušanu Lietuvā. Pēc apgabala nodošanas, Mēmeles pilsēta tika pārdēvēta par Klaipēdu. 1939.gada 20.martā Vācija uzstādīja Lietuvai ultimātu par Klaipēdas atdošanu Vācijai, Lietuva bija spiesta pieņemt. No 1939. līdz 1945.gadam Klaipēdas apgabals ietilpa Vācijā. 1945.gada augustā saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumu Klaipēdas apgabals tika nodots Lietuvas PSR. Šodien Klaipēda ir galvenā Lietuvas osta, ar labi attīstītu tūrisma infrastruktūru, un pludmales nav sliktākas kā Palangā.

Dosimies pastaigā pa vecpilsētu. Senās Klaipēdas glītais vācu stils piesaista ar savu unikālo arhitektūru. Laipni sagaida ieliņas, bruģētas ar lieliem bruģakmeņiem, sakopti pagalmi, daudzkrāsainas pildrežģu mājas ar dakstiņu jumtiem un senas noliktavas. Izstaigāsim gleznaino Danes upes krastmalu, apbrīnosim burinieku "Meridiāns". Apmeklēsim Teātra laukumu ar Tāravas Anniņas skulptūru. Redzēsim arī pieminekļus un skulptūras, kas atdzīvina vecpilsētas ainu.

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

{gallery}Nemunas-delta_Kursu-kapa{/gallery}