Neparastā pilsētiņa Švekšna – neatkārtojamas vietas Nemunas deltas reģionālajā parkā – Šilute – Kuršu kāpas-pārsteidzošs vēja un Baltijas jūras viļņu veidojums!... – Klaipēda

Klaipedas aprinkis 2Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens 

Cena no 77.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

1.diena – Rīga – Švekšna – Ventes rags – Minija – Ostadvare – Rusne – Šilute

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies pilsētiņā Švekšna

Dosimies pastaigā pa pilsētiņu. Švekšna ir pilsēta Šilutes rajonā, Švekšnas administratīvais centrs, kurā dzīvo aptuveni 1650 cilvēku. Pilsētas rietumu daļā tek Švekšnales upe. Švekšna tiek pieminēta jau 14.gadsimtā. Apdzīvotā vieta radās pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422.gadā, kad samazinājās Livonijas ordeņa uzbrukumu draudi. 1509.gadā Švekšna piederēja Žemaitijas vecākajam Kesgailim (Kęsgaila). 19.gadsimtā šeit ienāca Plāteru dzimta, tajā laikā lielākie Lietuvas magnāti. Lietuviešu literatūras aizlieguma laikā Švekšna kļuva par vienu no galvenajiem grāmatu kontrabandas centriem.
Švekšnas apmeklētājus jau vairāk nekā simts gadus no tālienes sagaida divas sārtas smailes - tie ir valsts ceturtās augstākās baznīcas 75 metrus augstie torņi. Pilsētas centrā apbrīnosim skaistāko Sv. apustuļa Jēkaba baznīcu, kas celta neogotikas stilā 1905.gadā. Īpaši izcils kompleksa elements ir viadukts, kas stiepjas pāri ielai un savieno baznīcas pagalmu ar izrotātajiem Švekšnas parka vārtiem.
Izstaigāsim Švekšnas muižas kompleksu, kas ir viens no skaistākajiem arhitektūras ansambļiem visā Žemaitijā. 1880.gadā grāfs Adomas Plāters par godu savai sievai uzcēla villu "Genowefa", kuru ieskauj lielisks parks ar jauktā stilā augošiem retu sugu augiem. Abas parka daļas savieno ar vāzēm dekorētas parādes kāpnes. No kāpnēm paveras skaists skats uz lejas terases ūdeņiem. Uz muižas centrālā dīķa salas joprojām atrodas romiešu medību dievietes Diānas skulptūra. Parka galvenajā alejā atjaunots krāšņs Saules pulkstenis, vāze uz pjedestāla, Svētās Marijas skulptūra un skulptūra "Brīvības eņģelis".

Ceļojumu turpinām uz Nemunas deltas reģionālo parku

Nemunas delta, kas atrodas tikai dažus metrus virs jūras līmeņa, ir piekrastes zemienes zemākā daļa. Šajā teritorijā ir 8 neapdzīvotas salas. Vietas unikālo ainavu rada ūdens: upju, kanālu, ezeru un purvu savijumi.
Nemunas delta - vieta, kura izceļas ar putnu sugu daudzveidību. Te ir ideāli apstākļi, lai putni paliktu un perētu, bet gājputni atpūstos pirms došanās uz tālajām zemēm.
1993.gadā Nemunas delta tika iekļauta starptautiski nozīmīgu mitrāju sarakstā. Lai saglabātu šo unikālo un neatkārtojamo dabas ainavu, tika izveidots Nemunas deltas reģionālais parks.
Pastaigāsimies pa Ventes ragu - nelielu pussalu Kuršu līča austrumu piekrastē, Nemunas upes deltā, uz dienvidiem no Ventes ciema. Tā ir Lietuvā garākā pussala, kuras garums ir 5,5 km, bet platums - 2,2 km. Ventes rags ir slavens ar to, ka tas ir "pieturvieta" simtiem tūkstošu gājputnu, kas katru pavasari un rudeni pārlido Lietuvu.
Šeit apmeklēsim ornitoloģiskās stacijas muzeju un apskatīsim putnu migrācijai veltītu ekspozīciju. Uz Kuršu līča ūdeņu apskalotās pussalas profesors Tads Ivanausks 1929.gadā nodibināja ornitoloģisko staciju, kas ir viena no vecākajām Eiropā un pirmā Lietuvā. Jau gandrīz simts gadus stacijā strādā dažādu valstu ornitologi, kuri gaida gājputnu ierašanos pavasarī un rudenī. Katru gadu šeit apgredzeno desmitiem tūkstošu putnu.
Netālu no ornitoloģiskiem slazdiem atrodas 1863.gadā uzceltā 11 metrus augstā vecākā bāka Lietuvā. Šodien tā pieder Ventes raga ornitoloģiskajai stacijai, un tās durvis ir atvērtas ikvienam, kuram ir interese no augšas paskatīties uz viļņainajiem līča ūdeņiem un tālumā mirdzošajām Kuršu kāpas zeltainajām smiltīm.
Apmeklēsim zvejnieku ciemu Miniju. Netālu no Ventes raga, netālu no Nemunas ietekas Kuršu līcī atrodas gleznainais Minijas ciems. Unikālās ainavas dēļ ciemu dēvē arī par "Lietuvas Venēciju". Tā ir unikāla ar to, ka tās galvenā "iela" ir Minijas upe - un abos upes krastos ir uzceltas mājas un ierīkotas laivu piestātnes. Šeit nav tiltu. Lai nokļūtu ciema pretējā pusē, nāksies šķērsot upi vai braukt desmit kilometru līkumu pa sauszemi.
Pabūsim Ostadvares ciemā, kas atrodas Nemunas deltā, Lietuvas lielākajā salā - Rusne. Ciema rietumu nomalē atrodas viena no vecākajām bākām Lietuvā, ūdens celšanas stacija un polderu muzejs.
Apmeklēsim Ostadvares bāku, kas ir brīnišķīgs skatu tornis. Bāka, kuras augstums ir 18 metri, atrodas Atmatas upes atzara kreisajā krastā. Bākas celtniecība sākās 1873.gadā, bet tā darboties sāka 1876.gadā. 1907.gadā bākai tika pievienota sūkņu stacija ar tvaika turbīnu, kas no vietējām pļavām savāca lieko ūdeni un ievadīja to Atmatas upē.
Pašlaik Ostadvares bāka nedarbojas, tā ir tehnikas vēstures piemineklis un polderu muzeja, kas atrodas bijušās sūkņu stacijas ēkā, sastāvdaļa.
Dosimies pastaigā pa Rusnes pilsētiņu. Rusne ir pilsētiņa Šilutes rajonā, Rusnes administratīvais centrs, kurā dzīvo aptuveni 1630 cilvēku. Rusne ir lielākā apdzīvotā vieta, kas atrodas uz tāda paša nosaukuma salas Nemunas deltā. Šajā vietā upe sadalās divos lielos atzarojumos - dziļūdens Skirvītē, pa kuru iet Krievijas un Lietuvas robeža, un seklajā Atmatā, kā arī daudzās citās mazākās caurtekās, kas ieplūst Baltijas jūras Kuršu līcī. Daļa pilsētiņas atrodas zemāk par jūras līmeni un ir zemākais punkts Lietuvā. Lai pasargātu no plūdiem, Rusnes teritorijā darbojas polderu sistēma.
Rusne pirmo reizi minēta 13.gadsimtā, kad Vācu ordenis pamazām sāka nostiprināties piejūras un Kuršu līča reģionā. 1365.gads Rusnei ir ļoti svarīgs, jo tajā gadā apdzīvotās vietas un pašas salas nosaukums pirmo reizi parādījās rakstiskajos avotos, stāstot par Vorusnas ciemu un Nemunas atzaru, sauktu par Rusnes upi.
Šodien pilsētiņas vēsturiskais centrs ir iekļauts Lietuvas Republikas kultūras mantojuma reģistrā un ir valsts aizsargāts. Jau sperot pirmos soļus galvenajā ielā apmeklētājus sagaida vecas koka mājas, kas uzceltas 20.gadsimta sākumā, bijušās pasta nodaļas un speciālās skolas senās ēkas un citi arhitektūras vēstures piemēri. Redzēsiet arī evaņģēliski luterisko baznīcu, kas uzcelta 1809.gadā, pieminekli Indijas tautas tēvam Mahātmam Gandijam un viņa cīņu biedram rusnietim Hermanim Kalenbahasam, iekārto gājēju tiltu.
Kopš 14.gadsimta Rusnes sala ir slavena ar zivīm un makšķerēšanas tradīcijām, tāpēc arī mūsdienās tā ir galvenais zvejniecības centrs Kuršu līcī un Nemunas lejtecē.
Izglītojoša programma ar degustāciju "Zivju ceļš uz Ingas kūpinātavu". Apmācības laikā lapenē saimniece pastāstīs, kā kūpinātas zivis nonāk uz galda. Uzzināsiet arī par "Ingas kūpinātavas" darbību un kur tiek iegūti svaigie produkti. Aplūkosiet Nemunas un Kuršu līča fotogrāfijas. Pēc teorētiskās daļas noklausīšanās jums pastāstīs, kā zivis tiek sagatavotas kūpināšanai (kūpināsiet plaudi). Dosieties uz kūpinātavu, kur uzzināsiet un redzēsiet visu kūpināšanas procesu. Pēc tam atgriezīsieties lapenē un nobaudīsiet jau sagatavotās 4 veidu kūpinātas zivis. Programmas ilgums ir līdz 1,5 stundām.
Pēc programmas vietējā veikalā varēsiet iegādāties kūpinātas zivis.

Ceļš tālāk ved uz Šilutes pilsētu

Šilute ir pilsēta Lietuvas rietumu daļā, Piejūras zemienē, Klaipēdas apriņķī, netālu no Kuršu līča un 8 km attālumā no Rusnes salas. Pilsētā dzīvo aptuveni 15 000 iedzīvotāju. Šilute - Šilutes rajona centrs, Nemunas deltas reģionālā parka direkcija. Caur pilsētu plūst Šišas upe.
Iepriekšējie pilsētas nosaukumi bija: vācu Heidekrūga, lietuviešu Šilokarčema. 1511.gadā to dibināja Georgs Tallats, sākotnēji kā zivju tirgu Prūsijas hercogistes Mazās Lietuvas novadā. Mūsdienās tā ir neliela, tipiska Austrumprūsijas pilsēta. Uz vācu izcelsmi norāda tās arhitektūra: gotika, neogotika, jūgendstils. Sastopamas pildrežģu koka mājas, kas tradicionālas vācu apdzīvotām vietām. Senais iepirkšanās laukums ir saglabājis savu agrāko izskatu. Pilsētas centrā paceļas 1926.gadā uzceltā Šilutes evaņģēliski luteriskā baznīca (augstums līdz torņa virsotnei ir 50 metri, tornī ir 3 zvani un pilsētas pulkstenis, kas sit laiku ik pēc 15 minūtēm). Netālu no Šišas upes atrodas 1818.gadā uzceltā H. Šoja muižas pils.
Šilutē apmeklēšanas vērti ir arī: 1905.gadā uzceltā senā pasta ēka, 1911.gadā uzbūvētais ugunsdzēsēju tornis, 1914.gadā atvērtais dzeltenais viena laiduma metāla arku tilts pār Šišu, 1848.gadā uzceltās tiesas un cietuma ēkas, 1854.gadā celtā Šilutes Svētā Krusta baznīca, 1875.gadā atvērtā dzelzceļa stacija un piecu laidumu dzelzsbetona siju dzelzceļa tilts, 1924.gadā celtā Vidūna ģimnāzija un Šilutes mazo kuģu osta.

Iekārtojamies viesnīcā

Brīvais laiks

 

2.diena – Šilute – Minija – Nida – Parnidžu kāpa  "Nagļu" dabas rezervāts un Mirušās kāpas – Jodkrante un Raganu kalns – Klaipēda – Rīga

Brokastis viesnīcā

Izbraucam uz Minijas ciema ostu

Neaizmirstams ceļojums ar kuģīti "Forelle-Flicka" no Minijas pa Nemunas deltu un Kuršu līci uz Kuršu kāpām un Lietuvas slaveno kūrortu Nidu!...

Kuršu kāpas ir smilšaina pussala, kas atdala Baltijas jūru no Kuršu līča. Kāpu garums ir 98 km, platums no 400 metriem līdz 3,8 km. Kuršu kāpas Lietuvas pusē ir 52 km gara. To lielāko daļu aizņem Neringas pilsēta, kas apvieno 5 kūrortciemus: Nidu, Jodkranti, Pervalku, Preilu un Alksnīni. Neringā dzīvo aptuveni 3500 iedzīvotāju. Šis nacionālais dabas rezervāts ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tikai šeit var redzēt "klejojošas" kāpas un dzirdēt, kā "klusi" dzied smiltis zem un čukst simtgadīgas priedes. Šeit - tīrākais jūras gaiss, unikālās "zilā karoga" pludmales, vienas no augstākajām kāpām Eiropā, sēņu un ogu bagāti meži, bet savvaļas dzīvnieki gandrīz nebaidās no cilvēka.

Ekskursija pa kūrortu Nida. Nida ir kūrortpilsētiņa Kuršu kāpās Lietuvā, daļa no Neringas pilsētas, Nidas apkaimes administratīvais centrs. Iedzīvotāju skaits - aptuveni 1200 iedzīvotāju. Nida atrodas Baltijas jūras un Kuršu līča krastā, smilšainās Kuršu kāpas centrālajā daļā, 4 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala robežas un 50 km no Klaipēdas.
Sākotnēji Nidā, tāpat kā visā Kuršu kāpā, dzīvoja baltu cilts kurši. Pirmo reizi apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu minēta 1385.gadā Teitoņu ordeņa hronikās, bet toreizējā Nida atradās apmēram divus kilometrus uz dienvidiem no pašreizējā ciema. 1529.gadā pilsēta ieguva Magdeburgas tiesības. Ceļojošo kāpu draudu dēļ, 1732.gadā ciems tika pārvietots uz pašreizējo atrašanās vietu. 1874.gadā uz Urbo kāpas tika uzbūvēta Nidas bāka. Līdz 1919.gadam Nida bija Austrumprūsijas daļa. Saskaņā ar Versaļas miera līgumu 1920.gadā Kuršu kāpas ziemeļu daļa kopā ar Klaipēdas apgabalu tika nodota Antantes jurisdikcijā, bet 1923.gadā šo teritoriju anektēja Lietuva. 1939. gada martā Nidu anektēja Vācija, un pēc Otrā pasaules kara tā nonāca Lietuvas PSR sastāvā. Padomju laikā 1961.gadā Nida un citi ciemi Lietuvas pusē tika apvienoti Neringas pilsētā. Kopš 1990.gada Nida ir neatkarīgās Lietuvas sastāvdaļa.
Šodien Nida ir Kuršu kāpas galvaspilsēta un elitāra kūrortpilsētiņa. Šī ir īsta paradīze starp gadsimtiem senām priedēm: košas mājiņas ar dakstiņu un salmu jumtiem, kopti pagalmi ar labiekārtotām puķu dobēm. Pilsētiņu no vienas puses apskalo saldūdens līcis, bet otrā - Baltijas jūras sāļie ūdeņi, augstas smilšu kāpas un slaidās smaržīgās priedes, kas pietuvojušās pie pašas pludmales.
Nidā ir saglabājušās daudz interesantu senu ēku ar tipiskiem Kuršu kāpu viensētām raksturīgiem dekoratīviem elementiem un 1888.gadā celtā evaņģēliski luteriskā baznīca. Blakus baznīcai atrodas veci kapi, kur saglabājusies daļa 19. un 20.gadsimta reģiona unikālās etnogrāfiskās tradīcijas - no koka dēļiem izgriezti pieminekļi -"krikštai". To veidi atspoguļo seno lietuviešu paražas un pasaules uzskatu. Nidas simbols - "Kuršu vimpeļi" (Kurenwimpel) - krāšņi izgriezti karogi, kas raksturīgi vietējām Kuršu kāpā dzīvojošām ģimenēm.
Nidā atrodas Kuršu kāpas vēstures muzejs, Nidas zvejnieka etnogrāfiskā sēta, privātais dzintara muzejs-galerija, Hermaņa Blodes muzejs-viesnīca un vācu rakstnieka Tomasa Manna māja-muzejs.
Nidas pludmale atbilst "Zilā karoga" statusam.
Pilsētiņā varēsiet iegādāties dzintara izstrādājumus un kūpinātas zivis.

Brīvais laiks

Ceļš tālāk ved pie Parnidžu kāpas

Uzkāpsim līdz Parnidžu kāpas skatu laukumam. 52 metrus augsto kāpu rotā 1995.gadā uzstādītais 13,8 metru augstais saules pulkstenis - kalendārs. No šejienes paveras skaists skats uz Kuršu līci un Baltijas jūru, brīnišķīgo zaļo klejojošo kāpu panorāma, redzama pati augstākā pussalas kāpa - 68 metrus augstā Sklanditoju, priežu siliem klātie Urbo un Anģu kalni, kuru pakājē ir izkaisīti Nidas namiņi. Parnidžu kāpa - vienīgā vieta Lietuvā, no kuras var redzēt, kā saule "paceļas" no ūdens un "krīt" ūdenī. Sava izskata dēļ šī vieta tiek dēvēta par "Lietuvas Sahāru".

Pēc tam dodamies uz "Nagļu" dabas rezervātu

Pastaigāsimies pa "Nagļu" dabas rezervāta taku. Dabas lieguma "Nagļi" platība ir 1699 ha. Tas izstiepies  starp Jodkranti un Pervalku 9 km garumā un 2 ks platumā. Rezervāta teritorijā ir kāpas - Agilos (52 metrus augsta) un Vingio (48 metrus augsta). Šeit ir Pelēkās jeb Mirušās kāpas - apraktu ciemu vietas. Laika posmā no 1675. līdz 1854.gadam, pūšot rietumu vējiem, smiltis ieputināja četrus ciemus.
Šeit dabiskā veģetācija mijas ar iespaidīgām ieplakām un gravām, kas izveidojušās spēcīgu rietumu vēju rezultātā. Dažās vietās atklājas gadsimtiem vecu meža augsnes fragmenti, kas pārklāti ar smiltīm. "Nagļu" rezervāts ir sava veida Kuršu kāpu dabā notiekošo procesu hronika. Dabas liegumam ir nozīmīga vēsturiskā, estētiskā un zinātniskā vērtība.
Ejot pa 1,1 km garo izzinošo taku, redzēsiet ar smilšainiem augiem apaugušas pelēkās kāpas, kas atgādina tuksneša ainavas. Iepazīsieties arī ar retām Lietuvas Sarkanajā grāmatā ierakstītajām dzīvnieku un augu sugām, uzzināsiet, kādus briesmīgus noslēpumus glabā smilšu kāpas. Taka iet cauri Nagļu (Agila) kāpai, kas veidojusies, vējam pūšot smiltis, no 17.gadsimta. Uzkāpjot 50 metrus augstajā kāpas grēdā, apbrīnosiet iespaidīgo Baltijas jūras un Kuršu līča panorāmu.

Turpinām ceļojumu uz Jodkranti

Dosimies pastaigā pa Jodkrantes kūrortu (liet. Juodkrantė, vācu Schwarzort), Neringas pilsētas daļa, Jodkrantes apkaimes administratīvais centrs. Jodkrante ir otrā lielākā apdzīvotā vieta pēc Nidas Kuršu kāpas Lietuvas daļā. Iedzīvotāju skaits ir aptuveni 900 cilvēku. Ciema nosaukums tiek tulkots kā "melnā piekraste".
Jodkranti (vācu Schwarzort - Melna vieta) kā vietu pirmo reizi min Vācu ordeņa bruņinieki 1429.gadā. Sākotnēji ciems atradās pie Baltijas jūras, apmēram 2,5 km no pašreizējās atrašanās vietas. 17.gadsimta sākumā mēra un kustīgo smilšu kāpu dēļ Jodkrante zaudēja gandrīz visus iedzīvotājus. 17.gadsimta 80.gados ciems pārcēlās uz pašreizējo vietu Kuršu līča krastā.
18.gadsimta vidū Jodkrante kļuva slavena kā kūrorts, tika padziļināts līča ūdensceļš, sāka kursēt tvaikoņi no Mēmeles. Apmēram šajā pašā laikā izrakumu laikā tika atrasti dzintara paraugi. 1860.gadā tika dibināts uzņēmums "Stantien & Becker", dzintara ieguvei uz ziemeļiem no ciema. Arī tas veicināja ciema attīstību.
Šodien Jodkrante piesaista tūristus ar savu ļoti skaisto un košo dabu. Šajā nelielajā zemes gabalā atrodas viens no gleznainākajiem pasaules nostūriem, kura svaigajā gaisā valda miers un mierīgums.
Pastaigas pa kūrortu laikā redzēsim: 19.gadsimta beigu - 20.gadsimta sākuma vēsturiskas ēkas, savrupmājas un tradicionālā vietējā stila zvejnieku viensētas, 1885.gadā uzcelto evaņģēliski luterisko baznīcu, kas pazīstama arī kā Asīzes Sv. Franciska baznīca, krastmalu, 1997.gadā izveidoto skulptūru parku "Zeme un Ūdens" un Raganu kalnu.

Apmeklēsim Raganu kalnu un apbrīnosim daudzās lietuviešu kalēju un kokgriezēju veidotās skulptūras. Blakus Jodkrantes ciemam ir 42 metrus augsta smilšu kāpa, saukta par Raganu kalnu. Tiek uzskatīts, ka tā bija svēta vieta pagāniem - kuršiem, kuri šeit pielūdza savas dievības. Inkvizīcijas laikos šeit rituālus izpildīja raganas, kuras noteiktā laika posmā mēģināja šeit ierasties no visas Eiropas! 19. - 20.gadsimta mijā Raganu kalnā plaši tika svinēti vasaras saulgrieži. Kopš 1979.gada periodiski Raganu kalnā ierodas kalēji un kokgriezēji.

Pēc tam izbraucam uz Klaipēdu

No Kuršu kāpām ar prāmi pārceļamies uz pilsētu

Klaipēda, pēc iedzīvotāju skaita, ir trešā lielākā Lietuvas pilsēta, kas atrodas Lietuvas rietumu daļā, vietā, kur saplūst Baltijas jūra un Kuršu līcis. Klaipēdas osta ir liela un neaizsalstoša. Kuršu apdzīvotās vietas mūsdienu pilsētas teritorijā ir zināmas no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. 1252.gadā Livonijas ordenis uzbūvēja Mēmelburgas pili, bet pēc tam, 1252. - 1253.gados, lika pamatus pilsētai. Apmēram 1258.gadā Mēmelei piešķīra Lībekas pilsētas tiesības. Kopš 1384.gada pilsēta bija Vācu ordeņa atbalsta punkts militārajās operācijās pret lietuviešiem, vairākkārt tika iznīcināta. Melnas miera līguma rezultātā 1422.gadā, Mēmele palika krustnešiem. 1525.gadā Mēmele iekļāvās Prūsijas hercogistē, Zviedrijas Karalistei no 1629. līdz 1635. gadam, 1701.gadā iekļāvās Prūsijas karalistē. Septiņgadu kara laikā pilsēta atradās Krievijas impērijas pakļautībā. 1757. - 1871.gados pilsēta atkal nonāca Prūsijas karalistē. 1871.gadā Mēmele kļuva par Vācijas impērijas vistālāk uz ziemeļiem esošo pilsētu. No 1919. līdz 1922.gadam Mēmeles apgabals kļuva par Antantes protektorātu. 1923.gada 16.februārī Antantes vēstnieku padome akceptēja teritorijas iekļaušanu Lietuvā. Pēc apgabala nodošanas, Mēmeles pilsēta tika pārdēvēta par Klaipēdu. 1939.gada 20.martā Vācija uzstādīja Lietuvai ultimātu par Klaipēdas atdošanu Vācijai, Lietuva bija spiesta pieņemt. No 1939. līdz 1945.gadam Klaipēdas apgabals ietilpa Vācijā. 1945.gada augustā saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumu Klaipēdas apgabals tika nodots Lietuvas PSR. Šodien Klaipēda ir galvenā Lietuvas osta, ar labi attīstītu tūrisma infrastruktūru, un pludmales nav sliktākas kā Palangā.

Dosimies pastaigā pa vecpilsētu. Senās Klaipēdas glītais vācu stils piesaista ar savu unikālo arhitektūru. Laipni sagaida ieliņas, bruģētas ar lieliem bruģakmeņiem, sakopti pagalmi, daudzkrāsainas pildrežģu mājas ar dakstiņu jumtiem un senas noliktavas. Izstaigāsim gleznaino Danes upes krastmalu, apbrīnosim burinieku "Meridiāns". Apmeklēsim Teātra laukumu ar Tāravas Anniņas skulptūru. Redzēsim arī pieminekļus un skulptūras, kas atdzīvina vecpilsētas ainu.

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts ** vai *** viesnīcā ar brokastīm
* prāmis uz Kuršu kāpām (biļete turp - atpakaļ)
* autobusa pārcelšana ar prāmi
* Kuršu kāpu nacionālā parka ekoloģiskais nodoklis
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
 
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Ventes raga ornitoloģiskās stacijas muzejs - pieaugušajiem 3.00 EUR, bērniem 2.00 EUR

Izglītojoša programma ar degustāciju "Zivju ceļš uz Ingas kūpinātavu" - apmeklētājam 8.00 EUR. Cenā ietilpst: izglītojošā programma, kūpinātas zivis, maize, ūdens ar citronu un piparmētru, tēja, citrons zivīm

Ceļojums ar kuģīti "Forelle-Flicka" Minija - Nida: pieaugušajiem 12.00 EUR, bērniem no 4 - 14 gadiem 7.00 EUR
 
Ekskursija ar vietējo gidu pa Nidu - 2.00 EUR personai
 
"Nagļu" dabas rezervāta taka - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem 2.00 EUR

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

Sveksna Nemuna Nida Klaipeda

Nemunas Delta Silute 1

Kursu-kapa