SanTur tūrisma aģentūra - Mājīgā ostas pilsēta Klaipēda: delfinārijs un Lietuvas Jūras muzejs-akvārijs!.. – Šilute-tipiska Austrumprūsijas pilsēta – Nemunas deltas reģionālais parks-ūdens paradīze putniem un miera oāze dabas mīļotājiem!..

Mājīgā ostas pilsēta Klaipēda: delfinārijs un Lietuvas Jūras muzejs-akvārijs!.. – Šilute-tipiska Austrumprūsijas pilsēta – Nemunas deltas reģionālais parks-ūdens paradīze putniem un miera oāze dabas mīļotājiem!.. – Švekšnas vēsturiskais šarms

Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Mājīgā ostas pilsēta Klaipēda: delfinārijs un Lietuvas Jūras muzejs-akvārijs!.. – Šilute-tipiska Austrumprūsijas pilsēta – Nemunas deltas reģionālais parks-ūdens paradīze putniem un miera oāze dabas mīļotājiem!.. – Švekšnas vēsturiskais šarms

Klaipedas aprinkis 2 Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 89.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

1. diena – Rīga – Klaipēda: delfinārijs – Lietuvas Jūras muzejs-akvārijs un Klaipēdas vecpilsēta – Šilute

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Klaipēdā

Klaipēda (vēsturiski Mēmele, vāciski: Memel, lietuviski: Klaipėda) ir trešā lielākā Lietuvas pilsēta ar aptuveni 150 600 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas valsts rietumu daļā, kur saplūst Baltijas jūra un Kuršu joma. Tā ir viena no lielākajām neaizsalstošajām ostām Baltijas jūras un Kuršu jomas krastos.
Kuršu apmetnes mūsdienu pilsētas teritorijā ir zināmas kopš mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. 1252. gadā Livonijas ordenis šeit uzbūvēja pili Mēmelburgu, bet pēc tam 1252. - 1253. gadā lika pamatus pilsētai. Apmēram 1258. gadā Mēmelei piešķīra Lībekas pilsētas tiesības. Kopš 1384. gada pilsēta bija Vācu ordeņa atbalsta punkts karā pret lietuviešiem un tika vairākkārt iznīcināta. 1422. gadā Melnas miera līguma rezultātā starp Polijas karalisti un Lietuvas lielkņazisti, no vienas puses, un Vācu ordeni, no otras puses, Mēmele palika ordeņa pakļautībā.
No 1525. gada Mēmele piederēja Prūsijas hercogistei, 1629. - 1635. gados Zviedrijai, bet no 1701. gada Prūsijas karalistei. Septiņgadu kara laikā pilsēta atradās Krievijas impērijas pakļautībā, bet 1757. gadā atkal nonāca Prūsijā. 1871. gadā Mēmele kļuva par Vācijas impērijas vistālāk uz ziemeļiem esošo pilsētu.
No 1919. līdz 1922. gadam Mēmele un viss Klaipēdas apgabals kļuva par Antantes protektorātu. 1923. gada 16. februārī Antantes vēstnieku padome nolēma Mēmeles teritoriju nodot Lietuvai. Pēc Mēmeles apgabala nodošanas Mēmeles pilsēta tika pārdēvēta par Klaipēdu. 1939. gada 20. martā Vācija izvirzīja Lietuvai ultimātu, prasot Klaipēdas apgabala atgriešanu, ko Lietuva bija spiesta pieņemt. No 1939. līdz 1945. gadam Klaipēdas reģions bija Vācijas sastāvā.
1945. gada augustā ar Potsdamas konferences lēmumu Klaipēdas apgabals tika nodots Lietuvas PSR. 1987. gadā tika atklāta starptautiska kravas prāmju satiksme no Klaipēdas uz ostu Mukrana Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
1991. gadā Klaipēdas osta tika izveidota, apvienojot tirdzniecības un zvejas ostu. Ostas platība ir 415 ha, akvatorijas platība ir 623 ha. Osta ir aprīkota ar piestātnēm ar kopējo garumu 24,9 km. Osta spēj pārkraut līdz 40 miljoniem tonnu kravu gadā un apkalpo aptuveni 7000 kuģu gadā.
2014. gadā tika atklāts Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) terminālis, ko Lietuva patstāvīgi uzbūvēja tikai 3 gados. Šis ir pirmais šāda veida terminālis Baltijas valstīs, kas nodrošinās Lietuvai enerģētisko neatkarību.
Šodien Klaipēda ir mierīga jūras pilsēta ar bagātu kultūru. Vēsturiskais mantojums to atšķir no citām Lietuvas pilsētām. Šeit joprojām jūtams vāciskais gars, bet ēku arhitektoniskais stils un līkumainās ielas atšķir Klaipēdu no Viļņas vai Kauņas. Pilsētā ir labi attīstīta tūrisma infrastruktūra, un pludmales ne ar ko neatpaliek no Palangas!..

No Klaipēdas Jaunās pārceltuves ar prāmi pārceļamies uz Kuršu kāpu

Tikai dažas minūtes ar prāmi, un no Klaipēdas nokļūsiet īstā paradīzē - UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā Kuršu kāpā un Klaipēdas pilsētas daļā ar nosaukumu Smiltīnē. Tagad šī ir klaipēdiešu un viesu popilārākā un iecienītākā vieta. Ir patīkami pavadīt laiku šajā neskartajā Kuršu kāpas dabā, ieelpojot priežu sveķaino smaržu un pastaigājoties pa smilšaino jūrmalu. Smiltīnē var apskatīt seno zvejas kuģu ekspozīciju, ieskatīties 19. gadsimta etnogrāfiskajā zvejnieku sētā, aplūkot interesanto 12 metrus augsto pieminekli "Albatross", kas veltīts jūras dzīlēs bojā gājušajiem kuģiem. Tāpat apmeklētājus pārsteigs viens no Lietuvas apmeklētākajiem muzejiem - Lietuvas Jūras muzejs un delfinārijs.

Apmeklēsim delfināriju un noskatīsimies delfīnu un jūras lauvu priekšnesumu. "Ūdens mākslinieku" priekšnesums ir ļoti aizraujoša un jautra izstāde ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Iepazīšanās ar inteliģentajiem jūras zīdītājiem atstās neizdzēšamu iespaidu jūsu sirdīs!..
1994. gadā blakus Lietuvas Jūras muzejam tika atvērts delfinārijs - vienīgais Baltijas jūras austrumu piekrastē. Izrāžu zāle var uzņemt 1000 skatītājus, un baseina tilpums sasniedz 1800 m³. Šeit dzīvo un trenējas Melnās jūras delfīni un Kalifornijas jūras lauvas.
Šova laikā jūras iemītnieki ne tikai dejo, dzied, zīmē, lec cauri aplim, bet arī sirsnīgi komunicē ar skatītājiem. Izrāde ilgst aptuveni pusstundu: zālē nodziest gaismas, lēni skan skaistas mūzikas skaņas, nelielā apgaismojumā izplūst ūdens strūklas, noskaņojot skatītājus mierīgām pārdomām. Saziņa ar jautriem, draudzīgiem un sirsnīgiem dzīvniekiem liek jebkuram cilvēkam aizmirst par problēmām un pilnībā iegremdēties laimes stāvoklī. Tāpēc ar delfīnterapijas programmu palīdzību šeit tiek ārstēti cilvēki ar fiziskām un garīgām slimībām.

Apmeklēsim arī Lietuvas Jūras muzeju-akvāriju. Muzejs tika atklāts 1979. gadā bijušajā 19. gadsimta aizsardzības cietoksnī "Kopgalis", ko vācieši uzcēluši Kuršu kāpas pašā ziemeļu galā Mēmeles pilsētas aizsardzībai.
2017. gada decembrī pēc vairāk nekā 3 gadu remonta un restaurācijas apmeklējumiem tika atvērti 24 atjaunoti akvāriji un jauns caurspīdīgs 25 metrus garš tunelis, virs kura var vērot lielā akvārijā peldošas zivis. Virs apmeklētāju galvām peld no Volgas ietekas atvestās 2 metrus garas stores.
Jūras dzīļu iemītnieki un burvīgais bezgalīgais pasaules okeāns izraisīs lielu interesi un sajūsmu ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo auditorijā. Redzēsiet ne tikai dažādas zivis, kas dzīvo no ziemeļu līdz dienvidu jūrām un okeāniem, bet akvārija dibenā arī jūras zvaigznes, nogrimušu kuģu fragmentus, enkurus.
Šeit ir arī akvāriji, kuros pārstāvēti Lietuvas upju un ezeru, Baltijas un Ziemeļjūru iemītnieki. Divos akvārijos ar kopējo tilpumu 55 m³ var vērot asarus un vēdzeles, sapalus un zušus, bet septiņos koraļļu rifu akvārijos atrodas aptuveni 70 eksotisko zivju un bezmugurkaulnieku sugas - tās ir jūras zvaigznes, gliemenes, jūras eži, ir pat milzīgas plēsīgās murēnas.
Muzeja otrajā stāvā atrodas cilindriski akvāriji ausainajām medūzām un dažādiem dzīviem koraļļiem. Šeit apkopotas interesantas eksponātu kolekcijas: aptuveni 50 veidu fosilijas, koraļļi, gliemju čaulas, trilobīti, haizivju zobi un eksponāti no dinozauru laikiem. Ļoti iespaidīgas ir bīstamo jūras dzīvnieku, tropisko zīdītāju un jūras putnu skulptūras.
Āra baseinos ir aizraujoši vērot jautro pingvīnu, roņu, jūras lauvu uzvedību. Muzejā ir arī reti sastopamie pelēkie roņi, kuri šeit tiek īpaši audzēti, lai tos palaistu savvaļā Baltijas jūrā.
Bijušajās lielgabalu vietās izvietoti unikāli seni un moderni enkuri un dzenskrūves, kā arī visa veida kuģu modeļi, savukārt ar Lietuvas kuģniecības vēsturi var iepazīties muzeja pazemes telpās, kādreizējās šaujampulvera glabātuvēs.
Bērniem patiks interaktīvas spēles. Atsevišķās muzeja zālēs bērni varēs justies kā īsti jūrnieki laivā, kas šūpojas "viļņos", pārbaudīt savas zināšanas jūrniecībā, nokārtojot jūras mezglu siešanas zinātni.

Pēc tam no Jaunās pārceltuves Smiltīnē ar prāmi pārceļamies atpakaļ uz Klaipēdu

Ekskursija kājām pa Klaipēdas vecpilsētu, kuras laikā ienirsiet senās pilsētas atmosfērā, sajutīsiet tās neatkārtojamo garu un kolorītu, pieskarsieties vēsturei un iepazīsieties ar ievērojamākajiem apskates objektiem.

Ekskursiju sāksim vietā, kur 13. gadsimta beigās Livonijas ordeņa bruņinieki uzcēla Mēmelburgas pili, bet pēc tam nodibināja pilsētu.
Tālāk dosimies pastaigā pa vecpilsētu. Vecpilsētas glītais vācu stils piesaista ar savu unikālo arhitektūru, draudzīgi sagaidīs lieliem bruģakmeņiem klātas ieliņas, daudzkrāsainas pildrežģu mājas ar dakstiņu jumtiem, iekopti pagalmi un senas noliktavas. Šeit visur sagaida pārsteigums: uz mājas jumta sēž skursteņslauķis, noteka lejup lidojoša pūķa veidā, kaķis vārdā Klaipēdis, mācīts dobermanis un mazs bronzas pelēns, kurš, ja pakasīs to aiz auss, piepildīs slepeno vēlēšanos.
Apmeklēsim Teātra laukumu - vienu no populārākajām vietām Klaipēdā. Laukuma galvenais arhitektoniskais akcents ir skaistā vēsturiskā Drāmas teātra ēka, kas celta pirms vairāk nekā divsimt gadiem un tiek uzskatīta par vecāko teātra ēku Lietuvā. Tāpat laukumu rotā 1912. gadā uzstādītā strūklaka, kas veltīta bijušajam pilsētas iedzīvotājam, dzejniekam, Kēnigsbergas universitātes profesoram Simonam Daham. Baskājainās meitenes figūrā ir attēlota viena no dzejnieka S. Daha apdziedātajām varonēm - Anike. Vācu dziesma "Tāravas Anniņa" (vācu: Ännchen von Tharau) vēl šodien dzirdama ne tikai Vācijā, bet arī Šveicē un Austrijā.
Apbrīnosim rātsnamu, kas bija skaistākā ēka pilsētā klasicisma stilā, kurā 1802. gadā viesojās Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III un Krievijas cars Aleksandrs. 1807. gadā, kad Prūsijas galvaspilsēta uz laiku tika pārcelta uz Mēmeli, šeit dzīvoja karaliskā ģimene (karalis Frīdrihs Vilhelms III un viņa sieva karaliene Luīze).
Redzēsim Klaipēdas pastu - skaistu vācu neogotikas stila ēku uzcelto 1893. gadā no sarkanajiem ķieģeļiem. Šīs varenās ēkas 42 metrus augstajā tornī atrodas Lietuvas lielākais mūzikas instruments - kariljons ar 48 zvaniem. Zvani skan nedēļas nogalēs pusdienlaikā, bet dažreiz tiek sarīkoti nelieli koncerti.
Pastaigājoties pa gleznaino Danas upes krastmalu, redzēsim leģendāros tiltus pāri Danes upei un apmeklēsim Klaipēdas vizītkarti - Biržas paceļamo tiltu, kas sadala veco un jauno pilsētu. Šeit, zem tilta, redzēsiet vienu no romantiskākajām un mīļākajām skulptūrām - "Nāriņa".
Apbrīnosim arī burinieku "Meridianas", Klaipēdas galveno jūras simbolu. Šis izskatīgais kuģis tika uzbūvēts Somijā 1948. gadā un, cita starpā, tika nodots kā kontribūcija Padomju Savienībai. Senatnē burinieks kuģoja jūrā un bija mācību kuģis daudziem jūrniekiem. Mūsdienās tas ir restorāns un viens no pilsētas apmeklētākajiem objektiem.

Brīvais laiks. Laiks vakariņām pilsētas centrā. Ja esat ieradušies Lietuvā atpūsties un gūt jaunus patīkamus iespaidus, jums jāizmēģina un jānovērtē lietuviešu nacionālās virtuves garšīgie un tajā pašā laikā ne pārāk dārgie ēdieni.

Vakarpusē dodamies uz Šiluti

Šilute (iepriekšējie nosaukumi - lietuviski: Šilokarčema, vācu: Heydekrug) ir pilsēta Lietuvas rietumu daļā, Piejūras zemienē, Klaipēdas apriņķī, netālu no Kuršu jomas un 8 km attālumā no Rusnes salas. Cauri pilsētai plūst Šišas upe. Šilutē dzīvo ap 16 200 iedzīvotāju.
Šilute ir Šilutes rajona centrs, šeit atrodas Nemunas deltas reģionālā parka direkcija.
Šīs Prūsijas hercogistes teritorijā esošās apdzīvotās vietas vēsture aizsākās gandrīz pirms 500 gadiem, kad Georgs Tallats 1511. gadā kopā ar zemi iegādājās krogu un izveidoja šeit zivju tirgu.
Mūsdienās Šilute ir Austrumprūsijai raksturīga mazpilsēta. Par tās vācisko izcelsmi liecina pildrežģu koka mājas, kas ir tradicionālas vāciešu apdzīvotām vietām. Vecais Tirgus laukums ir saglabājis savu sākotnējo izskatu. Pilsētas centrā atrodas skaistā Šilutes evaņģēliski luteriskā baznīca, kas celta 1926. gadā (augstums līdz torņa virsotnei ir 50 metri, un Lietuvā lielākais torņa pulkstenis sit laiku ik pēc 15 minūtēm). Netālu no Šišas upes atrodas Hugo Šoja muižas pils, kurā viņš 19. gadsimta beigās nodibināja pirmo muzeju Klaipēdas reģionā.

Iekārtojamies viesnīcā "Deims" ***

Brīvais laiks

2. diena – Šilute – Nemunas deltas reģionālais parks – Švekšna – Rīga

Brokastis viesnīcā

Sākam ceļojumu par Nemunas deltas reģionālo parku

Nemunas deltas reģionālais parks ir brīnišķīga vieta, kur satiekas daba, kultūra un lieliskas tūrisma iespējas. Šeit izveidotas mācību takas, skatu torņi, informācijas stendi. Zinātkārs ceļotājs atradīs muklāju un purvu ieskauto Rusnes salu, ko apjož Nemunas, Atmatas un Skirvītes upes. Unikālo ainavu rada savstarpēji saistītās upes, jūras izcelsmes ezers Krokų Lanka, deltas palieņu pļavas un "Lietuvas Venēcija" - Minijas ciems.
Nemunas delta ir ūdens paradīze putniem, Baltijas miera oāze - tā to sauc ornitologi. Deltai ir milzīga nozīme gājputnu dzīvē, kuri šeit ne tikai atpūšas, bet arī perē un audzina putnēnus. Neskartās dabas miers, klusums, rīta migla, palieņu pļavas, garās zāles un zemie krūmi sniedz lielisku patvērumu retajiem putniem, kas šeit parādās plūdu sākumā un aizlido, kad ūdeni pārklāj ledus kārtiņa. Nemunas deltā un tās apkārtnē dzīvo vairāk nekā 300 putnu sugu, bet Ventes ragā kopš 1929. gada darbojas viena no pasaulē pirmajām putnu gredzenošanas stacijām, un tajā ir uzstādītas arī pasaulē lielākās putnu lamatas. Labākais laiks putnu vērošanai ir pavasaris un rudens.
Nemunas deltā dzīvo zīdītāji - lapsas, bebri, aļņi, mežacūkas un ūdri.
1993. gadā Nemunas delta tika iekļauta starptautiski nozīmīgu mitrāju sarakstā un ir aizsargāta ar Ramsāres konvenciju. Lai saglabātu šo unikālo ainavu, tika izveidots Nemunas deltas reģionālais parks. Tas aizņem 239,5 km² un sastāv no 14 dabas rezervātiem un vienas ūdenskrātuves. Apmēram 20% parka teritorijas klāj ūdens.
Nemunas delta, kas paceļas tikai dažus metrus virs jūras līmeņa, katru gadu ir pakļauta applūšanai, taču vislielākos draudus tai kopumā rada piesārņojums, lauksaimniecība un zivsaimniecība.

Apmeklēsim pa Ventes ragu (lietuviski: Ventės ragas, vāciski: Windenburger Eck) - nelielu pussalu Kuršu līča austrumu piekrastē, Nemunas upes deltā, uz dienvidiem no Ventes ciema. Tā ir Lietuvā garākā pussala, kuras garums ir 5,5 km, bet platums - 2,2 km.

Ventes rags ir slavens ar to, ka tieši šeit atrodas Lielais putnu migrācijas ceļš - simtiem tūkstošu putnu šeit atpūšas pirms garā ceļojuma uz siltajām zemēm. Dažreiz vienas dienas laikā, katru pavasari un rudeni, šeit pārlido ap 300 tūkstošiem putnu.

1360. gadā Vācu ordenis ragā uzcēla Vindenburgas pili, kas kalpoja par nakšņošanas vietu bruņiniekiem karagājienos uz Lietuvu un lietuviešu pretuzbrukumiem 14. un 15. gadsimtos līdz pat Melnas miera līgumam 1422. gadā. Pili pamazām postīja līča ūdeņi un ledus. 1626. gadā tika uzcelta mūra baznīca, bet 1702. gadā viļņi nopostīja arī baznīcas mūrus. 1837. gadā tika uzcelta koka bāka ar eļļas lampu. Zemes rags garuma un spēcīgā vēja dēļ bija ļoti bīstama kuģošanas vieta un daudzu tirdzniecības kuģu avārijas vieta. Līdz 1863. gadā tika uzcelta akmens bāka un 1863. - 1873. gadā izrakts Vilhelma kanāls, kas savienoja Nemunas un Mēmeles upes, apejot Kuršu jomu. Līdz 1919. gadam Ventes rags atradās Mēmeles pilsētas teritorijā un bija Vācijas daļa.

1929. gadā profesors Tads Ivanausks šeit nodibināja ornitoloģisko staciju, kas ir viena no vecākajām Eiropā un pirmā Lietuvā. No 1975. līdz 1986. gadam tika veikta zemesraga rekonstrukcija. Krasti tika pacelti, nocietināti un nobruģēti akmeņiem. Tika izbūvēts 250 metrus garš mols, kas ziemai beidzoties kalpo kā ledlauzis. Šie darbi palīdzēja apturēt Ventes raga pussalas iznīcināšanu.

Kuršu jomas ūdeņu apskalotajā pussalā atrodas Ventes raga ornitoloģiskā stacija, kurā jau gandrīz 100 gadus strādā ornitologi no visas pasaules, gaidot putnu baru ierašanos pavasarī un rudenī. Kopš ornitoloģiskās stacijas dibināšanas šeit ir gredzenoti aptuveni 1,4 miljoni putnu, vairāk nekā 200 to sugu.

Ventes raga ornitoloģiskajā stacijā apskatīsim putnu migrācijai veltītu ekspozīciju. Apmeklētāju centrā uz vairākiem lieliem ekrāniem ir putnu fotogrāfijas un tiek rādīts video par tiem. Šeit ir arī putnu izbāzeņi, daži no tiem izgatavoti gandrīz pirms 100 gadiem. Otrajā stāvā ir iekārtota neliela stacijas vēstures ekspozīcija, bet trešajā stāvā atrodas skatu laukums, no kura var apskatīt Ventes raga apkārtni. Šeit ir arī monokļi putnu vērošanai. Starp stāviem iekārtas milzu putnu spalvas - nofotografētas mikroskopā un palielinātas.

Netālu no putnu lamatām atrodas Lietuvas vecākā bāka, kas celta 1863. gadā. Tās augstums ir 11 metri, attālums līdz līcim - 30 metri, bet signālugunis redzamas 3,5 km attālumā. Šobrīd bāka ir tehnikas piemineklis un pieder pie Ventes raga ornitoloģiskajai stacijai. Tās durvis ir atvērtas ikvienam, kam ir interese no augšas paskatīties uz Kuršu līča viļņainajiem ūdeņiem, tālumā mirdzošajām Kuršu kāpas zeltainajām smiltīm un Rusnes salu.

Apmeklēsim "Lietuvas Venēciju", Minijas ciemu. Netālu no Ventes raga, tuvu Nemunas grīvai atrodas gleznainais Minijas ciems.

Minija jeb Mingė - neliels zvejnieku ciems, kurā mūsdienās mitinās ap 30 cilvēku, Šilutes rajonā, pie Minijas upes, Nemunas deltas reģionālā parka daļa. Tās nosaukums cēlies no Minijas upes nosaukuma. Ciems pirmo reizi minēts 1540. gadā un par to liecina uzraksti uz senajiem kapu pieminekļiem Ventes ciema kapsētā.
Mūsdienās Minijas ciems ir pazīstams kā "Lietuvas Venēcija". Šī vieta ir tālu no Itālijas Serenissimas, taču tai ir kopīga ūdensceļu nozīme. Minija ir unikāla ar to, ka tās galvenā "iela" ir Minijas upe - abos upes krastos ir uzbūvētas mājas un ierīkotas laivu un jahtu piestātnes. Joprojām šeit nav neviena tilta, tāpēc, lai nokļūtu ciema pretējā pusē, ir jāpārvietojas pa ūdeni vai jāveic 13 kilometru līkums pa sauszemi.
Minija - ar savu unikālo dabas ainavu, ir laba atpūtas vieta cilvēkam, kuram pietrūkst dabas - makšķerniekam un burātājam, parastam tūristam un ūdens slēpošanas cienītājam. Iznomājot ciemā kuģīti, var apskatīt Nemunas deltu, apbrīnot neaizmirstamu skatu uz Kuršu jomu un jebkurā laikā nokļūt Nidā, Preilā, Pervalkā, Jodkrantē un Klaipēdā. Ne velti Minijas ciema iedzīvotāji kopš 20. gadsimta beigām pēc iespējas viesmīlīgāk sāka uzņemt atpūtniekus.

Pabūsim Ostadvares ciemā. Ostadvare (lietuviski: Uostadvaris, vāciski: Kuwertshof) ir mazs ciems Šilutes novadā, kas atrodas 5 km no Rusnes, Atmatas upes kreisajā krastā, Lietuvas lielākajā salā Rusnē un ietilpst Nemunas reģionālajā parkā.
Ostadvares ciemā redzēsiet vienu no vecākajām bākām Lietuvā un vienīgo ūdens pacelšanas staciju Lietuvā.
1873. - 1876. gadā iepretim Minijas upes grīvai tika uzcelta Ostadvares bāka, kas bija savienota ar bākas uzrauga dzīvojamo māju. Bāka ir astoņu stūru sarkanu ķieģeļu tornis, kura augšpusē ir margām apjozts laukums ar vidū esošu astoņstūra baltu celtni ar jumtu. Kopējais bākas augstums ir 18 metri, no kuriem 13 metri ir mūrēti ķieģeļi. Tagad Ostadvares bāka ir tehnikas vēstures piemineklis un vairs netiek izmantota navigācijas vajadzībām, bet galvenokārt kalpo kā skatu tornis.
1907. gadā Viļķines gleznainajā krastā tika uzcelta ūdens pacelšanas stacija ar tvaika turbīnu, kas no vietējām pļavām savāca lieko ūdeni un ievadīja to Atmatas upē. Šī ir pirmā šāda veida stacija Lietuvā, mūsdienās ir vienīgais vērtīgais tehnikas un arhitektūras vēstures piemineklis. Pašlaik ūdens pacelšanas stacijā atrodas polderu muzejs.
Vēl redzēsiet Ostadvares ostu, kas šodien ir ļoti populāra tās skaistās un unikālās dabas ainavas dēļ - katru vasaru to apmeklē simtiem izklaides jahtu un motorlaivu.

Apmeklēsim Rusnes pilsētiņu. Rusne ir pilsētiņa Šilutes rajonā, Rusnes administratīvais centrs, kurā dzīvo aptuveni 1130 cilvēku.

Rusne ir lielākā apdzīvotā vieta, kas atrodas uz tāda paša nosaukuma salas Nemunas deltā. Šajā vietā upe sadalās divos lielos atzarojumos - dziļūdens Skirvītē, pa kuru iet Krievijas un Lietuvas robeža, un seklajā Atmatā, kā arī daudzās citās mazākās caurtekās, kas ieplūst Baltijas jūras Kuršu līcī. Daļa pilsētiņas atrodas zemāk par jūras līmeni un ir zemākais punkts Lietuvā. Lai pasargātu no plūdiem, Rusnes teritorijā darbojas polderu sistēma.

Pirmo reizi Rusne rakstītajos avotos minēta 1365. gadā, kad Vācu ordeņa lielmestrs Vinrihs fon Kniprode atļāva Mēmeles iedzīvotājiem veikt Rusnes salā saimniecības darbus - būvēt mājas, audzēt lopus un gatavot malku. Ap 1419. gadu tika nodibināts Rusnes apriņķis, uzcelta baznīca un mācītājmāja. 1422. gadā saskaņā ar Melnes miera līgumu Rusne kļuva par Vācu ordeņa teritoriju. Tā bija tirdzniecības pilsēta, kurā notika tirgošanās notika starp Lietuvu un prūšiem. Iekārtojuši savu dzīvi uz salas, vietējie iedzīvotāji jau 1448. gadā izklaidējās pirmajā krodziņā, bet 1583. gadā pirmajā skolā mācījās viņu mazmazbērni. 15. gadsimtā strauji sāka atvērties krodziņi un veikali, literatūras cienītāji ņēma grāmatas bibliotēkās un grāmatnīcās. Lielākā daļa vietējo iedzīvotāju strādāja kokzāģētavā un dzirnavās. Īpašu svētku laikā dalībnieki cienājās ar slaveno Rusnes punšu. Kopš 16. gadsimta cilvēki te pulcējušies gadatirgos. 16. - 18. gadsimtos pilsētiņa bieži bija iesaistīta Prūsijas karos. Taču šie pārbaudījumi tikai nostiprināja salas kopienu.
20. gadsimts izmainīja Rusnes seju. Lielākā daļa vietējo vāciešu pameta salu. Viņu vietu ieņēma pārceļotāji no dažādām Lietuvas vietām. Vairākas reizes mainījās arī Rusnes statuss: 1946. gadā centru nosauca par pilsētu, bet 1967. gadā visa sala saņēma pilsētas statusu. 1997. gada janvārī Rusne kļuva par pilsētiņu.
Šodien pilsētiņas vēsturiskais centrs ir iekļauts Lietuvas Republikas kultūras mantojuma reģistrā un ir valsts aizsargāts. Jau sperot pirmos soļus galvenajā ielā apmeklētājus sagaida vecas koka mājas, kas uzceltas 20. gadsimta sākumā, bijušās pasta nodaļas un speciālās skolas senās ēkas un citi arhitektūras vēstures piemēri. Aplūkosim Rusnes evaņģēliski luterisko baznīcu, kas uzcelta 1809. gadā no laukakmeņiem un ķieģeļiem ar iespaidīgu torni. Pabūsim pie Indijas tautas tēvam Mahātmam Gandijam un viņa cīņu biedram rusnietim Hermanim Kalenbaham veltītā pieminekļa. Pāriesim pāri koka tiltam, kas iekārts pār Pakalnes upi, ko joprojām izmanto ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī tūristi, kuri vēlas apmeklēt etnogrāfisko Skirviteles ciemu. Šajā vietā, Skirvītes upes otrā krastā, redzēsiet Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala Slavskas rajona teritoriju un robežas sargtorni.
Kopš 14. gadsimta Rusnes sala lepojas ar savām makšķerēšanas tradīcijām un zivīm, tāpēc arī mūsdienās tā ir galvenais zvejniecības centrs Kuršu līcī un Nemunas lejtecē.

Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētā.

Tālāk ceļš ved uz Švekšnu

Dosimies pastaigā pa pilsētiņu. Švekšna ir pilsēta Šilutes rajonā, kurā dzīvo aptuveni 1330 cilvēku. Pilsētas rietumu daļā tek Švekšnales upe.

Švekšna tiek pieminēta jau kopš 14. gadsimtā. Apdzīvotā vieta radās pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422. gadā, kad samazinājās Livonijas ordeņa uzbrukumu draudi. 1509. gadā Švekšna piederēja Žemaitijas vecākajam Kesgailim (Kęsgaila). 19. gadsimta vidū, kad Švekšna piederēja grāfu Plāteru dzimtai, pāri ceļam uz Mēmeli (tagad Klaipēda) tika uzbūvēts ķieģeļu gājēju tilts ar divām arkām, savienojot koka baznīcu ar Plāteru pili un parku. 19. gadsimta beigās Krievijas impērijas valdība aizliedza lietuviešu latīņu alfabētu, un Švekšna kļuva par vienu no lietuviešu literatūras izplatīšanas centriem un galveno grāmatu kontrabandas centru.

Šodienas Švekšna - viss Lietuvas provinces krāšņums vienuviet. Šeit ir neparasti tīri, ļoti mierīgi un interesanti. Tomēr Švekšna var pārsteigt ar savu labo infrastruktūru, interesantu vietu pārpilnību un neparastiem stāstiem.
Švekšnas apmeklētājus jau vairāk nekā simts gadus no tālienes sagaida divas sārtas smailes - tie ir valsts ceturtās augstākās baznīcas 65 metrus augstie torņi. Apbrīnosim pilsētiņas galveno un ļoti iespaidīgo dominanti - Sv. apustuļa Jēkaba baznīcu, kas celta no sarkaniem ķieģeļiem neogotikas stilā 1905. gadā. Īpaši jāizceļ 1885. gadā celtais viadukts - gājēju tilts, kas stiepjas pāri ielai un savieno baznīcas pagalmu ar izrotātajiem Švekšnas parka vārtiem.
Izstaigāsim Švekšnas muižas kompleksu un apbrīnosim villu "Genowefa", kuru par godu savai sievai 1880. gadā uzcēla grāfs Adomas Plāters. Šo villu ieskaujošo lielisko parku ar jauktā stilā augošiem retu sugu augiem nosacīti var sadalīt divās daļās. Abas parka daļas savieno ar vāzēm dekorētas parādes kāpnes. No kāpnēm paveras skaists skats uz lejas terases ūdeņiem. Uz muižas centrālā dīķa salas joprojām atrodas romiešu medību dievietes Diānas skulptūra. Parka galvenajā alejā atjaunots krāšņs Saules pulkstenis, vāze uz pjedestāla, Svētās Marijas skulptūra, skulptūra "Brīvības eņģelis".

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā

* prāmis uz Kuršu kāpām (biļete turp - atpakaļ)

* autobusa pārcelšana ar prāmi

* nakts viesnīcā "Deims" *** divvietīgos un trīsvietīgos numuros ar brokastīm

* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:

* ceļojuma apdrošināšana

* ēdināšana

* Delfinārijs - delfīnu un jūras lauvu priekšnesumus:

apmeklējums - pieaugušajiem 8.00 EUR, bērniem, pensionāriem 4.00 EUR

apmeklējums (no 1. jūnija līdz 31. augustam) - pieaugušajiem 15.00 EUR, bērniem, pensionāriem 10.00 EUR

* Lietuvas Jūras muzejs:

apmeklējums - pieaugušajiem 7.00 EUR, bērniem, pensionāriem 3.50 EUR

apmeklējums (no 1. jūnija līdz 31. augustam) - pieaugušajiem 13.00 EUR, bērniem, pensionāriem 6.50 EUR

* Klaipēdas apskates ekskursija ar vietējo gidu - 3.00 EUR personai

* Ventes raga ornitoloģiskā stacija:
putnu migrācijas ekspozīcijas apmeklējums - pieaugušajiem 3.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 2.00 EUR
gida pakalpojumi - 50.00 EUR grupai

* Apskates ekskursija pa Rusnes salu ar vietējo gidu - 2.50 EUR personai

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

View the embedded image gallery online at:
http://santur.com.lv/index.php/lv/kolektiviem-lietuva/550-77#sigFreeId0e3ce5e002