Žemaiču Kalvarija – bijusī PSRS raķešu bāze – Oginsku muižas pils – Žemaitijas galvaspilsēta-Telši un "Saules pilsēta" Šauļi

ZemaitijaCeļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena 21.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

6.30 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies pilsētiņā Žemaiču Kalvarija

Dosimies pastaigā pa Žemaiču Kalvariju, kuru pirmsākumos sauca par Gardi. Leģenda vēsta, ka seno baltu priesteris pavēlēja visiem cilvēkiem, kuri šķērso šo novadu, vest sauju zemes un izbērt to. Uz šī pilskalna pašreizējajā Žemaiču Kalvarijā tika uzcelta Gardu pils. Tā ir minēta 1253.gada 5.aprīlī parakstītajā dokumentā par kuršu zemju sadalīšanu starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapiju. Vēlāk šeit atradās pirmā Gardu draudzes Sv. Jāņa kapela.
17.gadsimtā bīskaps Jurģis Tiškevičs Lietuvas lielkņazistē iedibināja pirmo Kristus Krusta ceļu ar 19 kapelām, uzcēla jaunu Sv. Jaunavas Marijas baznīcu un to visu novēlēja dominikāņu mūkiem. Ātri izveidojās savdabīga dievnama svētku tradīcija, saukta Lielā Golgāta, kas katru gadu notika jūlija pirmajā dekādē, kā arī iešanas pa kalniem paraža. Katoļu svētnīca kļuva slavena, un pilsētai tika dots nosaukums Kalvarija. Kopš 1644.gada dominikāņi uzturēja skolu, kas 19.gadsimta sākumā sasniedza ģimnāzijas līmeni.
Pilsētiņā ir saglabājies 9. - 13.gadsimtiem raksturīgais ceļu un ielu tīkls, daudz arheoloģisko, arhitektūras, mākslas, sakrālo un citu kultūras mantojuma un dabas vērtību; iespaidīgs pilsētas reljefs. Šeit atrodas dzejnieka Vītauta Mačarņa muzejs, lauku rajona administrācija, bibliotēka, veikali, kafejnīcas, autoosta un dzīvo aptuveni 800 iedzīvotāju.

Pēc tam dodamies uz Plokšču ciemu

Apmeklēsim bijušo PSRS raķešu bāzi-aukstā kara muzeju. Aukstā kara laikā Padomju Savienība bija gatava jebkurā brīdī dot triecienu ienaidniekam. Kodollādiņš tikšķēja arī Lietuvā - pēc pavēles no Maskavas saņemšanas, no Plokščiu ciema jebkurā brīdī varēja izšaut ballistiskās raķetes. Vienīgās pazemes raķešu bāzes būvniecība Lietuvā sākās 1960.gada septembrī. To būvēja 10 000 karavīru. 27 metrus dziļās šahtas tika raktas kā parastas akas - ar rokām, strādājot dienu un nakti. Šajās 4 palaišanas šahtās no 1963. līdz 1978.gadam tika glabātas CC-4 raķetes, kas bija vērstas uz Eiropas pilsētām. Šahtas tika sargātas 6 aizsardzības līmeņos, ieskaitot 6kV elektropārvades līniju. Šī bija pirmā PSRS teritorijā uzbūvētā raķešu bāze.
Aukstā kara muzeja ekspozīcija ir ierīkota 1962.gadā uzbūvētajā bijušajā padomju armijas pazemes kodolraķešu palaišanas vietā. Ekspozīcijā ir unikāli video un grafiskie materiāli, kas ataino šahtas palaišanas kompleksa un raķešu šahtas iekšējo struktūru Padomju impērijā. Šeit tiek eksponēti kaujas raķešu paraugi un maketi, kā arī citi aukstā kara laika ieroču veidi. Temperatūra muzejā tikai no +6°C līdz +12°C.

Tālāk ceļš ved uz Pluņģes pilsētu

Apmeklējam muižnieku Oginsku muižas pili-Žemaitijas tēlotājmākslas muzeju, kuru pamatoti dēvē par "Žemaitijas Versaļu".
Kņazs Mīkols Oginskis 1873.gadā nopirka muižu un nekavējoties sāka vētrainu pārbūvi. 1879.gadā vācu arhitekta Kārļa Lorenzo vadībā vecās muižas vietā tika uzcelta krāšņa neorenesanses pils. Netālu no pils tika izveidots grandiozs parks, tika uzceltas daudzas palīgēkas un skaistus staļļus.
Kopš 1994.gada Oginsku īpašumā atrodas Žemaitijas Tēlotājmākslas muzejs. Tajā ir apkopoti žemaitiešu mākslinieku, kuri ir aizbraukuši uz citām zemēm, darbi, kā arī darbi, kas atspoguļo Pluņģes muižas un Oginsku dzimtas vēsturi. Parks joprojām ir labi kopts un pieejams apmeklētājiem.

Ceļojumu turpinām uz Telšu pilsētu

Ekskursija pa pilsētu. Telši - Žemaitijas galvaspilsēta un Žemaitijas katolicisma centrs. Pilsētu, kas atrodas uz septiņiem pakalniem, no rietumiem un austrumiem ieskauj Mastis ezers, kas minēts vairākās leģendās. Vārdu pilsētai deva mazā Telšes upīte. Leģenda vēsta, ka Telšus nodibināja milzis Džugas, kurš tiek saukts arī par Telši. Vēstures avotos Telši tiek minēti kopš 1450.gada.
Telši ir slaveni ar apmeklējamo vietu un unikālu objektu pārpilnību: vienīgā Lietuvā pareizticīgo Sv. Mikaloja baznīca kubisma stilā, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca, ko 1536.gadā dibināja karalis Sigismunds. Yeshivat Telz, ebreju reliģiskā skola - viena no lielākajiem pasaulē, kur mācījās un savas prasmes uzlaboja rabīni no visas pasaules. Moderns amfiteātris un Žemaitijas muzejs "Alka". Tirgus laukumā augšup debesīs slejas tornis-pulkstenis ar milzīgu melnu lāci. Katedrāles laukumā cilvēki ar redzes traucējumiem ar savām rokām var "izpētīt" vienīgo Lietuvā pilsētas modeli. Šeit atrodas bīskapa rezidence, Telšu bernardīniešu klostera komplekss un 17.gadsimta garīgais seminārs. Uz viena no lielākā pakalna paceļas Telšu Sv. Padujas Antonijas katedrāle, uzcelta 1765.gadā vēlā baroka un klasicisma stilā.
Telši tiek saukti arī par Lāču galvaspilsētu. Šeit lāči tur "Žemaitijas globusu", rotā tiltus un soliņus gar Mastis ezeru, nemaz nerunājot par citām skulptūrām, kas dāsni izkaisītas pa visu pilsētu. Bet, pastaiga gar Mastis krastu, bez šaubām, kļūs vēl interesantāka, ja pa ceļam meklēsiet lācēnus, leģendārā totēma - Žemaitijas lāča, pēdas nospiedumus.

Tālāk, apmeklēsim "Džiugas siera namu". Džiugas siera nams ar brīnišķīgo interjeru ir īsta paradīze siera cienītājiem. Šeit var izmēģināt siera "Džiugas" produkciju kopā ar Lietuvas zīmola saldējumu "Dione". Tas ir ilgstoši nogatavināts cietais siers. Telši lepojas ar šo vietu, kur dzimis leģendārais lietuviešu siers "Džiugas".

Vēlāk dodamies uz "Saules pilsētu" Šauļiem

Ekskursija pa pilsētas vēsturisko centru. Šauļi ir ceturtā lielākā pilsēta Lietuvā ar apmēram 121 tūkstoti iedzīvotāju. Pilsēta izveidojās uz žemaitu un zemgaļu cilšu robežas, iespējams, jau 11.gadsimtā. Ar pilsētas nosaukumu ir saistīta Livonijas atskaņu hronikā minētā Saules kauja, kas notika 1236.gada 22.septembrī, kad žemaitu un zemgaļu apvienotais karaspēks sakāva apvienoto krustnešu karaspēku. 1522.gadā Šauļi tiek minēti kā pagasta centrs. Kaspara Vopela 1555.gadā sastādītajā Eiropas kartē ir atzīmēta tāda apdzīvota vieta kā Sovli. 1701.gadā Ziemeļu kara laikā Šauļus iekaroja Zviedru karaspēks. 1710.gadā mēra epidēmija paņēma pusi iedzīvotāju dzīvības. 1791.gadā Polijas-Lietuvas ūnijas seims pieņēma likumu par brīvajām pilsētām, saskaņā ar kuru Šauļiem tika piešķirtas tiesības uz pašpārvaldi, tika ievēlēts pilsētas maģistrāts un pilsētai tika piešķirts ģerbonis. Pēc trešās Polijas-Lietuvas ūnijas dalīšanas, 1795.gadā pilsēta nonāca Krievijas pakļautībā un kļuva par apgabala centru. Pirmā pasaules kara laikā 1915.gada martā vācu karaspēks iznīcināja 65% ēku. 1918.gadā Šauļos tika izveidota pirmā Lietuvā demokrātiskā pilsētas pašpārvalde, pilsēta kļuva par nozīmīgu Lietuvas rūpniecības un kultūras centru. 1940.gada jūnijā Lietuva kļuva par padomju republiku. Otrā pasaules kara laikā, 1944.gada augustā, pilsēta vairāk nekā mēnesi atradās frontes zonā un tika iznīcināti 80% ēku. Padomju laikos pilsēta attīstījās kā rūpniecības centrs: tika atvērta velosipēdu fabrika "Vairas", televizoru rūpnīca "Tauras" un elektronikas izstrādājumu rūpnīca "Nuklon".
Šodien "Saules pilsēta" Šauļi ir gleznaina pilsēta, kas lepojas ar skaistām baznīcām, rūpnieku savrupmājām, unikālām un ļoti neparastām muzeju kolekcijām. Ievērojamākie pilsētas apskates objekti: renesanses laikmeta Sv. apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle. Šauļu pilsētas valdība, kas atrodas trīs vēsturiskās ēkās. Bijusī Zubova pils - šobrīd ir Šauļu universitātes Mākslas fakultāte. 1898.gadā dibināta, bijusī meiteņu vidusskola "Didždvario". Sv. Jura katoļu baznīca bizantiešu stilā, celta 1909.gadā. J.Janonisa vārdā nosauktā ģimnāzija, bijusī ģimnāzija zēniem. 1936.gadā celtā Sv. Ignācija no Lojolas katoļu baznīca. Laukums ar pulksteni "Gailis", tējas un kafijas namiņš "Presto", un kopš 1870.gada darbojošās aptieka "Balderiāns". Saules pulksteņa laukums tika izveidots 1986.gadā par godu Šauļu 750.gadadienai. Šauļu bulvāris, kas tika atvērts 1975.gadā un kļuva par pirmo gājēju zonu PSRS. Šī gājēju iela, kuru iemīlējuši Šauļu iedzīvotāji un tūristi, dekorēta ar oriģinālu mazo arhitektūru, bulvāra abās pusēs ir daudz dažādu stilu ēku, sākot no pirmskara un beidzot ar modernisma ēkām. Uz bulvāra ir daudz veikalu un kafejnīcu. Mūsdienās bulvāra garums ir 1280 metri. Pilsētas ainu atdzīvina daudzie pieminekļi, skulptūras un strūklakas.

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana

* ekskursija ar vietējo gidu pa Telšu pilsētu - 3.00 EUR personai

* ekskursija ar vietējo gidu pa Šauļu pilsētas vēsturisko centru - 3.00 EUR personai

* ieejas biļetes:

Bijusī PSRS raķešu bāze-aukstā kara muzejs - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem 2.50 EUR

Oginsku muižas pils-Žemaitijas tēlotājmākslas muzejs:
muzeja apmeklējums - pieaugušajiem 3.00 EUR, pensionāriem, bērniem 2.00 EUR
ekskursija pa muzeju ar vietējo gidu - 40.00 EUR grupai

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

Zemaicu-Kalvarija Auksta-kara-muzejs Oginsku-muizas-pils Telsi Sauli