Kuršu kāpu apburošais skaistums! Jodkrante un Raganu kalns – "Nagļu" dabas rezervāts un Mirušās kāpas – Parnidžu kāpa – Kuršu kāpu galvaspilsēta-Nida un Klaipēdas pilsēta

Kursu kapa gerbonisCeļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena 29.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

5.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Klaipēdas ostā

Ar prāmi pārceļamies uz Kuršu kāpām

Kuršu kāpas ir smilšaina pussala, kas atdala Baltijas jūru no Kuršu līča. Kāpu garums ir 98 km, platums no 400 metriem līdz 3,8 km. Kuršu kāpas Lietuvas pusē ir 52 km garas. To lielāko daļu aizņem Neringas pilsēta, kas apvieno 5 kūrortciemus: Nidu, Jodkranti, Pervalku, Preilu un Alksnīni. Neringā dzīvo aptuveni 3500 iedzīvotāju. Šis nacionālais dabas rezervāts ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tikai šeit var redzēt "klejojošas" kāpas un dzirdēt, kā "klusi" dzied smiltis zem un čukst simtgadīgas priedes. Šeit - tīrākais jūras gaiss, unikālās "zilā karoga" pludmales, vienas no augstākajām kāpām Eiropā, sēņu un ogu bagāti meži, bet savvaļas dzīvnieki gandrīz nebaidās no cilvēka.

Turpinām ceļojumu, baudot krāšņo Kuršu kāpu dabu, uz Jodkrantes ciemu

Dosimies pastaigā pa Jodkrantes kūrortu (liet. Juodkrantė, vācu Schwarzort), Neringas pilsētas daļa, Jodkrantes apkaimes administratīvais centrs. Jodkrante ir otrā lielākā apdzīvotā vieta pēc Nidas Kuršu kāpas Lietuvas daļā. Iedzīvotāju skaits ir aptuveni 900 cilvēku. Ciema nosaukums tiek tulkots kā "melnā piekraste".
Jodkranti (vācu Schwarzort - Melna vieta) kā vietu pirmo reizi min Vācu ordeņa bruņinieki 1429.gadā. Sākotnēji ciems atradās pie Baltijas jūras, apmēram 2,5 km no pašreizējās atrašanās vietas. 17.gadsimta sākumā mēra un kustīgo smilšu kāpu dēļ Jodkrante zaudēja gandrīz visus iedzīvotājus. 17.gadsimta 80.gados ciems pārcēlās uz pašreizējo vietu Kuršu līča krastā.
18.gadsimta vidū Jodkrante kļuva slavena kā kūrorts, tika padziļināts līča ūdensceļš, sāka kursēt tvaikoņi no Mēmeles. Apmēram šajā pašā laikā izrakumu laikā tika atrasti dzintara paraugi. 1860.gadā tika dibināts uzņēmums "Stantien & Becker", dzintara ieguvei uz ziemeļiem no ciema. Arī tas veicināja ciema attīstību.
Šodien Jodkrante piesaista tūristus ar savu ļoti skaisto un košo dabu. Šajā nelielajā zemes gabalā atrodas viens no gleznainākajiem pasaules nostūriem, kura svaigajā gaisā valda miers un mierīgums.
Pastaigas pa kūrortu laikā redzēsim: 19.gadsimta beigu - 20.gadsimta sākuma vēsturiskas ēkas, savrupmājas un tradicionālā vietējā stila zvejnieku viensētas, 1885.gadā uzcelto evaņģēliski luterisko baznīcu, kas pazīstama arī kā Asīzes Sv. Franciska baznīca, krastmalu, 1997.gadā izveidoto skulptūru parku "Zeme un Ūdens" un Raganu kalnu.

Apmeklēsim Raganu kalnu un apbrīnosim daudzās lietuviešu kalēju un kokgriezēju veidotās skulptūras. Blakus Jodkrantes ciemam ir 42 metrus augsta smilšu kāpa, saukta par Raganu kalnu. Tiek uzskatīts, ka tā bija svēta vieta pagāniem - kuršiem, kuri šeit pielūdza savas dievības. Inkvizīcijas laikos šeit rituālus izpildīja raganas, kuras noteiktā laika posmā mēģināja šeit ierasties no visas Eiropas! 19. - 20.gadsimta mijā Raganu kalnā plaši tika svinēti vasaras saulgrieži. Kopš 1979.gada periodiski Raganu kalnā ierodas kalēji un kokgriezēji.

Tālāk ceļš ved uz "Nagļu" dabas rezervātu

Pastaigāsimies pa "Nagļu" dabas rezervāta taku. Dabas lieguma "Nagļi" platība ir 1699 ha. Tas izstiepies  starp Jodkranti un Pervalku 9 km garumā un 2 ks platumā. Rezervāta teritorijā ir kāpas - Agilos (52 metrus augsta) un Vingio (48 metrus augsta). Šeit ir Pelēkās jeb Mirušās kāpas - apraktu ciemu vietas. Laika posmā no 1675. līdz 1854.gadam, pūšot rietumu vējiem, smiltis ieputināja četrus ciemus.
Šeit dabiskā veģetācija mijas ar iespaidīgām ieplakām un gravām, kas izveidojušās spēcīgu rietumu vēju rezultātā. Dažās vietās atklājas gadsimtiem vecu meža augsnes fragmenti, kas pārklāti ar smiltīm. "Nagļu" rezervāts ir sava veida Kuršu kāpu dabā notiekošo procesu hronika. Dabas liegumam ir nozīmīga vēsturiskā, estētiskā un zinātniskā vērtība.
Ejot pa 1,1 km garo izzinošo taku, redzēsiet ar smilšainiem augiem apaugušas pelēkās kāpas, kas atgādina tuksneša ainavas. Iepazīsieties arī ar retām Lietuvas Sarkanajā grāmatā ierakstītajām dzīvnieku un augu sugām, uzzināsiet, kādus briesmīgus noslēpumus glabā smilšu kāpas. Taka iet cauri Nagļu (Agila) kāpai, kas veidojusies, vējam pūšot smiltis, no 17.gadsimta. Uzkāpjot 50 metrus augstajā kāpas grēdā, apbrīnosiet iespaidīgo Baltijas jūras un Kuršu līča panorāmu.

Pēc tam dodamies uz Parnidžu kāpu

Uzkāpsim līdz Parnidžu kāpas skatu laukumam. 52 metrus augsto kāpu rotā 1995.gadā uzstādītais 13,8 metru augstais saules pulkstenis - kalendārs. No šejienes paveras skaists skats uz Kuršu līci un Baltijas jūru, brīnišķīgo zaļo klejojošo kāpu panorāma, redzama pati augstākā pussalas kāpa - 68 metrus augstā Sklanditoju, priežu siliem klātie Urbo un Anģu kalni, kuru pakājē ir izkaisīti Nidas namiņi. Parnidžu kāpa - vienīgā vieta Lietuvā, no kuras var redzēt, kā saule "paceļas" no ūdens un "krīt" ūdenī. Sava izskata dēļ šī vieta tiek dēvēta par "Lietuvas Sahāru".

Izbraucam uz Kuršu kāpas galvaspilsētu - Nidu

Ekskursija pa kūrortu Nida. Nida ir kūrortpilsētiņa Kuršu kāpās Lietuvā, daļa no Neringas pilsētas, Nidas apkaimes administratīvais centrs. Iedzīvotāju skaits - aptuveni 1200 iedzīvotāju. Nida atrodas Baltijas jūras un Kuršu līča krastā, smilšainās Kuršu kāpas centrālajā daļā, 4 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala robežas un 50 km no Klaipēdas.
Sākotnēji Nidā, tāpat kā visā Kuršu kāpā, dzīvoja baltu cilts kurši. Pirmo reizi apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu minēta 1385.gadā Teitoņu ordeņa hronikās, bet toreizējā Nida atradās apmēram divus kilometrus uz dienvidiem no pašreizējā ciema. 1529.gadā pilsēta ieguva Magdeburgas tiesības. Ceļojošo kāpu draudu dēļ, 1732.gadā ciems tika pārvietots uz pašreizējo atrašanās vietu. 1874.gadā uz Urbo kāpas tika uzbūvēta Nidas bāka. Līdz 1919.gadam Nida bija Austrumprūsijas daļa. Saskaņā ar Versaļas miera līgumu 1920.gadā Kuršu kāpas ziemeļu daļa kopā ar Klaipēdas apgabalu tika nodota Antantes jurisdikcijā, bet 1923.gadā šo teritoriju anektēja Lietuva. 1939. gada martā Nidu anektēja Vācija, un pēc Otrā pasaules kara tā nonāca Lietuvas PSR sastāvā. Padomju laikā 1961.gadā Nida un citi ciemi Lietuvas pusē tika apvienoti Neringas pilsētā. Kopš 1990.gada Nida ir neatkarīgās Lietuvas sastāvdaļa.
Šodien Nida ir Kuršu kāpas galvaspilsēta un elitāra kūrortpilsētiņa. Šī ir īsta paradīze starp gadsimtiem senām priedēm: košas mājiņas ar dakstiņu un salmu jumtiem, kopti pagalmi ar labiekārtotām puķu dobēm. Pilsētiņu no vienas puses apskalo saldūdens līcis, bet otrā - Baltijas jūras sāļie ūdeņi, augstas smilšu kāpas un slaidās smaržīgās priedes, kas pietuvojušās pie pašas pludmales.
Nidā ir saglabājušās daudz interesantu senu ēku ar tipiskiem Kuršu kāpu viensētām raksturīgiem dekoratīviem elementiem un 1888.gadā celtā evaņģēliski luteriskā baznīca. Blakus baznīcai atrodas veci kapi, kur saglabājusies daļa 19. un 20.gadsimta reģiona unikālās etnogrāfiskās tradīcijas - no koka dēļiem izgriezti pieminekļi -"krikštai". To veidi atspoguļo seno lietuviešu paražas un pasaules uzskatu. Nidas simbols - "Kuršu vimpeļi" (Kurenwimpel) - krāšņi izgriezti karogi, kas raksturīgi vietējām Kuršu kāpā dzīvojošām ģimenēm.
Nidā atrodas Kuršu kāpas vēstures muzejs, Nidas zvejnieka etnogrāfiskā sēta, privātais dzintara muzejs-galerija, Hermaņa Blodes muzejs-viesnīca un vācu rakstnieka Tomasa Manna māja-muzejs.
Nidas pludmale atbilst "Zilā karoga" statusam.
Pilsētiņā varēsiet iegādāties dzintara izstrādājumus un kūpinātas zivis.

Brīvais laiks

Turpinām ceļojumu, baudot skaistās Kuršu kāpu dabas ainavas, uz Klaipēdu

Ar prāmi pārceļamies uz pilsētu

Klaipēda, pēc iedzīvotāju skaita, ir trešā lielākā Lietuvas pilsēta, kas atrodas Lietuvas rietumu daļā, vietā, kur saplūst Baltijas jūra un Kuršu līcis. Klaipēdas osta ir liela un neaizsalstoša. Kuršu apdzīvotās vietas mūsdienu pilsētas teritorijā ir zināmas no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. 1252.gadā Livonijas ordenis uzbūvēja Mēmelburgas pili, bet pēc tam, 1252. - 1253.gados, lika pamatus pilsētai. Apmēram 1258.gadā Mēmelei piešķīra Lībekas pilsētas tiesības. Kopš 1384.gada pilsēta bija Vācu ordeņa atbalsta punkts militārajās operācijās pret lietuviešiem, vairākkārt tika iznīcināta. Melnas miera līguma rezultātā 1422.gadā, Mēmele palika krustnešiem. 1525.gadā Mēmele iekļāvās Prūsijas hercogistē, Zviedrijas Karalistei no 1629. līdz 1635. gadam, 1701.gadā iekļāvās Prūsijas karalistē. Septiņgadu kara laikā pilsēta atradās Krievijas impērijas pakļautībā. 1757. - 1871.gados pilsēta atkal nonāca Prūsijas karalistē. 1871.gadā Mēmele kļuva par Vācijas impērijas vistālāk uz ziemeļiem esošo pilsētu. No 1919. līdz 1922.gadam Mēmeles apgabals kļuva par Antantes protektorātu. 1923.gada 16.februārī Antantes vēstnieku padome akceptēja teritorijas iekļaušanu Lietuvā. Pēc apgabala nodošanas, Mēmeles pilsēta tika pārdēvēta par Klaipēdu. 1939.gada 20.martā Vācija uzstādīja Lietuvai ultimātu par Klaipēdas atdošanu Vācijai, Lietuva bija spiesta pieņemt. No 1939. līdz 1945.gadam Klaipēdas apgabals ietilpa Vācijā. 1945.gada augustā saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumu Klaipēdas apgabals tika nodots Lietuvas PSR. Šodien Klaipēda ir galvenā Lietuvas osta, ar labi attīstītu tūrisma infrastruktūru, un pludmales nav sliktākas kā Palangā.

Dosimies pastaigā pa vecpilsētu. Senās Klaipēdas glītais vācu stils piesaista ar savu unikālo arhitektūru. Laipni sagaida ieliņas, bruģētas ar lieliem bruģakmeņiem, sakopti pagalmi, daudzkrāsainas pildrežģu mājas ar dakstiņu jumtiem un senas noliktavas. Izstaigāsim gleznaino Danes upes krastmalu, apbrīnosim burinieku "Meridiāns". Apmeklēsim Teātra laukumu ar Tāravas Anniņas skulptūru. Redzēsim arī pieminekļus un skulptūras, kas atdzīvina vecpilsētas ainu.

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* prāmis uz Kuršu kāpām (biļete turp - atpakaļ)
* autobusa pārcelšana ar prāmi
* Kuršu kāpu nacionālā parka ekoloģiskais nodoklis
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

"Nagļu" dabas rezervāta taka - pieaugušajiem 5.00 EUR, bērniem 2.00 EUR

Ekskursija ar vietējo gidu pa Nidu - 2.00 EUR personai

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

Klaipeda

Kursu-kapa