Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Viļņa-brīnisķīgā Lietuvas galvaspilsēta: Nacionālais muzejs "Lietuvas lielkņazistes valdnieku pils" un Ģedimina tornis

VilniausCeļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 29.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Viļņā

Viļņa (lietuviski: Vilnius) ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar aptuveni 581 400 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas Lietuvas galējos dienvidaustrumos, pie Neres un Viļņas upes sateces vietā, 32 km no Baltkrievijas robežas.
Viļņa pirmo reizi minēta 1323. gadā kā Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina galvaspilsēta.
Leģenda vēsta, ka reiz dižkunigaitis Ģedimins desmit jūdžu attālumā no tā laika galvaspilsētas Traķiem devies medībās. Medības izrādījās veiksmīgas, tika nomedīts milzīgs vērsis. Laiks bija vēls, tāpēc mājupceļā dižkunigaitis Ģedimins apstājās nakšņot Šventaragis ielejā. Sapnī viņš redzēja bruņās tērptu milzīgu vilku, kurš stāvēja kalna virsotnē un gaudoja tik skaļi kā tūkstoš vilku. No rīta dižkunigaitis lūdza pagānu priesteri Lizdeiķi izskaidrot sapni. Lizdeiķis viņam atbildēja: "Dižkunigaiti, dzelzs vilks, nozīmē: šeit stāvēs galvaspilsēta, vilka bruņas nozīmē, ka tās cietoksnis būs neieņemams, un tūkstoš vilku gaudošana saka, ka šīs pilsētas slava būs dzirdama tālu pasaulē". Un Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins nekavējoties nosūtīja turp cilvēkus un uzcēla vienu pili Šventaraga ielejā - Lejas pili, bet otru - Augšas pili uz liela kalna un deva šīm pilīm nosaukumu - Viļņa. Tā kā sākotnējā pilsētas apbūve notika Viļņas upes krastos, tad arī pilsētas nosaukums cēlies no upes nosaukuma.
14. - 18. gadsimtos Viļņa bija galvenā Lietuvas lielkņazistes pilsēta. 1387. gadā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jagailis piešķīra Viļņai Magdeburgas tiesības. No 1503. līdz 1522. gadam pilsētā tika uzcelti aizsardzības mūri ar deviņiem vārtiem un trīs torņiem. Savu uzplaukumu Viļņa sasniedza Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Sigismunda I valdīšanas laikā, kad 1544. gadā Viļņa kļuva par karaļa galma pilsētu. Pilsēta pastāvīgi auga un attīstījās. 1579. gadā pilsētā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs nodibināja Jēzus biedrības (jezuītu) akadēmiju, kas vēlāk kļuva par Viļņas Universitāti. Tādējādi Viļņa kļuva par pirmo Lietuvas lielkņazistes universitātes pilsētu un tās lielāko zinātnes un kultūras centru.
Pēc trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1795. gadā Viļņa nokļuva Krievijas impērijas sastāvā. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1918. gadam pilsētu ieņēma vācu karaspēks. 1918. gada 16. februārī Viļņā tika parakstīts Lietuvas valsts neatkarības akts. No 1920. līdz 1939. gadam pilsēta ar nosaukumu Vilna bija Polijas sastāvā. No 1940. līdz 1991. gadam, ar pārtraukumu vācu okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. - 1944. gados, Viļņa bija Lietuvas PSR galvaspilsēta. 1991. gada 6. septembrī PSRS Valsts padome atzina Lietuvas neatkarību.
Mūsdienu Viļņa ir Lietuvas administratīvais, kultūras un politiskais centrs. Dzīve te rit pilnā sparā jebkurā diennakts laikā, un šīs pilsētas neticami omulīgā atmosfēra vienkārši apbur!.. Gandrīz katrs tūrists, kurš nokļuvis Lietuvas galvaspilsētā, iemīlas šajā skaistajā pilsētā un sapņo šeit atgriezties vēlreiz. Viļņas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Ekskursija kājām pa Viļņas vecpilsētu un Užupi. Ekskursiju sāksim Viļņas nozīmīgākajā vietā - Katedrāles laukumā, no kura pavērsies skaists skats uz Ģedimina kalnu un Ģedimina torni. Šeit iepazīsimies ar Viļņas Sv. Staņislava un Sv. Vladislava arhikatedrālo baziliku - nozīmīgāko katoļu baznīcu Lietuvā. Kristīgā baznīca tika uzcelta 15. gadsimtā pagānu svētnīcas vietā. Jau kopš katedrāles uzcelšanas, tajā svinīgi kronēja Lietuvas dižkunigaišus, bet kriptos tika apglabāti ievērojami Lietuvas lielkņazistes cilvēki. Blakus katedrālei redzēsim 57 metrus zvanu torni, kas celts Lejaspils aizsardzības torņa vietā 16. - 18. gadsimtos. Aplūkosim pieminekli Lietuvas dižkunigaitim Ģediminam un apbrīnosim Lietuvas lielkņazistes valdnieku pili.
Tālāk apskatīsim bonifratu klostera ansambli un Sv. Krusta katoļu baznīcu, kas uzcelta baroka stilā 1635. gadā. Pēc tam apbrīnosim Prezidenta pili, majestātisku 14. gadsimta klasicisma ēku.
Aplūkosim 1579. gadā dibinātās Viļņas universitātes ansambli, kas ir viens no vecākajiem Austrumeiropā. Ansamblis sastāv no divpadsmit ēkām, kas savienotas viena ar otru ar vairākām ēkām, Svēto Jāņu baznīcu un zvanu torni. Ēkas celtas arhitektūras stilos no gotikas un renesanses līdz barokam un klasicismam.
Iziesim pa Literatu ielu - vienu no Viļņas vizītkartēm. Ielas sienas rotātas maziem tēlnieku un mākslinieku darbiem no koka, keramikas, metāla un citiem materiāliem.
Apbrīnosim 1495. - 1500. gadā celtās Sv. Annas katoļu baznīcas skaistumu, kas ir īsts šedevrs krāšņā gotikas stilā, kā arī Svēto Asīzes Franciska un Bernardīna baznīcu, kas ir viens no spilgtākajiem Viļņas gotikas paraugiem, 17. - 18. gadsimtos iegūstot renesanses un baroka arhitektūras iezīmes.
Dosimies pastaigā pa Užupi - apkaimi, ko no vecpilsētas atdala Viļņas upe, tāpēc kopš seniem laikiem to sauc par apkaimi pāri upei - Užupis (burtiski - Aizupe). Mūsdienās Užupe, viena no vecākajām pilsētas apkaimēm, ir dzīva un plaukstoša mākslinieku un mākslas sala, bohēmiskais Viļņas Monmartrs. Un ne tikai!.. Užupei ir sava valūta, himna, muita, konstitūcija, prezidents, bīskaps, goda pilsoņi, vēstnieki un konsuli 320 pasaules pilsētās, karnevāli un aizbildnis - bronzas Eņģelis. Pastaigas laikā uzlādēsieties ar Užupes maģisko enerģiju, redzēsiet bronzas eņģeļa ar tauri skulptūru, Užupes konstitūciju, Nāriņas skulptūru, Galera - mākslas galeriju, Tibetas kvartālu, Jonas Mekas melnrakstu, bijušā mēra nams, mākslinieku mājokļi un darba vietas un daudz kas cits...
Tālāk apskatīsim Visšķīstākās Dievmātes debesīs uzņemšanas pareizticīgo katedrāli, vienu no vecākajām kristiešu baznīcām Viļņā, ko Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds 1346. gadā uzcēla saskaņā ar leģendu savas sievas vajadzībām. Un svētās mocekles Paraskevas Pjatnicas pareizticīgo baznīcu - celtu neobizantiskajā stilā 1865. gadā.
Apmeklēsim Rātslaukumu, ko ieskauj izsmalcinātas senas dzīvojamās ēkas un rātsnama ēka. Iepazīsimies ar 1799. gadā klasiskā stilā pārbūvēto Viļņas rātsnamu ar gotisko 15. gadsimta Mazās ģildes ēku un 16. gadsimta sākuma Lielās ģildes ēku.
Apbrīnosim 1606. - 1616. gadā baroka stilā celto Sv. Kazimira katoļu baznīcu par godu Lietuvas aizbildnim Svētajam Kazimiram. Baznīcu rotā majestātisks karaliskais kronis.
Izstaigāsim Ebreju kvartālu, kurā joprojām jūtams senu laikmetu nospiedums, uzzināsiet tā sarežģīto vēsturi un apskatīsiet neparastākās vietas.
Aplūkosim 1902. gadā celto Lietuvas Nacionālās filharmonijas ēku, kuras kupols veidots pēc Parīzes Lielās operas parauga, bet ēkas krāšņā fasāde ir izklāta ar rustiem un bagātīgi dekorēta.
Apbrīnosim Viļņas baroka pērli - 1761. gadā celtos krāšņos baziliāņu vārtus, kas ietilpst grieķu katoļu Sv. Trīsvienības baznīcas un bijušā baziliāņu klostera ansamblī.
Apskatīsim 1638. - 1640. gads Viļņas baroka stilā celto Sv. Gara katedrāli. Sv. Gara baznīca ir Viļņas pareizticīgo Sv. Gara klostera galvenais dievnams un nozīmīgākā pareizticīgo baznīca Lietuvā. Šeit apglabātas Viļņas svēto mocekļu Antonija, Jāņa un Eistahija pīšļi.
Noslēgumā iepazīsimies ar valsts aizsargājamo kultūras mantojuma objektu - Sv. Terēzes baznīcu, bijušajām karmelītu klostera ēkām un Aušras vārtiem ar kapliču. Apbrīnosim agrīnā baroka stilā celto Sv. Terēzes katoļu baznīcu. Apmeklēsim vienu no galvenajiem Viļņas simboliem - Aušras vārtus, Rītausmas vārtus (lietuviski: Aušros vartai), kas uzbūvēti gotikas stilā 1503. - 1522. gados. No pilsētas pusē virs vārtiem 1671. gadā karmelītu mūki uzcēla kapliču, īpaši Dievmātes svētbildei. Redzēsiet brīnumaino svētbildi un uzklausiet stāstu par Viļņas aizstāvi, kura piepilda vietējo iedzīvotāju un ceļotāju vēlmes.
 
Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā. Ja esat ieradušies Lietuvā atpūsties un gūt jaunus patīkamus iespaidus, jums jāizmēģina un jānovērtē lietuviešu nacionālās virtuves garšīgie un tajā pašā laikā ne pārāk dārgie ēdieni.

Pēc tam apmeklēsim Lietuvas Nacionālo muzeju "Lietuvas lielkņazistes valdnieku pils". Lietuvas valdnieku pils, saukta arī par Lietuvas lielkņazistes valdnieku pili, no 15. gadsimta līdz 17. gadsimta pirmajai pusei bija Lietuvas lielkņazistes politiskais, diplomātiskais, administratīvais un kultūras centrs.
19. gadsimta sākumā pēc cariskās Krievijas rīkojuma Lietuvas valdnieku pils tika iznīcināta.
2000. gadā Lietuvas Republikas Seims pieņēma likumu par valdnieku pils rekonstrukciju un tās valstisko nozīmīgumu. 2013. gadā apmeklētājiem tika atvērtas divas no četrām valdnieku pils ēkām, kurās atradās Lietuvas Nacionālais muzejs "Lietuvas lielkņazu pils", kas darbojās kopš 2009. gada.
Muzejā varēsiet izstaigāt četrus galvenos maršrutus, kas atspoguļo šīs vēsturiskās rezidences funkcijas.
I maršrutā ir iekļauta pils vēstures un arhitektūras attīstības ekspozīcija, šeit apskatāms liels skaits arheoloģisko atradumu, maketu, kā arī ikonogrāfijas materiālu.
II maršruts, kas ietver atjaunoto vēsturisko pils reprezentatīvo interjeru, apmeklētājus iepazīstinās ar reprezentatīvām dzīvojamām telpām ar atjaunotiem interjeriem vēlās gotikas, renesanses un agrīnā baroka stilā, kā arī ar īpašu dārglietu glabātuvi.
III maršrutā ietilpst ceremoniju zāle un trīs izstādes: ieroču kolekcija, sadzīves priekšmeti, mūzikas instrumenti. Šeit var apskatīt pils nocietinājumus, kā arī ieročus. Cita ekspozīcija stāsta par pils iedzīvotāju ikdienu. Šeit apmeklētāji uzzinās par pils virtuvi, pils iemītnieku gastronomiskajiem paradumiem. Blakus telpās var iepazīties ar muzikālo mantojumu un muzicēšanas tradīcijām.
IV maršrutā ietilpst muzeja izstāžu centrs, kurā tiek rīkotas nacionālas un starptautiskas nozīmes izstādes.
Mūsdienās Valdnieku pils ir viena no populārākajām vietām biznesa, zinātnes un kultūras pasākumu organizēšanai. Reprezentācijas zāle, renesanses stila viesistaba, var uzņemt līdz pat 500 cilvēkiem, bet iespaidīgajā pils iekšpagalmā var ietilpt līdz 2000 cilvēkiem.

Vēlāk, uzkāpsim Ģedimina kalnā un apmeklēsim Ģedimina torni, kas ir vēstures, kultūras un arhitektūras piemineklis, valstiskuma un nacionālās cīņas par Lietuvas neatkarību simbols.
(Uz Ģedimina torni var uzbraukt ar funikulieri no Lietuvas Nacionālā muzeja "Lietuvas lielkņazistes valdnieku pils" slēgtā pagalma vai ar kājām pa Pilskalna nogāzi no Šventaragis laukuma pa 1895. -1896. gados ieklāto spirālveida bruģētu celiņu)
Šis ir vienīgais saglabājies Augšpils aizsardzības tornis, kas celts 15. gadsimta sākumā Lietuvas lielkņaza Vītauta laikā. Tornis atrodas Pilskalna rietumu daļā, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un paceļas 48 metru augstumā (143 metri virs jūras līmeņa). Trīs stāvu tornim ir astoņstūra formas (apakšējā daļa četrstūraina), 20 metrus augsts, celts no neslīpētiem laukakmeņiem akmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem. Pilskalna tornim piekļaujas Augšpils drupas - dienvidu torņa pamats un aizsargmūra fragments.
Mūsdienās Ģedimina tornis ir visapmeklētākā Lietuvas Nacionālā muzeja nodaļa. Torņa ekspozīcija iepazīstina ar Viļņas kā Lietuvas lielkņazistes politiskā centra vēsturi.
Kāpjot pa torņa šauro vītņu kāpņu stāviem pakāpieniem, stāvu pa stāvam, iepazīsieties ar Viļņas piļu teritorijas attīstības posmiem. Ekspozīcijā apskatīsiet arī izstādītos baltu rotājumus un svarīgākos militāros atribūtus.
Otrajā stāvā atrodas interaktīva ekspozīcija "Laika lente Ģedimina torņa logos". Tā ļauj pārdzīvot krustnešu uzbrukumu, redzēt pilsētas uzplaukumu renesanses laikā un salīdzināt šo skatu ar Augšējās un Lejas pils panorāmu 1795. gadā, kad tās zaudēja savu politisko nozīmi. Ekspozīcijā vispirms ir skati no torņa logiem, bet pēc tam paša torņa no 14. līdz pat 21. gadsimtam. Šis ir ceļojums-pārdzīvojums, kas palīdzēs sajust laika elpu.
Trešajā stāvā apmeklētāji varēs izdzīvot Baltijas ceļa dalībnieku emocijas - šo iespaidīgo miermīlīgo akciju, kas norisinājās 1989. gada vasarā, kad kopīgās brīvības tieksmēs gandrīz 2 miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja milzīgu dzīvo ķēdi no Viļņas līdz Tallinai.
Noslēgumā uz torņa jumta Jūs gaida skatu laukums, no kura viss Viļņas vēsturiskais centrs paveras kā uz delnas, bet virs galvas plīvo Lietuvas karogs, atgādinot, ka Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina tornis ir Viļņas un līdz ar to visas Lietuvas simbols!..

Brīvais laiks

Vakarpusē izbraucam Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze 

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ekskursija ar vietējo gidu pa Viļņas vecpilsētu un Užupi - 8.00 EUR personai
 
* ieejas biļetes:

Lietuvas Nacionālais muzejs "Lietuvas lielkņazistes valdnieku pils":
apmeklējums - pieaugušajiem 13.00 EUR, bērniem, pensionāriem 6.50 EUR
gida pakalpojumi - 60.00 EUR grupai

Funikulieris uz Ģedimina kalnu:
uzbraukšana un nobraukšana - 2.00 EUR personai
uzbraukšana vai nobraukšana uz vienu pusi - 1.00 EUR personai

Ģedimina tornis:
apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, bērniem, pensionāriem 3.00 EUR
apmeklējums (no 1. aprīļa līdz 30. septembrim) - pieaugušajiem 8.00 EUR, bērniem, pensionāriem 4.00 EUR
gida pakalpojumi - 30.00 EUR grupai

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!