Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
Gdaņska-Polijas ziemeļu pērle – Olīvas katedrāle – Sopota-"Polijas vasaras galvaspilsēta" – "Pirātu kruīzs" pa Gdaņskas līci – Gdiņas akvārijs – majestātiskā Malborkas pils!..
Ceļojuma ilgums - 3 dienas/ 2 naktis
Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens
Cena no 177.00 EUR personai
Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!
1. diena – Rīga – Lietuva – Polija: Gdaņska – Pščulki ciems
5.00 Izbraucam no Rīgas
Ceļš pa Latviju, Lietuvu un Poliju ar nelielām pieturām atpūtai. Apstāšanās pusdienot Polijas ceļmalas kafejnīcā.
Ierodamies Gdaņskā
Gdaņska (poļu: Gdańsk, vācu: Danzig) ir pilsēta ar aptuveni 486 400 iedzīvotājiem, Pomožes vojevodistes centrs, lielākā osta Polijā, kas atrodas Baltijas jūras Gdaņskas līča krastā. Kopā ar blakus esošo Sopotu un Gdiņu, Gdaņska veido tā saucamo Trīspilsētu (Trójmiasto) ar vairāk nekā 1 miljonu iedzīvotājiem.
Gdaņska pirmo reizi minēta 997. gadā, pateicoties Sv. Adalberta (Święty Wojciech) no Prāgas misijai Prūsijā. Benediktiešu mūks no Aventīnas klostera Jans Kanapariuss aprakstīja savu uzturēšanos urbs Gyddanzyc (Gdaņskas pilsēta), kur Sv. Adalbertam bija paredzēts pievērst prūšu pagānus kristīgajai ticībai, taču prūši tajā pašā gadā viņu nogalināja.
Tolaik Gdaņsku pārvaldīja Pomerānijas kņazu dinastija. 12. gadsimtā tā jau bija tiem laikiem ļoti liela apdzīvota vieta ar tirgus laukumu, molu, pilsētas mūri un pāris simtiem viensētu. Pilsētas tiesības Gdaņskai tika piešķirtas 1224. gadā.
1308. gadā, Polijas-Brandenburgas kara laikā pilsētu ieņēma Teitoņu ordenis, nogalinot gandrīz visus pilsētas iedzīvotājus. Šis notikums iegāja vēsturē kā Gdaņskas slaktiņš. Tad arī pilsēta tika pārdēvēta par Dancigu. Teitoņu ordeņa dominēšanas laikā Danciga piedzīvoja nepieredzētu ekonomisko un politisko uzplaukumu. Teritorijai tika pievienotas jaunas zemes ar iedzīvotājiem, tika uzceltas ēkas un inženierbūves. Uz Radunas upes kanāla mākslīgās salas bruņinieki uzcēla dzirnavas - lielākās tajā laikā Eiropā. 1361. gadā Danciga kļuva par Hanzas savienības dalībnieci, pie kam pilsēta spēlēja vienu no vadošajām lomām šajā savienībā.
Noslēdzoties 1466. gadā Trīspadsmitgadu karam starp Teitoņu ordeni un Polijas karalisti, kura laikā ordenis tika sakauts, Danciga atkal tika apvienota ar pārējo Poliju un tai tika atgriezts tās sākotnējais nosaukums. Gdaņska saņēma plašas privilēģijas no Polijas karaļa Kazimira IV Jagellona, pateicoties kurām tās atkarība no Polijas faktiski bija nomināla: pilsēta neatkarīgi ievēlēja amatpersonas, īstenoja gandrīz neatkarīgu ārpolitiku un bija sava nauda. Liela nozīme pilsētas attīstībā gan Teitoņu ordeņa laikā, gan esot Polijas sastāvā bija Gdaņskas dalībai Hanzas pilsētu savienībā 1361. - 1669. gados. 16. gadsimta vidū Gdaņska kļuva par vienu no lielākajiem Eiropas tirdzniecības centriem.
1793. gadā notika Polijas otrā sadalīšana, kuras ietvaros Gdaņska oficiāli kļuva par Prūsijas karalistes daļu un atkal tika pārdēvēta par Dancigu.
1807. gadā franču karaspēks ieņēma Dancigu un atdalīja to no Prūsijas. Tajā pašā gadā Napoleons Dancigu pasludināja par brīvpilsētu. Bet 1814. gadā saskaņā ar Vīnes kongresa lēmumiem pilsēta tika atdota Prūsijas karalistei.
Pēc Pirmā pasaules kara saskaņā ar Versaļas līgumu 1919. gadā Danciga saņēma brīvpilsētas statusu. Saskaņā ar Tautu Savienības lēmumu pilsēta nebija ne Vācijas, ne Polijas sastāvā. Tomēr pilsēta nebija neatkarīga: tā atradās Tautu Savienības protektorātā un bija daļa no muitas savienības ar Polijas Republiku. Polijai pilsētā bija arī īpašas tiesības.
1939. gada 1. septembrī ar Dancigas iekarošanu sākās Otrais pasaules karš. Pēc tam, kad sākās vācu iebrukums Polijā, Dancigas valdība pilsētu pasludināja par Vācijas daļu.
1945. gada 30. martā Austrumpomerānijas operācijas laikā Dancigu ieņēma padomju karaspēks. Cīņu laikā pilsēta tika smagi nopostīta, centrs tika iznīcināts pat 80% apmērā.
Saskaņā ar sabiedroto lēmumu Potsdamas konferencē Dancigas brīvpilsētas teritorija tika nodota Polijai. Pilsēta ieguva poļu nosaukumu Gdaņska.
Pēc kara, 20. gadsimta 40. gadu beigās, neskatoties uz ievērojamām ekonomiskajām grūtībām Polijā, sākās Gdaņskas atjaunošana.
1980. gada vasarā Gdaņska kļuva par vienu no streiku kustības centriem, kā rezultātā tika izveidota neatkarīga arodbiedrība "Solidaritāte" ("Solidarność"), kas kļuva par pirmo legālo opozīciju komunistiskajam režīmam sociālistiskās nometnes valstīs.
Mūsdienās Gdaņska pamatoti tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām un interesantākajām Polijas pilsētām ar bagātu un krāšņu jūrniecības vēsturi, lielisku kultūras mantojumu un daudziem ievērības cienīgiem objektiem.
Apskates ekskursija pa pilsētas vēsturisko centru. Pastaiga sāksies pie 16. gadsimta renesanses Augstajiem vārtiem (Brama Wyžynna), kas iezīmēja Karaliskā ceļa sākumu. Līdzās gavilējošajiem Gdaņskas pilsoņiem atbraukušos augstmaņus sagaidīja uz šiem vārtiem izvietotie Polijas karalistes, Karaliskās Prūsijas pilsētu, kā arī pašas Gdaņskas ģerboņi.
Uzreiz aiz Augstajiem vārtiem redzēsiet cietuma torni - viduslaiku ēku ar tumšu vēsturi. Tas tika uzcelts 14. gadsimtā, un tajā laikā bija daļa no cietokšņa sienas. Vēlāk tornis vairākkārt tika rekonstruēts. No 17. līdz 19. gadsimtam tornis tika izmantots kā cietums, kurā ieslodzītie tika pakļauti spīdzināšanai. Mūsdienās ēkā iekārtots Dzintara muzejs.
Nākamās apskates vietas: 1487. - 1494. gados celtais Sv. Jura brālības pagalms, spilgts vēlās gotikas arhitektūras paraugs ar flāmu iezīmēm. Un tieši blakus pagalmam atrodas Zelta vārti, kas uzcelti 1612. - 1614. gadā holandiešu manierisma stilā. Abas Zelta vārtu puses ir dekorētas ar skulpturālām figūrām, kas simbolizē vispārcilvēciskus tikumus.
No Zelta vārtiem dosimies pa Gdaņskas skaistāko ielu - gājēju Dluga ielu un apbrīnosim kādreizējo tirgotāju namu greznās fasādes. Īpašu interesi rada senās celtnes: Ufagena māja (dom Uphagena), vienīgais Polijā 18. gadsimta pilsētnieka akmens nams, kā arī renesanses stila Ferberu māja, Šūmanu māja un nams "Lauvas pils".
Dluga ielas un Dlugi Targ (Garais Tirgus) laukuma krustojumā redzēsiet majestātisko Galvenās pilsētas rātsnama ēku. Tās senākās daļas ir no 14. gadsimta. Tomēr turpmākajos periodos rātsnams tika vairākas reizes paplašināts, un rezultātā tapa diezgan skaista ēka, kurā apvienoti gotikas un renesanses elementi. Celtnes dominējošā iezīme ir izsmalcināts vairāk nekā 80 metrus augsts tornis, kuru vainago zeltīta Polijas karaļa Sigismunda II Augusta statuja kā vējrādītājs, un pulksteņi.
Apmeklēsim Dlugi Targ laukumu, kas ar savu valdzinošo skaistumu un atmosfēru ir piesaistījis apmeklētājus jau gadsimtiem ilgi. Katra māja šeit ir kā mākslas darbs, ēku pirmajos stāvos atrodas nelieli muzeji un mājīgas kafejnīcas. Lielu interesi izraisa Neptūna strūklaka, kas simbolizē pilsētas saistību ar jūru un kopš tās izveidošanas 1633. gadā kļuvusi par Gdaņskas simbolu. Blakus atrodas Artusa pagalms - viens no reprezentatīvākajiem ēku kompleksiem Gdaņskā, kas celts 14. gadsimta vidū. Apbrīnosiet "Zelta māju", kas celta 17. gadsimta sākumā, ēku, kuras fasāde ir skaisti dekorēta ar ciļņiem un skulptūrām holandiešu manierisma stilā. Aplūkosiet kādreizējo Polijas karaļu pilsētas rezidenci - Zaļos vārtus, kas celti 1564. - 1568. gadā holandiešu manierisma stilā.
Tālāk dosimies pastaigā pa Motlavas upes krastmalu, vienu no visvairāk apmeklētajām tūrisma vietām Gdaņskā. Krastmalā ir pilnībā saglabājušās vēsturiskās ēkas ar viduslaiku arhitektūru. Šeit cieši saspiedušās krāsainas vecas mājas ar šaurām fasādēm un smailiem jumtiem. Lielākajā daļā no tām ir kafejnīcas, restorāni un suvenīru veikali. Netālu no piestātnes, no kuras atiet ekskursiju kuģi, redzēsiet iespaidīgos 14. gadsimta Maizes vārtus. Taču krastmalas ievērojamākais apskates objekts ir viduslaiku ostas ceļamkrāns "Dzērve" (brama Žuraw), kurš vienlaikus pildīja ostas celtņa un pilsētas vārtu funkcijas. Celtņa vārti savu pašreizējo izskatu ieguva 1442. - 1444. gadā.
Pēc tam caur 15. gadsimta Marijas vārtiem dosimies uz Marijas ielu, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajiem nostūriem šajā pilsētas daļā. Tūristi novērtē šo ielu par īpašo atmosfēru, ko rada dīvainā seno bruģu kombinācija ar 15. - 18. gadsimtā celtajām akmens mājām.
Apskatīsim Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesbraukšanas baziliku, kas celta 13. - 16. gadsimtā striktā gotikas stilā. Vietējie iedzīvotāji to uzskata par lielāko ķieģeļu baznīcu pasaulē. Vienlaicīgi bazilikā var atrasties līdz 25 tūkstošiem cilvēku!.. Atliek vien piebilst, ka 82 metrus augstais zvanu tornis ar neparastu jumtu ir visas vecās Gdaņskas arhitektūras dominante. Turklāt dievnamam ir unikāls interjers, kas piepildīts ar īstiem mākslas dārgumiem. Bazilikā varēsiet aplūkot: nenovērtējamo Jaunavas Marijas kronēšanas altāri, satriecošo akmens kristāmtrauku, Hansa Memlinga triptiha "Pastarā tiesa" kopiju, unikālu 14 metrus augstu astronomisko pulksteni un daudz ko citu.
Blakus bazilikai atrodas 17. gadsimta brīnišķīgā baroka katoļu Karaļa kapela.
Brīvais laiks. Laiks vakariņām pilsētas centrā. Varēsiet ieturēt vakariņas omulīgā kafejnīcā, pastaigāties pa vecpilsētu, Motlavas upes krastmalu vai izbraukt ar 50 metrus augsto AmberSky panorāmas ratu.
Vakarā dodamies uz Pščulki ciemu un iekārtojamies viesnīcā "Hotel Gregor" **, kas atrodas aptuveni 22 km no Gdaņskas.
Brokastis viesnīcā
Izbraucam uz Olīvu - vienu no pievilcīgākajiem Gdaņskas pilsētas rajoniem
Apmeklēsim Olīvas katedrāli un noklausīsimies ērģeļmūzikas koncertu. Iepazīšanās ar Gdaņsku būtu nepilnīga, neapmeklējot Olīvas rajonu, kas pilsētai tika pievienots 1926. gadā. Gadsimtiem ilgi Olīva bija cisterciešu abatijas klostera ciems. Tieši ar šo ordeni ir saistīta Olīvas katedrāle, kas iesvētīta Svētās Trīsvienības, Jaunavas Marijas un Svētā Bernāra vārdā. Vēsturiski tā bija Pomerānijas galvenais dievnams, vietējo kņazu un hercogu kapenes, kuras šeit ir apskatāmi arī šodien.
Olīvas katedrāle ir zināma kopš 1186. gada, kad šeit tika dibināts cisterciešu ordeņa klosteris. 1224. - 1236. gados dievnams divas reizes tika iznīcināts ugunsgrēkos prūšu iebrukuma laikā. Pēc tam zviedri un husīti katedrālei nodarīja nopietnus postījumus. Baznīca gotisko izskatu ieguva pēc 1350. gada, pēc tam vairākkārt tika papildināta ar baroka arhitektūras elementiem. 1831. gadā ar Prūsijas valdības dekrētu cisterciešu klosteris tika likvidēts, dažas ēkas tika nodotas katoļu draudzei. 1925. gadā Olīvas baznīca ieguva katedrāles statusu. Kopš 1992. gada Olīvas katedrāle ir Gdaņskas arhidiecēzes baznīca.
Dievnams ir skaista un varena celtne, kuru vainago divi 46 metrus augsti torņi. Torņus rotā baroka laika kupoli, starp kuriem 1688. gadā ierīkots lakonisks portāls. Vietā, kur centrālais joms krustojas ar šķērsjomu, atrodas neliels zvanu tornis. Pašas katedrāles garums ir 107 metri, kas padara to par vienu no lielākajām cisterciešu baznīcām pasaulē. Turklāt tās platums ir 19 metri un augstums ir 17,7 metri.
Trīs jomu Olīvas katedrāle ir slavena ar savu grezno apdari: 23 altāri, galvenokārt baroka un rokoko stila, 17. gadsimta gleznas, kapelas, kapu pieminekļi, antīkas nojumes, senlaicīgas skulptūras, kokgriezumi. Un tie ir tikai daži no pieminekļiem, kurus apmeklētāji var apbrīnot iekšpusē.
Svētnīcas galvenā bagātība ir tās krāšņās rokoko stila ērģeles, kuras 1763. - 1788. gados radījis mūks Johans Vilhelms Vulfs. Grandiozajā mūzikas instrumentā ir 7876 stabules 110 reģistros, to diapazons ietver tādas skaņas kā ūdens šļakatas, cilvēka balss un dzīvnieku kliedzieni. Ērģeles rotā 25 dažādus instrumentus spēlējošas eņģeļu figūras, kuras mūzikas atskaņošanas laikā sāk kustēties un rada pārsteidzošu skatu.
Jums būs reta iespēja noklausīties 20 minūšu garu ērģeļmūzikas koncertu.
Ceļojumu turpinām uz kūrortpilsētu Sopotu
Sopota - "Polijas vasaras galvaspilsēta", populārākais un skaistākais piejūras kūrorts Polijas Baltijas piekrastē. Atrodas starp Gdaņskas un Gdiņas pilsētām, Sopota ir mazākā slavenās Trīspilsētas pilsēta, kurā dzīvo aptuveni 31 100 iedzīvotāju.
Sopotas kā kūrorta oficiālā vēsture aizsākās 1823. gadā, kad bijušais Napoleona armijas virsnieks franču ārsts Žans Georgs Hafners šeit uzcēla balneoloģiskās slimnīcas ēku, uzbūvēja pirtis ar karstajām un aukstajām vannām, kā arī baseinus, kas bija pildīti ar jūras ūdeni un minerālūdeni. Pateicoties viņam, Sopota 200 gadu laikā no neliela zvejnieku ciema ir pārvērtusies par Eiropas līmeņa kūrortu ar vismodernākajām ārstēšanas metodēm.
Mūsdienās šī mājīgā un siltā pilsēta Gdaņskas līča krastā piesaista ar komfortablu klimatu, ārstnieciskajiem minerālu avotiem un garo smilšu pludmali. Neskatoties uz nelielo platību, Sopota lepojas ar dažādiem apskates objektiem, elegantu arhitektūru un augstas kvalitātes SPA centriem ar gadsimtu senu vēsturi. Kūrorts ir slavens arī ar Svētā Vojceha minerālūdens avotu, kas nāk no 800 metru dziļuma.
Šeit atpūtniekus gaida brīnišķīgas viesnīcas, restorāni ar īpašu atmosfēru un daudz izklaižu. Uz skatuvēm tiek iestudētas izrādes, bet uz brīvdabas amfiteātra "Meža opera" koncertē mākslinieki. Līdz rītausmai ir atvērti naktsklubi ar dejām, kur tiek rīkoti iespaidīgi šovi. Sopotā ir daudz muzeju, kurus ir vērts apmeklēt, lielākais akvaparks Trīspilsētā - "Aquapark Sopot" un Eiropā garākais koka jūras mols. Sopotas piestātnē var iznomāt laivu un doties jūras izbraucienā, makšķerēt, kā arī apmeklēt tuvējās piekrastes pilsētas.
Dosimies pastaigā pa Sopotas galveno gājēju ielu - Monte Cassino varoņu ielu (Ulica Bohaterów Monte Cassino), ko vietējie dēvē par 'Monciak'. Kūrorta promenāde ir bruģēta ar granīta flīzēm un rotāta ar dekoratīviem kokiem un puķu dobēm. Šeit ir milzīgs skaits krogu un bāru, kinoteātru, galeriju, vēsturisku māju, kas izskatās kā uzpūstas piparkūkas, kafejnīcu un restorānu jūra. Atpūtniekus izklaidē mūziķi, dejotāji, akrobāti un triku meistari. Garām staigā suvenīru tirgotāji, kas piedāvā darinājumus no dzintara un gliemežvākiem. Dažu minūšu laikā ielu mākslinieki uzglezno portretus. Improvizētās gleznu izstādēs var iegādāties labus ainavu gleznotāju darbus.
Pastaigājoties pa Monte Cassino, noteikti nonāksiet līdz "Greizajam namam" (Krzywy Domek), kas izskatās tā, it kā tam būtu viegli uzkāpis milzis. To uzcēla 2004. gadā kā daļu no tirdzniecības nama. Tagad visi ir aizmirsuši par iepirkšanās centru un veikaliem, bet "Greizais nams" ir kļuvis par vienu no galvenajiem Sopotas apskates objektiem, pie kura katram tūristam noteikti ir jānofotografējas. Uzmanību piesaistīs arī skulptūra "Zvejnieks ar lomu", kas balansē gaisā uz virves starp divām daudzdzīvokļu mājām, iepretim "Greizajam namam". "Zvejnieks" ātri iekļāvās pilsētas ainavā un kļuva par vienu no tās apskates objektiem.
Dodoties tālāk redzēsiet 1899. - 1901. gados neogotikas stilā celto Romas katoļu Sv. Jura baznīcu, kas dekorēta ar augstu, slaidu tornīti ar šauru gotisku smaili. Blakus baznīcai varēsiet apbrīnot jaukā lāča Vojteka skulptūru, kas bija uzticīgs poļu karavīru biedrs Otrā pasaules kara laikā.
Netālu no mola uzmanību piesaistīs eleganta ēka ar torņiem. Šī ir daļa no balneoloģiskā ārstniecības kompleksa, kas celta 20. gadsimta sākumā. Sopotas bākas 30 metru torņa augšpusē atrodas tūristiem atvērts skatu laukums. (Faktiski bāka ir slimnīcas katlumājas bijušais skurstenis, kas apbūvēts ar torni kvadrāta formā).
Zdrojowa (Ūdens terapijas) laukumā apbrīnosiet "Zvejnieka Jasa" (Yasya Rybaka) strūklaku. Skulptūra, kurā attēlots jauns zvejnieks, kurš iet ar zivju grozu uz galvas, tiek uzskatīta par vienu no populārākajām celtnēm pilsētā.
Šķērsosim Kūrorta laukumu (Skwer Kuracyjny), vienu no plašākajām vietām pilsētā. Laukums ir Eiropā garākā koka jūras mola sauszemes daļa, no kuras var ērti piekļūt Baltijas jūras piekrastei ar smilšu pludmali. To rotā krāšņa strūklaka, skaistas puķu dobes, skaistas formas laternas un zaļā zona ar dekoratīviem kokiem, kuru vainagu paēnā ērti izvietoti soliņi atpūtniekiem. Ap laukumu uzceltas modernas ēkas, kas harmoniski iekļaujas vecpilsētas arhitektūrā, tajās atrodas veikali un kafejnīcas. Centrālajā daļā atrodas iespaidīgā Kūrorta māja, kas ir 10 105 m2 plašs daudzfunkcionāls komplekss. Tajā ietilpst: SPA, konferenču centrs, iepirkšanās centrs, restorāni un bāri.
Netālu no Kūrorta mājas jūras krastu rotā greznas, iespaidīgas pieczvaigžņu viesnīcas "Sofitel Grand Sopot" ēka. Šī ēka, kuras galvenā fasāde ir vērsta pret jūru, joprojām atgādina senos krāšņos laikus, kad Sopotā pulcējās prominences no visas Eiropas. Pils tika uzcelta jūgendstilā 1924. - 1927. gadā un bija paredzēta azartspēļu cienītājiem. Tajos laikos to sauca par "Casino Hotel".
2004. gadā netālu no viesnīcas "Sofitel Grand Sopot" vēsturiskās ēkas tika uzcelts bronzas piemineklis Sopotas kūrorta dibinātājam, militārajam ārstam Ž. G. Hafneram.
Pastaigas noslēgumā apmeklēsim Sopotas molu. Tā garums ir 511,50 metri, no kuriem 458 metri atrodas Gdaņskas līcī.
Pirmo tiltu Sopotā 1827. gadā uzcēla ārsts Hafners, un tas bija tikai 31,5 metrus garš. Piestātne tika izmantota jūras ūdens nogādāšanai SPA pirtīs.
Sopotai attīstoties kā kūrortam, mols pakāpeniski pagarinājās un paplašinājās. 1842. gadā tas sasniedza 94 metrus, bet 1870. gadā - 150 metrus. Tajā laikā tas sāka pildīt atpūtas funkciju un kļuva par pastaigu, skatu apbrīnošanas un socializēšanās vietu. 20. gadsimta sākumā mols bija jau 315 metrus garš un to rotāja bāka, paviljoni un soliņi.
1927. - 1928. gadā notika lielākā mola rekonstrukcija. Par godu Sopotas 25. gadadienai un mola uzbūvēšanas 100. gadadienai mols tika pagarināts līdz pašreizējam garumam un tam piešķirta jauna forma un apdare.
Mūsdienās Sopotas mols ir pilsētas vizītkarte un tās krāšņuma simbols, kas piesaista tūristus ar savu skaistumu un unikalitāti. Tas aicina apmeklētājus pastaigāties pa tās koka virsmu, baudot skaisto Baltijas jūras ainavu. Gar mola margām ir izvietoti ērti soliņi, kur atpūsties un baudīt svaigo jūras gaisu. Uz mola atrodas arī suvenīru veikali un kā kuģis uzbūvēts restorāns. Mols kalpo arī kā jahtu piestātne vairāk nekā 100 jahtām un pasažieru kuģiem, piešķirot vietai īpašu šarmu!..
Pēc pastaigas pa Sopotas molu ar kuģi "Statek Pirat" dosimies apskates kruīzā pa Gdaņskas līci. Kruīzs sākas un beidzas piestātnē Sopotā.
"Pirātu kruīzs" tas ir neaizmirstams jūras ceļojums gan bērniem, gan pieaugušajiem!..
Mākslinieciski dekorētais kuģis "Statek Pirat" priecē sirdis Sopotā kopš 2004. gada. Skaistais kuģis ir veidots kā stereotipisks pirātu kuģis. Pat traps, kas ved uz klāju, pārceļ visus citā dimensijā!.. Pirātu kuģa apkalpe to ļoti labi zina, tāpēc dara visu, lai "Pirātu kruīzs" būtu viens no skaistākajiem ceļojumiem jūsu dzīvē.
"Statek Pirat" var uzņemt 188 pasažierus. Uz kuģa ir daudz sēdvietu, kā arī bārs un restorāns, kurā varat nogaršot vietējās virtuves ēdienus vai iedzert kafiju. Turklāt uz kuģa ir iespēja nofotografēties ar pirātu, kas ir īpaši interesanti bērniem. Bet no skaļruņiem skan atbilstoša mūzika, kas padara ceļojumu vēl patīkamāku.
Apskates kruīza laikā pa Gdaņskas līci varēsiet apbrīnot skaisto Trīspilsētas panorāmu un visu piekrasti no citas puses. Redzēsiet buru laivas, kas traucas pa Baltijas jūru, kuģus, kas ienāk un iziet no Gdaņskas ostas, Bžezno, Sopotas un Gdiņas pludmales, Orlovas klints, bet, kad redzamība ir laba, arī Helas pussalu.
Brīvais laiks. Laiks pusdienām Sopotā.
Tālāk ceļš ved uz Gdiņu
Gdiņa - jauna, dinamiska, aktīvā attīstībā esoša ostas pilsēta Gdaņskas līča krastā. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 242 900.
Gdiņa radās pēc Pirmā pasaules kara sena zvejnieku ciema Gdingen vietā, kas pazīstams kopš 1253. gada, un no kura tā ieguva savu poļu nosaukumu.
1918. gadā Polija atguva neatkarību un ieguva pieeju Baltijas jūrai. Bet Danciga netika iekļauta tās sastāvā (tai bija īpašs brīvpilsētas statuss). Tāpēc jaunu jūras ostu sāka būvēt Gdiņā. Likumu par ostas būvniecību Polijas Seims apstiprināja 1922. gada 23. septembrī - šī diena tiek svinēta kā Gdiņas dzimšanas diena. Pirmais jūras spēku kuģis Gdiņas ostā ienāca 1923. gadā. Laikā no 1923. līdz 1926. gadam jaunās pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga no 1000 līdz 100 000 iedzīvotāju. Tikai dažu gadu laikā Gdiņa no maza ciema ir kļuvusi par modernāko ostas pilsētu pie Baltijas jūras.
Mūsdienās Gdiņa, kopā ar kaimiņos esošo Sopotu un Gdaņsku veido Trīspilsētas aglomerāciju, piedāvājot tūristiem plašas atpūtas iespējas. Moderna, kuģu un kaiju pilna, ar kraukšķīgām vafelēm un gardām zivīm, Gdiņa piesaista viesus ar savu unikālo ostas atmosfēru, slavenajiem ostā pietauvotiem kuģiem un populāro jūras akvāriju.
Apmeklēsim Gdiņas akvāriju, kas ir pilsētas publiskais akvārijs un Nacionālā zivsaimniecības un zivsaimniecības institūta jūrniecības muzejs. Akvārijam ir zooloģiskā dārza statuss.
Muzejs tika atvērts 1971. gadā, lai gan mēģinājumi izveidot līdzīgu institūciju tika veikti jau 20. gadsimta 30. gados. Lielāko daļu dzīvo organismu akvārijam savāca vietējie zinātnieki, kā arī tirgotāji jūrnieki. Kopš tā atvēršanas akvārijs pastāvīgi attīstās un tajā tiek rīkotas dažādas izstādes.
Šo iespaidīgo ūdens zoodārzu katru gadu apmeklē tūkstošiem tūristu, lai apbrīnotu zemūdens pasaules iemītniekus. Šeit vairākos desmitos milzīgo akvāriju mīt vairāk nekā 1500 dzīvu organismu no visas pasaules, tostarp 250 dzīvnieku sugu: 142 zivju sugu, 3 abinieku sugu, 12 rāpuļu sugu, 58 bezmugurkaulnieku sugu. Pateicoties īpašajam zaļajam apgaismojumam, skatoties uz akvārija tumšajām sienām, rodas pilnīgas iegrimšanas jūras dzīlēs sajūta.
Varēsiet apbrīnot plēsīgās piranjas un murēnas, skaistās zelta zivtiņas un krāsainās tropu zivis, apskatīt milzu jūras bruņurupučus un citas jūras radības. Interesantākie iemītnieki ir raibā haizivs un elektriskais zutis. Ja paveiksies, varēsiet redzēt kā unikāla zivs spļauj ūdeni piecdesmit centimetru attālumā, lai notriektu savu upuri. Nelaimīgais kukainis iekrīt ūdenī un kļūst par šīs gudrās zivs upuri.
Vēl viens akvārija ievērības cienīgs apskates objekts ir dzīvais koraļļu rifs, kas atrodas 3000 litru tilpuma tvertnē. Šeit var redzēt desmitiem cieto koraļļu sugu, mīkstos koraļļus, kā arī bezmugurkaulniekus, tostarp milzu astoņkājus.
Turklāt vienā no akvārija zālēm aiz stikla var ne tikai apskatīt zivis un vēžveidīgos, bet arī aptaustīt dzīvus eksponātus, iemērcot rokas ūdens tvertnēs.
Arī muzeja vitrīnās ir daudz interesantu eksponātu - šeit ir milzīgs Baltijas jūras dibena makets, daudz jūras dzīvnieku izbāzeņu un pat arheologu izrakti skeleti. Īpaši interesants ir pārakmeņojies jūras bruņurupucis un neticama izmēra aizvēsturiskas haizivs žoklis, kura vecums pārsniedz 100 miljonus gadu.
2005. gadā Gdiņas akvārijā tika atvērts kinoteātris, kā arī laboratorija, kas aprīkota ar moderniem mikroskopiem pētījumiem. Vēl plāno paplašināt akvārija izstāžu telpu.
Pēc tam dosimies pastaigā pa Kostjuško laukumu (Skwer Kościuszki), kas ir arī Gdiņas vizītkarte. Pateicoties labiekārtotajam un krāšņajam laukumam un unikālajai atmosfērai, šī ir iedzīvotāju un tūristu iecienītākā pastaigu vieta. Populārākie apskates objekti ir krastmalā pietauvotie vēsturiskie kuģi un buru laivas. Šeit var izbraukt ar panorāmas ratu, pasēdēt pie strūklakām, pastaigāties starp pieminekļiem un apskatīt vienīgo debesskrāpi Gdiņā. Laukumā ir arī ar daudz kafejnīcu, bāru un restorānu, kur varēsiet atpūsties un nobaudīt gardus ēdienus un dzērienus. Un, protams, neaizmirstiet nogaršot kraukšķīgās vafeles ar putukrējumu un augļiem, kuras tirgo koka mājiņā.
Vakarā atgriežamies viesnīcā "Hotel Gregor" **
3. diena – Pščulki ciems – Malborkas pils – Lietuva – Rīga
Brokastis viesnīcā
Dodamies uz Malborku
Apmeklēsim Malborkas pili (poļu: Zamek w Malborku, vācu: Ordensburg Marienburg). Marienburgas. Šī ir lielākā viduslaiku ķieģeļu pils pasaulē, viens no ķieģeļu gotikas arhitektūras standartiem un UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauts vēstures piemineklis.
1274. gadā gleznainajā Vislas upes ielejā Nogatas upes krastā Vācu ordeņa bruņinieki sāka celt Marienburgas pili, kas tika nosaukta Jaunavas Marijas vārdā. Tā bija tipiska krustnešu aizsardzības pils Prūsijā. Kopš 1280. gada pilī dzīvoja un strādāja komturs, bet kopš 1309. gada tā kļuva par Vācu ordeņa lielmestra rezidenci. Strauji celtajā 14. gadsimta aizsardzības pilī jau varēja izdalīt Augšējo pili (klosteri), Vidējo pili (lielmestra un komtura mītne, Vācu ordeņa politiskais un administratīvais centrs) un pirmspils nocietinājumu ar plašām saimniecības telpām. 14. un 15. gadsimtā pils, ko ieskāva četras aizsardzības līnijas, ar milzīgām pārtikas un ieroču rezervēm, iekšējo aku un lielu garnizonu, bija spēcīgi nocietināts krustnešu punkts. Prūšu zemēs Malborka kļuva par galveno politisko, ekonomisko, militāro un reliģisko centru. Līdz 15. gadsimta sākumam tā bija Eiropā slavena ne tikai kā viena no galvenajām Vācu ordeņa bruņinieku sākuma bāzēm uzbrukumiem uz Lietuvu un Žemaitiju, bet arī kā iespaidīgu dzīru un turnīru vieta, kas piesaistīja bruņiniekus no daudzām Eiropas valstīm.
Pirmās nopietnās problēmas lielajā politikā krustnešiem parādījās 1410. gadā, kad Grunvaldes kaujas laikā Polijas karalistes un Lietuvas dižkunigaitijas karaspēks izcīnīja izšķirošu uzvaru pār Vācu ordeņa armiju. Pēc bruņinieku sakāves pie Grunvaldes lielmestra rezidence tika pakļauta ilgstošam aplenkumam, Marienburgas pilsēta tika nopostīta, tomēr pašu pili ieņemt nevarēja.
Trīspadsmit gadu kara laikā starp Polijas karalisti un Vācu ordeni ordeņa pusē piedalījās arī čehu algotņu vienības. Sakarā ar to, ka ordenis vairākus mēnešus aizkavēja algu izmaksu algotņiem, viņu komandieris Ulrihs Červonka 1457. gada jūnijā pārdeva Polijai par 190 tūkstošiem Ungārijas florīnu Vācu ordeņa pilis Marienburgu, Tčevu un Ilavu. Pateicoties tam, jau 7. jūnijā Marienburgā svinīgi ienāca Polijas karalis Kazimirs IV Jagellons. Bet Vācu ordeņa lielmestrs Ludvigs fon Erlihshauzens ordeņa galvaspilsētu bija spiests pārcelt uz Kēnigsbergu.
1961. gadā cietoksnis virs Nogatas upes ieguva jaunu īpašnieku - Malborkas pils muzeju. Pašreizējais atjaunotais Malborkas pils komplekss, tāpat kā viduslaikos, sastāv no trim daļām: Augšējās pils, Vidus pils un Lejas pils, ar aptuveni 21 ha kopējo platību.
Muzeja gida pavadībā dosimies ekskursijā pa Malborkas pili, kuras laikā redzēsiet īstu viduslaiku bruņinieku pili, gandrīz tādu, kāda tā bija krustnešu diženuma laikā!.. Pārcelsieties pagātnē, dzirdēsiet dažādus interesantus stāstus un leģendas, kā arī ienirsiet bruņinieku, karaļu un intrigu pasaulē.
Ekskursijas laikā apskatīsiet plašu ekspozīciju par pils vēsturi: unikālu dzintara izstrādājumu kolekciju; Vācu ordenim raksturīgos atribūtus; retas mēbeļu, skulptūru un gleznu kolekcijas; ieroču un bruņu, ekslibri, baznīcas relikviju, keramikas, flīžu, metāla, stikla mākslas un tekstilizstrādājumu interesantas kolekcijas. Kā arī neparastas, elpojošas vēsturi, pils telpas: numismātikas kabinetu, parādes zāles, ēdamtelpas, arheoloģisko laboratoriju, augstdzimušu personu dzīvesvietas, klostera virtuvi, kapelas, pagrabus un daudz ko citu.
Pēc ekskursijas varēsiet paēst kā bruņinieks pils teritorijā esošajā oriģinālajā kafejnīcā, kuras ēdienkarte un interjers pilnībā atbilst viduslaiku tradīcijām. Vai arī suvenīru veikalā iegādājieties piemiņai kādu suvenīru vai piemiņas lietu sev un saviem mīļajiem.
Šobrīd Malborkas pils ir viena no visvairāk apmeklētajām apskates vietām Polijā. Pat ja neesat vēstures un pils arhitektūras cienītājs, Malborka jūs pārsteigs ar savu varenību, skaistumu un mērogu!..
Pēc tam izbraucam uz Rīgu
Ceļš pa Poliju, Lietuvu un Latviju ar nelielām pieturām atpūtai. Apstāšanās pusdienot Polijas ceļmalas kafejnīcā.
Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā
Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* 2 naktis viesnīcā "Hotel Gregor" ** divvietīgos un trīsvietīgos numuros ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* Sopotas mols - pieaugušajiem 10 PLN, bērniem no 3 līdz 16 gadiem 5 PLN
* "Pirātu kruīzs": grupas biļete - pieaugušajiem 60 PLN, bērniem un pensionāriem 50 PLN
* Gdiņas akvārijs - pieaugušajiem 38 PLN, bērniem un pensionāriem 28 PLN
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!
Valūtas kurss 1 EUR = ~ 4.40 PLN
http://santur.com.lv/index.php/lv/kolektiviem-polija/1266-3-3#sigFreeIdab7ab184e4