Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Lodza-"miera un saskaņas pilsēta" – Vroclava-"rūķu un tiltu pilsēta": Vroclavas zooloģiskais dārzs + Āfrikariums, Kolejkovo miniatūru muzejs un Japāņu dārzs

Vroclava gerbonisCeļojuma ilgums - 3 dienas/ 2 naktis

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 193.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

1. diena – Rīga – Lietuva – Polija: Lodza – Vroclava

5.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju, Lietuvu un Poliju ar nelielām pieturām atpūtai. Apstāšanās pusdienot Polijas ceļmalas kafejnīcā.

Ierodamies Lodzā

Lodza - Lodzas vojevodistes galvaspilsēta un trešā lielākā Polijas pilsēta ar aptuveni 652 000 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas mūsdienu Polijas centrā, 120 km uz dienvidrietumiem no Varšavas, tā ir Polijas tekstilrūpniecības un elektronikas centrs.
Saskaņā ar leģendu, Lodzu nodibināja kāds Janušs, kurš ceļoja laivā pa meža upi. Viņš apstājās uz nakti, kad pēkšņi sāka līt. Janušs izvilka laivu krastā, apgrieza to otrādi un paslēpās zem tās no lietus. No rīta viņam tik ļoti iepatikās šīs tālās, bet skaistās vietas, ka viņš nolēma šeit palikt uz visiem laikiem. Laika gaitā viņam pievienojās citi cilvēki. Tā te radās apdzīvota vieta, kura ieguva nosaukumu 'Lodz', kas poļu valodā nozīmē laiva.
Lodza pirmo reizi rakstos minēta 14. gadsimtā kā ciemats Łodzia, kas pieder Vroclavas arhibīskapam, bet tikai 1423. gadā Polijas karalis Vladislavs II Jagello piešķīra tai pilsētas tiesības.
Vairākus gadsimtus Lodza bija klusa provinces pilsēta, un tās iedzīvotāju skaits nepārsniedza 800 cilvēku. Pilsētas iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar lauksaimniecību.
Situācija krasi mainījās 1820. gadā, kad Lodza, kas pēc Polijas sadalīšanas nokļuva Krievijas impērijas sastāvā, tika pasludināta par "fabriku pilsētu".
19. gadsimtā Lodza no mazas lauksaimniecības pilsētiņas pārtapa par lielāko Eiropas tekstilrūpniecības centru un strauji attīstošos metropoli. Tik strauji pilsētas izaugsmes tempi Eiropā tajā laikā nebija dzirdēti. Lodza pieauga četras reizes ātrāk nekā Mančestra un Hamburga. 1878. gadā pilsētā atradās 800 kokvilnas fabrikas. Un līdz 19. gadsimta beigām Lodza spēja konkurēt ar Maskavu milzīgajos Krievijas impērijas tirgos. Līdz Pirmā pasaules kara sākumam pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedza gandrīz pusmiljonu cilvēku.
Šo kosmopolītisko pilsētu veidoja poļi, ebreji, vācieši, krievi un citas tautas, kas ilgus gadus dzīvoja mierā un saticībā. Lodzi pamatoti varētu saukt par kultūru kausēšanas katlu: pilsētas ielās varēja dzirdēt dažādas valodas, satikt cilvēkus, kas atgriežas no dievnama, pareizticīgo baznīcas vai sinagogas, un vērot, kā tiek svinēti ebreju un kristiešu svētki.
1914. gadā Pirmā pasaules kara pirmajos mēnešos notika Lodzas kauja starp vācu un krievu armijām. 1914. gada 6. decembrī pilsētu ieņēma vācu karaspēks.
1918. gada novembrī Lodza kļuva par daļu no topošās Polijas valsts. 1919. gadā tika izveidota Lodzas vojevodiste, un pilsēta kļuva par galvaspilsētu vienam no nozīmīgākajiem neatkarīgās Polijas administratīvajiem apgabaliem. Visu starpkaru periodu pilsēta palika tāda, kāda tā bija iepriekšējā gadsimtā, proti, tekstilrūpniecības šūpulis. Lielākā daļa Lodzas iedzīvotāju turpināja strādāt par fabrikās. 1939. gadā pilsētā bija 670 000 iedzīvotāju.
Daudzus gadus valdošo harmoniju pārtrauca Otrais pasaules karš. Vācu karaspēks iznīcināja Lodzas ebreju kopienu un sagādāja poļiem daudz ciešanu. Pirms nacistu okupācijas pilsētā dzīvoja vairāk nekā 230 000 ebreju, kuri tika sadzīti Lodzas geto un pēc tam nosūtīti uz nāves nometnēm.
1945. gada 19. janvārī Vislas-Oderas operācijas laikā pilsētā iegāja Padomju Savienības Sarkanā armija.
1945. gadā uz Lodzu pārcēlās Polijas valdība, un pilsēta līdz 1948. gadam bija de facto Polijas Republikas galvaspilsēta.
No 1945. līdz 1989. gadam attīstības un modernizācijas programmas ietvaros Lodzā tika modernizēti vairāk nekā 140 pilsētas rūpniecības uzņēmumu. Ap pilsētas vēsturiskajiem rajoniem izauga jaunas dzīvojamās mājas un rūpniecības uzņēmumi. Papildus tradicionālajai tekstilrūpniecībai Lodzā parādījās elektroniskā un ķīmiskā nozare. Tika atvērtas jaunas augstskolas, no kurām slavenākā ir Valsts Kinematogrāfijas, teātra un televīzijas augstskola.
Mūsdienās Lodzas vojevodistes galvaspilsēta ir neparasta vieta, kur vēsture un mūsdienīgums veido vienotu veselumu, pilnībā harmonizē ar vēstures pieminekļiem un tūrisma objektiem!..

Ekskursija kājām pa Lodzas vēsturisko centru. Ekskursijas laikā izstaigāsiet garāko gājēju ielu Eiropā - 4,2 km garo Piotrkovska ielu. Tieši šeit atrodas visas galvenās pilsētas apskates vietas: pieminekļi, baznīcas, pilis, muzeji, sava "Zvaigžņu aleja" un lielākais grafiti Polijā. Piotrkovska ielas mājās un pilīs atrodas veikali, restorāni, kafejnīcas, iekšējie dārzi, krogi un mūzikas klubi.
Ekskursiju sāksim Brīvības laukumā - Lodzas centrālajā laukumā, kura centru rotā 1930. gadā uzceltais piemineklis Polijas nacionālajam varonim Tadeušam Koscjuško. Pie laukuma atrodas Lodzas rātsnams - vērtīgākais un vecākais neoklasicisma arhitektūras pieminekli pilsētā, kas celts 1827. gadā. Kā arī Svētā Gara nolaišanās baznīca, kas celta 19. gadsimta beigās grieķu krusta formā. Dievnams tika uzcelts eklektisma stilā ar dominējošām neorenesanses iezīmēm, izmantojot romānikas elementus.
Piotrkovska ielas sākumā, kas stiepjas no Brīvības laukuma, apbrīnosiet turīgo fabrikantu greznās savrupmājas. Tai skaitā: Karla Šeiblera 1900. gadā neoklasicisma stilā celta māja; Bijusī Ludviga Meijera rūpnīca, kas pārbūvēta par "Grand Hotel", kas ir atvērta kopš 1888. gada; 19. gadsimta beigās neoklasicisma stilā celtā Maksimiliana Goldfedera pils un bankas nams, tagad Akadēmiskais kultūras nams un krāšņs restorāns "Mantinieku klubs"; Jūlija Heincla pils, celta 1882. gadā neoklasicisma stilā. Mūsdienās Lodzas rātsnama un reģionālās administrācijas ēka.
Jāņa Pāvila II laukumā apbrīnojiet gotisko Sv. Staņislava Kostkas katedrāli, kas celta 1901. - 1912. gados. Dievnams ir lielākā sakrālā ēka pilsētā, bet slaidais 100 metrus augstais zvanu tornis dominē visas Piotrkovska ielas garumā.
Pēc tam apbrīnosiet Sv. Mateja baznīcu - vienu no skaistākajām baznīcām pilsētā. Lielāko luterāņu baznīcu Lodzā sāka būvēt 20. gadsimta sākumā pēc rūpnīcu īpašnieku un luterāņu kopienas iniciatīvas. Dievnams tika celts neoromānikas stilā pēc Lodzas arhitektūras un celtniecības darbnīcas "Wende i Klause" projekta.
Redzēsiet Geijera "Balto fabriku", kas celta 1835. - 1839. gados klasicisma stilā. Sākotnēji tajā atradās tekstila fabrika, kas piederēja vācu rūpniekam Ludvigam Ferdinandam Geijeram. Pašlaik tajā atrodas Centrālais Lodzas tekstilrūpniecības muzejs.
Pastaigājoties pa Piotrkovska ielu, noteikti ieskatieties māju pagalmos, tostarp pagalmā, kur atrodas "OFF Piotrkowska" - viens no jaunajiem Polijas brīnumiem. Ir arī vērts pacelt galvu. Ēku fasādes ir vienkārši nokaisītas ar interesantām eklektiskām arhitektūras detaļām - kariatīdēm, bareljefiem, erkeriem... Tagad paskatieties zem kājām - un redzēsiet "Zvaigžņu aleju", kas pieder Lodzas kinematogrāfiskajam mantojumam, un pieminekli Lodzas iedzīvotājiem - no gandrīz 17 tūkstošiem bruģakmeņiem ar čuguna plāksnēm izklāta brauktuves josla ar slavenu un arī parastu Lodzas iedzīvotāju vārdiem un uzvārdiem!..
Šeit pat redzēsiet pieminekļus: "Trīs fabrikanti", "Artūra Rubinšteina klavieres", "Juliana Tuvima sols", pieminekli Leonam Šilleram, "Vladislava Reinmonta lāde". Līdzās ievērojamu pilsoņu pieminekļiem ir smieklīgas skulptūras, piemēram, "Bezvārda elektriķis", kura koferi bieži izmanto kā soliņu.
Piotrkovska ielā visu gadu pulsē dzīvība, un šeit notiekošie gadatirgi un festivāli piešķir tai neatkārtojamu šarmu!..

Pēc tam apmeklēsim iepirkšanās un izklaides centru "Manufaktūra", kas atrodas bijušās Izraēla Poznaņska fabrikas vietā.
Savulaik fabrikā, kas bija otrajā vietā aiz Karla Šeiblera fabrikas, strādāja vairāk nekā 6 tūkstoši cilvēku un tā nodarbojās ar kokvilnas audumu ražošanu. Šobrīd fabrikas teritorijā 26 ha platībā ir atvērts viens no lielākajiem iepirkšanās un izklaides centriem Polijā, kas apvieno mūsdienīgas formas un 19. gadsimta fabrikas ēku arhitektūru. Šī ārkārtīgi veiksmīgā vēstures un mūsdienīguma kombinācija ir saņēmusi neskaitāmas balvas.
"Manufaktūras" teritorijā atrodas vairāk nekā 300 veikalu, restorāni, muzeji, viesnīca, kinoteātris ar 15 zālēm, diskotēkas, boulinga klubs, skrituļslidotava, kāpšanas siena, skeitparks un fitnesa klubs.
Tās sirds ir tirgus "Manufaktūra" ar garāko - 300 metri, strūklaku Eiropā, kur notiek neskaitāmi koncerti un brīvdabas pasākumi. Vasarā var atpūsties pilsētas pludmalē, bet ziemā - slidot.
Visa kompleksa simbols ir monumentālie vārti Ogrodova ielā, kas ved uz bijušās fabrikas teritoriju. Papildus rūpnieciskajām ēkām kompleksā ietilpst Poznaņsku ģimenes rezidence (šobrīd Lodzas pilsētas muzejs).

Brīvais laiks. Laiks vakariņām "Manufaktūras" teritorijā.

Ceļojumu turpinām uz Vroclavu

Vroclava (poļu: Wrocław, čehu: Vratislav, vācu: Breslau) ir Lejassilēzijas vojevodistes centrs, kas atrodas abos Odras upes vidusteces krastos, Silēzijas zemienē. Vroclava ir ceturtā lielākā un viena no vecākajām pilsētām Polijā ar aptuveni 673 700 iedzīvotājiem.
Šī pilsēta vairāk nekā tūkstoti gadus spoguļojas Odras ūdeņos, saglabājot čehu, vācu un poļu kundzības pēdas. Vroclava ir nozīmīgākais kultūras, ekonomikas, zinātnes un tūrisma centrs Polijas dienvidrietumos.
Saskaņā ar leģendu pilsētu dibināja čehu karalis Vratislavs, kurš valdīja 915. - 921. gados. Latīņu vārds 'Vratislavia' cēlies no viņa vārda. Poļu vārdam Vroclava ir tādas pašas izcelsme. Burts W pilsētas ģerbonī tiek uzskatīts par pilsētas dibinātāja Vratislava monogrammu.
Līdz 990. gadam Vroclavu un visu Silēziju bija iekarojis poļu karalis Miško I no Pjastu dinastijas. 1000. gadā viņa dēls karalis Boļeslavs Drosmīgais un Svētās Romas imperators Otons III pilsētā nodibināja Romas katoļu bīskapiju. Katedrāles salā (Ostrow Tumski) tika uzcelta pils un katedrāle. Šajā laikā pilsētas iedzīvotāju skaits bija aptuveni tūkstotis. Neskatoties uz to, ka pilsēta pastāvēja agrāk, šis datums oficiāli tiek uzskatīts par tās vēstures sākumu - 2000. gadā notika Vroclavas tūkstošgades svinības.
Pēc Boļeslava nāves 1138. gadā Vroclava kļuva par Silēzijas hercogistes galvaspilsētu, kas drīz vien tika sadalīta mazākos lēņos. 1241. gadā pilsētu iekaroja un iznīcināja mongoļi. Pēc mongoļu iebrukuma atjaunotajai Vroclavai 1262. gadā piešķīra Magdeburgas pilsētas tiesības.
Pilsēta palika Pjastu dinastijas pakļautībā līdz 1335. gadam, kad Vroclavas hercogiste pēc karaļa Henrija VI Labsirdīgā nāves nonāca Bohēmijas karalistes (čehu: České království) pakļautībā. Kopš 1335. gada Vroclava kā daļa no karalistes kalpoja kā cīņas arēna starp Bohēmiju, Poliju un Ungāriju.
Kopš 15. gadsimta beigām kopā ar pārējo Bohēmiju pilsēta nonāca spēcīgās monarhiskās Hābsburgu dinastijas pakļautībā. Pastiprinājās pilsētas ģermanizācija. Šajā periodā plaši sāka lietot citu pilsētas nosaukumu - Breslava.
1741. gadā pēc kara par Austrijas mantojumu Vroclava tika pievienota Prūsijas karalistei. 19. gadsimtā pieauga pilsētas rūpnieciskā nozīme, Vroclava kļuva par Vācijas tekstila galvaspilsētu un nozīmīgu dzelzceļa mezglu. Kopš 1871. gada Vroclava bija Vācijas impērijas sastāvā, lielākā daļa iedzīvotāju bija vācieši (no 471 tūkstoša iedzīvotāju 1904. gadā tikai 6 tūkstoši bija ebreji un 20 tūkstoši poļi).
Otrā pasaules kara laikā 1945. gada pavasarī Vroclava kļuva par vienu no retajām Vācijas pilsētām, kas izrādīja spītīgu pretestību uzbrūkošām Padomju savienības Sarkanās armijas vienībām. 1945. gada 6. maijā Vroclava kapitulēja. Ievērojama pilsētas daļa tika iznīcināta.
Saskaņā ar Jaltas un Potsdamas konferencēs nolemto Vroclavas pilsēta 1945. gadā tika iekļauta Polijas sastāvā.
Šodienas Vroclava ir viena no skaistākajām Polijas pilsētām. Cauri pilsētai plūst piecas upes: Odra un tās četras pietekas. Pilsētas teritorijā upe veido daudzus kanālus, pār kuriem uzbūvēti vairāk nekā 100 tilti un tiltiņi. Vroclavas tilti kopā ar mājīgajiem parkiem piešķir pilsētai īpašu šarmu. Šeit viss izskatās kā pasakā: elegantas mājas, majestātiskas gotikas baznīcas, senas muižnieku savrupmājas.
Bet Vroclavas pazemes valstībā dzīvo ap 300 rūķu!.. Mazos pilsētas iedzīvotājus vroclavieši mīl un sargā, katram rūķim ir sava vēsture un savs vārds!..
Nevar aizbraukt no pilsētas, neizmēģinot Vroclavas prjaņikus. Silēzijas tradīcija to pagatavošanā aizsākās 13. gadsimtā, padarot to par vecāko Centrāleiropā!..

Vēlu vakarā ierodamies Vroclavā

Iekārtojamies viesnīcā "Hotel Polonia Centrum" ***

 

2. diena – Vroclava: Vroclavas zooloģiskais dārzs + Āfrikariums un Kolejkovo miniatūru muzejs

Brokastis viesnīcā

Apmeklēsim Vroclavas zooloģisko dārzu + Āfrikariumu. Vroclavas zoodārzs ir vecākais un lielākais (pēc iemītnieku skaita) Polijā. Šis ir skaistais, labiekārtots zoodārzs dibināts 1865. gadā kā Breslavas zooloģiskais dārzs, kad pilsēta piederēja Prūsijai. Zoodārza teritorija aizņem 33 ha, un tajā dzīvo vairāk nekā 10 500 īpatņu no vairāk nekā 1130 sugām. Dzīvnieku sugu skaita ziņā tas ir trešais lielākais zooloģiskais dārzs pasaulē.
Zooloģiskā dārza teritorijā ir saglabājušās daudzas vēsturiskas celtnes, kas būvētas 19. gadsimtā, bet atjaunotas atbilstoši mūsdienu standartiem. Lieliski piemēri ir Pērtiķu māja un Tauriņu māja. Starp interesantākajām zoodārza sadaļām ir Madagaskaras paviljons, terārijs, 'Sahāra', 'Odrariums' (no Odras upes), voljērs lāčiem, virvju parks 'Zoolandia', bērnu zoodārzs un rančo.
Daži dzīvnieki dzīvo atklātos iežogojumos ar neuzkrītošu, bet uzticamu žogu. Tuvumā varēsiet aplūkot garāko dzīvnieku uz Zemes - žirafi, milzu bizonu un reto zelta takinu. Virs voljēriem ar bīstamiem dzīvniekiem ir izbūvēti novērošanas laukumi - tādējādi ir drošāk vērot staigājošus degunradžus, vilkus, lauvas vai tīģerus.
Siltumu mīlošie dzīvnieki ir ievietoti paviljonos. Nepalaidiet garām pērtiķu paviljonus, aplūkojiet mazo peļlemuru Madagaskaras paviljonā, paklausieties balsu daudzveidību Putnu būrī, varēsiet pabrīnieties par Sahāras tuksneša iemītnieku izturību, un papriecājieties, ka starp jums un terārija iemītniekiem - indīgām čūskām, vardēm, zirnekļiem, ir biezs stikls.
Turklāt zoodārzā ir paviljons, kas veltīts globālajai sasilšanai un klimata pārmaiņu radītajām problēmām. Šī ir pārdomāta multimediju telpa, kas ir interesanta gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Zoodārza izcilākais un jaunākais papildinājums ir Āfrikariums, kas tika atvērts 2014. gadā. Šajā apbrīnojamajā celtnē var redzēt vairāk nekā 100 dažādu okeāna zivju sugu, dzīvnieku un īstus koraļļu rifus. Un tikai šeit varēsiet iepazīties ar pārsteidzošiem jūras zīdītājiem - lamantīniem.
Āfrikariuma celtniecība Polijai izmaksāja 220 miljonus zlotu un ilga gandrīz 2 gadus. Objektam ir trīs līmeņi un tā platība ir 1,5 ha. Vroclavas akvārija iekšpusē ir 7 milzīgi peldbaseini, kuru kopējā ietilpība ir 15 miljoni litru ūdens. 170 metrus garajā paviljonā ir apskatāma Āfrikas jūru flora un fauna. Paviljons ir sadalīts atsevišķās zonās, kas atbilst noteiktiem Āfrikas apgabaliem.
Ceļojums sākas no Sarkanās jūras smilšainajām pludmalēm un pamazām nolaižas līdz okeāna dzīlēm, kur atrodas koraļļi. Šajā milzīgajā akvārijā peld vairāk nekā 20 tūkstoši dažādu zivju.
No Sarkanās jūras pamazām pārcelsieties uz Nīlas krastiem, uz lielajiem Tanganikas un Malāvijas ezeriem. Ejot cauri akrila stikla tunelim, var vērot okeāna ūdeņu pasauli, kurā mierīgi peld haizivis, rajas, mēnesszivis, astoņkāji, medūzas un dziļjūras bruņurupuči.
Nākamā pietura - džungļi Kongo upes grīvā. Šeit sastapsiet krokodilus un apbrīnojamākos jūras zālēdājus zīdītājus - lamantīnus, kas cilvēcei pazīstami kopš seniem laikiem ar nosaukumu "sirēnas".
Vēl viena pārsteidzoša Āfrikariuma iezīme ir iespēja vērot pingvīnu zemūdens dzīvi, kas brīvi plunčājas kādā no paviljoniem jūras lauvu un raga roņu sabiedrībā.
Vroclavas Āfrikariumā pastāvīgi dzīvo arī nīlzirgi, vairākas primātu sugas, dikdiki - sīkas antilopes, kas ir labi barota kaķa lielumā, un mangusti.

Pēc tam apmeklēsim Kolejkovo miniatūru muzeju. Muzejs atrodas Vroclavas augstākās ēkas Sky Tower pirmajā stāvā. Kolejkovo veidotāji ir radījuši lielāko dzelzceļa modeli Polijā, kas ir miniatūra pasaule, attēlota mērogā 1:25. Viņi darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas precīzāk attēlotu realitāti un prezentētu miniatūro Kolejkovas iedzīvotāju dzīvi, parādot tos dažādās ikdienas dzīves situācijās. Kolejkovo - tie ir 900 m2, 510 metri sliežu ceļu, 15 vilcieni, 60 vagoni, 215 automašīnas, 242 ēkas, 3437 cilvēku un dzīvnieku figūru, kā arī tilti, tuneļi, dīķi un dienas un nakts izpildījums. Diena ilgst 9 minūtes, bet nakts 4 minūtes.
Kolejkovo muzejā piedalīsities brīnišķīgā ceļojumā pa Lejassilēzijas miniatūrajām zemēm:
* aplūkosiet Vroclavas iedzīvotāju ikdienu, dzīvi laukos, pavadot tūristus kalnu ekspedīcijās, piedalīsieties glābšanas operācijā, iejutīsieties mežsargu, tirgotāju, celtnieku, cirka mākslinieku, slēpotāju vai saules baudītāju lomā;
* atradīsiet tādus modeļus kā: īres nami Vroclavas tirgus laukumā, meteoroloģiskā observatorija Sņežkā, "Krkonošes noslēpumi" Karpačā, kalnu mājiņa Rudavā Janovicke;
* šis ir muzejs, kurā brauc miniatūras automašīnas, tramvaji un vilcieni, bet apmeklētāji patstāvīgi var iedarbināt interaktīvus elementus - piemēram, iekraušanas celtni vai suni, kas iziet no mājas.

Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā.

Tālāk, ekskursija kājām pa Vroclavas vēsturisko centru. Ekskursija sāksies no Katedrāles salas (Ostrow Tumski) - Vroclavas senākās daļas, kas priecē ikvienu, kas šeit ir viesojies. Katedrāles sala ir sava veida mini-Vatikāns, Vroclavas garīgās dzīves centrs. Šeit lieliski ir apvienoti skaistums, miers un stingrība. Iestājoties krēslai, salā iedegas gāzes lampas un prožektori, kas izgaismo arhitektūras pieminekļus, un šajā laikā sala izskatās īpaši pasakaina!..
Pirmais apskates objekts ir zaļais 52 metrus garais gājēju Tumskas tilts. To sauc arī par "Mīlētāju tiltu". Tilta margas pilnībā nosegtas ar slēdzenēm - tās atstāj jaunlaulātie un vienkārši pāri, kuri meklē neparastu veidu, kā apzīmogot savu mīlestību.
Uzreiz aiz tilta redzēsiet neparasto divstāvu baznīcu - Sv. Krusta (augšējā) un Sv. Bartolomeja (apakšējā), celta Silēzijas gotikas stilā 1350. gadā. Blakus baznīcai apbrīnosiet lielisko pieminekli Janam Nepomukam, plaši godātam katoļu svētajam.
Pēc tam apbrīnosiet monumentālo Sv. Jāņa Kristītāja katedrāli, kas celta no 1244. līdz 1341. gadam. Šī ir ļoti skaista un majestātiska gotiska celtne ar neogotikas elementiem un ar diviem 98 metrus augstiem torņiem. Tai tieši blakus atrodas tā sauktie "Pelmeņu vārti". Šeit atrodas arī vecākā ķieģeļu ēka Vroclavā - mazā, 13. gadsimtā romānikas stilā celtā Sv. Idzi baznīca un tai blakus esošais kapitula slīpais tornis.
Aplūkosiet arī 13. gadsimta beigās gotiskā stilā celto nelielo Sv. Mārtiņa baznīcu, kādreizējo Sufraganu pili, bijušo Vroclavas bīskapu pili un atjaunotos "bīskapa dārzus".
Tālāk dodamies uz Vroclavas vecpilsētu, kur uzzināsiet par šīs apbrīnojamās vietas vēsturi un iepazīsieties ar tās interesantākajiem apskates objektiem:
Redzēsiet slavenās Vroclavas universitātes ēku - lielāko universitāti Lejassilēzijā un vienu no vecākajām un prestižākajām universitātēm Centrālajā un Austrumeiropā ar vairāk nekā 300 gadu bagātu vēsturi un tradīcijām.
Apbrīnosiet Sv. Marijas Magdalēnas katedrāli - monumentālu gotisko celtni, kas dibināta 13. gadsimtā. Viena no vērtīgākajām un ievērojamākajām katedrāles daļām ir lieliskais 12. gadsimta beigu romānikas portāls.
Apbrīnosiet Sv. Elizabetes baznīcu - krāšņu gotisko dievnamu, kas celts 13. - 14. gadsimtā. Augstas smailās velves un augstākais tornis Vroclavā (96 metri) atšķir šo baznīcu no daudzām citām. Par savdabīgiem baznīcas vārtiem kalpo divas nelielas 16. gadsimta mājas - Jasa un Malgosas
Apmeklēsiet Tirgus laukumu - vienu no lielākajiem un skaistākajiem Polijā. Tāpat kā tālā pagātnē, šeit atrodas bankas, moderni veikali un restorāni. Laukumu ieskauj skaistas turīgo pilsētnieku savrupmājas, kas nosauktas dīvainos vārdos. Interesantākās no tām ir 16. gadsimta beigu nams ar galerijām iekšpagalmā, 17. gadsimta "Septiņu vēlētāju" nams un 18. gadsimta beigu nams "Zelta saule".
Laukuma centrālajā daļā redzēsiet Vroclavas veco rātsnamu, īstu jaukta gotikas un renesanses stila arhitektūras pērli. Šī šedevra celtniecība notika vairākos posmos 250 gadu garumā no 13. gadsimta beigām līdz 16. gadsimtam. Augstā austrumu fasāde ir papildināta ar triglifiem un astronomisko pulksteni, bet dienvidu sienā ir erkeri un skulptūras. Rātsnama gotikas stila zālēs atrodas Vroclavas vēstures muzejs. Pagrabstāvos atrodas Eiropā vecākais alus krodziņš "Pivnitsa Svidnitskaya", kas darbojas kopš 1273. gada.
Blakus vecajam rātsnamam atrodas kauna stabs - akmens kolonna, kuras virsotnē uzstādīta bendes figūra, kas tur rīkstes; piemineklis slavenajam poļu komiķim Aleksandram Fredro un Vroclavas Jaunais rātsnams, kas uzcelts no 1860. līdz 1864. gadam. Šodien tā kalpo par pilsētas domes sēžu vietu.
Un, protams, ekskursijas laikā burtiski uz katra stūra gaida leģendārie no bronzas izgatavotie Vroclavas rūķi.

Brīvais laiks 

Nakts viesnīcā "Hotel Polonia Centrum" ***

 

3. diena – Vroclava: Japāņu dārzs – Lietuva – Rīga

Brokastis viesnīcā

Apmeklēsim Vroclavas austrumu pērli - Japāņu dārzu. Dārza izveide sākās 1909. gadā pēc diplomāta un Japānas kultūras entuziasts grāfa Frica fon Hohberga iniciatīvas un ar japāņu dārznieka Arai Mankichi piedalīšanos. 1913. gadā Japāņu dārzs tika prezentēts Pasaules dārzkopības izstādē Vroclavā. Pēc izstādes slēgšanas dārzs nedaudz mainīja savu formu, palikušie oriģinālie akmens elementi lielā mērā noteica japāņu dārza stilu un raksturu.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, Japāņu dārzs uz daudziem gadu desmitiem tika atstāts novārtā, un tikai 1995. gadā tika prezentēts dārza rekonstrukcijas projekts, ko izstrādāja speciālistu grupa no Tokijas profesora Ikuya Nishikawa vadībā. 1996. un 1997. gadā, sadarbojoties Japānas vēstniecībai un vadošajiem dārzniekiem no Vroclavas un Japānas pilsētas Nagojas, tika veikts rūpīgs darbs, lai atjaunotu dārzu raksturīgā japāņu stilā. 1997. gada maijā notika Vroclavas japāņu dārza svinīgā atklāšana, bet pēc diviem mēnešiem plūdu laikā dārzs divas nedēļas atradās zem ūdens. Nodarītais posts bija tik liels, ka bija nepieciešami divi gadi, lai dārzu atjaunotu tā sākotnējā izskatā.
Vroclavas Japāņu dārzs ir japāņu kultūras sala Eiropas kontinenta vidū, kurā apvienoti vairāki japāņu dārzu veidi: publiskais dārzs, ūdens dārzs, tējas ceremonijas dārzs un akmens dārzs. Japāņu dārzā savāktie dažādie akmens fragmenti bija izveidoti 18. un 19. gadsimtā un no veciem japāņu dārziem uz Vroclavu tika atvesti 20. gadsimta sākumā.
Vroclavas japāņu dārzā aug gandrīz 270 koku sugu, tostarp ozols un kastaņa, parastais osis, japāņu pagoda (jeb sophora), spāņu platāna, divdaivu ginks (jeb ginkgo biloba), reliktā metasekvoja un citi. Zemāk ir parastā īve, rododendri, buksuss, bārbele, spirejas u.c. Daži augi tika iestādīti dārza iekārtošanas laikā. Zemākajā līmenī aug apmēram 50 daudzgadīgo augu sugas, tostarp vairākas papardes, hostas, īrisu sugas, baltās un dzeltenās ūdensrozes, kalmes, maijpuķītes u.c.
Mūsdienās Japāņu dārzs ir dzīva Vroclavas relikvija, kas palikusi pēc izstādes 1913. gadā Ščitņicku parkā, pasaules ainavu mākslas šedevrs, pilsētnieku un tūristu, kas apmeklē Vroclavu, iecienīts brīvdienu galamērķis.

Pēc tam izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Poliju, Lietuvu un Latviju ar nelielām pieturām atpūtai. Apstāšanās pusdienot Polijas ceļmalas kafejnīcā.

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* 2 naktis viesnīcā "Hotel Polonia Centrum" *** divvietīgos, trīsvietīgos un četrvietīgos numuros ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana

* Ekskursija kājām ar vietējo gidu pa Lodzas vēsturisko centru - 7.00 EUR personai

* Vroclavas zooloģiskais dārzs + Āfrikariums: grupas biļete - pieaugušajiem 60 PLN, bērniem 50 PLN

* Kolejkovo miniatūru muzejs: grupas biļete - pieaugušajiem 34 PLN, bērniem 27 PLN

* Ekskursija kājām ar vietējo gidu pa Vroclavas vēsturisko centru - 8.00 EUR personai

* Japāņu dārzs - pieaugušajiem 21 PLN, bērniem 14 PLN

 
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

Valūtas kurss: 1 EUR = ~ 4.40 PLN