Opoles pilsētas īpašais šarms – zelta raktuves Zloti Stokā – pasakainā Mošnas pils – Nisa-"Silēzijas Roma" – Lodzas "Manufaktūra"

Ceļojuma ilgums - 3 dienas/ 2 naktis

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 172.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

1. diena – Rīga – Lietuva – Polija: Opole

5.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju, Lietuvu un Poliju ar nelielām pieturām atpūtai. Apstāšanās pusdienot Polijas ceļmalas kafejnīcā.

Ierodamies Opolē

Opole ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistes centrs Odras upes krastos. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 127 000.
Opole ir viena no vecākajām pilsētām Polijā. Slāvu apdzīvota vieta pirmo reizi minēta 845. gadā. Tajā laikā tā bija nozīmīgs Augšsilēzijas centrs, kas drīz kļuva par Polijas karalistes daļu.
Opoles pilsētas nosaukums cēlies no sena poļu vārda 'opole' kas nozīmē slāvu cilts organizatoriskā pamatvienība. Šī ir viena no versijām stāstam par pilsētas nosaukuma izcelsmi. Saskaņā ar citu versiju tiek uzskatīts, ka pilsētas nosaukums cēlies no vārda lauks. Kā vēsta leģenda, reiz kādas cilts vadonis medību laikā apmaldījies biezā mežā un, pēc vairākām dienām beidzot sastapis savā ceļā klajā apvidū kādu cilvēku apmetni, iekliedzies: "O, pole!" (ak, lauks!). Vēlāk viņš pavēlēja šajā vietā uzcelt pilsētu.
Ar Opoles Kazimira I kņaza dekrētu 1217. gadā Opole kļuva par Opoles-Račiborgas vojevodistes galveno pilsētu. Drīz, 1283. gadā, šeit tika uzcelta Pjastu pils, valdnieku dzimtas pils. Jau toreiz pilsēta sāka attīstīties, tās izdevīgā atrašanās vieta vairāku galveno tirdzniecības ceļu krustojumā ietekmēja tās ekonomikas izaugsmi.
Pēc pēdējā Pjastu dinastijas valdnieka nāves Opole nonāca pie Brandenburgas kūrfirsta, tolaik jau lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija vācieši. 16. gadsimtā Opole no Polijas valdnieku nokļuva Austrijas Hābsburgu rokās. Šajā laikā pilsētai nepārtraukto karu laikā bieži uzbruka. 1714. gadā karaļa Frīdriha II Lielā karaspēks ienāca Opolē, un pilsēta kļuva par daļu no Prūsijas. Pamazām Opoles nozīme samazinājās, 18. gadsimta vidū šajā nu jau Prūsijas pilsētā dzīvoja ne vairāk kā 1000 iedzīvotāju.
19. gadsimta sākumā Opole sāka attīstīties straujāk. Dzelzceļa būvniecība 1843. gadā uz Bžegu un Vroclavu atdzīvināja pilsētu, 1859. gadā tiek atvērta cementa rūpnīca, attīstās mazie uzņēmumi.
Pārdēvēta par Oppeln, 1871. gadā pilsēta tika iekļauta Vācijas impērijā, kur tā palika līdz 1945. gadam.
Otrā pasaules kara laikā, 1945. gada 24. janvārī, pilsētu ieņēma padomju karaspēka virzība, un saskaņā ar 1945. gada 24. marta Potsdamas konferences lēmumu Opole tika piešķirta Polijai.
Kara laikā pilsētā vairāk nekā 900 ēku, lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu bija sagrauti, kā arī bija iznīcināti visi tilti, uzreiz pēc kara noslēgšanās sākās pilsētas atjaunošana.
Par Opoles vojevodistes galvaspilsētu Opole kļuva 1950. gadā un kopš tā laika aktīvi attīstījusies kā kultūras, zinātnes un rūpniecības centrs, tūrisma un biznesa centrs.
Pateicoties gleznainai vecpilsētai, ko veido sarežģīta kanālu un tiltu sistēma, kas savieno pilsētas daļas, Opole tiek dēvēta arī par "Opoles Venēciju". Tieši cauri pilsētas centram tek Mlinovkas upe, Odras pieteka. Ūdeņi, kas skalojas pie ēkām un neskaitāmie tilti, veido neaizmirstamus skatus.
Opole ir slavena arī ar to, ka kopš 1963. gada tradicionāli šeit katru gadu tiek rīkoti poļu dziesmu svētki. Tāpat katru gadu Opoles izklaides pasākumu sarakstā parādās jauni kultūras pasākumi, gadatirgi, izrādes vai konkursi.

Ekskursija kājām pa vēsturisko pilsētas centru, kuras laikā iepazīsies ne tikai ar Opoles vojevodistes galvaspilsētu, bet arī ar "poļu dziesmu galvaspilsētu".
Apmeklēsim Tirgus laukumu, ko ieskauj senas krāsainas akmens ēkas. Laukuma centrā redzēsiet krāšņo rātsnamu, kas celts 1864. gadā Florences Palazzo Vecchio stilā. Šeit atrodas arī iespaidīgs piemineklis, kurā attēlots pilsētas dibinātājs - Opoles Kazimirs I uz zirga. Tirgus - tā ir arī poļu dziesmas "zvaigžņu aleja", vieta koncertiem un izstādēm, veikaliem, mājīgām kafejnīcām un restorāniem.
Apbrīnosiet Sv. Trīsvienības baznīcu, kas celta 1309. gadā franciskāņu klosterī nodegušās gotiskās svētnīcas vietā. 18. gadsimta beigās baznīca tika pārbūvēta baroka stilā. Dievnamā zem galvenā altāra atrodas Pjastu dzimtas pārstāvju atdusas vieta.
Apskatīsiet bijušās jezuītu kolēģijas ēku, kas ir vērtīgs 17. gadsimta baroka arhitektūras piemērs. Mūsdienās tajā atrodas Opoles Silēzijas reģionālais muzejs.
Aplūkosiet Opoles vecāko baznīcu - Dievmātes un Sv. Vojceha baznīcu, kas pazīstama arī kā kalna baznīca. Saskaņā ar leģendu, baznīca atrodas vietā, kur Sv. Vojcehs savulaik, ceļojot no Čehijas, teica sprediķi. Tas ir gotisks dievnams ar neoromāņu stila fasādi un baroka interjeru.
Pastaigas laikā uzkāpsim līdz augstākajam objektam vecpilsētas robežās. Augšā, starp krāšņiem apstādījumiem un ziediem, atrodas omulīgs stūrītis saukts Universitātes kalns. Šeit ir savāktas mūsdienu skulptūras, kas attēlo māksliniekus, kuru dzīve vai darbs bija saistīts ar pilsētu. Opoles Mākslinieku laukumu var saukt par vienu no visbiežāk fotografētajām vietām pilsētā.
Aplūkosiet Augšējās pils torni. Augšējā pils ir viena no divām pilīm Opolē, senā Opoles Pjastu muiža. Pils celta 14. gadsimtā pilsētas augstākajā vietā. Vienīgais, kas šobrīd palicis no Augšējās pils ir varens sarkano ķieģeļu taisnstūra četrstāvu tornis. Ieiet tajā var pa tiltu, kas pārmests pāri dziļam grāvim.
Aplūkosiet baroka stila Sv. Sebastjana baznīcu, kas saistīta ar neparastu notikumu. 1680. gadā Opolē sākās mēra epidēmija, mira ģimenēm. Tieši tajā vietā, kur tagad atrodas baznīca, tajos laikos atradās krogs, kurā varēja ne tikai uzēst, bet arī palikt pa nakti. Pateicoties apstākļu sakritībai, tie cilvēki, kuri epidēmijas laikā atradās krodziņā, izdzīvoja. Pieminot cilvēku brīnumaino glābšanu, 1696. gadā pilsētnieki šajā vietā uzcēla dievnamu.
Apbrīnosiet majestātisko Sv. Krusta katedrāli ar diviem 73 metrus augstiem dvīņu torņiem. 1005. gadā dibinātajā gotiskajā katedrālē atrodas 15. gadsimtā čehu darbnīcās uz liepas dēļa gleznots Dievmātes tēls, kas paglābis Prāgas iedzīvotājus no epidēmijas.
Tālāk dosimies uz gleznainā Mlinuvkas kanāla krastmalu, kur starp Pils un Katedrāles tiltiem atrodas "Opoles Venēcija". Šī Mlinuvkas daļa ir Odras upes vecā gultne, kuras nosaukums atgādina laikus, kad šeit darbojās dzirnavas. "Opoles Venēcija" - viena no valdzinošākajām un romantiskākajām vietām pilsētā, senās un izsmalcinātās māju fasādes, kas atspoguļojas ūdens virsmā, noteikti raisa asociācijas ar Itālijas pilsētu uz ūdens.
Ekskursiju noslēgsim Paseka salā, kas atrodas Odras upes vidū, kur atrodas šādas ievērojamas apskates vietas:
Pilsētas simbols - Pjastu tornis, kas celts 14. gadsimta vidū. Tas ir vienīgais, kas saglabājies no Pjastu pils. No Pjastu torņa 35 metru augstuma paveras brīnišķīgs skats uz visu pilsētu.
Vēl viens pilsētas simbols - netālu esošais Tūkstošgades amfiteātris, kur kopš 1963. gada ik gadu tiek rīkoti poļu dziesmu svētki. Amfiteātrī atrodas Nacionālais poļu dziesmu centrs un Poļu dziesmu muzejs, kurā notiek arī tikšanās ar poļu skatuves zvaigznēm.
Nākamais apskates objekts - Pils dīķis, kas izveidots 20. gadsimta sākumā, bijušā pils grāvja vietā. 2013. gadā dīķis tika pārveidots par multimediālu strūklaku, kurā no maija beigām līdz oktobra beigām notiek gaismas un mūzikas priekšnesumi.
Noslēgumā redzēsiet jauno pilsētas simbolu - "Dāma uz Paseka salas". Bronzas skulptūra tika uzstādīta radiostacijas "Radio Opole" biroja dārzā 2002. gadā, pieminot lielākos plūdus pilsētā vairāk nekā tūkstoš gadu ilgajā vēsturē. 1997. gadā lielākā daļa Opoles atradās zem ūdens, tostarp Paseka sala. Kā vēsta vietējā leģenda, tieši dāma no Paseka salas izglābusi pilsētnieku dzīvības.

Brīvais laiks

Varēsiet izbaudīt vakariņas mājīgā kafejnīcā, apbrīnot pildrežģu un spilgti krāsotu tradicionālo daudzstāvu seno ēku fasādes, daudzos tiltus, kas savieno veco pilsētas daļu ar Paseka salu. Vakarā šeit ir lielisks apgaismojums, kas pastaigu pa "Opoles Venēciju" padara neaizmirstamu!..

Vakarā iekārtojamies viesnīcā "Pod Kominem Pokoje i Apartamenty" Opoles apkārtnē

2. diena – Opole – zelta raktuves Zloti Stokā – Mošnas pils – Nisas pilsēta – Opole

Brokastis viesnīcā

Pēc tam izbraucam uz Zloti Stokas pilsētiņu

Apmeklēsim zelta raktuves Zloti Stokā. Gleznainajā Lejassilēzijas pilsētā atrodas unikālas zelta raktuves, kurās pēdējo tūkstoš gadu laikā ir iegūts vairāk nekā 16 tonnu zelta. Mūsdienās raktuves ir ļoti populāras tūristu vidū. Šeit var iegremdēties seno kalnraču vēsturē un atklāt pārsteidzošus apskates objektus!..
Tūrisma maršruts zelta raktuvēs sākas no "Ģertrūdes" ejas. Ar ejas nosaukumu saistīts interesants stāsts. Saskaņā ar leģendu, kādu dienu raktuve iebruka. Ģertrūde, viena nelaimīgā kalnrača sieva, neradusi palīdzību, nolēma pati atrast savu vīru. Viņa ar lāpu nokāpa raktuvēs un pazuda. Kopš tā laika apmaldījušies kalnrači sāka stāstīt, ka savu klejojumu laikā dzirdējuši soļu skaņas. Izmisuši viņi metās pretī šai skaņai, kas galu galā noveda pie izejas.
500 metrus garā "Ģertrūdes" eja pati par sevi ir muzejs, kurā ir apskatāma bagātīga vēsturisku lietu izstāde, tostarp 18. - 20. gadsimtu raktuvju karšu un plānu kolekcija, veci kalnrūpniecības un metalurģijas instrumenti, kalnrūpniecības lampas, minerāli, zelta kausēšanas krāsnis, ratiņus rūdas pārvadāšanai un citi eksponāti.
Sānu telpās atrodas Hansa Šerfenberga laboratorija. Viņš visu savu dzīvi pavadīja, meklējot jaunības eliksīru, bet beigu beigās saindējās ar arsēnu. Saskaņā ar leģendu, Napoleons tika saindēts ar Zloti Stokas raktuvēs iegūtu arsēnu.
Vēl viena muzeja apskates vieta ir lāde, kurā tiek uzglabāti 1066 stieņi, kas imitē visu raktuvēs iegūto zeltu. Tas atbilst 16 tonnām rūdas, kas iegūta 1000 gadu laikā.
Tālāk apmeklētāji nonāk uz "Nāves takas". Senos laikos kalnračiem, kas tika pieķerti zelta zagšanā, tika piespriests nāvessods, šajā vietā viņu rokas tika ievietotas caurumos raktuves sienā, pēc tam tās tika piepildītas ar šķīdumu, atstājot kalnračus mirt.
Maršruts beidzas ejā "Melnais Kalns", kas ir slavena ar savu 8 metrus augsto vienīgo pazemes ūdenskritumu Polijā, pazemes eju uz Čehiju un neparasti skaistiem akmens atsegumiem.
Tūristus uz virszemi izved īpašs oranžs tramvajs, kas atgādina ratiņus, kuros tika transportēta rūda. Lai arī aptuveni 300 metrus garo pazemes maršrutu tramvajs veiks dažu minūšu laikā, patīkamie iespaidi par Zloti Stokas zelta raktuvēm paliks ļoti ilgi!..
Papildus "Ģertrūdes" ejas apmeklējumam ir arī daudz citu izklaižu. Var ielūkoties arī citās raktuves ejās, doties braucienā ar laivu "Titāniks" pa pazemes upi, piedalīties zelta mazgāšanas procesā, iedzert tēju vai kafiju ar nelielu arsēna devu - kas nekaitēs jūsu veselībai, apmeklēt "Viduslaiku tehnoloģiju parku", zelta ieguves piemiņas zāli un daudz ko citu.
Blakus Zloti Stokas raktuvēm atrodas arī "Kalnu ciems" - tas ir vienīgais šāda veida atrakciju parks Polijā. Tajā ir izveidota precīza viduslaiku kalnraču ciemata kopija, viņu mājas un aprīkojums mērogā 1:1.
Svarīgi! Lūdzam uzvilkt ērtus apavus un atbilstoši apģērbties, jo temperatūra raktuvēs visu gadu ir +7 °C.

Ceļš tālāk ved uz Mošnas ciemu

Apmeklēsim Mošnas pili (Moszna) - vienu no skaistākajām eklektikas pilīm Augšsilēzijā. Pasakainā celtne ar smailiem torņiem, platām kāpnēm un dīvainām skulptūrām ir kā no Disneja multfilmu attēlotajām pilīm.
Ēkas vecākā daļa datēta ar 17. gadsimtu. No 1866. līdz 1945. gadam Mošnas pils bija vāciešu Tīlu-Vinkleru dzimtas rezidence.
1896. gadā pilī izcēlās ugunsgrēks, kas nopietni sabojāja interjeru un jumtu, kā arī iznīcināja daļu baroka mūru. Drīz pils tika atjaunota, austrumu pusē tika uzbūvēts neogotikas stila spārns ar ziemas dārzu. 1912. - 1914. gadā tika uzbūvēts rietumu spārns neorenesanses stilā. Pēc jaunākās rekonstrukcijas pilī bija 365 istabas un telpas ar kopējo platību vairāk nekā 7000 m².
Pili rotā 99 torņi un tornīši. No viena torņa loga... lūkojas skelets. Varbūt tam vajadzētu atgādināt apmeklētājiem par spokiem, kas mīt Mošnas pils sienās. Viena no leģendām vēsta, ka nelaimīga guvernante, kura nelaimīgas mīlestības dēļ atvadījusies no dzīves, lūgusi to apbedīt dzimtajā zemē, Anglijā. Bet, diemžēl, par viņas pēdējo atdusas vietu kļuva pils parks. Runā, ka kopš tā laika Baltā dāma sākusi klīst pa pili, biedējot apmeklētājus ar savām gaudām.
Otrā pasaules kara laikā Mošnas pils konstrukcijas netika bojātas. Bet 1945. gadā īpašnieki Tīlu-Vinkleru ģimene bija spiesta pamest pili un emigrēt uz Vāciju, jo pili okupēja Sarkanā armija. Šajā laikā pilij tika nodarīti nopietni postījumi, kā rezultātā tika izpostīta iekšējā apdare, zaudēta bibliotēka, lielākā daļa gleznu un kokgriezumu.
Pēc kara Mošnas pils tika nodota Polijas Tautas Republikas rīcībā. 1961. gadā šeit tika atvērta sanatorija, kas darbojās līdz 1972. gadam. Pēc tam līdz 2013. gadam pils telpās atradās neirožu ārstēšanas klīnika.
Mūsdienās pasakainā pils ir domāta tikai tūristiem. Apburošajās vēsturiskajās Mošnas pils telpās ērti iekārtojusies viesnīca, atrodas neliels muzejs un restorāns. Daži apartamenti izskatās tā, it kā īpašnieki tos tikko atstājuši un izgājuši pastaigā pa parku, bet marmora vannas istabas joprojām atceras savu bijušo īpašnieku smaržas.
Mošnas pils greznais interjers izceļas ar bagātīgu apdari un gleznojumiem, istabu sienas rotā bijušo īpašnieku portreti. Ja vēlēsieties, varat rezervēt interesantu ekskursiju gida pavadībā, kas cauri plašajām kāpnēm, ēdamzālei, baltajai balles telpai, grāfa kabinetam un mājīgajai kafijas telpai aizvedīs tieši līdz pils kapličai, pa ceļam stāstot interesantus stāstus par Mošnas pili un tās īpašniekiem.
Pils austrumu spārnam blakus atrodas eleganta stikla siltumnīca, kas milzīgajai ēkai piešķir nelielu vieglumu. Tur varēsiet aplūkot unikālus eksotiskus augus. Lielākā daļa no tiem Mošnā parādījās salīdzinoši nesen, taču ir arī 60 gadus veci eksemplāri. Siltumnīcas centrā lepni stāv muflona, ko ieguvis Vācijas imperators Vilhelms II medību laikā Mošnas pils apkārtnē, izbāzenis.
Pilī atrodas arī mākslas galerija un muzikālais teātris, tiek organizēti kvesti un "Raganu skolas" vēsturiska rekonstrukcija.
Milzīgais, gandrīz 200 ha lielais parks, kas ieskauj pili Mošnā - tās ir greznas gadsimtiem vecu sarkano ozolu, kastaņu un liepu alejas, starp kurām pieticīgi redzami ziedoši rododendri, sīki dīķīši un koka tiltiņi. Maijā parks iegrimst smaržīgā ziedošu acāliju mākonī, bet tīrasiņu angļu zirgi, kas tiek turēti vietējā zirgaudzētavā, dodas graciozā gaitā pa akmeņiem bruģētiem celiņiem.

Ceļojumu turpinām uz senu poļu pilsētu - Nisu

Nisa (poļu: Nysa, vācu: Neiße) ir pilsēta Opoles vojevodistē pie Nisas-Klodzkas upes. Pilsētā dzīvo aptuveni 41 200 cilvēku.
Nisa ir viena no vecākajām pilsētām Silēzijā, ko vietējie iedzīvotāji lepni dēvē par "Silēzijas Romu". Pilsēta varētu būt dibināta 10. gadsimtā un pēc tam kļuva par Silēzijas hercogistes galvaspilsētu. Tā tika celta kā pilsēta-cietoksnis, un šeit joprojām atrodas daudz 14. - 19. gadsimta nocietinājumu. Daži no tiem ir atjaunoti un pārvērsti par restorāniem un atpūtas zonām, bet citi ir pamesti un būs interesanti seno tuneļu un drupu cienītājiem.
Par "Silēzijas Romu" Nisa tika nosaukta tās daudzo baznīcu un raksturīgās arhitektūras dēļ, kuras celtniecībai nemaz neskopojās, jo pilsēta savulaik bija viena no bagātākajām reģionā. Šī nelielā pilsētiņa pirms daudziem gadiem izvirzīja sev ļoti ambiciozu mērķi - kļūt par poļu Romu. Lai arī tai neizdevās kļūt par mūžīgo pilsētu, tomēr šeit var apbrīnot Tritona strūklaku. Pilsētā ir vairāk nekā 10 senu baznīcu, bet dārgumu krātuvē, kas atrodas blakus Sv. Jēkaba un Sv. Agneses bazilikai, var aplūkot unikālu dārgakmeņiem rotātu baznīcas piederumu kolekciju. Nevienu neatstās vienaldzīgus baroka arhitektūra pilsētas centrā - viduslaiku mūra mājas un šauras bruģētas ieliņas.
Pilsēta nav īpaši liela, bet burvīgi skaista un zaļa. Apkārtnē ir daudz parku un gleznainu dabas objektu un pat ezers - Nisas, pie kura katru gadu ierodas daudz tūristu, lai pavadītu brīvdienas. Šeit ir vienkārši patīkami nesteidzīgi pastaigāties, izbaudot harmonisko un kluso dzīvi.
Mūsdienās par šo vietu zina maz cilvēku, taču, ja atrodaties kaut kur tuvumā, noteikti vajadzētu apskatīt Nisu, noteikti būs ko redzēt un darīt!..

Eskursija kājām pa Nisu. Ekskursiju sāksim netālu no Sv. Jēkaba un Sv. Agneses bazilikas, kas tiek uzskatīta par Nisas vizītkarti un sirdi. Liela gotiskā stila baznīca vecāka dievnama vietā parādījās 15. gadsimta sākumā. Būvniekiem vajadzēja tikai sešus gadus, lai uzceltu plašu trīs jomu baznīcu ar 18 kapelām.
Blakus bazilikai paceļas 1474. - 1516. gados būvētais četrstāvu zvanu tornis. 2005. gadā zvanu tornī tika atklāta sakrālās mākslas darbu galerija - Sv. Jēkaba dārgumi. Šeit atrodas liturģiskie trauki, skulptūras un svečturi, kas ilgus gadus ir Nisas Sv. Jēkaba draudzes lepnums. Varēsiet apbrīnot īstus dārgumus, kas savulaik padarīja Nisu par Silēzijas juvelierizstrādājumu centru, un novērtēt labāko Silēzijas juvelieru prasmes.
Pastaigājoties tālāk pa Nisas ielām, uzmanību piesaistīs:
Skaista aka, kas izveidota 1686. gadā un aizsargāta ar baroka dzelzs režģi ar divgalvainu ērgli augšpusē. Iedzīvotāji jau sen pārstājuši no tā smelt ūdeni, toties tūristi tagad labprāt met iekšā monētas.
Vroclavas vārti, kas bija daļa no pilsētas viduslaiku nocietinājuma. 33 metrus augstie vārti manierisma stilā veidoti 14. gadsimta beigās.
Jēzus Kristus evaņģēliskā baznīca. Dievnamu 14. gadsimta pirmajā pusē uzcēla katoļticības piekritēji Sv. Barbaras slimnīcas kapličas vietā un iesvētīja Sv. Barbaras vārdā. Sekularizācijas rezultātā 1812. gadā Prūsijas varas iestādes Sv. Barbaras baznīcu atdeva vietējai protestantu kopienai.
Komandanta nams - baroka stila ēka, kas celta Prūsijas varas iestāžu vajadzībām, kuri Nisu sāka pārvaldīt 1743. gadā. Šeit atradās vietējā cietokšņa garnizona komandpunkts.
Bīskapa pils, kas celta Silēzijas baroka stilā 17. un 18. gadsimta mijā. Bijušajā Vroclavas bīskapu rezidencē tagad atrodas Nisas pilsētas muzejs.
"Carolinum College", kas ir viena no nozīmīgākajām augstākās izglītības iestādēm Silēzijā. Šī bijusī jezuītu koledža tika uzcelta no 1669. līdz 1671. gadam baroka stilā blakus Sv. Annas semināram. 1924. gadā tā ieguva nosaukumu "Carolinum".
Baroka Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca, celta 1688. - 1692. gadā. Šī bija pirmā sakrālā celtne, ko Silēzijā uzcēla jezuīti. Tagad dievnams atrodas Sv. Jēkaba draudzes jurisdikcijā.
Mātes māja, kas celta 1863. - 1865. gadā klasicisma stilā, pateicoties Sv. Elizabetes māsu kongregācijas dibinātājas un pirmās priekšnieces - Marijas Luīzes Merkertes pūlēm.
Vissvētākās Jaunavas Marijas pasludināšanas baznīca, kas dibināta 1434. gadā, kad, paplašinot kapliču, tā tika pārbūvēta par nelielu, viena joma baznīcu ar diviem altāriem.
Tritona strūklaka, kas ir viens no Nisas simboliem. Tā ir uzcelta vēlā baroka stilā un ir ļoti līdzīga Tritona strūklakai, kas atrodas Romā. Strūklakas dienvidu pusē redzams vairogs ar visas kompozīcijas tapšanas datumu: "1701" un uzraksts "SPQN", kas tulkojumā nozīmē "Nisas Senāts un tauta".
Baroka stila Svēto Pētera un Pāvila baznīca, kas celta 17. gadsimta pirmajā pusē un rotāta ar diviem augstiem torņiem. Šis dievnams Nisā parādījās pateicoties Svētā Kapa bruņinieku ordeņa mūkiem.
Apmeklēsim nelielo Tirgus laukumu, kuru rotā dažādu stilu un laikmetu arhitektūras celtnes. Laukumā slejas 78 metrus augstais Jaunais rātsnama tornis, kas ir mūsdienīga 1945. gadā sagrautā pirmskara torņa kopija. Kā arī 17. gadsimta sākumā Nīderlandes renesanses stilā celtais Pilsētas svaru nams - viena no interesantākajām šī laikmeta arhitektūras laicīgajām celtnēm. Namu rotā skulptūras, kas atbilst kristīgajām vērtībām un tikumiem.
Pēc tam redzēsiet 14. gadsimta vidū celto Zebicku vārtu 42 metrus augsto kvadrātveida torni, kas bija daļa no pilsētas viduslaiku nocietinājuma. Nesen pie torņa tika uzstādīta miniatūra, kas parāda, kā Nisa izskatījās kā cietoksnis.
Ekskursiju pabeigsim pie 16. gadsimtā celtā Sv. Hedvigas bastiona, kas bija viens no 10 pilsētas aizsardzības cietokšņiem. Šī piezemētā, greznā ēka ir uzbūvēta puslokā un aizņem lielu platību. Šobrīd bastions ir privātīpašums.

Brīvais laiks

Vakarā atgriežamies viesnīcā "Pod Kominem Pokoje i Apartamenty"

3. diena – Opole – iepirkšanās un izklaides centrs "Manufaktūra" Lodzā – Lietuva – Rīga

Brokastis viesnīcā

Pēc tam, izbraucam uz Rīgu

Pa ceļam apmeklēsim iepirkšanās un izklaides centru "Manufaktūra" Lodzā, kas atrodas bijušās Izraēla Poznaņska fabrikas vietā.
Savulaik fabrikā, kas bija otrajā vietā aiz Karla Šeiblera fabrikas, strādāja vairāk nekā 6 tūkstoši cilvēku un tā nodarbojās ar kokvilnas audumu ražošanu. Šobrīd fabrikas teritorijā 26 ha platībā ir atvērts viens no lielākajiem iepirkšanās un izklaides centriem Polijā, kas apvieno mūsdienīgas formas un 19. gadsimta fabrikas ēku arhitektūru. Šī ārkārtīgi veiksmīgā vēstures un mūsdienīguma kombinācija ir saņēmusi neskaitāmas balvas.
"Manufaktūras" teritorijā atrodas vairāk nekā 300 veikalu, restorāni, muzeji, viesnīca, kinoteātris ar 15 zālēm, diskotēkas, boulinga klubs, skrituļslidotava, kāpšanas siena, skeitparks un fitnesa klubs.
Tās sirds ir tirgus "Manufaktūra" ar garāko - 300 metri, strūklaku Eiropā, kur notiek neskaitāmi koncerti un brīvdabas pasākumi. Vasarā var atpūsties pilsētas pludmalē, bet ziemā - slidot.
Visa kompleksa simbols ir monumentālie vārti Ogrodova ielā, kas ved uz bijušās fabrikas teritoriju. Papildus rūpnieciskajām ēkām kompleksā ietilpst Poznaņsku ģimenes rezidence (šobrīd Lodzas pilsētas muzejs).

Tālāk ceļš pa Poliju, Lietuvu un Latviju ar nelielām pieturām atpūtai. Apstāšanās pusdienot Polijas ceļmalas kafejnīcā.

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* 2 naktis viesnīcā "Pod Kominem Pokoje i Apartamenty" divvietīgos, trīsvietīgos un četrvietīgos numuros ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Valūtas kurss:

1 EUR = ~ 4.40 PLN